Atzinums

Aizliegums apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem, stigām un dabiskām brauktuvēm praktiski nozīmē aizliegumu sabiedrībai (kas nav zemju apsaimniekotāji vai kontrolējošo iestāžu darbinieki) iebraukt dabas lieguma teritorijā. Jo gan meža ceļi, gan dabiskās brauktuves var nebūt pietiekami platas, lai stāvošajiem transporta līdzekļiem varētu pabraukt garām. Šāds transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegums neizriet no teritorijas dabas aizsardzības plāna, tādēļ iebilstam pret šo normu.

12.14. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem, stigām un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot pārvietošanos :

Nepieciešams precizēt lietoto terminoloģiju un saskaņot to ar Sugu un biotopu aizsardzības likumā lietoto.

12.17. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā, un par reģistrēšanu ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

Nepieciešams precizēt lietoto terminoloģiju un saskaņot to ar Sugu un biotopu aizsardzības likumā lietoto.

14.2. veikt mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izņemot:

Noteikumos ir jāparedz arī, ka var būt nepieciešama arī jaunas meža ugunsdzēsības infrastruktūras ierīkošana.
 

14.2.2. meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu ierīkošanu un uzturēšanu;

Nocirsto bīstamo koku atstāšana mežaudzē nav aktuāla dabas parka zonā, kur tiek atļauta koku ciršana kopšanas cirtē. Tāpat svaigi egļu astoņzobu mizgrauža bojātu (bīstamu) egļu atstāšana mežaudzē var izraisīt turpmāk mizgraužu izplatību un koku bojāšanu.

14.2.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē (izņemot dabas parka zonā un svaigi egļu astoņzobu mizgraužu invadētas egles);

Normu nepieciešams saskaņot ar noteikumu 12.punktu, kas nosaka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama, ja Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu.

14.2.4. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju koku ciršanu, kas nepieciešama īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu apsaimniekošanai, izņemot, ja koku ciršana tiek veikta saskaņā ar noteikumu 12.punktu;

Nepieciešams precizēt lietoto terminoloģiju un saskaņot to ar Sugu un biotopu aizsardzības likumā lietoto.

19.1.1. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;

Noteikumos ir jāparedz arī, ka var būt nepieciešama arī jaunas meža ugunsdzēsības infrastruktūras ierīkošana.

19.3.2. meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu ierīkošanu un uzturēšanu;

Svītrot vārdus "atstājot mežaudzē", jo dabas parka zonā ir atļauta koku ciršana.

23.1.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

Nepieciešams precizēt lietoto terminoloģiju un saskaņot to ar Sugu un biotopu aizsardzības likumā lietoto.

23.5. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama, lai reģistrētu dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, izņemot īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.

Ierosinām redakcionāli precizēt šī punkta sākuma daļu, lai neradītu pārpratumus ar citos normatīvajos aktos noteikto.
 

9. Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu. Šādos gadījumos Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

 

Iesakām normai pievienot atsauci uz 3.pielikumu, lai ir vienota izpratne par atjaunošanā, ieaudzēšanā izmantojamām citzemju sugām.
 

12.2. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā saskaņā ar 3.pielikumu.

Noteikumos ir jāparedz arī, ka var būt nepieciešama arī jaunas meža ugunsdzēsības infrastruktūras ierīkošana.

23.1.2. meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu ierīkošanu un uzturēšanu;

Rosinām redakcionāli normu precizēt, lai to būtu vienkāršāk administrēt.

Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 20 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Kokus pēc iespējas saglabā grupās.