Atzinums

Vēršam uzmanību uz neatbilstību starp informatīvā ziņojuma (7.) 4. pasākumu, Iekšlietu ministrijas informatīvā ziņojuma “Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” 1.6. punktu un šobrīd saskaņošanā esošo likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (26-TA-1499).
Minētajā likumprojektā paredzēts papildināt Augstskolu likuma 49. pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(11) Personu, kura ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar studijām, augstskola ne vēlāk kā 20 dienu laikā izslēdz no studējošo saraksta, ja tā 10 dienas nepārtraukti nav piedalījusies studiju procesā un nav sasniedzama vai mēnesī ir apmeklējusi mazāk nekā 80 procentus no studiju programmā paredzētajām lekcijām un nodarbībām. Minētie nosacījumi netiek attiecināti, ja neierašanās ir pamatota ar tuvinieka nāvi vai akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas izraisītiem veselības traucējumiem, kuru dēļ studējošais ārstējas stacionārā vai ambulatorā ārstniecības iestādē.”
Vienlaikus PIK informatīvā ziņojuma (7.) 4. pasākumā noteikti atšķirīgi kritēriji, proti, prasība apmeklēt studijas vismaz 70 procentu apmērā, kā arī paredzēts, ka no augstskolas atskaitāmi studenti, kuri mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla kavējuši vairāk nekā trīs dienas.
Tādējādi dažādos dokumentos vienam un tam pašam jautājumam ir paredzētas savstarpēji atšķirīgas prasības, kas var radīt tiesību normu piemērošanas neskaidrību un apgrūtināt vienveidīgu prasību īstenošanu augstskolās.
Rīgas Stradiņa universitātes ieskatā prasība atskaitīt studentu, ja tas mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla kavējis vairāk nekā trīs dienas, ir nesamērīga un nav pietiekami racionāli pamatota.
Ņemot vērā minēto, lūdzam savstarpēji salāgot augstskolām izvirzītās prasības attiecībā uz studentu atskaitīšanu, nodrošinot vienotu, skaidru un praktiski piemērojamu regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka (7.) 16. pasākumā ietvertā norāde uz Augstskolu likuma 75. pantu nav precīza. Augstskolu likuma 75. pants “Izglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamā informācija par augstskolas darbību” nereglamentē valsts finansējuma izlietojuma kārtību vai ar to saistītās prasības.
Ņemot vērā minēto, lūdzam informatīvā ziņojuma projekta “Par Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu” 4. nodaļā “Pasākumu plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai” ietvertajā (7.) 16. pasākumā precizēt norādi uz attiecīgo Augstskolu likuma normu.

-

Lūdzam konsekventi kopā lietot apzīmējumu ES/EEZ valstis, jo, pirmkārt, ES valstis ietilpst EEZ valstu skaitā un, otrkārt, EEZ iekļauj Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kuras nevar tikt uzskatītas par trešajām valstīm. Papildus Latvijas tiesību aktos šai valstu grupai tiek pievienota arī Šveices Konfederācija, kura nevar tikt uzskatīta par trešo valsti.

Aicinām (7.) 7., (7.) 15., (7.) 16. uzdevumos pieturēties pie vienota apzīmējuma izņēmumiem – ES/EEZ, Šveici un NATO dalībvalstīm. Arī IZM savā 07.08.2026 atzinumā par (7.) 6. uzdevumu to piemin.
 

-