Atzinums

Atbilstoši konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma “LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums” 3.tabulā “Finanšu prognozes (2023 – 2027. gads)”  sniegtajai informācijai secinām, ka publiskā nodibinājuma budžetu 2023.gadā 99,7 % apmērā veidotu valsts budžeta dotācija valsts deleģēto funkciju izpildei, kā arī turpmākajos gados tā būtu vidēji 95,4% apmērā. Ņemot vērā, ka nodibinājumu gandrīz pilnībā plānots finansēt no valsts budžeta, uzskatām, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) statusa maiņa nav finansiāli pamatota, turklāt arī nerisinātu konceptuālā ziņojuma 2.1.sadaļā "Pamatojums LIAA institucionālās reformas nepieciešamībai" minēto LIAA rīcības brīvības trūkumu esošā finansēšanas modeļa ietvaros (t.i., pilnīga atkarība no valsts budžeta) un attiecīgi LIAA jāpaliek valsts budžeta iestādei. Ņemot vērā minēto, nav atbalstāms Ministru kabineta rīkojuma projekta 1. un 3.punktā paredzētais atbalsts Ekonomikas ministrijas piedāvājumam par publiskā nodibinājuma “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” izveidi.

-

Ja nodibinājums veiks arī saimniecisko darbību (nevis tikai valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus vai uzdevumus, kur konstatējama tirgus nepilnība), jānodrošina, ka, dibinot nodibinājumu, plānotie ieguldījumi, lai tas veiktu saimniecisko darbību, un arī jebkura cita tālāka publisko resursu piešķiršana nodibinājuma saimnieciskajai darbībai, ir saderīgi ar ES iekšējo tirgu. Proti, novirzot publiskos resursus saimnieciskai darbībai, jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums. Ja nav iespējams piemērot, piemēram, de minimis regulējumu, pirms atbalsta piešķiršanas nepieciešams saņemt saskaņojumu no Eiropas Komisijas par komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. Vēršam uzmanību, ka, sniedzot paziņojumu Eiropas Komisijai, būtu jāpierāda nepieciešamība pēc šāda atbalsta, kā arī tas, kāda tirgus nepilnība tiek risināta (piemēram, līdzīgi kā tas tika darīts AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" gadījumā). Lūdzam atbilstoši precizēt konceptuālo ziņojumu.
Vienlaikus lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju, ka Ekonomikas ministrija, izstrādājot minēto likumprojektu, tajā ietvers nosacījumus, ka, novirzot publiskos resursus nodibinājuma saimnieciskai darbībai, tiks piemērots atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums, gan pie nodibinājuma dibināšanas, gan tālākai tā darbībai.

-

Lūdzam skaidrot, kā tiks nodrošināti pakalpojumi (piemēram, konsultācijas) Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto LIAA īstenojamo projektu ietvaros (piemēram, 1.2.3.2.pasākuma “Atbalsts tūrisma produktu attīstībai”)? Kā tiks nodalīti bezmaksas pakalpojumi projektu ietvaros no maksas pakalpojumiem nodibinājuma pamatdarbības ietvaros?
Ziņojuma 22.lpp “aktivitāšu, kuras tiek īstenotas pēc LIAA reorganizācijas un pirms jaunu atbalsta pieteikumu uzsaukumu rīkošanas, normatīvajos aktos tiks veikti attiecīgi grozījumi attiecībā uz LIAA kā atbalsta administrētāja juridisko statusu”. Lūdzam skaidrot, kā minētās izmaiņas ietekmēs LIAA kā finansējuma saņēmēja īstenojamos projektus, proti, saturu un valsts atbalsta nosacījumus.
Lūdzam skaidrot, vai ir veikts pētījums (biznesa plāns) par LIAA maksas pakalpojumu faktisko pieprasījumu tirgū, kas pamato ieņēmumus 7% apmērā no maksas pakalpojumiem?

-

Attiecībā uz konceptuālajā ziņojumā sniegto informāciju par LIAA iesaisti saimnieciskās darbības veikšanā, šādas darbības procentuālo apjomu no kopējās LIAA darbības apjomu: "Valsts atbalsta tiesībās ir iekļauts princips, ka gadījumos, kad mazāk par 20% no subjekta darbības ir saimnieciska rakstura un šāda saimnieciskā darbība ir papildinoša primārajai nesaimnieciskajai darbībai (valsts deleģēto funkciju izpilde), tad viss subjekts kopumā nav pakļauts valsts (komercdarbības) atbalsta ierobežojumiem, un piešķirtais finansējums šādam subjektam kopumā nav kvalificējams kā valsts (komercdarbības) atbalsts", vēršam uzmanību, ka atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktam papildinošas saimnieciskās darbības nosacījumi ir attiecināmi uz atbalstu infrastruktūrai, nevis uz kāda subjekta darbību kā tādu. Iepriekšminētais punkts nosaka: "Ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu. Kā piemērus šādai papildinošai saimnieciskajai darbībai var minēt praksi, ka pētniecības organizācija dažkārt izīrē savas iekārtas un laboratorijas ražošanas nozaru partneriem (306). [..]". Attiecīgi konceptuālajā zinojumā sniegtā informācija par to, ka LIAA saimnieciskajai darbībai nav jāpiemēro valsts atbalsta nosacījumi, jo viss subjekts kopumā nav pakļauts valsts (komercdarbības) atbalsta ierobežojumiem, nav korekta un lūdzam to svītrot. Ņemot vērā minēto, lūdzam arī precizēt 2.pielikuma 3.tabulas "Finanšu prognozes (2023 – 2027. gads)" rindu "Citas darbības ieņēmumi pret Ieņēmumi", ņemot vērā, ka šāda informācija nesniedz argumentus kļūdaini iekļautajam argumentam par papildinošu saimniecisko darbību un ir lieka.

Papildus lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma 1.1.tabulu "LIAA darbības jomas (2022. gada septembris)" attiecībā uz 3.kolonnā "Citas darbības" ietvertajām darbībām, jo 1.-4. punktā minētās darbības, pirmsšķietami, ir tādas, ko LIAA pēc būtības īsteno LIAA valsts deleģēto funkciju ietvaros un savukārt 5.punktā minētā darbība "Telpu noma" varētu tikt analizēta kā LIAA infrastruktūrā veikta papildinoša saimnieciskā darbība (ievērojot tās nosacījumus), ja runa būtu par kādu publisko resursu novirzīšanu LIAA telpām. 

Tāpat konceptuālā ziņojuma 3.1.tabulas "LIAA darbības jomas – nākotnes plāni (2023 - 2027)" kolonnā "Citas darbības" 26.punktā norādītais, pirmsšķietami, būtu atbilstošs LIAA valsts deleģētajai funkcijai.

-

Norādām, ka šobrīd Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" 2022.gadam ir ieplānota dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 8 288 438 euro apmērā, savukārt konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma “LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums” 2.tabulā “2022. gada finansējums (plāns uz 01.09.2022)” valsts uzdevumiem paredzētā izdevumu summa veido 8 165 103 euro. Lūdzam veikt attiecīgus precizējumus.

-

Konceptuālā ziņojuma IV.nodaļā “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbības finansiālais nodrošinājums”, kā arī 2.pielikuma “LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums” 3.tabulā “Finanšu prognozes (2023 – 2027. gads)” ir norādīts, ka publiskā nodibinājuma budžetā būs neieciešams paredzēt valsts budžeta līdzekļus ES fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai un administrēšanai. Norādām, ka atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta trīspadsmitās daļas 2. punktam  un Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlijā noteikumiem Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai valsts budžeta līdzfinansējumu un priekšfinansējumu var pārdalīt tikai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei. Ņemot vērā minēto, ES fondu līdzfinansētos projektos un pasākumos, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības projektos paredzētais līdzfinansējums un priekšfinansējums publiskajam nodibinājumam būs jānodrošina no saviem līdzekļiem.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma “LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums” 3.tabulā “Finanšu prognozes (2023 – 2027. gads)” ir norādītas valsts deleģētās funkcijas, kā arī to izpildei plānotais finansējuma apmērs. Ņemot vērā, ka nodibinājumam plānotā valsts budžeta dotācija ir tādā pašā apmērā kā tā šobrīd ir Ekonomikas ministrijas budžeta LIAA programmās, tad atkārtoti norādām, ka konceptuālais ziņojums jāpapildina ar detalizētiem aprēķiniem, kas pamato konkrētajiem nodibinājuma veicamajiem valsts pārvaldes uzdevumiem nepieciešamā finansējuma apmēru.

-

Atkārtoti lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar konkrētu norādi, vai ir ņemti vērā ES fondu īstenošanas ietvaros esošie horizontālie nosacījumi, tai skaitā jaunā ES fondu īstenošanas perioda tiesiskais regulējums un piedāvātā modeļa ietekme uz to un tā ietvaros plānotajām LIAA tiesībām un pienākumiem.
 

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma “LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums” 1.tabulā “2021.gada finansējuma izlietojuma pārskats” norādīto Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" summu (euro) uz 316 989.
 

-

Ņemot vērā izziņā iekļauto minimālo skaidrojumu, uzturam līdzšinējo iebildumu un lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma III.nodaļu "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras institucionālā modeļa maiņas ietvaros veicamie vērtējumi" ar izvērtējumu, t.sk. juridisku pamatojumu, kā ierosinātais LIAA institucionālās darbības modelis un juridiskais statuss atbilst 2014.-2021.gada perioda Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" īstenošanas juridiskajam ietvaram un kādas izmaiņas (piemēram, Saprašanās memorandā par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 713 "Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā", Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likumā, Programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" Vadības un kontroles sistēmā) un kādā termiņā būs nepieciešamas, t.sk., kas saskaņojamas ar donorvalstīm, iepriekš minētās programmas turpmākas īstenošanas nodrošināšanai.
 

-

Iebilstam par Atveseļošanas fonda plāna 5.1.1.1.i. investīcijas “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana” programmas norādīšanu konceptuālajā ziņojumā tikai kā LIAA funkciju (3.1.tabula "LIAA darbības jomas – nākotnes plāni (2023 - 2027)"). Saskaņā ar Atveseļošanas fonda plānā noteikto par šīs investīcijas programmas īstenošanu ir atbildīga ne tikai LIAA, bet arī Ekonomikas ministrija. Tāpat vēršam uzmanību, ka konceptuālā ziņojuma 3.2. tabulā "LIAA administrēšanai deleģētās valsts atbalsta programmas" 5.1.1.1.i. investīcijas  “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana” programma ir norādīta gan kā īstenotā/aktīvā atbalsta programma, gan kā plānotā. Lūdzam attiecīgi precizēt konceptuālo ziņojumu.

-

Lūdzam konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma "LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums" 4.tabulā “Prognozētie valsts deleģētie papildu uzdevumi (2023. -2027. gads)”, kurā norādīti politikas plānošanas dokumenti, kuros identificēti mērķi LIAA kompetences jomās, neiekļaut atsauci uz Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.1.1.i. investīcijas  “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana” īstenošanas noteikumiem, ņemot vērā to, ka tie nav plānošanas dokumenti, t.sk. šādi noteikumi nemaz vēl nav apstiprināti un šīs investīcijas ietvaros netiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, bet informatīvais ziņojums.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma “LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums” 1.tabulas "2021. gada finansējuma izlietojuma pārskats" 3.punktā “Citas darbības/ieņēmumi” ir atšifrēti ieņēmumi par telpu nomu un biznesa kontaktu dibināšanu. Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr.716 “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis” bez maksas pakalpojuma veida “Biznesa kontaktu dibināšana Latvijas komersantiem Latvijā un/vai Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību valstīs” paredz arī citus maksas pakalpojumu veidus. Tādējādi lūdzam tabulu papildināt ar visām LIAA maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijām un maksas pakalpojumu ieņēmumiem par 2021. gadu un plānu 2022. gadam.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 2.2.sadaļas “LIAA institucionālā modeļa maiņas alternatīvas” priekšpēdējā rindkopā ir teikts: “Tai pat laikā, salīdzinot ar kapitālsabiedrībām, kas pakalpojumus izstrādā un ievieš, ņemot vērā gan valsts deleģētos uzdevumus, gan pakalpojuma peļņas normu, lai nodrošinātu pelnošu kapitālsabiedrības darbību, nodibinājuma gadījumā peļņa nav fokuss. Šī juridiskā forma der arī LIAA, ņemot vērā, ka plānotie maksas pakalpojumi veidos tikai 7% no ikgadējiem nodibinājuma ieņēmumiem laika posmā līdz 2027.gadam.” Konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma “LIAA finansējuma avotu un finansējuma izlietojuma atspoguļojums” 3.tabulā "Finanšu prognozes (2023 – 2027. gads)” ir atspoguļots arī ieņēmumu pieaugums laika posmā no 2023. gada līdz 2027.gadam. Šajā pārstrādātajā konceptuālajā ziņojumā nav vairs atsevišķas sadaļas par iestādes maksas pakalpojumu ieņēmumiem un problemātiku saistībā ar maksas pakalpojumu sniegšanu, piemēram, jautājums par bezmaksas pakalpojumiem, maksas pakalpojumu ieņēmumu piedzīšanu u.c. Ņemot to vērā, lūdzam papildināt minēto rindkopu ar informāciju par plānotiem maksas pakalpojumu veidiem un to, kā tiks panākts maksas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums laika posmā no 2023. gada līdz 2027.gadam. Konceptuālā ziņojuma 2.1.tabulā “LIAA institucionālā modeļa izmaiņu alternatīvu izvērtējums” pie nodibinājuma statusa ir minēts, ka pirms ieviest jaunus pakalpojumus valsts deleģēto uzdevumu daļā, LIAA veiks konsultācijas ar tirgus dalībniekiem un/vai tirgus dalībnieku pārstāvētām organizācijām, ievērojot godīgas konkurences nodrošinošu praksi. LIAA noteikumu projektu par maksas pakalpojumu cenrādi sniegs saskaņošanai Ministru kabinetā, kā arī nodibinājuma Padomē būs pārstāvēta gan valsts, gan privātais sektors. Ņemot to vērā, lūdzam konceptuālo ziņojumu papildināt ar argumentētu informāciju, kā nodibinājuma statuss veicinās ātrāku lēmumu pieņemšanu un cenrāža saskaņošanu ar valsts sektoru, kā arī lūdzam konceptuālajā ziņojumā atspoguļot būtiskos ieguvumus attiecībā uz maksas pakalpojumu sniegšanu pie LIAA juridiskā statusa maiņas, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.

-

Konceptuālajā ziņojumā kā pamatojums LIAA institucionālās reformas nepieciešamībai viens no iemesliem ir minēts finanšu elastības trūkums.  Konceptuālā ziņojuma 2.1. tabulā “LIAA institucionālā modeļa izmaiņu alternatīvu izvērtējums” minēts, ka  pašlaik nav elastības budžeta izdevumu kategoriju pārdalē starp atalgojumu, precēm un pakalpojumiem utt. Vēršam uzmanību, ka pie deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem arī nepastāv plaša rīcības brīvība piešķirto valsts budžeta līdzekļu pārdalē starp atalgojumu, precēm un pakalpojumiem un ir jāievēro atbildība par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši mērķim. Konceptuālā ziņojuma 22.lpp. ir minēts: “Ar LIAA juridiskā statusa maiņu paredzamas arī izmaiņas darbības finansēšanas modelī – LIAA varēs turpināt veikt valsts deleģētas funkcijas ar valsts budžeta līdzekļiem un varēs piesaistīt elastīgāk citus finansējumus (saimnieciskā darbība, projektu konkursi, pašvaldības, ziedojumi). Iestādes finansēšanas modeļa maiņa ļaus LIAA ātrāk un efektīvāk veikt uzdevumu izpildi.” Kā piemēri ir minēti nodibinājumi - Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk - SIF) un Valsts kultūrkapitāla fonds (turpmāk - VKKF). Taču vēršam uzmanība, ka no finansēšanas viedokļa un Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē gan SIF, gan VKKF ir valsts budžeta iestādes, kurām finanšu līdzekļi tiek ieplānoti gadskārtējā valsts budžeta likumā, un to izdevumi ir attiecīgajā budžeta programmā atspoguļoti apropriācijā. Piešķirtie līdzekļi izlietoti izdevumu finansēšanai atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprinātajai apropriācijai saskaņā ar iestādei apstiprināto finansēšanas plānu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Tādējādi SIF un VKKF ir tādas pašas  finanšu elastības iespējas budžeta izdevumu kategoriju pārdalē starp atalgojumu, precēm un pakalpojumiem, kā visām citām valsts budžeta iestādēm. Līdz ar to no konceptuālajā ziņojumā ietvertās informācijas nav viennozīmīgi saprotams, kas turpmāk būs LIAA no finansēšanas viedokļa Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, un kā tās resursi un izdevumi tiks atspoguļoti valsts budžeta likumā. Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar atbilstošo informāciju.
Tā kā citu argumentu, kas pamatotu finanšu elastības trūkumu, konceptuālajā ziņojumā nav, lūdzam papildināt to arī ar informāciju, kādi ir trūkumi jautājumā par finanšu elastību esošajā situācijā, t. sk. tiesiskajā regulējumā un tieši kādā veidā iestādes juridiskā statusa maiņa novērsīs finanšu elastības trūkumus. Uzskatām, ka nevar piedāvāt Ministru kabinetam atbalstīt LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu pirms ir sniegta papildu argumentācija un pilns izvērtējums par minētā priekšlikuma ieviešanu. 
 

-

Lūdzam vienādot konceptuālajā ziņojumā izmantotās atsauces uz Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, izmantojot saīsinājumu “Atveseļošanas fonds”. Vēršam uzmanību, ka šobrīd konceptuālajā ziņojumā tiek izmantoti vairāki atšķirīgi saīsinājumi – piemēram, “RRF”, “ANM”, “Atveseļošanas un noturības mehānisms” un “Atveseļošanās fonds”.
 

-