Atzinums

Projekta ID
22-TA-210
Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
06.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
2.5. Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, regulāru līdzdalības pārvērtēšanas procesu.
Iebildums
Pirms veikt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā par regulāras līdzdalības izvērtēšanas procesu saistībā ar valsts izšķirošo ietekmi esošajām kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, nepieciešams veikt grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajā daļā. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot rīkojuma projekta 2.5.apakšpunktu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
5.1. Pirms valsts izšķirošā ietekmē esošo kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā nodrošināt izvērtējumu par alternatīvu finanšu instrumentu piesaistes iespējām un to ekonomisko analīzi, t.sk. obligāciju emisijas potenciālu.
Iebildums
Lūdzam papildināt rīkojuma projekta 5.1.apakšpunktu ar norādi, uz kādiem investīciju projektiem šī prasība tiks attiecināta un attiecīgi papildināt noteikumu projekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt Konceptuālo ziņojumu ar kopsavilkumu par plānotajām secīgām darbībām un sarakstu ar nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos (ne tikai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā), tostarp Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmo daļu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt Konceptuālā ziņojuma 2.2.apakšnodaļas "Konstatētā problemātika Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības praksē" 2.attēla "Saeima" otro teikumu attiecībā uz nozaru likumiem ar norādi, ka atšķirīgi pārvaldības principi var būt saistīti ne tikai ar vēsturiskiem pārvaldības principiem, bet arī ar spēkā esošu Eiropas Savienības tiesību aktu prasību ieviešanu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojumā 2.2. apakšnodaļā "Konstatētā problemātika Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības praksē’’ norādīts, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības politiku varētu nostiprināt vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā, kas saskaņots ar politisko ciklu un valdības darbības periodu, skaidrojot, ka politiskais cikls šī ziņojuma kontekstā ir saistīts ar valdības darbības periodu, kur valdības politiku nosaka Valdības rīcības plāns. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam Konceptuālajā ziņojumā skaidrot, kāda būtu rīcība saistībā ar Kapitālsabiedrības pārvaldības politiku gadījumā, ja viena valdība nenostrādā visu konkrētās Saeimas pilnvaru periodu. Bieža Kapitālsabiedrību pārvaldības politikas maiņa, var bremzēt lēmumu pieņemšanu par būstiskiem resursietilpīgiem projektiem un šo projektu īstenošanu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma projekta 3. nodaļā (21. lpp.) ir ietverts priekšlikums valsts kapitālsabiedrības pēc to ieņēmumu avotiem iedalīt trīs grupās: I grupa - komerciāla valsts kapitālsabiedrība; II grupa - valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība; III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība. No konceptuālā ziņojuma projekta 5. attēla izriet, ka valsts kapitālsabiedrības tiek dalītas pamatojoties "pēc ieņēmumu avotiem", tomēr norādītais iedalījuma pamats "pēc ieņēmumu avotiem" kombinācijā ar vārdiem "valsts atkarīga" rada kļūdainu iespaidu, ka III grupas valsts kapitālsabiedrības, piemēram, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", ir no valsts budžeta atkarīgas valsts kapitālsabiedrības. No konceptuālā ziņojuma projekta 5. attēla redzams, ka attiecīgā iedalījuma pamatā patiesībā ir nevis valsts kapitālsabiedrību ieņēmumu avoti, bet gan iekļaušanās vispārējā valdības sektorā un primāro mērķu raksturs (nekomerciāli jeb ne-finanšu mērķi).
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt priekšlikumu konceptuālā ziņojuma projekta 3. nodaļā (21. lpp.). Vienlaikus lūdzam atbilstoši precizēt konceptuālā ziņojuma projekta priekšlikumu kopsavilkumu (42. lpp.) un rīkojuma projekta 2.2. apakšpunktu. 

Lūdzam attiecīgi papildināt konceptuālā ziņojuma 3.nodaļu “Kapitālsabiedrību iedalījums grupās” ar papildu skaidrojumu par to, kāds piedāvātajam iedalījumam ir plānotais mērķis, uz ko ir vērts šāds iedalījums, un kādas būs tiesiskās sekas šādam iedalījumam kapitālsabiedrību turpmākajā darbībā.  
Piedāvātā redakcija
-
7.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma 4.nodaļā norādītās izmaiņas par mērķu izvirzīšanu gaidu vēstulē un vidēja termiņa darbības stratēģijā pilnībā neatspoguļo situāciju dzelzceļa nozarē, jo, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, prasības, Dzelzceļa likumā paredzēts, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru attīsta atbilstoši nepieciešamībai, un šim nolūkam Satiksmes ministrija pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm izstrādā un Ministru kabinets apstiprina indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju (plānu), kas aptver vismaz piecu gadu laikposmu un ir atjaunojama. Stratēģijas (plāna) mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Savukārt, Konceptuālajā ziņojumā ar gaidu vēstuli par inovācijām, pētniecības un attīstības ieguldījumiem (P&A) plānots noteikt augsta līmeņa mērķus, kurus vēl skaņo PKC. Tādējādi pēc būtības VAS ‘”Latvijas dzelzceļa’’ kapitāla daļu turētājs nevar uzdot īstenot projektus un veikt kapitālieguldījumus jomās, kas nav noteiktas indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijā (plānā), neveicot grozījumus minētajā stratēģijā (plānā) un Satiksmes ministrijas un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noslēgtajā līgumā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām, publiskas personas kapitālsabiedrībās ir spēkā apstiprinātas vidēja termiņa darbības stratēģijas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Konceptuālajā ziņojumā paredzēt sasaisti starp gaidu vēstuli un speciālajā likumā noteikto attīstības stratēģiju, kas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras gadījumā ir Dzelzceļa likumā noteiktā kārtībā Ministru kabinetā apstiprināta indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģija (plāns), un attiecīgi starp Satiksmes ministriju un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju noslēgts līgums, kā arī paredzēt iespējamo rīcību ar gaidu vēstules sagatavošanu, gadījumos, kad publiskas personas kapitālsabiedrībā ir spēkā apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija.
Piedāvātā redakcija
-