Atzinums

Atbilstoši informatīvā ziņojuma projekta sadaļā “Ievads” norādītajam informatīvajā ziņojumā ietvertie pasākumi īstenojami par valsts budžeta līdzekļiem gan esošā finansējuma ietvaros, gan piesaistot papildus finansējumu ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa valsts budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Vienlaikus atbilstoši informatīvā ziņojuma projekta IV sadaļas “Rīcības virzieni un plānotie pasākumi” iekļautās tabulas ailē “Finansējums” norādītajam vairāku pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, tai skaitā no valsts budžeta. Līdz ar to nepieciešams norādīt katra pasākuma īstenošanai pieejamo finansējumu atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kā arī papildu nepieciešamo finansējumu sadalījumā pa ministrijām un gadiem, pievienojot detalizētus aprēķinus. Papildus lūdzam ņemt vērā, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi un saskaņā ar šiem noteikumiem tiks noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija. Pie šī brīža prognozēm iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, attiecīgi lūdzam to ņemt vērā, pārskatot vajadzības attiecībā uz resursu nodrošināšanu.

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets 19.09.2024. sēdē (prot.Nr.38 2.§) ir pieņēmis lēmumu par likumprojektā “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” iekļaujamajiem prioritārajiem pasākumiem, nepieciešams informatīvā ziņojuma projektā svītrot atsauces ar norādi, ka iesniegts priekšlikums prioritārajam pasākumam 2025.gadam.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta sadaļas IV “Rīcības virzieni un plānotie pasākumi” tabulā zem pasākuma 2.2. “Atbalsts ģimenei piemērotas dzīvesvietas nodrošināšanai (iespēja iegādāties vai īrēt kvalitatīvākas dzīvojamās platības” 2.2.2. apakšpunktā “Papildināti esošie un izstrādāti jauni atbalsta instrumenti mājokļa nodrošināšanai” (45.lpp.) ietverto informāciju par šādiem diviem plānotajiem pasākumiem, jo primāri Altum ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) konceptuālu saskaņojumu tam, ka Altum var izsniegt hipotekāros kredītus reģionos (turpmāk - aizdevumu programma), kas saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā pieejamo informāciju no EK nav saņemts, tas ir:
- izstrādāt programmu, kas ļautu ALTUM izsniegt hipotekāros aizdevumus reģionos;
- izvērtēt iespēju aizdevumu programmas ietvaros izsniegt aizdevumus mājokļa atjaunošanai.

-

Informatīvā ziņojuma projekta IV daļā "RĪCĪBAS VIRZIENI UN PLĀNOTIE PASĀKUMI" 2.3.sadaļā “Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” iekļautie pasākumi (2.3.1.-2.3.5) ir saistīti ar tiešo nodokļu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa – atvieglojumu paplašināšanu ģimenēm ar bērniem. Vēršam uzmanību, ka jebkuras izmaiņas nodokļu politikā ir jāskata kompleksi ar valdības noteiktajām prioritātēm un ir diskutējamas kontekstā ar turpmāko gadu budžeta iespēju un fiskālās ietekmes izvērtējumu, kā arī vērtējamas kopsakarā ar citiem nodokļu atbrīvojumiem un kopējo ekonomisko situāciju valstī. Jāņem vērā, ka šobrīd budžeta prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība.
Finanšu ministrija ļoti piesardzīgi raugās uz jaunu nodokļu atvieglojumu ieviešanu, kā arī esošo nodokļu atvieglojumu paplašināšanu, jo tādējādi pastāv risks vēl vairāk samazināt nodokļu ieņēmumus.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija kopumā iebilst pret 2.3.sadaļā “Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” iekļautajiem pasākumiem (2.3.1.-2.3.5.) un lūdz visus minētos pasākumus svītrot no Informatīvā ziņojuma projekta:
Par 2.3.1.pasākumu “Izvērtēt un ieviest paplašinātus nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem (nodokļu politikas pamatnostādnes)” – informējam, ka minētais pasākums ir neskaidrs, proti, nav saprotams, kādus nodokļu atvieglojumus ir paredzēts izvērtēt un ieviest ģimenēm ar bērniem. Vēršam uzmanību, ka jau pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem ir tiesības piemērot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto atvieglojumu par apgādībā esošu personu 250 euro mēnesī. Informējam, ka izstrādājot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2024. – 2027. gadam, Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā tika apskatīti visi nodokļi un vērtētas iespējamās izmaiņas nodokļu politikā.
Par 2.3.2.pasākumu “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu saglabāšana vecākam situācijās, kad bērns strādā vasaras sezonā” – informējam, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta trešā daļa nosaka, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas (izņemot personas līdz 19 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un taksācijas gada laikā no 1. jūnija līdz 31. augustam saņem ar algas nodokli vai sezonas laukstrādnieku nodokli apliekamus ienākumus) patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju, kas piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām"), kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona. Tādējādi jau pašlaik saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto regulējumu vecākiem tiek saglabāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, ja bērns strādā vasaras sezonā.
Par 2.3.3.pasākumu “Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja īres līgums reģistrēts zemesgrāmatā, piemērot faktiskajiem lietotājiem (mājokļa īrētājam), lai atbalstu saņemtu arī daudzbērnu ģimenes, kas īrē mājokli” – informējam, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Attiecībā uz nekustamā īpašuma lietotāju, likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir noteikti atsevišķi gadījumi, kad nekustamā īpašuma lietotājs ir arī nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs. Līdz ar to daudzbērnu ģimenes, kas īrē nekustamo īpašumu, nav nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji. Vēršam uzmanību, ka dzīvojamās telpas īres maksu nosaka, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties[1], kā arī izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties, īres maksā var iekļaut arī ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītus maksājumus[2]. Tas nozīmē, ka īres maksas apmērs tiek noteikts tirgus procesā, vērtējot pieprasījumu pēc īres mājokļiem un piedāvājumu no izīrētāju puses un nebūtu korekti apgalvot, ka nekustamā īpašuma nodokļa atlaide pilnā apmērā vai daļēji atspoguļosies īres maksas samazinājumā. Finanšu ministrijas ieskatā šāds atvieglojuma mehānisms nebūs efektīvs, turklāt arī sarežģīti un dārgi administrējams. Papildus vēršam uzmanību, ka ir spēkā esoši valsts un pašvaldību instrumenti pabalstu, kompensāciju u.c. veidā, kā var palīdzēt dažādām iedzīvotāju grupām, šajā gadījumā ģimenēm ar bērniem, saistībā ar izmaksām par mājokli.
Par 2.3.4.pasākumu “Iekļaut ģimeņu ar bērniem hipotekāro kredītu pamatsummas maksājumus attaisnotajos izdevumos” – informējam, ka Finanšu ministrija saskata dažādus riskus saistībā ar minēto pasākumu. Minētais pasākums rada fiskāli negatīvu ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Minētā atbalsta apmērs ir ierobežots ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru (25,5% no 2025.gada) no attaisnotajos izdevumos ietveramās summas. Tāpat minētais pasākums var veicināt ar parādu finansētu īpašumu attīstību un mazināt stimulu mājsaimniecībām izmantot iekrājumus mājokļa iegādes finansēšanai. Turklāt, pie neelastīga mājokļu piedāvājuma atvieglojumi var rezultēties nekustamā īpašuma cenu pieaugumā. Ieviešot šādu pasākumu, nodokļu administrācijai palielināsies administratīvais slogs, kā arī papildu izdevumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanai, t.sk IT risinājumu izstrādei un ieviešanai. Papildus vēršam uzmanību, ka saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi ģimenēm ar bērniem jau šobrīd ir pieejama valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai[3].
Par 2.3.5.pasākumu “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošana daudzbērnu ģimenēm” – informējam, ka minētais pasākums ir neskaidrs, proti, jau šobrīd likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta 1.2daļā[4] ir iekļauts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 50 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas, bet ne vairāk kā 500 euro, daudzbērnu ģimenēm par dzīvojamām mājām (to daļām), citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu un tām piekritīgo zemi, ja nekustamajā īpašumā ir deklarēti daudzbērnu ģimenes locekļi ar vismaz trīs bērniem līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, kā arī, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir kāds no daudzbērnu ģimenes bērniem vai daudzbērnu ģimenes laulāto vecāks, kuram šajā nekustamajā īpašumā ir deklarētā dzīvesvieta. Vienlaikus pašvaldībām ir tiesības, izdodot saistošos noteikumus, paredzēt tajos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām[5], šajā gadījumā ģimenēm ar bērniem. Piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība savos saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem Rīgā[6] ir paredzējusi, ka ģimenēm ar vienu bērnu ir iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 50 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas, ģimenēm ar diviem bērniem ir iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas un ģimenēm ar trīs bērniem ir iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

[1] Dzīvojamo telpu īres likuma 10.panta pirmā daļa.

[2] Dzīvojumu telpu īres likuma 10.panta otrā daļa.

[3] Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumi Nr.95 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai”.

[4] “(12) Nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas, bet ne vairāk par 500 euro, par šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem — dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, un tām piekritīgo zemi personai, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) vai bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz trim no minētajiem bērniem. Minētos atvieglojumus piemēro arī gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir kāds no šajā panta daļā minētajiem bērniem vai personas vai tās laulātā pirmās pakāpes augšupējais radinieks, kuram šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta.”.

[5] Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešā daļa.

[6] Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2021.gada 15.decembra saistošie noteikumi Nr.109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.
 

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus, aicinām izvērtēt, vai nebūtu izstrādājams cita veida attīstības plānošanas dokumentu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma projekta sadaļā “Ievads” lietoto vārdu “likumprojektu” aizstāt ar vārdu “likumprojekta”.

-

Lūdzam pārskatīt informatīvā ziņojuma projektā lietotos saīsinājumus un attiecīgi papildināt informatīvā ziņojuma projekta sadaļu “Tekstā lietotie saīsinājumi”.

-

Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 23.04.2024. rīkojumu Nr.320 atbalstīts konceptuālajā ziņojumā “Par invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi bērniem” (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietvertā 3.risinājuma ieviešana, nepieciešams precizēt informatīvā ziņojuma projekta 65. un 66.atsauci. Vienlaikus lūdzam papildināt minētās atsauces, norādot indikatīvi nepieciešamā papildu finansējuma apmēru atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā paredzētajam.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta IV sadaļā “Rīcības virzieni un plānotie pasākumi” iekļautās tabulas 1.1.6.pasākumam ailē “Atbildīgais” norādīto saīsinājumu “SPCK” uz “SPKC”.
 

-

Ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojuma projektā nav norādīts kopējais nepieciešamais finansējums norādīto pasākumu īstenošanai, lūgums papildināt informatīvā ziņojuma projektu, norādot kopējā nepieciešamā papildu finansējuma apjomu, vēlams norādot papildu nepieciešamo finansējumu katrā no trīs rīcības virzieniem.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 6. attēlā norādītais iedzīvotāju dabiskais pieaugums un migrācijas saldo nav korekts. Piemēram, atbilstoši CSP datiem, dabiskais iedzīvotāju pieaugums 2021. gadā bija -17180, 2022. gadā -14777, savukārt migrācijas saldo 2010. gadā bija -35640.  Vēršam uzmanību, ka 6. attēlā norādītā informācija nesakrīt arī ar informatīvā ziņojuma 1. tabulā norādīto. Lūgums precizēt 6. attēlu.
 

-

Ņemot vērā, ka Informatīvā ziņojuma projekts paredz īstenot pasākumus, kuru ietvaros varētu tikt piešķirts publiskais finansējums saimnieciskās darbības veicējiem, kas potenciāli var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, piem., pasākums “Nodrošināt valsts un ES atbalstu lauksaimniecības, zivsaimniecības, meža nozares, pārtikas ražošanas konkurētspējai un augstākas vērtības produkcijas ražošanai [..]” (IZ 3.1.3.pkt., 54.lpp.), vai pasākums “Atbalsta programma pašvaldībām reģionālo remigrācijas aktivitāšu īstenošanai” (informatīvā ziņojuma projekta 6.1.2.pkt., 66.lpp.) u.c., lūdzam informatīvā ziņojuma projektā ietvert informāciju, ka, izstrādājot plānotos pasākumus, tie tiks izvērtēti atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm un komercdarbības atbalsta gadījumā tiks ieviesti, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu.

-

Lūdzam skaidrot vai ir plānota informatīvā ziņojuma projekta 2.4.2., 2.5.5., 2.6.1. un 2.6.2. pasākuma darbību demarkācija/sinerģija ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" ietvaros atbalstāmo darbību - sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu un atbalstošu vidi, tai skaitā nevalstisko organizāciju projektu konkurss reģionālu pasākumu organizēšanai, kuras ietvaros plānots t.sk. palielināt sociālo aizsardzību vecākiem, attīstot ģimenei draudzīgu vidi, godinot “kuplās” jeb daudzbērnu ģimenes, stiprinot tēva lomu ģimenē, pilnveidojot jauniešu izglītošanu un veicinot sabiedrības informētību par vecāku prasmju, attiecību pratības, ģimenes un laulības tematiku, kā arī paaudžu solidaritātes lomu tautas ilgtspējīgā izaugsmē.

-

Lūdzam skaidrot vai ir plānota informatīvā ziņojuma projekta 2.4.1. pasākuma darbību demarkācija/sinerģija ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4.3. pasākuma "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" ietvaros atbalstāmām darbībām - politikas veidošanai nepieciešamo izvērtējumu veikšana un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana sabiedrībai kopumā.

-

Lūdzam katram informatīvajā ziņojumā ietvertam pasākumam, kuru pilnībā vai daļēji ir plānots finansēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros vai tas tika finansēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros, norādīt attiecīgās programmas pasākuma vai projekta numuru.
Vienlaikus lūdzam katram informatīvā ziņojuma IV sadaļas "Rīcības virzieni un plānotie pasākumi" tabulā ietvertam pasākumam norādīt finansējuma avotu, ņemot vērā, ka vairākiem pasākumiem tas nav norādīts, attiecīgi nav saprotams finansējuma avots.

-

Lūdzam precizēt MK sēdes protokollēmuma projekta 2.punktu, vārda “priekšlikumiem” vietā lietojot vārdu “pieteikumiem”.

-