Atzinums

Aizsardzības sektora sadarbība ar aizsardzības industriju ir tikai viens no līdzekļiem piegāžu drošības īstenošanai. Piemēram, piegāžu drošību NBS organizē, veidojot MTL uzkrājumus, attīstot MTL uzturēšanai un personāla apmācībai nepieciešamās kompetences, kā arī slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, kuri nav aizsardzības industrijas uzņēmumi (piemēram, pārtikas un degvielas nodrošināšanai). Attiecīgi, šī likuma mērķa definīcijai ir jābūt fokusētai uz aizsardzības industrijas attīstību un pielāgošanu.

DAIF Latvija uzskata, ka ir jāsniedz atbalsts un likuma ietvaros ir jāparedz normas industrijas starptautiskai konkurētspējai, ne tikai NBS ietvaros, bet sniedzot pienesumu un integrējoties ES un NATO aizsardzības spēju attīstībā un inovācijā.

Likums nosaka kārtību, mehānismus un atbildības stratēģiskajai partnerībai starp aizsardzības industriju un aizsardzības nozari, nosaka pasākumus nacionālās aizsardzības industrijas attīstības veicināšanai un darbības drošības realizēšanai.
 

Šajā pantā uzskaitīto faktoru raksturojums ir nepilnīgs un neskaidrs. Turklāt šie faktori ir attiecināmi primāri uz komersantiem, attiecīgi panta nosaukums nav korekts. Piemēram, kā saprotams un interpretējams kritērijs – piegādātāj uzņēmuma izcelsmes valsts? M109 oriģinālie ražotāji atrodas ASV un Šveicē, rezerves daļas primāri pieejamas Vācijā, Austrijā un Beļģijā. Kā saprotams faktors – piegādātāj uzņēmuma iesaiste NBS mobilizācijas sistēmā? Katram faktoram ir jābūt izvērstam, paskaidrojot tā būtību un mērķi. Turklāt piegāžu drošību ietekmē arī tādi faktori, kas izriet no paša produkta raksturojuma, piemēram, rezerves daļu pieejamība tirgū un konkrētā produkta un pakalpojuma svarīgums NBS uzdevumu izpildē.

DAIF Latvija lūdz pamatot šos faktorus un vērtēšanas kritērijus likumā vai anotācijā, nodrošinot, ka gadījumā, ja skaidrojums tiek ietverts anotācijā, tas ir nepārprotams un nerada interpretācijas iespējas efektīvai likuma ieviešanai.

-

DAIF Latvija atbalsta iespējas Aizsardzības ministrijai iegūt līdzdalību vai dibināt jaunas kapitālsabiedrības piegāžu drošības īstenošana stratēģiski svarīgu MTL un pakalpojumu nodrošināšanai, vienlaikus punkts nedrīkst būt pretrunā ar aizsardzības industrijas attīstību un valstij nepamatoti iejaukties brīvajā tirgū. Nepieciešama caurspīdīga lēmumu pieņemšana investīciju politikā, respektējot ietekmes puses un sabiedrības intereses.

DAIF Latvija aicina Aizsardzības ministriju pārdomāt argumentus izvēlētajai juridiskajai formai, vai likumā nebūtu vērtīgi sniegt plašākas tiesības ministrijai izvēlēties juridisko formu.

DAIF Latvija uzskata, ka likumprojektā vai tā anotācijā ir jāparedz norma par konsultāciju mehānisma īstenošanu starp Aizsardzības ministriju un DAIF Latvija kā industriju pārstāvošo organizāciju pirms šādu lēmumu pieņemšanas, par subjekta darbības virzieniem un konkurences tiesību ievērošanu. 

-

Šobrīd Latvijā nedarbojas citas aizsardzības industrijas intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Līdz ar to nevar sadarboties ar organizācijām, kuru nav. Savukārt, ja veidojas jaunas biedrības, tām ir jāiegūst noteikta pārstāvniecība, lai tām būtu mandāts vest sarunas ar aizsardzības nozari.
Likumprojektā ir skaidri jānorāda sadarbības partneri aizsardzības industrijas attīstības kontekstā, kas ļautu arī deleģēt noteiktas funkcijas. Konkrēta sadarbības partnera (šajā gadījumā DAIF Latvija) ietveršana neierobežo ministrijas sadarbību ar citām biedrībām un interešu pusēm citās nozarēs, īstenojot civilmilitāro sadarbību visaptverošai valsts aizsardzībai. Vienlaikus organizācijai ir jānodrošina pārstāvniecība starptautiskā un Eiropas Savienības līmeņa nozares apvienojošā organizācijā. 

sadarbību ar aizsardzības industrijas intereses pārstāvošo nevalstiskajām organizācijām, Aerospace, Security and Defence Industries Association of Europe (ASD Europe) un nacionālo organizāciju, kura apvieno nozares komersantus un zinātniskās institūcijas ar lielāko nodarbināto skaitu;

Ņemot vērā, ka Latvijā ir attīstīta finanšu pakalpojumu ekosistēma un karadarbība Ukrainā ir pamudinājusi mainīt finanšu iestādes uzlabot attieksmi pret aizsardzības industriju, kā arī Latvijas dalību Eiropas Aizsardzības fonda un NATO Investīciju fonda iniciatīvā, šāds pasākums var dublēt jau esošo biedrību un fondu darbu, kā arī veidot negodīgu konkurenci finanšu tirgū.

DAIF Latvija uzskata, ka likumprojektā vai tā anotācijā ir jāparedz norma par konsultāciju mehānisma īstenošanu starp Aizsardzības ministriju un DAIF Latvija kā industriju pārstāvošo organizāciju pirms šādu lēmumu pieņemšanas par fonda veidošanu.

-

Kopš 2013.gada 28.augusta Aizsardzības ministrijas un DAIF Latvija parakstītās Vienošanās par sadarbību ietvaros un papildus izvirzītajiem mērķiem 2021.gada 20.martā Aizsardzības ministrijas un DAIF Latvija Vienošanās par sadarbību, tiek īstenoti pasākumi aizsardzības industrijas attīstības atbalsta organizācijas mehānismu ieviešanai un īstenošanai.
Kā ir minēts likumprojekta anotācijā, tad ir uzsākta mērķtiecīga vispārējas aizsardzības inovāciju ekosistēmas izveide, kur būtiska loma pasākumu ieviešanā ir tieši arī industrijas nevalstiskajām organizācijām (NVO). Tāpat anotācijā ir minēts, ka „Sadarbības ar NVO var ietvert tādas darbības kā konsultācijas (piem., par aizsardzības nozares plānotajiem nodrošinājuma vai normatīvu projektiem), kopīgu uz industrijas attīstību orientētu pasākumu rīkošanu (piem., produkcijas demonstrācijas, izstādes, inovāciju pasākumus, konferences, mācības, izglītojošus un informatīvos pasākumus u.tml.), industrijas pārstāvju iesaisti atbilstošos pārrobežu sadarbības formātos u.c. un starptautiskā sadarbība aizsardzības industrijas attīstības atbalsta jomā var ietver starpvaldību (G2G) sadarbību, starptautisko organizāciju (piem., NATO, ES, EDA u.c.) ietvara sadarbību, NBS nodrošinājuma jomas atsevišķu projektu ietvara sadarbību (piem., pārrobežu iepirkumu ietvaros) u.c. veida starptautisko sadarbību, kas tiešā vai pastarpinātā veidā veicina nacionālās aizsardzības industrijas attīstību”.
Attiecīgi, šobrīd likumprojekts attiecībā uz NVO iesaisti paredz tikai šādus pasākumus: NVO aktivitāšu koordinēšanu aizsardzības industrijas attīstības atbalstam 9.panta (1); sadarbību ar aizsardzības industrijas intereses pārstāvošajām NVO 9.panta (2) 5); konsultāciju pasākumus ar aizsardzības industrijas komersantiem, kā arī to intereses pārstāvošajām NVO 10.panta (2)  7); Aizsardzības ministrija, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultējas ar aizsardzības industrijas NVO 11.panta (1).
DAIF Latvija norāda, ka vispārējas aizsardzības inovāciju ekosistēmas izveidē, attīstībā un pasākumu īstenošanā aizsardzības industrijas interešu pārstāvošai NVO ir būtiska loma tieši šo pasākumu ieviešanā un īstenošanā ar paredzamu atbalstu arī no Aizsardzības nozares, ņemot vērā ikdienas regulāro darbu un ciešo sadarbību tieši ar industriju, nevis piedaloties tikai konsultāciju procesā ar Aizsardzības nozari.

Likumprojektā ir skaidri jānorāda sadarbības partneri aizsardzības industrijas attīstības kontekstā, kas ļautu arī deleģēt noteiktas funkcijas. Konkrēta sadarbības partnera (šajā gadījumā DAIF Latvija) ietveršana neierobežo ministrijas sadarbību ar citām biedrībām un interešu pusēm citās nozarēs, īstenojot civilmilitāro sadarbību visaptverošai valsts aizsardzībai.

11.panta (3) Aizsardzības nozare savas kompetences un Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta vai citu piesaistīto līdzekļu ietvaros var deleģēt 10.panta 2.daļā minēto aizsardzības industrijas attīstības atbalsta organizēšanas mehānismu ieviešanu un organizēšanu aizsardzības industrijas organizācijai, kura apvieno nozares komersantus un zinātniskās institūcijas ar lielāko nodarbināto skaitu.