Atzinums

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir novēroti vairāki gadījumi, kad aizsargājami koki tīši tiek iznicināti vai bojāti, LPS ieskatā šī norma var pasargāt aizsargājamos kokus no iznicināšanas, tādēļ to konceptuāli atbalsta.
Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē, vai šī norma faktiski strādās.
Pirmkārt, dabā vairs nepastāvēs aizsargājamais objekts, līdz ar to nepastāvēs acīmredzamas šaubas, ka īpašums kaut kādā veidā ir papildus apgrūtināts no dabas aizsardzības viedokļa, kas liktu veikt papildu pārbaudes aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā gan potenciālajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, gan valsts pārvaldes iestādēm, gan jebkurai citai trešajai personai, kurai ir kādā interese par konkrēto nekustamo īpašumu. Latvijas sabiedrībā nav visiem vispārīgi zināms, ka pirms nekustamā īpašuma iegādes jāveic ne tikai zemesgrāmatā izdarīto ierakstu pārbaude, vai zemes gabala izmantošanas veida pārbaude atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem, bet arī jāieskatās aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā. Līdz ar to aicinām rūpīgi izvērtēt, vai izvēlētais īpašuma tiesību ierobežojuma noteikšanas veids ir formulēts pietiekami skaidri. Ieraksts zemesgrāmatā un sasaiste ar apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu būtu vislabākais veids, kā padarītu šo aprobežojumu vispārzināmu. Pretējā gadījumā tas var radīt lielus zaudējumus gan privātpersonām, gan publiskām personām.
Otrkārt,  dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” iezīmētā aizsargājamā koka (dižkoka) teritorija (10 metru rādiuss ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas) netiek norādīta ar precīzām koordinātām, līdz ar to, brīdī, kad koks tiek nozāģēts vai citādi iznīcināts, arī dabā vairs nebūs iespējams identificēt koka vainagu un tā projekciju, savukārt, piemēram, izvērtējot būvniecības ieceri īpašumā, kura teritorijā koks ir iznīcināts, faktiski nebūs iespējams noteikt precīzu teritoriju, kurā piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.264) noteiktie ierobežojumi. Jāuzsver, ka, piemēram, Saulkrastu novada teritorijā esošajā pilsētā un ciemos, kur apbūve pieļaujama īpašumos, kuru platība vēsturiski ir pat tikai 600 m2, jautājums par viena vai divu metru robežas neprecizitāti var būt ļoti būtisks un radīt nepamatotu īpašumtiesību aizskārumu zemes īpašniekam. Turklāt, blīvas apbūves teritorijās nereti aizsargājamais koks atrodas tuvu vai pat uz īpašumu robežas, līdz ar to aizsargājamā koka teritorija skar arī blakus esošos īpašumus, kas, savukārt, nozīmē, ka lai gan dižkoks tiek iznīcināts vienā īpašumā, aprobežojumi tiks saglabāti arī blakus esošajiem īpašumiem, kas nav atbildīgi par dižkoka iznīcināšanu.
Pie tam, izvērtējot Noteikumos Nr.264 noteiktos aprobežojumus aizsargājamā koka teritorijā, nav saprotams, kādas darbības būs aizliegtas iznīcinātā koka teritorijā, jo minēto noteikumu 44.1.apakšpunktā noteiktais regulējums paredz tādu darbību aizliegumu, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību, kas pēc savas jēgas un būtības nav piemērojams gadījumos, kad koks ir iznīcināts.
Treškārt, var būt gadījumi, kad dižkoks ļaunprātīgi tiek iznīcināts cita īpašumā. Šādas normas piemērošana sodīs zemes īpašnieku, kurš jau ir cietušais, nevis faktisko pārkāpēju.

 

-

20 gadi ir pārāk ilgs un nesamērīgs termiņš iespējamai darbībai ar zemes īpašumu īpašnieka maiņas gadījumā, jo nākamais īpašnieks būs ierobežots veikt darbības ar īpašumu iepriekšējā īpašnieka vai trešās personas prettiesiskas rīcības dēļ. Lai kādas personas neapdomīga rīcība neietekmētu teritorijas turpmāku attīstību, iespējams, būtu jānosaka kādi papildus nosacījumi (izņēmumi). Iesakām apsvērt iespēju, ka gadījumā, ja ja tiek konstatēts, ka dižkoks ir tīši bojāts vai iznīcināts, tad likumprojektā noteikt skaidrus (uz ilgtermiņu vērstus) kritērijus un pasākumus, piemēram, atbilstošu teritorijas apsaimniekošanu pēc koka bojā ejas, jaunu “perspektīvā aizsargājamo” koku stādīšanu konkrētajā vietā, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu vai dabiskās vides atjaunošanu. Viennozīmīgi pēc koka bojā ejas būtu jāveic šīs situācijas novērtējums.  Veicot šos pasākumus, veicinātu ilgstošu sabiedrības izpratni par dabas vērtību nozīmīgumu un nepieciešamību saglabāt šīs teritorijas nākotnē.



 

-

Lūdzam izskatīt iespēju papildināt likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumu “Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts” ar administratīvo teritoriju nosaukumiem, tādējādi būtu vieglāk un ātrāk atlasīt teritorijas, kas ir attiecināmas uz katru pašvaldību.

-