Atzinums

Projekta 1. punkts un projekta saturs kopumā precīzi nenorāda pilnvarojumu apjomu un uz to pamata izveidotā regulējuma piemērošanas robežas. Jāievēro, ka atsevišķi pilnvarojumi attiecas tikai uz noteiktiem jautājumiem, piemēram, administratīvā pārkāpuma procesu, un būtiska nozīme ir arī attiecīgajā likumā ietvertajam pamatregulējumam.

1. Projekta 1. punktā ir apvienoti un vispārināti dažādos likumos ietvertie pilnvarojumi. Lai arī pamatā noteikumu pirmajā punktā pārraksta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, ne vienmēr šāda pieeja ir attaisnojama. Piemēram, šajā gadījumā atsevišķi pilnvarojumi attiecas vien uz specifiskiem jautājumiem (regulēšanas priekšmetu). Šobrīd, izlasot projekta 1. punktu (un pat apskatot projekta struktūru kopumā), nav precīzi konstatējams noteikumu regulēšanas priekšmets un tā robežas.

Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrā daļa satur pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. Kā tas norādīts projekta anotācijā, minētais pilnvarojums ir iekļauts projekta 1.5. apakšpunktā. Tomēr no projekta satura neizriet, ka šis pilnvarojums ir īstenots tikai saistībā ar pārbaudēm administratīvā pārkāpuma procesā. Šāda norāde būtu iekļaujama projekta 1.5. apakšpunktā.

2. Projekta struktūra un tā saturs ne vienmēr precīzi norāda, kuras normas ir saistītas ar attiecīgu pilnvarojumu. Piemēram, projekta iedalījums nodaļās un apakšnodaļās neatklāj, kur ir iekļautas normas, kas attiecas uz jau minēto Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā iekļauto pilnvarojumu.

Tāpat projektā vienkopus ir ietverts regulējums, kas attiecas uz dažādām jomām un dažāda rakstura procesiem. Dažkārt projektā ietvertais regulējums neatbilst vispārīgajam attiecīgā procesa regulējumam. Tipisks piemērs ir gadījums, kad apreibinošo vielu lietošanas pārbaudi veic administratīvā pārkāpuma procesā. Šādā situācijā pamatā ir jāpiemēro Administratīvās atbildības likuma prasības un projekts varētu būt piemērojams vien tiktāl, ciktāl tas ir savienojams ar šo likumu. Teorētiski tas, protams, ir izdarāms, tomēr pastāv pamatotas šaubas, ka praksē, piemērojot projektu, tiesību normu piemērotāji spēs identificēt attiecīgās projekta vienības un uzreiz piemērot administratīvā pārkāpuma procesam atbilstošu regulējumu. Aicinām vēlreiz pārskatīt projekta saturu un tā struktūru, lai iespējami nodrošinātu vienkāršu, efektīvu un tiesisku projekta piemērošanu praksē.

3. Projektā ir iekļauts arī Ceļu satiksmes likumā esošais pilnvarojums. Projekta anotācijā norādīts, ka projekta tvērums ir šaurāks nekā šis pilnvarojums. Tāpat protokollēmumā ir paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai izvērtēt Ceļu satiksmes likumā esošo regulējumu.

Gadījumos, kad pilnvarojuma apjoms izsecināms no vairāku likumu normām, ir svarīgi noskaidrot, vai un kuras normas uzskatāmas par speciālām normām attiecībā pret pārējām likumu normām, no kurām ir atkarīgs pilnvarojuma apjoms (Satversmes tiesas tiesnešu Artūra Kuča un Gunāra Kusiņa atsevišķās domas lietā Nr. 2018-17-03, 3. punkts). Tikai tā var noskaidrot pašreizējo pilnvarojuma patieso saturu. Nav racionāla un tiesiski pamatota pieeja projektā pārrakstīt pilnvarojuma tekstu, lai arī tas patiesībā nemaz nav īstenojams.

4. Projekta anotācijā skaidrots: "Papildus paredzēts, ka Projektā aprakstītā kārtība tiks īstenota arī citās jomās, kur alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu lietošana nav pieļaujama vai tā ietekmē turpmākos procesus, bet likumi neietver atsevišķu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību pārbaudes veikšanai." Tāpat ir norādīts, ka "alkohola koncentrācijas noteikšanas izelpas gaisā pārbaude ar mērierīci ietilpst Ārstniecības likuma deleģējumā, ja izelpas gaisa pārbaude tiek veikta diagnostiska izmeklējuma (medicīniskā pārbaudes  alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai) ietvaros. Tomēr, ja pārbaude tiek veikta nemedicīniskiem mērķiem (piemēram, tiesībaizsardzības vai darba drošības nodrošināšanai), tā nevar tikt attiecināta uz Ārstniecības likumu, jo pārsniedz likuma mērķī noteikto". Projekta anotācijā nav atrodams skaidrojums, vai pilnvarojuma saturu kaut kādā veidā ietekmē apstāklis, ka tas atrodas Ārstniecības likuma X nodaļā "Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimību ārstniecība".
Ievērojot minēto, pastāv šaubas, vai esošais pilnvarojumu kopums un pilnvarošanas pieeja ir efektīvs risinājums. Vienlaikus ir sarežģīti nosakāms, kurā gadījumā un kādā apmērā ir piemērojams pilnvarojuma pamatā esošā likuma regulējums. Projektā nav izvērtētas iespējamie alternatīvi risinājumi vai iespējas pilnveidot esošo sistēmu.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 1.1. apakšpunktu, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto. Vēršam uzmanību uz to, ka ne Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektā daļa, ne Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmā daļa nav pilnvarojusi Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija citās bioloģiskās vidēs. Norādām, ka Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmā daļa ir pilnvarojusi Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.2. apakšpunktu, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto, precīzi pārrakstot Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apseko personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas. Projekta 1.2. apakšpunktā ir ietverta norāde arī uz psihotropo vielu lietošanas konstatēšanu. Savukārt anotācijā ir norādīts, ka Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likums skaidri definē gan narkotiskās vielas, gan psihotropās vielas kā atsevišķas vielu kategorijas, kā arī projekta ietvaros ar vārdiem "citas apreibinošas vielas" saprotamas toksiskās vielas, tai skaitā medikamenti, kuru lietošana var ietekmēt personas uzvedību un smadzeņu darbību, izmaina pašsajūtu. Ievērojot minēto, lūdzam pamatot, vai, ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktā paredzēto, projekta 1.2. apakšpunktā var atsaukties arī uz psihotropo vielu lietošanas konstatēšanu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrās daļas pēdējais teikums pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaužu veikšanu, kā arī to personu loku, kuras sedz minētos izdevumus. Projekta 1.6. apakšpunktā ir ietverta norāde arī uz psihotropo vielu pārbaudes izdevumu segšanu. Savukārt anotācijā ir norādīts, ka Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likums skaidri definē gan narkotiskās vielas, gan psihotropās vielas kā atsevišķas vielu kategorijas, kā arī projekta ietvaros ar vārdiem "citas apreibinošas vielas" saprotamas toksiskās vielas, tai skaitā medikamenti, kuru lietošana var ietekmēt personas uzvedību un smadzeņu darbību, izmaina pašsajūtu. Ievērojot minēto, lūdzam pamatot, vai, ņemot vērā Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrajā daļā paredzēto, projekta 1.6. apakšpunktā var atsaukties arī uz psihotropo vielu pārbaudes izdevumu segšanu.

-

Ņemot vērā to, ka anotācijā ir norādīts, ka konkrētajām ārstniecības iestādēm ar ārstniecības iestāžu saraksta noteikšanu projektā tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums veikt alkohola, narkotisko un citu apreibinošu vielu ietekmes un reibuma konstatēšanu, nepieciešams izvērtēt projektā ietvertā regulējuma pietiekamību kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteikto, kā arī ar attiecīgu pamatojumu papildināt anotāciju. Ņemot vērā to, ka projekta 1. pielikumā ietvertas noteiktas ārstniecības iestādes, nevis visas Latvijā esošās ārstniecības iestādes, nepieciešams pamatot, kāpēc medicīnisko pārbaudi var veikt tikai tieši šajās ārstniecības iestādēs. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka anotācijā ir norādīts, ka Valsts policija ir norādījusi, ka iepriekš sarakstā norādītās ārstniecības iestādes nenodrošināja medicīnisko pārbaužu veikšanu diennakts režīmā, līdz ar to nereti radās situācijas, kad Valsts policijas amatpersonām bija nepieciešams vest personu medicīniskās pārbaudes veikšanai uz Rīgu (Nacionālo psihiskās veselības centru) no reģioniem, jo tā bija tuvākā iestāde, kas nodrošina diennakts pārbaužu veikšanu. Ar normatīvo aktu nostiprināts ārstniecības iestāžu saraksts ir neelastīgs veids, kā aktualizēt to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas var veikt nepieciešamās pārbaudes.

-

Izvērtējama projektā paredzētā ārstniecības iestāžu saraksta nepieciešamība un šādas regulēšanas pieejas atbilstība labas likumdošanas principam. Apšaubāms, ka normatīvi noteikts ārstniecības iestāžu uzskaitījums ir nepieciešams un efektīvs risinājums.

1. Projektā paredzēts, ka apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu var konstatēt, veicot medicīnisko pārbaudi projekta 1. pielikumā ietvertā ārstniecības iestādē vai šo ārstniecības iestāžu pārvietojamā specializētā medicīniskā laboratorijā. Turklāt medicīnisko pārbaudi kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes sertificēts ārsts, kas ir apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanai un ieguvis attiecīgu ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu (projekta 23. punkts).

Nav skaidra šāda saraksta juridiskā nozīme un nepieciešamība. Iespējams, ka tādā veidā ir paredzēts deleģēt noteiktu uzdevumu, ja ārstniecības iestāde ir privātpersona. Projekta anotācijā ir minēts, ka "šo funkciju īstenošana ārstniecības iestādēm nav saistīta ar pamatdarbību – tas ir papildu uzdevums, kas ir ārpus to tradicionālajām funkcijām un tiek veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet finansēts atbilstoši apstiprinātajam cenrādim, lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar šīs valsts deleģētās funkcijas īstenošanu". Tomēr pat šādā gadījumā normatīvi noteikts saraksts nav obligāti nepieciešams. Tāpat projekts nesatur pārvaldes uzdevumu deleģēšanai nepieciešamo regulējumu un privātpersonu izvērtējumu.

2. Neskatoties uz normatīvo regulējumu, ir paredzams, ka praksē situācija ārstniecības iestādē ne vienmēr atbildīs sagaidāmajam. Tāpat jebkuras izmaiņas ārstniecības iestāžu sarakstā radīs nepieciešamību grozīt noteikumus.

3. Nav atbildes arī uz jautājumu, kā būtu vērtējama situācija, ja prasībām atbilstošs ārsts veiktu medicīnisko pārbaudi ārstniecības iestādē, kas nav iekļauta sarakstā. Kāda būtu šādas pārbaudes izmantošanas iespējamība, piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā? Turklāt traumu gadījumā apreibinošo vielu ietekmi var konstatēt jebkurā ārstniecības iestādē. Tas rada pamatotas šaubas par regulējuma pamatotību, tostarp attiecībā uz ierobežojumiem privātpersonām.

4. Redakcionāli projekta 2.2. apakšpunktā nav nepieciešamas atsauces uz nosūtījumu vai iesniegumu. Tas nav saistīts ar apreibinošo vielu lietošanas konstatēšanas veidu. Kopumā projektā ir jāizvairās no iekšējām atsaucēm un projektā esošā regulējuma dublēšanas.
 

-

Lūdzam pamatot projekta 2.3. un 21.3. apakšpunktā, 4. punktā un 4.2. apakšnodaļā ietvertā regulējuma atbilstību projekta izdošanas tiesiskajā pamatā esošajām likumu normām. Vēršam uzmanību uz to, ka Ceļu satiksmes likumā, Administratīvās atbildības likumā un Ārstniecības likumā ietvertais pilnvarojums paredz veikt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi konkrētos gadījumos, proti, transportlīdzekļa vadītājam, ja ir aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē, personai, ja ir aizdomas, ka tā administratīvo pārkāpumu izdarījusi apreibinošo vielu ietekmē, un personai, kurai ir atkarība no apreibinošo vielu lietošanas.

-

Projektā neiekļauj informatīvas atsauces. Tas, ka mērierīcei ir jāatbilst normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajām prasībām un citām prasībām, izriet no attiecīgā normatīvā regulējuma. Šādu informāciju detalizētāk var ietvert projekta anotācijā.
 

-

Projekta 4. punktā paredzētais izņēmums nav vērtējams kā vispārīgais jautājums. Tas tieši attiecas uz projekta 2. nodaļas piemērošanu.

-

Projektā precīzi un vienveidīgi nosakāms personu informēšanas pienākums pirms pārbaudes.

Projekta 5. punktā paredzēts, ka amatpersona informē personu par pārbaudes mērķi un tiesiskajām sekām, tai skaitā par sekām atteikuma gadījumā. Personas pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veic pēc tam, kad saņemta personas mutiska piekrišana. Savukārt projekta 11. punktā paredzēts, ka amatpersona informē transportlīdzekļa vadītāju par likumā noteikto atbildību par atteikšanos no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Vispārīgi persona būtu informējama par pārbaudes mērķi, personas tiesībām un pienākumiem konkrētajā situācijā, kā arī iespējamajām tiesiskajām sekām, tostarp tiesiskajām sekām atteikšanās no pārbaudes gadījumā. Iespējams, ka noteiktos gadījumos būtu nepieciešams informēt arī par iespējamām nozīmīgām faktiskajām sekām. Ja vien nav īpaša pamata, tad visā projektā būtu izmantojams līdzvērtīgs informēšanas pienākuma regulējums. Savukārt personas piekrišanas vai atteikuma regulējums var, pirmkārt, būt atkarīgs no attiecīgās jomas pamatregulējuma. Otrkārt, piemēram, piekrišana pārbaudei varētu būt arī ar konkludentām darbībām. Līdz ar to projekta 5. punkta otrais teikums nav nepieciešams. Turklāt piekrišana nav īpaši regulēta citās projektā paredzētās līdzvērtīgās situācijās.
 

-

Projektā nav pieļaujams regulēt pārbaudes priekšnoteikumus vai skaidrot likumā ietvertus terminus. Izstrādājot projektu, jāievēro administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgais regulējums.

1. Gadījumus, kad veicama medicīniskā pārbaude administratīvā pārkāpuma procesā, noteic Administratīvās atbildības likuma 113. pants. Līdzīgs regulējums ir ietverts arī Ceļu satiksmes likumā. Projektā nav pieļaujams dublēt vai skaidrot šos likumā noteiktos priekšnoteikumus.

2. Apreibinošo vielu lietošanas pārbaude administratīvā pārkāpuma procesā ir viena no izmeklēšanas darbībām. Izmeklēšanas darbību pamatnoteikumus, tostarp to fiksēšanu, regulē Administratīvās atbildības likums. Tas pamatā attiecas uz personas, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, rīcību.

Projektā paredzēts, ka amatpersona sastāda "nosūtījumu medicīniskās pārbaudes veikšanai". Šāds procesuāls dokuments administratīvā pārkāpuma procesā nepastāv un nav saskatāms pamatojums tādu veidot. Projekta anotācijā skaidrots, ka "konkrētajā situācijā nosūtījumam ir būtiska loma gan aprēķinot kopējos izdevumus par pakalpojumu, gan izsniedzot rēķinu iestādei, kuras amatpersona nosūtījusi personu uz pārbaudi. Konkrētais risinājums mazina pārpratumu iespēju". Apskatot projekta 3. pielikuma saturu, nav konstatējams, ka tajā ietvertie elementi būtu īpaši nozīmīgi anotācijā minētajam mērķim vai ka nebūtu izmantojami administratīvā pārkāpuma procesā jau pastāvošie dokumentu veidi un izmeklēšanas darbību vispārīgais regulējums.

3. Projekta 10. un 11. punkts, kā arī daļēji 12. punkts būtībā attiecas jau uz medicīnisko pārbaudi. Tas neatbilst projekta 2. nodaļas saturam, proti, nav alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpas  gaisā regulējums. Vienlaikus norādām, ka arī projekta 4. nodaļas nosaukums neprecīzi atklāj šīs nodaļas saturu, skatot kopsakarā ar projekta 2. nodaļas nosaukumu. Nav acīmredzami norobežojami šajās nodaļās regulētie jautājumi.
 

-

Atkārtoti lūdzam svītrot projekta 11. punktu vai precizēt to, paredzot rīcību gadījumā, ja persona atsakās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpas gaisā, ņemot vērā to, ka projekta 2. nodaļa paredz alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā, nevis narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes veikšanas kārtību.

-

No šī brīža noteikumu projekta 17.punkta redakcijas izriet, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir pienākums reģistrācijas žurnālā fiksēt informāciju tikai par pārbaudēm, kuras veiktas attiecībā uz ieslodzītajiem. IeVP lūdz ņemt vērā, ka reģistrācijas žurnālā tiek fiksēta informācija arī par pārbaudēm, kuras tiek veiktas attiecībā uz ieslodzījuma vietas apmeklētājiem.

-

Noteikumu projekta 19.punktā norādīts, ka, informējot par alkoholu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai par atteikšanos no pārbaudes, ir jānosūta noteikumu projekta 7.punktā minētais protokols, proti, protokolu par alkohola pārbaudi. IeVP lūdz ņemt vērā, ka, veicot narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi ieslodzījuma vietas apmeklētājiem, arī tiek noformēts protokols par minēto pārbaudi (noteikumu projekta 13.2.apakšpunkts). Līdz ar to arī šādu protokolu ir nepieciešams nosūtīt noteikumu projekta 19.punktā minētajām personām.

Ja šo noteikumu 13. punktā minētajā pārbaudē tiek konstatēts, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vai komersanta pārstāvis, prokurors vai advokāts ir lietojis alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošās vielas, vai minētā persona atsakās no pārbaudes, ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties informē par to attiecīgās personas tiešo vadītāju vai virsprokuroru, vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, nosūtot šo noteikumu 7. punktā vai 13.2. apakšpunktā minētā pārbaudes protokola kopiju.

Izvērtējams nepieciešamo dokumentu kopums, lai veiktu medicīnisko pārbaudi.

1. Projektā ir paredzēta virkne dokumentu, kas ir priekšnoteikums medicīniskajai pārbaudei vai tiek sagatavoti tās laikā (piemēram, nosūtījums vai personas iesniegums, medicīniskās pārbaudes protokols, reģistrācijas žurnāls, nosūtījumi paraugu izmeklēšanai, izmeklēšanas rezultāti). Šāds dokumentu kopums rada šaubas, vai pārbaudes regulējums ir efektīvs un nav saistīts ar nepamatotiem administratīvajiem izdevumiem. Kāpēc visu nepieciešamo informāciju nevarētu iekļaut, piemēram, vienā protokolā vai vismaz vienā dokumentā apvienot vairākus nosacīti patstāvīgus dokumentus?

2. No projekta satura kopumā izriet, ka regulējums joprojām ir veidots dokumentu sagatavošanai papīra formā. Šāda pieeja neliecina par mūsdienīgu procesu un prasa papildu resursus, lai dokumentus pievienotu elektroniskajiem procesuālajiem dokumentiem.
 

-

Pārbaudes rezultātu izsniegšanas regulējums var maldināt privātpersonu un pamatā nav šā projekta regulēšanas priekšmets.

Administratīvā pārkāpuma procesā lietas materiālu, tostarp apreibinošo vielu lietošanas pārbaudes dokumentu, pieejamība ir noteikta Administratīvās atbildības likumā. Ārstniecības iestāde nelemj par to, vai izsniegt šos dokumentus.

Savukārt, ja persona ir veikusi medicīnisko pārbaudi pēc savas iniciatīvas, tad nav pamata šai personai prasīt vēl rakstveida pieprasījumu par rezultātu izsniegšanu vai tamlīdzīgi. Šajā ziņā nav pat svarīgi, vai persona vēlas pārbaudes rezultātus iesniegt kā pierādījumu (resp., kā dokumentu) administratīvā pārkāpuma procesā vai izmantot citiem mērķiem.
 

-

Projektā paredzētais dokumentu glabāšanas termiņš nav pamatots.

Projektā paredzēts, ka otru medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru, nosūtījumu uz pārbaudi vai personas iesniegumu, laboratorisko izmeklējumu rezultātu, kā arī reģistrācijas žurnālu ārstniecības iestādē glabā piecus gadus.

No vienas puses, projekta anotācijā skaidrots, ka "attiecīgo dokumentu glabāšanas laikam būtu nepieciešams būt pietiekamam, lai personai būtu iespējams īstenot savas tiesības administratīvajā procesā, administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā". Tā kā šiem dokumentiem pamatā vajadzētu būt, piemēram, arī personas, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, rīcībā (citiem vārdiem, administratīvā pārkāpuma lietā), tad otra eksemplāra glabāšana neietekmē minētās tiesības. Turklāt katrā procesa veidā pastāv tam atbilstošs dokumentu glabāšanas regulējums.

No otras puses, projekta anotācijā ir arī norādīts, ka "vienlaikus  projektā iekļautais dokumentu glabāšanas termiņš nav tiešā veidā saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesa norisi (tam nevar noteikt konkrētu ilgumu) vai ar dokumentu glabāšanas ilgumu administratīvā pārkāpuma procesā". Šāda norāde ir pretrunā iepriekš minētajam apgalvojumam.

Tāpat projekta anotācijā ir norādīts, ka līdzvērtīgi medicīniskie dokumenti (asins pagatavojumu un transfūzijas uzskaites žurnāls) tiek glabāti piecus gadus. Dokumentu glabāšanas ilgumam jābūt atkarīgam no to nepieciešamības noteiktam mērķim, nevis līdzības ar citiem dokumentiem, iepriekšējā normatīvā regulējuma vai tamlīdzīgiem apstākļiem.
 

-

Projekta 40. punkts ir neskaidrs un nav konstatējams, kāds ir šādas normas mērķis.

1. Projekta 40. punkts šķietami noteic personas tiesības prasīt atkārtotu bioloģiskās vides parauga laboratorisku izmeklēšanu. Projekta anotācijā ir minēts, ka tādējādi personai ir saglabāta iespēja aizstāvēt savas tiesības. Tomēr pastāv jautājums, kas gan ierobežotu šādas personas iespējas, ja attiecīga regulējuma nebūtu. Ja persona pati ir lūgusi veikt pārbaudi, tad nekas neierobežo personas iespējas lūgt atkārtotu pārbaudi, kamēr vien tas faktiski ir iespējams. Iespējams, ka šajā aspektā varētu noteikt paraugu glabāšanas ilgumu.

2. Ja pārbaude ir noteikta administratīvā pārkāpuma procesā, tad amatpersona arī varētu lūgt veikt atkārtotu pārbaudi vai persona izteikt attiecīgu lūgumu amatpersonai. Pārbaužu skaits likumā nav ierobežots. Tas gan ir Administratīvās atbildības likumā regulējams jautājums.

3. Projektā paredzēts izņēmums attiecībā uz transportlīdzekļa vadītājiem un personām, kurām pārbaude ir veikta administratīvā pārkāpuma procesā vai citā procesā. Nav konstatējams, kāpēc transportlīdzekļa vadītājam vajadzētu ierobežot šādas iespējas. Tāpat arī, ja personai ir veikta pārbaude administratīvā pārkāpuma procesā, tas neatņem personai iespēju pašai lūgt veikt citu pārbaudi (neizmantojot paraugus, kas ir paredzēti administratīvā pārkāpuma procesam).
 

-

Projekta 5. nodaļā ietverti dažādi ar izdevumiem saistīti jautājumi, nenodalot regulējuma piemērošanas jomu. Nav konstatējams, kurā likumā ietvertā pilnvarojuma īstenošanai katra tiesību norma ir paredzēta. Nodaļas saturs neatbilst tās nosaukumam.

1. Šobrīd pastāv dažādos likumos ietverti atšķirīgi pilnvarojumi, kas saistīti ar pārbaudes izdevumiem. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā esošais pilnvarojums ir salīdzinoši precīzs: Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jānoteic tikai procedūra (kārtība), kā aprēķina ar pārbaudēm saistītos izdevumus, un iestādes informēšanas kārtība. No Administratīvās atbildības likuma jau izriet, ka šos izdevumus ārstniecības iestādei sedz valsts vai pašvaldība.

2. Ciktāl tas saistīts ar medicīniskajām pārbaudēm administratīvā pārkāpuma procesā, tad Ceļu satiksmes likums šos jautājums vairs nevar regulēt. Ceļu satiksmes likumā esošais pilnvarojums šajā aspektā šobrīd nav īstenojams.

3. Domājams, ka projekta 47. punkts ir paredzēts, lai īstenotu Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā esošo pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā par attiecīgajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. Tomēr tas šķietami attiecas uz administratīvās lietas atsevišķu materiālu apriti procesā iestādē dalītās kompetences gadījumā. Apšaubāms, ka šāds regulējums ir īpaši nepieciešams un tam būtu paredzams pilnvarojums likumā. Līdzīga pieeja attiektos uz jebkuru izdevumu veidu. Konta paziņošana arī neietilpst informācijā par izdevumiem. Pilnvarojuma kontekstā apsverams jautājums par kārtību, kā ārstniecības iestāde informē iestādi par izdevumiem.

Vienlaikus nodaļas nosaukums neaptver projekta 47. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Ņemot vērā to, ka anotācijā ir norādīts, ka medicīniskā pārbaude alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanai ir ārstniecības iestādēm deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, pakalpojuma sniegšanas maksas apmērs nosakāms saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ pantā noteikto. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 45. punktu un attiecīgi papildināt projektu.

-

No noteikumu projekta 46. un 47.punkta izriet, ka izdevumus par medicīniskajām pārbaudēm sedz iestāde, kuras amatpersona vai darbinieks nosūtījis personu uz medicīnisko pārbaudi. Iestādei ir iespēja regresa kārtībā piedzīt no personas izdevumus par medicīnisko pārbaudi administratīvā pārkāpuma procesā kā procesuālos izdevumus. IeVP norāda, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 9.pantu ieslodzītie nav saucami pie administratīvās atbildības, bet gan pie disciplnāratbildības, jo uz viņiem attiecas speciālie disciplināratbildības likumi. Tāpat IeVP vērš uzmanību, ka administratīvā atbildība par narkotiku lietošanu iestājās tikai tad, ja persona ir lietojusi narkotikas pirmo reizi gada laikā. Ievērojot minēto, IeVP nav iespēju piedzīt no ieslodzītā naudas līdzekļus par medicīnisko pārbaudi. IeVP lūdz noteikumu projektā paredzēt, ka iestādei ir iespēja regresa kārtībā piedzīt izdevumus par pārbaudi, ja ir konstatēta apreibinošo vielu ietekme.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Pašreizējā situācija" ietverto skaidrojumu par termina "persona" lietojumu projekta ietvaros. Vēršam uzmanību uz to, ka Ceļu satiksmes likumā, Administratīvās atbildības likumā, Ārstniecības likumā, Valsts probācijas dienesta likumā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktais paredz veikt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi konkrētos gadījumos, proti, transportlīdzekļa vadītājam, ja ir aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē, personai, ja ir aizdomas, ka tā administratīvo pārkāpumu izdarījusi apreibinošo vielu ietekmē, personai, kurai ir atkarība no apreibinošo vielu lietošanas, probācijas klientam, ieslodzītajam un ieslodzījuma vietas apmeklētājam. Tādējādi projekts ir piemērojams tikai minētajos konkrētajos gadījumos, nevis uz jebkuru fizisku personu, attiecībā uz kuru nepieciešams pārbaudīt, vai tā lietojusi apreibinošas vielas. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt arī anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Pašreizējā situācija" ietverto skaidrojumu par termina "amatpersona" lietojumu projekta ietvaros.

-

Lūdzam svītrot anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Pašreizējā situācija" ietverto informāciju, ka projektā noteiktā kārtība attiecas arī uz personu nosūtīšanu pārbaudes veikšanai kriminālprocesa ietvaros, ņemot vērā to, ka projekta izdošanas tiesiskajā pamatā nav tādas likuma normas, kas pilnvarotu Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā veicama apreibinošo vielu ietekmes pārbaude kriminālprocesa ietvaros.

-

Sadaļas "Pārbaudes ieslodzītajiem" nosaukumu ir nepieciešams precizēt un pirmās divas rindkopas ir nepieciešams papildināt ar informāciju par ieslodzītajiem:

Pārbaudes ieslodzījuma vietās:
Ieslodzījuma vietas amatpersonu tiesības pārbaudīt alkohola koncentrāciju dažādām personām noteiktas Latvijas Sodu izpildes kodeksa 20.2 pantā (personām, kas ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai apmeklētu notiesātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā) un  Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 5.1 pantā (personām, kas ierodas izmeklēšanas cietumā, lai apmeklētu apcietinātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē). Savukārt ieslodzīto atrašanās alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir ieslodzījuma  vietā noteiktā režīma prasību rupjš pakāpums atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 70.panta ceturtajā daļā vai Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 35.panta pirmajā daļā noteiktajam. 
Līdz ar to noteikumu projekts paredz ieslodzījuma vietu amatpersonām tiesības veikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi gan ieslodzītajiem, gan ieslodzījuma vietu apmeklētājiem. Turklāt šādas pārbaudes kārtība netiek būtiski mainīta salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo kārtību. 

Aicinām precizēt projekta 1.3. apakšpunktu, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto, precīzi pārrakstot Valsts probācijas dienesta likuma 25. panta piektajā daļā noteikto.

-

Noteikumu projekta 4.1.apakšnodaļā ir noteikta kārtība, kādā tiek veikta medicīniskā pārbaude alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanai. Līdz ar to IeVP izsaka priekšlikumu papildināt noteikumu projekta 16.punktu ar atsauci uz noteikumu projekta 4.1.apakšnodaļu, lai būtu skaidrs, kādā kārtībā tiek veikta noteikumu projekta 16.punktā minētā medicīniskā pārbaude.

-

Izteikt 3.pielikuma nosaukumu "Nosūtījums uz medicīniskās pārbaudes veikšanai" atbilstošā redakcijā

Nosūtījums medicīniskās pārbaudes veikšanai