Atzinums

Anotācijā attiecībā uz ēkas iekšējo ūdensvadu ir norādīts:

“Direktīva 2020/2184 neuzliek obligātu pienākumu veikt ēkas iekšējā ūdensvada riska novērtēšanu visām ēkām [..]”

Savukārt tālāk anotācijā seko šāds teikums: “Noteikumu Projektā noteiktas arī prioritārās ēkas, kurās ēkas iekšējā ūdensvada riska novērtējums būtu obligāti veicams – attiecīgās ēkas ir lieli objekti, kuri nav mājsaimniecības un kuros ar ūdeni saistītiem riskiem potenciāli ir pakļauti daudzi lietotāji, kas tur var ilgāku laiku uzturēties, jo īpaši lieli objekti publiskai lietošanai – ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes iestādes, viesnīcas, dienesta viesnīcas [..]”.

Lūdzu precizēt Noteikumu projektu un anotāciju, jo šobrīd no Noteikumu projekta 65.1. apakšpunkta izriet, ka ēkas iekšējā ūdensvada risku novērtēšana ir jāveic VISĀM ēkām (monitorings tikai prioritārajiem objektiem).


 

-

Definīcija (latīņu: definitio — ‘robeža’) ir jēdziena vai priekšmeta īss raksturojums, kurā ir iekļautas tā būtiskās pazīmes. Definīcija atbild uz jautājumu "Kas tas ir?" vai "Ko tas nozīmē?". Definīcijā neiekļauj nosacījumus pret definīcijas objektu.
Projektā jēdziena “ūdensapgādes inženiertīkli” definīcija satur nosacījumu “ja …”, tādēļ paliek neskaidrs regulējuma mērķis.
Nav saprotams kādēļ termins “ūdensapgādes inženiertīkli” ir skaidrots ar atsauci uz “ūdens sadales inženiertīkliem”. Turklāt, nav skaidrs vai nosacījums “ja ..” attiecināms uz “ūdensapgādes inženiertīkliem” vai “ūdens sadales inženiertīkliem”. Piedāvātā redakcija rada iespējamus pārpratumus par to, kā būtu definējams tas pats “ūdensapgādes inženiertīkls”, ja par "to" ir atbildīgs ūdens piegādātājs. Ja vienam un tam pašam objektam (ūdensapgādes inženiertīklam) ir jānosaka divi dažādi gadījumi (kad par to IR un NAV atbildīgs ūdens piegādātājs) vai arī projekta mērķis ir noteit, ka ar definīcijas objektu vai tā sastāvdaļu ir jārīkojas īpašos apstākļos (ja …), tad apstākļi un nosacījumi ir risināmi ārpus definīcijas, jeb citā normā.
Priekšlikums - definīciju noslēgt ar vārdiem: “kuri ir paredzēti dzeramā ūdens sadalei vai lietošanai.” vai arī dzēst vārdus “kuri ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai un ūdens sadales inženiertīkliem, bet tikai tad, ja par tiem nav atbildīgs ūdens piegādātājs;”, bet kārtību situācijā ”ja par tiem nav atbildīgs ūdens piegādātājs” noteikt citā normā, ja tas nav jau atrisināts ar projekta 13 un 16.punktu.

3.3. “ūdensapgādes inženiertīkli” ir cauruļvadi, aprīkojums, iekārtas un ierīces, kas ir ierīkotas starp publiskās vai privātās telpās uzstādītiem ūdens krāniem, kuri ir paredzēti dzeramā ūdens sadalei vai lietošanai;

Projektā joprojām tiek lietots termins “remonts” un “ rekonstrukcija”, taču attiecībā uz šo terminu lietošanu EM 16.03.2023. iebildums ir ņemts vērā pie 58.punkta redakcijas. Terminoloģijas vienādošanas nolūkos aicinām precizēt arī projekta 23.punktu.

23. Dzeramā ūdens apstrādes ķīmiskie maisījumi, filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni un materiāli, kurus ir paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei jaunās iekārtās vai esošajās iekārtās, ja tiek veikta to atjaunošana, un kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni atbilst šādām prasībām:

Terminu “avārijas atjaunošana” esošajā redakcijā var arī pārprast, saprotot kā “avārijas atkārtošanu”. Lai izvairītos no pārpratumiem aicinu vārdu “atjaunošana” redakcijā lietot tā, lai tas nebūtu attiecināms uz “avāriju”.

Lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu, ūdensapgādes sistēmas iekārtas mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc atjaunošanas, kas veikta pēc avārijas, kā arī profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā.