Atzinums

Konkurences padome (KP) iebilst pret Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta otrās daļas otrā teikuma izslēgšanu turpmāk noradīto iemeslu dēļ.
2024. gada aprīļa beigās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) publicēja Ekonomikas pārskatu par Latviju[1]  (turpmāk – Pārskats), kurā vērsta uzmanība uz faktu, ka Latvijā publisko personu kapitālsabiedrības (PPK) ieņem būtiskāku lomu, nekā citās OECD valstīs. Aptuveni 7% no visa darba spēka ir nodarbināts PPK, kas ir trīs reizes vairāk nekā vidēji OECD valstīs[2].
OECD ir atzinusi, ka VPIL 88. panta izvērtējumu veikšana atbilst OECD labākajai praksei, vienlaikus norādot, ka šādu izvērtējumu veikšana būtu attiecināma arī uz kapitālsabiedrībām, uz kurām līdz šim nav ticis attiecināts pārvērtēšanas pienākums (valsts neatsavināmās kapitālsabiedrības).
Pārskatā arī uzsvērts, ka būtu nepieciešams stiprināt KP pilnvaras, paplašinot tās attiecībā uz tirgus izpētes veikšanu, normatīvo aktu ietekmes novērtēšanu, kā arī valsts kapitālsabiedrību lietderības izvērtēšanu. Tiek norādīts, lai stiprinātu konkurences neitralitātes regulējumu, KP būtu jābūt tirgus uzraudzības ierosināšanas  tiesībām, kas ļautu apstrīdēt publisko personu lēmumus gadījumos, ja publisko personu lēmumi vai normatīvais regulējums, vienošanās vai publisko personu kapitālsabiedrības darbības kavē konkurenci.
Ņemot vērā minēto, VPIL 88. panta otrās daļas otrā teikuma izslēgšana, būtu pretēja rīcība OECD rekomendācijām, it īpaši, ja vienlaikus netiktu lemts par KP pilnvaru stiprināšanu, paredzot iespēju KP uzlikt tiesisko pienākumu publiskajām personām (iestādēm) gadījumos, kad KP saskatītu publiskas personas radītus konkurences kropļojumus, kas būtiski ietekmē attiecināmo tirgu.
KP uzsver, ka līdzdalības izvērtējuma veikšana primāri ir kapitāldaļu turētāju interesēs, lai, novērtējot tirgus situāciju, salīdzinot PPK sniegto pakalpojumu cenu un kvalitāti ar privāto tirgus dalībnieku piedāvājumu, kapitāldaļu turētāji spētu pieņemt pamatotu, racionālu un izsvērtu lēmumu par līdzdalības kapitālsabiedrībā nepieciešamību. Tieši tādēļ KP ir vairākkārt komunikācijā uzsvērusi, ka ir būtiski, lai izvērtējums būtu nevis formāls, bet gan vispusīgs, lai palīdzētu kapitāldaļu turētājam pieņemt lēmumu par līdzdalību kapitālsabiedrībā. Arī KP aicinājuma ietvert izvērtējumā konkurences neitralitātes risku izvērtējumu mērķis ir preventīvi novērst potenciālos konkurences neitralitātes pārkāpumus, kas kalpo kapitāldaļu turētāju interesēm.
Ņemot vērā minēto, KP ieskatā, drīzāk ir izsverama iespēja VPIL 88. panta otrās daļas otrajā teikumā ietverto konsultēšanās pienākumu noteikt kā brīvprātīgu, proti, izsakot minēto teikumu šādā redakcijā: “Veicot izvērtējumu, publiska persona var konsultēties ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā (..).” Tādējādi līdzdalības izvērtējumus iesniegt KP varēs tās kapitālsabiedrības un kapitāldaļu turētāji, kuri būs ieinteresēti KP atzinuma jeb viedokļa saņemšanā.



[1] https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2024/04/oecd-economic-surveys-latvia-2024_e4f4bb60/dfeae75b-en.pdf

[2] Turpat, p.49
 

-

KP aicina svītrot no anotācijas teikumu: “Tādējādi ir izveidots tiesiskais mehānisms privātpersonu tiesību aizsardzībai gadījumos, kad publiskas personas iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci.” KP skaidro, ka konkurences neitralitātes pārkāpums atšķirībā no citiem konkurences tiesību pārkāpumiem neparedz tiesības privātpersonai par neatbilstību Konkurences likuma 14.1 pantam vērsties tiesā, prasot pārkāpuma izbeigšanu un zaudējumu atlīdzību. Tāpat arī saskaņā ar Konkurences likuma 22. panta pirmo daļu lietu par Konkurences likuma pārkāpumu KP ierosina pēc savas iniciatīvas, ievērojot noteiktās prioritātes, iespējamā pārkāpuma ietekmi uz konkurenci un būtiskām sabiedrības interesēm, kā arī iestādes resursus. Līdz ar to jāsecina, ka tiesiskais mehānisms privātpersonu tiesību aizsardzībai ir ierobežots gan iepriekšminēto iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka KP par Konkurences likuma 14.1 panta pārkāpumu var uzlikt tiesisko pienākumu un piemērot naudas sodu tikai kapitālsabiedrībām, kad pārkāpumu nav izdevies novērst pārrunu ceļā. Attiecīgi, iekļaujot anotācijā tekstu, kas nosaka, ka konkurences neitralitātes regulējums ir atzīstams par privātpersonu tiesību aizsardzības mehānismu, nepieciešams sniegt plašāku tā skaidrojumu, norādot, ka mehānisms neparedz privātpersonai tiesības prasīt, t.sk. tiesas ceļā, bet KP nav pienākuma ierosināt lietu, saņemot ziņas par no privātpersonām par iespējamiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

 

-