Atzinums

Regulatora priekšlikums (par 5.²panta pirmo daļu):
Atbilstoši likuma 4. panta otrajai daļai “Tīkla kodeksu izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi nodrošina pārvades sistēmas operators”. Šajā gadījumā uzskaiti veiks attiecīgais sadales sistēmas operators, un secīgi viedo skaitītāju rādījumi tiks izmantoti norēķinu veikšanai starp tirgotāju un lietotāju, kā arī, aprēķinot sadales pakalpojuma mainīgās maksas daļu. Papildu viedajiem skaitītājiem būtu arī jāiekļaujas AS “Sadales tīkls” izveidotajā vienotajā datu platformā. Regulators, ņemot vērā minētajā panta daļā norādīto, rosina viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu funkcionālās un tehniskās prasības noteikt Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumos Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.

Regulatora iebildums (par 5.²panta otro daļu):
Regulators uzskata, ka, atliekot viedo komercuzskaites mēraparātu ieviešanu, lietotāji, kuriem ir pieslēgums pie mazajiem sadales sistēmas operatoriem (pieslēgti mazāk kā 100 000 lietotāji), nevarēs izmantot dinamiskos cenu līgumus. Mazajiem sadales sistēmas operatoriem ir izdevīgāk pašiem (apgaitas veidā) nolasīt skaitītāju rādījumus, nevis uzstādīt viedos skaitītājus. Tādēļ Regulators nevar atbalstīt viedo komercuzskaites mēraparātu ieviešanas atlikšanu vēl pēc 2029.gada. Regulators norāda, ka nepieciešams apzināt šobrīd esošo situāciju ar mazo sadales sistēmas operatoru lietotājiem, jau ieviesto viedo komercuzskaites mēraparātu skaitu katram no mazajiem sadales sistēmas operatoriem, un veidot atbalsta pasākumus ar mērķi līdz 2029.gadam nodrošināt visus Latvijas lietotājus ar viedajiem komercuzskaites mēraparātiem.  
 
Regulatora iebildums (par 5.²panta ceturto daļu):
Skatīt iepriekšējo komentāru, bet attiecībā uz “tehniski sarežģītāku” – ir sadales sistēmas operatoru pamatpienākumi, attiecīgi visu pārējo, ko papildu vēlas lietotājs, tas uzstāda par saviem līdzekļiem. Papildu – izmaksu un ieguvumu analīze nav pamats, lai atteiktu viedā skaitītāja uzstādīšanu.
 

-

Regulatora iebildums (par 20.¹panta piekto daļu):
Norādāms, ka Regulators nevar noteikt elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka minimālās prasības, jo tas ir Ministru kabineta kompetencē.

Regulatora priekšlikums (par 21.¹panta sesto daļu):
Vērtējot attiecīgo panta daļas redakciju, Regulatoram rodas jautājums – vai Latvijā ir fiziskas personas, kuru sistēmai ir pieslēgti vairāk par 100 tūkstošiem lietotāju? Tāpat Regulatora ieskatā nepieciešams izslēgt vārdus “saskaņā ar šā panta piekto daļu”, jo tas rada liekvārdību un nevajadzīgu atkārtošanos, ņemot vērā, ka turpat arī ir atsauce uz minēto panta daļu.

 

-

Regulatora iebildums (par 26.panta otro daļu):
Saskaņā ar Likumprojektā ietverto Likuma 26.panta otrās daļas redakciju kopsakarā ar 1.panta otrās daļas 50.punktā noteikto tiešās līnijas termina skaidrojumu tiešā līnija varēs savienot jebkura ražotāja objektu ar jebkura lietotāja objektu, ja tiešās līnijas garums nepārsniegs 500 metrus pilsētu teritorijās un trīs kilometrus ārpus pilsētu teritorijām. Regulatora ieskatā, šādas plašas iespējas ierīkot tiešās līnijas var radīt ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas drošu darbību un tehnisko attīstību konkrētā licences darbības zonā vai tās daļā, kā arī veicinās sistēmas operatora infrastruktūrai paralēlu sadales elektrotīklu izbūvi nosacītā elektrostaciju tuvumā.
Ievērojot minēto, tiešo līniju ierīkošana būtu pieļaujama tikai, ja ar to saista konkrēta ražotāja un ar to saistītā uzņēmuma (lietotāja) objektu. Šādā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka tas var radīt būtisku ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas drošu darbību un tehnisko attīstību un 26.panta otrās daļas 2.punktā paredzētais sistēmas operatora apliecinājums nebūtu nepieciešams.

Regulatora priekšlikums (par 26.panta piekto daļu):
Likumprojekta 26.panta piektā daļa paredz, ka atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz vai atsaka 30 dienu laikā pēc visu biroja noteikto dokumentu saņemšanas. Tomēr Likumprojektā nav tieši paredzēta biroja kompetence noteikt dokumentus, kas jāiesniedz atļaujas saņemšanai. Tas gan netieši izriet no minētās normas, tomēr pastāv risks, ka biroja noteiktie dokumenti var tikt atzīti par tādiem, kas noteikti, pārsniedzot birojam doto pilnvarojumu.
Ievērojot minēto, viens risinājums būtu  Likumprojekta 26.panta piekto daļu papildināt ar pirmo teikumu:  Birojs nosaka dokumentus, kas ražotājam vai lietotājam jāiesniedz, lai saņemtu atļauju tiešās līnijas ierīkošanai.
Otrs, iespējams, pareizāks risinājums būtu, ka dokumentus, kas ražotājam vai lietotājam jāiesniedz, nosaka Ministru kabinets, jo Likumprojekta 26.panta ceturtā daļa jau paredz tā kompetenci detalizētāk regulēt dažādus ar tiešo līniju ierīkošanu saistītos jautājumus. Šādā gadījumā Likumprojekta 26.panta piektajā daļā būtu jānosaka:  Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz vai atsaka 30 dienu laikā pēc visu Ministru kabineta noteikto dokumentu saņemšanas.




 

1. panta otrās daļas 50.punkts:
50) tiešā līnija - elektrolīnija, kas sasaista izolētu elektroenerģijas ražošanas objektu ar izolētu lietotāja objektu, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar attiecīgā elektroenerģijas ražotāja saistītā uzņēmuma objektu.

26. panta otrā daļa:
(2) Tiešo līniju, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar attiecīgā elektroenerģijas ražotāja saistītā uzņēmuma objektu, ir tiesības ierīkot, ja ievēroti visi šādi kritēriji:  
1) tiešās līnijas garums nepārsniedz 500 metrus pilsētu teritorijās un trīs kilometrus ārpus pilsētu teritorijām;
2) elektroenerģijas lietotājs nodrošina, ka ražotāja saražotā elektroenerģija netiek nodota elektroenerģijas sistēmā;
3) elektroenerģijas ražotājs un lietotājs ir vienojušies par elektroenerģijas transportēšanas un uzskaites nosacījumiem.
 

Regulators ierosina papildināt 1.panta otro daļu ar terminu “elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks”, ņemot vērā, ka Likumprojekts tiek papildināts ar 20.¹pantu “Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks.” 
 

elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks – publiskā tīmekļvietnē pieejams informatīvs rīks, kas nodrošina iespēju salīdzināt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus

Regulators norāda, ka atbilstoši Likumprojekta 1.panta otrajā daļā ietvertajām definīcijām uzkrātuves ir kopā ar ražošanu vai kā daļa no lietotāja kopējas ražošanas/patēriņa sistēmas, uzkrātuves nav arī atsevišķi iekļautas ne tirgus dalībnieka, ne sistēmas dalībnieka definīcijās, t.i., uzkrātuves Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums) nozīmē ir rīks, kā uzlabot un efektivizēt saražotās enerģijas pārdošanu/izlietošanu tad, kad tas ir izdevīgāk.
Tomēr uzkrātuve var arī nebūt saistīta ar ražošanas iekārtu un var tikt pieslēgta elektroenerģijas sistēmai tikai kā uzkrātuve (bez elektroenerģijas ražošanas) vai bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēma (Battery Energy Storage System – BESS). Ja šādas BESS izvēlas uzstādīt komersants, tad viens no tā darbības virzieniem/mērķiem ir piedāvāt palīgpakalpojumus sistēmas operatoram.
Tādēļ, lai neizslēgtu iespēju Latvijā uzstādīt tikai uzkrātuvi vai uzkrātuvju sistēmu (BESS) ar atsevišķu pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai, ir jāmaina definīcijas, pasakot, ka arī atsevišķi uzkrātuve var būt pieslēgta elektroenerģijas sistēmai, kā arī paredzēt sistēmas pieslēguma noteikumus uzkrātuvēm.
Lūgums izvērtēt norādīto un piedāvāt risinājumu arī tādām uzkrātuvēm, kuras var tikt pieslēgtas elektroenerģijas sistēmai. Lai Regulators kvalitatīvi pārskatītu un izvērtētu  grozījuma projektu šādā griezumā, ir nepieciešams ilgāks laiks likumprojekta pārskatīšanai un jaunu redakciju sagatavošanā. Aicinām Klimata un enerģētikas ministriju kopā pārrunāt te minēto jautājumu, lai Elektroenerģijas tirgus likumā ietvertu nepieciešamo regulējumu.

Vienlaikus jānorāda redakcionāls precizējums, ka 30.punktā vārds “enerģijas” jāaizstāj ar vārdu “elektroenerģijas”.
 

“30) elektroenerģijas uzkrātuve – ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek elektroenerģijas  uzkrāšana vēlākai izmantošanai.”
 

Vēršam uzmanību, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (turpmāk – Komisija) 2024.gada 6.martā izskatīts likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”  ((Nr. 517/Lp14) (Dok. nr. 1778)), kas paredz grozīt Elektroenerģijas tirgus likuma 9.panta otro daļu un 2.¹ daļu, kā arī izslēgt 2.²daļu.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka Likumprojekts paredz būtībā nenozīmīgus redakcionālus grozījumus 9.panta 2.¹ un 2.² daļā jeb normās, kuras saskaņā Komisijā skatāmo  likumprojektu tiks izteiktas citā redakcijā vai izslēgtas, aicinām izvērtēt nepieciešamību un lietderību ietvert Likumprojektā grozījumus 9.panta 2.¹ un 2.² daļā.
 

-

Saskaņā ar Likumprojektā ietvertajām Likuma 9.panta 2.⁶ un  2.⁹ daļu redakcijām sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas ražotājam vai lietotājam drošības naudu, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta vai lietotājs (faktiski – lietotāja objekts) netiek pieslēgts elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ. Regulatora ieskatā, elektroenerģijas ražotāja vai lietotāja objekti elektroenerģijas sistēmai var netikt pieslēgti arī no ražotāja vai lietotāja neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, to liedz izmaiņas, normatīvajos aktos, valsts un pašvaldību institūciju lēmumi u.c.).
Ievērojot minēto, lai novērstu domstarpības, būtu izvērtējams Likumprojektā noteikt, kādi iemesli ir uzskatāmi par neatkarīgiem no sistēmas operatora, vai vismaz Likumprojekta anotācijā norādīt, ka drošības nauda būtu jāatmaksā arī gadījumos, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta vai lietotāja objekts netiek pieslēgts sistēmai dēļ iemesliem, kas nav atkarīgi no sistēmas operatora, bet kuri pieslēguma pieprasītājam nebija zināmi un kurus, ievērojot pietiekamu rūpību, tas arī nevarēja paredzēt, iesniedzot pieslēguma pieteikumu.
 

-

Regulators aicina precizēt minētā panta daļas izteikto redakciju. Jebkurš elektroenerģijas ražotājs var vienoties ar lietotāju (tirgotāju, galalietotāju) par tā saražotās elektroenerģijas pārdošanu, noslēdzot divpusējos līgumus. Esošā redakcija rada maldīgu priekšstatu, ka tikai tie ražotāji, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir virs 1 MW, var pārdot saražoto elektroenerģiju.    
 

(1¹) “Elektroenerģijas ražotājs var pārdot tā saražoto elektroenerģiju tieši elektroenerģijas lietotājam.”
 

Regulatora priekšlikums (par 32.panta septīto daļu):
Direktīvas 2019/944  11.panta pirmā daļa nosaka, ka “dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesiskais regulējums ļauj piegādātājiem piedāvāt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji, kam ir uzstādīti viedie skaitītāji, var vismaz vienam piegādātājam un katram piegādātājam, kam ir vairāk nekā 200 000 galalietotāju, lūgt noslēgt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu”. Attiecīgi, ieviešot Direktīvas 2019/944 11.panta pirmās daļas nosacījumus, lietotājs var prasīt vienam no saviem piegādātājiem slēgt dinamiskās cenas līgumu. Direktīvā 2019/944 nosacījums par  piegādātāju ar  vairāk par 200 000 galalietotāju attiecas uz visiem lietotājiem, ne tikai mājsaimniecībām. Lūgums skaidrot anotācijā, kāpēc piedāvātā redakcija atšķiras no Direktīvā 2019/944 piedāvātajiem nosacījumiem vai piedāvāt jaunu redakciju 32.panta septītajai daļai.
Tāpat Regulators ierosina noteikt zemāku slieksni. Lai gan Regulators izprot, ka šis skaitlis izriet no direktīvas, taču Latvijā ir tikai viens tirgotājs, kuram lietotāju skaits ir virs 200 000. Līdz ar to šāds iekļautais nosacījums nav jēgpilns. Lai šis nosacījums ietveru vismaz trīs elektroenerģijas tirgotājus, kas ietvertu “vairāk nekā 50 000 lietotāju”.

Regulatora priekšlikums (par 32.panta astoto daļu):
Regulators norāda, ka atjaunojamo energoresursu  elektroenerģijas pirkuma līgumu lietotājs var slēgt ar visiem ražotājiem, t.sk., arī ar tādiem, kas nav reģistrēti elektroenerģijas ražotāju reģistrā. Lietotājam var būt vairāki šādi līgumi ar ražotājiem, kuru jauda ir zem 1 MW. Tātad no šīs panta daļas izriet, ka ar mazo ražotāju, kas nav Regulatorā reģistrēts, nevarēs (prasība reģistrēties kā ražotājam, ja uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 1 megavatu). Aicinām pārliecināties, vai tāds ir nolūks izteiktajā panta daļas redakcijā.
 

-

Regulatora priekšlikums (par 36.panta trešo daļu):
Regulators lūdz izlabot pareizrakstības kļūdu, vārdu “ārvades” aizvietojot ar vārdu “pārvades”.

-