Projekta ID
25-TA-1438Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
21.08.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
1) konceptuāli nav pieņemami, ka tiek turpināta eksistējošā kārtība, kurā Zemesgrāmatā un kadastrā no jauna būvētās ēkas būvniecības procesa laikā tiek nostiprinātas dažādos būvniecības procesa posmos, turklāt pēc īpašnieka izvēles, kā tas ir paredzēts šajā normā:
“(18) Pirms būvniecības ieceres pieņemšanas ekspluatācijā vai paziņojuma par būvdarbu pabeigšanas, būvniecības ierosinātājam ir tiesības papildus ierosināt datu reģistrāciju un aktualizāciju par ēkas jaunbūvi (jaunbūves reģistrāciju)."
Tādejādi valsts informācijas sistēmās par ēkām vienā un tajā pašā būvniecības stadijā ir dažādi dati, tā kā Kadastra un Zemesgrāmatu datus tālāk automatizēti izmanto dažādos procesos, tas rada nevienlīdzību no citu normaīvo aktu viedokļa. Piemēram, ja īpašnieks brīvprātīgi nereģistrē jaunbūvi kadastrā, tad pat gadījumos, kad atbilstoši kadastrālās vērtēšanas normatīvajiem aktiem, jaunbūvei tiktu noteikta kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, tā kā buve nav kadastrā, tai nav kadastrālās vērtības, lai arī, piemēram, blakus esošai būvei tādā pat būvniecības stadijā, kuru īpašnieks ir brīvprātīgi ierakstījis Zemesgrāmatā, ir kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, attiecīgi arī divas fiziski identiskas ēkas šobrīd ir ar dažādu nekustamā īpašuma nodokli- viena, atbilstoši VZD noteiktajai kadastrālajai vērtībai nodokli maksā, otra nemaksā.
Lai neaizkavētu konkrētā likumprojekta virzību, tomēr ņemot vērā faktu, ka likumprojektā tiek paredzēts jauns regulējums arī jaunbūvju ierakstīšanai Zemesgrāmatā un Kadastrā, Lūdzam pievienot MK protokolluzdevumu šādā redakcijā, lai nodrošinātu, ka pārējos pārvaldes procesos normatīvais regulējums tiek piemērots identiski indentiskā būvniecības procesa stadijā esošām būvēm:
“EM, TM, FM līdz _________ iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas paredzēs kārtību kuras jaunbūves, kurā būvniecības procesa stadijā automatizēti reģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā.”
2) Svītrot zemāk esošajā punktā vārdus: “un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā.", jo ja būvniecības iecere ir iesniegta BIS un būve ir pabeigta, ir iespējams, ka tā joprojām nav ierakstīta ne Zgr, ne Kadastrā. Tā kā informācija par šīm jau pabeigtajām ēkām ir BIS, nav nekāda iemesla, nepiemērot jauno kārtību arī šīm ēkām, nodrošinot, ka īpašniekam nav jābūt pastniekam starp valsts informāciju sistēmām!
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Būvniecības likuma 14.panta 1.4 daļa piemērojama arī uz būvniecības iecerēm, kas ir iesniegtas Būvniecības informācijas sistēmā līdz šīs daļas spēkā stāšanās brīdim un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā."
“(18) Pirms būvniecības ieceres pieņemšanas ekspluatācijā vai paziņojuma par būvdarbu pabeigšanas, būvniecības ierosinātājam ir tiesības papildus ierosināt datu reģistrāciju un aktualizāciju par ēkas jaunbūvi (jaunbūves reģistrāciju)."
Tādejādi valsts informācijas sistēmās par ēkām vienā un tajā pašā būvniecības stadijā ir dažādi dati, tā kā Kadastra un Zemesgrāmatu datus tālāk automatizēti izmanto dažādos procesos, tas rada nevienlīdzību no citu normaīvo aktu viedokļa. Piemēram, ja īpašnieks brīvprātīgi nereģistrē jaunbūvi kadastrā, tad pat gadījumos, kad atbilstoši kadastrālās vērtēšanas normatīvajiem aktiem, jaunbūvei tiktu noteikta kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, tā kā buve nav kadastrā, tai nav kadastrālās vērtības, lai arī, piemēram, blakus esošai būvei tādā pat būvniecības stadijā, kuru īpašnieks ir brīvprātīgi ierakstījis Zemesgrāmatā, ir kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, attiecīgi arī divas fiziski identiskas ēkas šobrīd ir ar dažādu nekustamā īpašuma nodokli- viena, atbilstoši VZD noteiktajai kadastrālajai vērtībai nodokli maksā, otra nemaksā.
Lai neaizkavētu konkrētā likumprojekta virzību, tomēr ņemot vērā faktu, ka likumprojektā tiek paredzēts jauns regulējums arī jaunbūvju ierakstīšanai Zemesgrāmatā un Kadastrā, Lūdzam pievienot MK protokolluzdevumu šādā redakcijā, lai nodrošinātu, ka pārējos pārvaldes procesos normatīvais regulējums tiek piemērots identiski indentiskā būvniecības procesa stadijā esošām būvēm:
“EM, TM, FM līdz _________ iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas paredzēs kārtību kuras jaunbūves, kurā būvniecības procesa stadijā automatizēti reģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā.”
2) Svītrot zemāk esošajā punktā vārdus: “un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā.", jo ja būvniecības iecere ir iesniegta BIS un būve ir pabeigta, ir iespējams, ka tā joprojām nav ierakstīta ne Zgr, ne Kadastrā. Tā kā informācija par šīm jau pabeigtajām ēkām ir BIS, nav nekāda iemesla, nepiemērot jauno kārtību arī šīm ēkām, nodrošinot, ka īpašniekam nav jābūt pastniekam starp valsts informāciju sistēmām!
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Būvniecības likuma 14.panta 1.4 daļa piemērojama arī uz būvniecības iecerēm, kas ir iesniegtas Būvniecības informācijas sistēmā līdz šīs daļas spēkā stāšanās brīdim un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā."
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebildums.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka precizējumi šajā normā ir nepieciešami, “lai nodrošinātu viennozīmīgu izpratni par Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1. punktā noteikto būvvaldes kompetences tvērumu, šis punkts tiek papildināts uzsverot, ka arī pārbaude par būvniecības ieceres saskaņošanu ar trešajām personām ir būvvaldes kompetencē, kā arī kontrolēt vai nepastāv kādi šķēršļi būvniecības ieceres īstenošanai (piemēram, būvniecības ierosinātājs ir sankciju subjekts). ”
Pašvaldības ieskatā Būvniecības likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkta papildināšana ar vārdiem “vai nepastāv šķēršļi būvniecības ieceres īstenošanai” nevis izskaidro būvvaldes kompetences tvērumu un rada viennozīmīgu izpratni par to, bet dod iespēju to nepārtraukti paplašināt, skaidrojot, ka ar “šķēršļiem būvniecības ieceres īstenošanai” ir domāts arī, piemēram, ne tikai sankciju pārbaude, kas jau ir norādīts, kā piemērs, bet arī nodokļu parādu esamība vai neatbilstība jebkādam normatīvajam aktam utt.
Rīgas valstspislētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, kas veic būvvaldes funkcijas Latvijas lielākajā pašvaldībā iebilst par Būvniecības likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkta normas paplašināšanu un nepiekrīt, ka būvvaldei jāpārliecinās par jebkādiem šķēršļiem būvniecības ieceres īstenošanai.
Šāda norma palielina administratīvo slogu un birokrātiju.
Kā norādīts anotācija būvvalde kompetencē, izskatot būvniecības ieceri, ir pārbaudīt:
- trešo personu saskaņoju esamību (tai skaitā, kaimiņu, dzīvokļa īpašnieku kopības, objekta īpašnieku, kuram noteikta aizsargjosla un kuru skar plānotā būvniecības iecere);
- valsts un pašvaldību iestāžu saskaņojuma esamību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
- vai zemesgrāmatā nav ierakstīti kādi aizliegumi, piemēram, atsavināšanas līgumā paredzēts aizliegums uz zemes būvēt noteikta veida būves u.c.;
- atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
- atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajām prasībām;
- normatīvajos aktos noteiktajām būves novietojuma prasības, tai skaitā būvnormatīvos, Aizsargjoslu likumā un Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteiktajām prasībām;
- citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu esamība, piemēram, ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei.
Tātad jau šobrīd būvvalde, izskatot būvniecības iesniegumu, pārbauda tās atbilstību vairākiem normatīvajiem aktiem, pārbauda zemesgrāmatas ierakstus, saskaņojumu esamību utt. Pie tam tas jādara ļoti īsos termiņos.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība saņem desmitiem būvniecības iesniegumu dienā, un kategoriski nepiekrīt, ka būvvaldēm uzliek par pienākumu pārliecinies, vai būvniecības ieceres ierosinātāji nav iekļauti Latvijas vai starptautiskajos sankciju sarakstos, pārbaudot to esamību Latvijas, Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstos, Kanādas, Austrālijas sankciju sarakstos.
Vēršam uzmanību, ka šādai pārbaudei valstī nav izstrādāti IT risinājumi, tādējādi pārbaude ir veicama manuāli, respektīvi, iestādes darbiniekam ir pēc atslēgas vārdiem jāveic meklēšanu gan valsts informācijas sistēmās, gan publicētās datnēs, turklāt personu identitāte tajās nav viennozīmīgi konstatējama. Pašvaldībai nav tādu resursu, ar kuriem nodrošināt funkcijas veikšanu.
Tāpat LPS aicina izvērtēt sekojošus jautājumus kas izriet ar Zemesgrāmatas saistītiem likumiem 1) konceptuāli nav pieņemami, ka tiek turpināta eksistējošā kārtība, kurā Zemesgrāmatā un kadastrā no jauna būvētās ēkas būvniecības procesa laikā tiek nostiprinātas dažādos būvniecības procesa posmos, turklāt pēc īpašnieka izvēles, kā tas ir paredzēts šajā normā:
“(18) Pirms būvniecības ieceres pieņemšanas ekspluatācijā vai paziņojuma par būvdarbu pabeigšanas, būvniecības ierosinātājam ir tiesības papildus ierosināt datu reģistrāciju un aktualizāciju par ēkas jaunbūvi (jaunbūves reģistrāciju)."
Tādejādi valsts informācijas sistēmās par ēkām vienā un tajā pašā būvniecības stadijā ir dažādi dati, tā kā Kadastra un Zemesgrāmatu datus tālāk automatizēti izmanto dažādos procesos, tas rada nevienlīdzību no citu normatīvo aktu viedokļa. Piemēram, ja īpašnieks brīvprātīgi nereģistrē jaunbūvi kadastrā, tad pat gadījumos, kad atbilstoši kadastrālās vērtēšanas normatīvajiem aktiem, jaunbūvei tiktu noteikta kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, tā kā buve nav kadastrā, tai nav kadastrālās vērtības, lai arī, piemēram, blakus esošai būvei tādā pat būvniecības stadijā, kuru īpašnieks ir brīvprātīgi ierakstījis Zemesgrāmatā, ir kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, attiecīgi arī divas fiziski identiskas ēkas šobrīd ir ar dažādu nekustamā īpašuma nodokli- viena, atbilstoši VZD noteiktajai kadastrālajai vērtībai nodokli maksā, otra nemaksā.
Lai neaizkavētu konkrētā likumprojekta virzību, tomēr ņemot vērā faktu, ka likumprojektā tiek paredzēts jauns regulējums arī jaunbūvju ierakstīšanai Zemesgrāmatā un Kadastrā, Lūdzam pievienot MK protokoluzdevumu šādā redakcijā, lai nodrošinātu, ka pārējos pārvaldes procesos normatīvais regulējums tiek piemērots identiski indentiskā būvniecības procesa stadijā esošām būvēm:
“EM, TM, FM līdz _________ iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas paredzēs kārtību kuras jaunbūves, kurā būvniecības procesa stadijā automatizēti reģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā.”
2) Svītrot zemāk esošajā punktā vārdus: “un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā.", jo ja būvniecības iecere ir iesniegta BIS un būve ir pabeigta, ir iespējams, ka tā joprojām nav ierakstīta ne Zgr, ne Kadastrā. Tā kā informācija par šīm jau pabeigtajām ēkām ir BIS, nav nekāda iemesla, nepiemērot jauno kārtību arī šīm ēkām, nodrošinot, ka īpašniekam nav jābūt pastniekam starp valsts informāciju sistēmām!
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Būvniecības likuma 14.panta 1.4 daļa piemērojama arī uz būvniecības iecerēm, kas ir iesniegtas Būvniecības informācijas sistēmā līdz šīs daļas spēkā stāšanās brīdim un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā."
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka precizējumi šajā normā ir nepieciešami, “lai nodrošinātu viennozīmīgu izpratni par Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1. punktā noteikto būvvaldes kompetences tvērumu, šis punkts tiek papildināts uzsverot, ka arī pārbaude par būvniecības ieceres saskaņošanu ar trešajām personām ir būvvaldes kompetencē, kā arī kontrolēt vai nepastāv kādi šķēršļi būvniecības ieceres īstenošanai (piemēram, būvniecības ierosinātājs ir sankciju subjekts). ”
Pašvaldības ieskatā Būvniecības likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkta papildināšana ar vārdiem “vai nepastāv šķēršļi būvniecības ieceres īstenošanai” nevis izskaidro būvvaldes kompetences tvērumu un rada viennozīmīgu izpratni par to, bet dod iespēju to nepārtraukti paplašināt, skaidrojot, ka ar “šķēršļiem būvniecības ieceres īstenošanai” ir domāts arī, piemēram, ne tikai sankciju pārbaude, kas jau ir norādīts, kā piemērs, bet arī nodokļu parādu esamība vai neatbilstība jebkādam normatīvajam aktam utt.
Rīgas valstspislētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, kas veic būvvaldes funkcijas Latvijas lielākajā pašvaldībā iebilst par Būvniecības likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkta normas paplašināšanu un nepiekrīt, ka būvvaldei jāpārliecinās par jebkādiem šķēršļiem būvniecības ieceres īstenošanai.
Šāda norma palielina administratīvo slogu un birokrātiju.
Kā norādīts anotācija būvvalde kompetencē, izskatot būvniecības ieceri, ir pārbaudīt:
- trešo personu saskaņoju esamību (tai skaitā, kaimiņu, dzīvokļa īpašnieku kopības, objekta īpašnieku, kuram noteikta aizsargjosla un kuru skar plānotā būvniecības iecere);
- valsts un pašvaldību iestāžu saskaņojuma esamību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
- vai zemesgrāmatā nav ierakstīti kādi aizliegumi, piemēram, atsavināšanas līgumā paredzēts aizliegums uz zemes būvēt noteikta veida būves u.c.;
- atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
- atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktajām prasībām;
- normatīvajos aktos noteiktajām būves novietojuma prasības, tai skaitā būvnormatīvos, Aizsargjoslu likumā un Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteiktajām prasībām;
- citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu esamība, piemēram, ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei.
Tātad jau šobrīd būvvalde, izskatot būvniecības iesniegumu, pārbauda tās atbilstību vairākiem normatīvajiem aktiem, pārbauda zemesgrāmatas ierakstus, saskaņojumu esamību utt. Pie tam tas jādara ļoti īsos termiņos.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība saņem desmitiem būvniecības iesniegumu dienā, un kategoriski nepiekrīt, ka būvvaldēm uzliek par pienākumu pārliecinies, vai būvniecības ieceres ierosinātāji nav iekļauti Latvijas vai starptautiskajos sankciju sarakstos, pārbaudot to esamību Latvijas, Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstos, Kanādas, Austrālijas sankciju sarakstos.
Vēršam uzmanību, ka šādai pārbaudei valstī nav izstrādāti IT risinājumi, tādējādi pārbaude ir veicama manuāli, respektīvi, iestādes darbiniekam ir pēc atslēgas vārdiem jāveic meklēšanu gan valsts informācijas sistēmās, gan publicētās datnēs, turklāt personu identitāte tajās nav viennozīmīgi konstatējama. Pašvaldībai nav tādu resursu, ar kuriem nodrošināt funkcijas veikšanu.
Tāpat LPS aicina izvērtēt sekojošus jautājumus kas izriet ar Zemesgrāmatas saistītiem likumiem 1) konceptuāli nav pieņemami, ka tiek turpināta eksistējošā kārtība, kurā Zemesgrāmatā un kadastrā no jauna būvētās ēkas būvniecības procesa laikā tiek nostiprinātas dažādos būvniecības procesa posmos, turklāt pēc īpašnieka izvēles, kā tas ir paredzēts šajā normā:
“(18) Pirms būvniecības ieceres pieņemšanas ekspluatācijā vai paziņojuma par būvdarbu pabeigšanas, būvniecības ierosinātājam ir tiesības papildus ierosināt datu reģistrāciju un aktualizāciju par ēkas jaunbūvi (jaunbūves reģistrāciju)."
Tādejādi valsts informācijas sistēmās par ēkām vienā un tajā pašā būvniecības stadijā ir dažādi dati, tā kā Kadastra un Zemesgrāmatu datus tālāk automatizēti izmanto dažādos procesos, tas rada nevienlīdzību no citu normatīvo aktu viedokļa. Piemēram, ja īpašnieks brīvprātīgi nereģistrē jaunbūvi kadastrā, tad pat gadījumos, kad atbilstoši kadastrālās vērtēšanas normatīvajiem aktiem, jaunbūvei tiktu noteikta kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, tā kā buve nav kadastrā, tai nav kadastrālās vērtības, lai arī, piemēram, blakus esošai būvei tādā pat būvniecības stadijā, kuru īpašnieks ir brīvprātīgi ierakstījis Zemesgrāmatā, ir kadastrālā vērtība, kas lielāka par 0,- eur, attiecīgi arī divas fiziski identiskas ēkas šobrīd ir ar dažādu nekustamā īpašuma nodokli- viena, atbilstoši VZD noteiktajai kadastrālajai vērtībai nodokli maksā, otra nemaksā.
Lai neaizkavētu konkrētā likumprojekta virzību, tomēr ņemot vērā faktu, ka likumprojektā tiek paredzēts jauns regulējums arī jaunbūvju ierakstīšanai Zemesgrāmatā un Kadastrā, Lūdzam pievienot MK protokoluzdevumu šādā redakcijā, lai nodrošinātu, ka pārējos pārvaldes procesos normatīvais regulējums tiek piemērots identiski indentiskā būvniecības procesa stadijā esošām būvēm:
“EM, TM, FM līdz _________ iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas paredzēs kārtību kuras jaunbūves, kurā būvniecības procesa stadijā automatizēti reģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā.”
2) Svītrot zemāk esošajā punktā vārdus: “un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā.", jo ja būvniecības iecere ir iesniegta BIS un būve ir pabeigta, ir iespējams, ka tā joprojām nav ierakstīta ne Zgr, ne Kadastrā. Tā kā informācija par šīm jau pabeigtajām ēkām ir BIS, nav nekāda iemesla, nepiemērot jauno kārtību arī šīm ēkām, nodrošinot, ka īpašniekam nav jābūt pastniekam starp valsts informāciju sistēmām!
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Būvniecības likuma 14.panta 1.4 daļa piemērojama arī uz būvniecības iecerēm, kas ir iesniegtas Būvniecības informācijas sistēmā līdz šīs daļas spēkā stāšanās brīdim un kurās nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā."
Piedāvātā redakcija
-
