Atzinums

Joprojām nav precīzi norobežota sodīšana un uzraudzība (kontrole). Ja kontroles laikā konstatē iespējamu administratīvu pārkāpumu un uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, tad saistībā ar šo pārkāpumu nekādi kontroles (uzraudzības, pārbaužu u. tml.) pasākumi vairs nav īstenojami. Personas rīcības tiesiskumu izvērtē administratīvā pārkāpuma procesā, tostarp veicot izmeklēšanas darbības.

Izziņā norādīts, ka noteikumu projektā aizstāti vārdi "kontroles laikā" ar vārdiem "autopārvadājumu kontroles laikā uzsāktā administratīvā pārkāpuma procesā". Šāds precizējums nerada priekšstatu, ka kontroles un sodīšanas funkcijas būtu norobežotas. Piemēram, ja pārbaudes laikā konstatē iespējamu administratīvu pārkāpumu saistībā ar darba laika ilgumu vai tamlīdzīgi, tad uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu. Nav pieļaujams vienlaikus vēl veikt pārbaudes uzņēmuma telpās saistībā ar šo pašu pārkāpumu vai citus kontroles pasākumus. Pārkāpuma esība ir vērtējama administratīvā pārkāpuma procesā, tostarp īstenojot administratīvā pārkāpuma vietas apskati, izņemšanu un citas izmeklēšanas darbības. Nav izslēgta pat situācija, ka arī ES regula varētu noteikt izmeklēšanas darbību saturu. ES tieši piemērojamie normatīvie tiesību akti ir daļa no administratīvās atbildības sistēmas (Administratīvās atbildības likuma 2. panta piektā daļa). Tomēr šādi jautājumi nav regulējami Ministru kabineta noteikumos.

Kā minēts iepriekšējā atzinumā, apstāklis, ka persona ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu, var būt pamats, kas ietekmē pārbaužu esību un intensitāti turpmāk. Tomēr šādas pārbaudes vairs nav saistītas ar konkrētā pārkāpuma izmeklēšanu.

Ne izziņā, ne projekta anotācijā nav atrodams skaidrojums, kāda ir bijusi šāda precizējuma domātā jēga. Tāpat nav skaidrots šīs normas mērķis, jēga un saturs.
 

-

Lai paredzētu iespēju pārkāpumus fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un attiecīgi piemērot Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļā esošo regulējumu, nepieciešams atbilstošs regulējums nozares likumā.

1. Tieslietu ministrija 14.11.2025. atzinumā jau bija norādījusi, ka tikai likumdevējs var izlemt, kurus pārkāpumus vai pārkāpumu grupas pieļaujams fiksēt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Tam atbilstošs pamatregulējums ietverams likumā (sal. Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ pantu un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. pantu).

Nav pieļaujama situācija, ka ar sodīšanas (pat tad, ja tas nav tieši norādīts noteikumu projektā, bet vedina domāt, ka regulējums varētu būt saistīts ar sodīšanas jautājumiem), tostarp pierādījumu pieļaujamības administratīvā pārkāpuma procesā, jautājumiem būtībā nodarbojas Ministru kabinets. 

Projektā iekļautā punkta redakcija pati par sevi nav pietiekami precīza, skaidra un saprotama. Nav tieši norādīts, kura institūcija kontrolē transportlīdzekļa faktiskās masas vai ass slodzes atbilstību. Joprojām nav arī saprotama otrā teikuma – Valsts policija vai pašvaldības kontroles dienests ir tiesīgs izmantot šo sistēmu fiksētos datus autopārvadājumu kontrolei. – jēga (piem., kāda rīcība, ja ne kontrole, ir ietverta jau normas pirmajā teikumā).

Līdz ar to punkts ir izslēdzams no noteikumu projekta vai precizējams līdz tādai pakāpei, lai ikvienam būtu skaidrs, ka regulējums nav saistīts ar iespējamu administratīvās atbildības piemērošanu Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļas kārtībā. Nepieciešamības gadījumā ir precizējams Autopārvadājumu likumā ietvertais regulējums. 

2. Izziņā norādīts, ka "šādas tehniskās iespējas izmantošana neparedz jaunu administratīvo pārkāpumu veidu vai sodīšanas mehānismu un tādēļ nav risināma likumdevēja līmenī". Protams, automātisko autosvaru izmantošana nerada jaunu administratīvu pārkāpumu. Taču tas ietekmē administratīvā pārkāpuma procesa norisi. Vārdu "kontrolē ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli" lietojums liecina, ka grozījumu rezultātā pārkāpums varētu tikt uztverts kā Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētais pārkāpums. Lietu kategorijas, uz kurām attiecas administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības, būtībā var noteikt tikai likumdevējs.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai un kā uz atkārtoto saskaņošanu nodotā projekta 4. punktā ietvertā noteikumu 5.³ punkta redakcija, it īpaši tās sašaurinājums, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo punkta redakciju ("autopārvadājumu kontroles laikā uzsāktā administratīvā pārkāpuma procesā"), atbilst Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 355 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība"" anotācijā (pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/9f25fcd7-9e98-4d45-a4b6-f39e301acc55) norādīts, ka ar normu pārņemtas Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma prasības. Attiecīgi aicinām izvērtēt un skaidrot, vai un kā joprojām tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam.

-