Atzinums

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas un tā resoru sagatavoto Informatīvā ziņojuma projektu “Par trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” un sniedz savus precizējumus un priekšlikumus kompetences ietvaros. Informējam, ka 2025.gada 4.aprīlī  ministrija kopā ar Study in Latvia un Labās prakses augstskolām, kā arī Augstākās izglītības eksporta apvienības pārstāvjiem apsprieda minētajā ziņojuma projektā iekļautos priekšlikumus.  Ministrija lūdz Iekšlietu ministrijai definēt sīkāku uzskaitījumu jēdzienam “trešās valstis”, jo neveidojot sīkāku klasifikāciju, jaunu ierobežojumu izveide uzliks būtiski lielāku administratīvo slogu augstskolām un pieteicējiem. Ir trešās valstis, kuru pilsoņi var ieceļot Latvijā bez vīzas un ir īpaši pārbaudāmo valstu pilsoņu saraksts, tādēļ būtu labi izveidot gradāciju. Tāpat arī sīkāks valstu iedalījums jāveic, lai saprastu, vai trešo valstu valstpiederīgie ir attiecināmi arī uz bez vīzas ieceļošanas Šengenas zonā valstīm. Ministrija ir atvērta sarunām ar visām iesaistītajām pusēm, lai nonāktu pie veiksmīgākajiem risinājumiem. 

Ministrija aicina svītrot 1.1. pasākumu, ņemot vērā, ka tas ir vispārīgs un detalizācija jau ir izvērsta citos pasākumos.  

Ministrija aicina precizēt 1.2. pasākumu, nosakot, ka jāizstrādā grozījumi Imigrācijas likumā, paredzot atbildību augstskolu rektoriem par to, ja laikus netiek ziņots atbildīgajām iestādēm par saistību pārtraukšanu ar ārzemniekiem. Atbildība rektoriem stātos spēkā ar pārejas posmu.   

Ministrija aicina precizēt finanšu ietvaru, kādā 1.3 pasākumu ir plānots īstenot.  

Ministrija iebilst pret 1.5. pasākuma esošo formulējumu, ņemot vērā, ka tas ir neskaidrs. Piedāvājam normatīvajā regulējumā iekļaut, ka izglītības iestādēm ar lielu vīzu atteikuma skaitu tiek aizliegts uz konkrētu termiņu uzņemt studējošos no trešajām valstīm.  

Ministrija aicina 1.6 pasākumu svītrot. Vēršam uzmanību, ka institucionālais finansējums pašlaik ir pilotprojekta stadijā augstskolām, kas ievēro labu praksi par ārvalstu studentu piesaisti un studiju procesa nodrošināšanu.  

1.7. pasākumā:
 1.7 1) Ministrija aicina precizēt priekšlikumu, nosakot, ka tiek izstrādāti kvalitātes kritēriji ārvalstu studentu piesaistei. Iebilstam par aģentu aizliegšanu kopumā, jo tas būtiski ietekmētu augstākās izglītības internacionalizāciju Latvijā; augstskolām nav kapacitātes veikt ārzemju studentu piesaisti bez aģentu iesaistes, kā arī aģenti ir pirmais kvalitātes filtrs studentu atlasē.   
 
1.7 2) Ministrija aicina svītrot šo pasākumu , jo tā ir augstskolu autonomija noteikt depozīta maksu vai citus mehānismus.  Šie mehānismi tiek norādīti studiju līgumos un tiem ir civiltiesiskas attiecības starp augstskolu un studējošo. Šāda pasākuma iekļaušana normatīvā regulējumā radītu lielu administratīvo slogu un neradītu redzamus ieguvumus. 
 
1.7 3) Ministrija aicina pasākumu svītrot, jo šīs prasības jau ir iekļautas Ministru kabineta 2006. gada 10. decembra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to"  
 
1.7 4) Sk. 1.5. pasākumu un iebildumus. 
 
1.7 5) Pilna laika klātienes studijās ir noteikts kontaktstundu apjoms visiem studentiem (40% bakalaura līmenī). Neredzam pamatu ieviest atsevišķu ierobežojumu ārvalstu studentiem, tādējādi netiktu ievērots vienlīdzības princips pret dažādām studējošo grupām. 
 
1.7 6) Ministrija lūdz skaidrot šī priekšlikuma būtību, vēršam uzmanību, ka jau ir noteikts termiņš par eksmatrikulāciju Imigrācijas likuma 39.panta 11 2.daļā, ja studējošais 14 dienas neapmeklē studijas bez attaisnojoša iemesla.  
 
1.7 7) Ministrija aicina svītrot priekšlikumu, jo tas nav samērīgs, pieprasot studiju maksu par visu periodu.  Augstskolas jau šobrīd piekopj praksi, ka par pirmo studiju gadu tiek samaksāta studiju maksa un, sākot ar otro studiju gadu, var maksāt studiju maksu pa semestriem.  

Aicinām precizēt 1.8 pasākumu šādā redakcijā:  
"Izvērtēt iespēju normatīvo regulējumu papildināt ar normu, ka tiks noteikts minimālais sekmju slieksnis, lai augstskolas varētu uzņemt trešo valstu studējošos." 
Līdzīgi, kā tas pašlaik ir noteikts Vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē 3.1.1. punktā: “augstskola izskata iepriekšējā izglītībā iegūtos izglītības dokumentus un tālāk atzīšanai netiek virzīti tādu personu dokumenti, kuri savā izcelsmes valstī ir saņēmuši zemāko sekmīgāko vērtējumu kādā no attiecīgās studiju programmas profilējošiem priekšmetiem vai kuru vidējā atzīme iepriekšējā izglītības līmenī ir mazāka par 60% no maksimālās".  

Ministrija lūdz sīkāk skaidrot 1.10 un 1.11 pasākumus, ņemot vērā, ka nav skaidrs tā mērķis un būtība. 

-

1. Ziņojuma 13.lpp. norādīts, ka, ievērojot iekšējās drošības jautājumu nozīmīgumu un aktualitāti, iestādēm papildu nepieciešamo finansējumu un resursus pasākumu izpildei nepieciešams pieprasīt  kārtējā gada budžeta pieprasījuma, kā arī prioritāro pasākumu ietvaros. Tomēr ziņojumā nav izvērtēts precīzs finansējuma apjoms attiecīgo pasākumu izpildei.
2. Pielikuma "Plānotie pasākumi" 1.4.apakšpunktā "Stiprināt Izglītības kvalitātes valsts dienesta pilnvaru piemērošanu un izpildi saskaņā ar dienesta funkcijām attiecībā uz profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanu koledžās, kuras piesaista ārvalstu studentus gan pirmā līmeņa augstākās izglītības programmās, gan tālākizglītības u.c. programmās" nav saprotams, kas domāts ar vārdiem "stiprināt (..) pilnvaru piemērošanu un izpildi". Nepieciešams precīzāks, izsmeļošāks ši pasākuma formulējums.
3. Nav skaidra IKVD iesaiste 1.5.apakšpunktā noteiktajā pasākumā "Izstrādāt instrumentus augstāko izglītības iestāžu zinātnisko institūciju starptautiskai novērtēšanai un augstskolu institucionālai akreditācijai, lai ierobežotu negodprātīgu praksi. Augstskolu likuma 9.panta trešā daļa nosaka apsvērumus, kad nozares ministrs var ierosināt ārkārtas akreditāciju vai akreditācijas anulēšanu. Ņemot vērā jau ilgstoši konstatēto negodprātīgo praksi dažu izglītības iestāžu vidū, nepieciešams izvērtēt šīs normas piemērošanu vairāku sektoru identificēto problemātisko augstskolu un koledžu gadījumos, kad ir aizdomas par negodprātīgu trešo valstu studentu piesaisti.", ievērojot, ka IKVD kompetencē neietilpst ne augstskolu akreditācija, ne Zinātnisko institūciju reģistra kārtošana. Nav arī saprotama zinātnisko institūciju norāde konkrētajā pasākumā.
4. Jāizvērtē Akadēmiskās informācijas centra kā atbildīgās iestādes par augstskolu licencēšanu un akreditāciju iekļaušana plānoto pasākumu izpildē.

-

Izglītības un zinātnes ministrija aicina Parskatīt protokollēmumā minētos termiņus saskaņošanas procesā, ņemot vērā neskaidrības to saturā un apjomu.  

-

Augstākās izglītības programmas īsteno  ne tikai augstskolas, bet arī koledžas (īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas), un koledža ir augstākās izglītības iestāde, bet nav augstskola. Ievērojot minēto, ja tabulā minētie pasākumi attiecināmi arī uz koledžām, lūdzam tabulas 1.1. pasākum vārdus "augstskola" aizstāt ar vārdiem "augstākās izglītības iestāde".

-

Atbilstoši Profesionālās izglītības likumā lietotajai terminoloģijai (1. panta otrās daļas 10.¹punkts 16.⁷pants u.c.) lūdzam tabulas "Plānotie pasākumi" 1.4. punktā vārdus  "pirmā līmeņa augstākās izglītības programmās" aizstāt ar vārdiem "īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas", kā arī vārdus "gan tālākizglītības u.c. programmās" aizstāt ar vārdiem "gan citās koledžās īstenotajās programmās". 

-

Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) informatīvo ziņojumu. VIAA 04.04.2025. organizēja Labās prakses augstskolu (15 augstskolas, kas noslēgušas Vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM), IeM un Ārlietu ministriju) konsultatīvu sanāksmi ar IZM pārstāvjiem, lai apkopotu Labās prakses augstskolu viedokļus par minēto Informatīvo ziņojumu un konkrētajiem pasākumiem. Resora ietvaros VIAA viedoklis tiks iekļauts IZM atzinumā par minēto Informatīvo ziņojumu. VIAA kompetences ietvaros kā līdzatbildīgā institūcija sadarbosies ar IZM un IeM, kā arī citām institūcijām pasākumu izstrādē un ieviešanā.

-