Atzinums

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, norādot, ka VAS “Latvijas Pasts” IPO izvērtējumu veic līdz 2026. gada 28. februārim. Ievērojot to, ka akcionāra gaidu vēstuli VAS “Latvijas Pasts” tika apstiprināta 2025. gada 4. jūlijā un sagatavotajā vidēja termiņa darbības stratēģijas projektā būs jāveic izmaiņas, SIA “PricewaterhouseCoopers nevarēs sagatavot izvērtējumu līdz 2025. gada 30. septembrim. Satiksmes ministrija gatavojas sniegt grozījumus MK 09.04.2024. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.15, 70. §) 6.punktā, nosakot, ka Satiksmes ministrija līdz 2026.gada 28.februārim nodrošinās VAS “Latvijas Pasts” kapitāla un finansējuma piesaistes izvērtējumu atbilstoši aktuālajai uzņēmuma stratēģijai, lai aktualizētu sākotnējā publiskā piedāvājuma nepieciešamību un atbilstoši izvērtējuma secinājumiem sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai atceltu ierobežojumus, kas liedz šobrīd VAS “Latvijas Pasts” mazākuma daļas kotēšanu biržā.

-

Attiecībā par daļēji centralizētā kapitāla daļu pārvaldības modeļa ieviešanu, kur sākotnēji plānots centralizēt komerciālās  kapitālsabiedrības, no Satiksmes ministrijas resora tiek nosauktas četras sabiedrības, t.sk. VAS “Latvijas Pasts”, vēršam uzmanību, ka, pirms nododot centralizētajā pārvaldības modelī minētās kapitālsabiedrības, ir vēlreiz pārvērtējams, vai tiešām šo kapitālsabiedrību nefinanšu mērķi ir nebūtiski un nespecifiski pret šo kapitālsabiedrības darbības apjomu.  Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā par daļēji centralizēto kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa ieviešanu nav skaidrota sadarbība un atbildības sadalījums starp plānoto kapitāla daļu turētāju un nozares ministriju, kamēr nav izskaidrota un panākta vienošanās par sadarbības principiem neatbalstām daļēji centralizētā modeļa ieviešanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu.

-

Informatīvajā ziņojumā plaši aprakstītas esošā kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa nepilnības, tiek piedāvāts sākotnēji ieviest daļēji centralizēto kapitālsabiedrību (komerciālo) pārvaldības modeli. Satiksmes ministrijas ieskatā, informatīvajā ziņojumā iztrūkst plānoto uzlabojumu praktisko ieguvumu izvērtējums un finanšu ietekmes izvērtējums. Informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka ir problēmas ar vispārējo stratēģisko mērķu definēšanu un gaidu vēstuļu sagatavošanu, bet ziņojumā nav aprakstīts, kā daļēji centralizētā modeļa ietvaros plānota šo jautājumu veiksmīga risināšana. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu.

-

Satiksmes ministrijas ieskatā, informatīvajā ziņojumā nav analizētas visas iespējas kapitāla tirgus attīstībai. Informatīvajā ziņojumā ir nosauktas lielās valsts kapitālsabiedrības un valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības, kas ieņem lielu lomu Latvijas ekonomikā, bet nav vērtēta iespēja un atdeve no eksporta tirgos esošo un nākotnes kapitālsabiedrību, kas būtu lielo kapitālsabiedrību meitas uzņēmumi, kotēšanas, tādējādi attīstot valsts kapitāla tirgu, vienlaikus saglabājot neprivatizējamās kapitālsabiedrības 100% valsts īpašumā. Ņemot vērā minēto, būtiski iebilstam, ka turpmākajai apspriešanai un lēmuma pieņemšanai tiek virzīts jautājums par “neatsavināmo” kapitālsabiedrību mazākuma akciju atsavināšanu. Piedāvājam kapitāla daļu tirgu stiprināt caur lielo kapitālsabiedrību meitu sabiedrību, kas ieguvušas tirgus daļas eksporta tirgos, kotēšanu.

-

Ir nepieciešams attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, lai paplašinātu pieejamos finanšu tirgus un instrumentus gan uzņēmumu attīstībai, gan iedzīvotāju uzkrājumu palielināšanai un turības veidošanai, taču valdības un Finanšu ministrijas priekšlikumi ir rūpīgi jāvērtē atkarībā no nozares un potenciālajiem riskiem/ieguvumiem. FM virzītajā Informatīvajā ziņojumā un Valsts kancelejas izstrādātajā likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” ietvertie priekšlikumi var radīt būtiskas sekas ne tikai VAS “Latvijas gaisa satiksme” pārvaldībai, stratēģiskajai virzībai, uzņēmuma struktūrai, bet arī valsts drošībai, aizsardzības spējām un kritiskās infrastruktūras uzturēšanai.
Aeronavigācijas pakalpojumi, kurus izmanto gan civilajai, gan militārajai gaisa satiksmei, ir attiecināmi uz valsts kritisko infrastruktūru un valsts drošības jomu, aizsardzību. Satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji daudzās valstīs joprojām ir valsts īpašumā vai valdības kontrolē. Tas, iespējams, sniedz mazāku elastību attiecībā uz pakalpojumu paplašināšanu un citiem aspektiem, bet nodrošina šīs kritiskās jomas galveno funkciju kvalitatīvu uzturēšanu. Tāpat nav vienotas izpratnes arī Eiropas Savienībā par labāko pārvaldības modeli, jo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un to biznesa modeļi Eiropā atšķiras.

-

Satiksmes ministrija vēlas atvērt starpinstitūciju diskusiju par kapitālsabiedrību padomes locekļu nominēšanas procesu, padomes darbības vērtējumu kopš 2016.gada, kompetences kritērijiem, padomes locekļu skaitu, atlīdzības apmēru, padomes lomu kapitālsabiedrībās, pienesumu uzņēmuma darbības efektivizēšanā un uzraudzībā, kā arī padomes profesionalitāti. Ierosinām pārskatīt tiesisko regulējumu un ieviest jauninājumus kapitālsabiedrību pārvaldībā.

-

Pie Informatīvajā ziņojumā minētajiem nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos lūdzam skaidrāk definēt atļauju investēt inovācijās un attīstībā. 
 

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma 38.lpp. aiz teikuma “Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 13.panta 1.¹daļu VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" akcijas nedrīkst atsavināt.”  ar informāciju par LVRTC šādā redakcijā: “VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ir valsts kritiskās elektronisko sakaru infrastruktūras turētājs un nodrošinātājs, atzīts par kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzēju un pilda citus kritiski svarīgus valsts deleģētos uzdevumus.”.
 

-

Lūdzam Informatīvā ziņojuma 32. lpp.  pirmajā rindkopā precizēt, ka grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā būtu attiecināmi arī uz komerciālajām un valsts atkarīgajām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām.
 

-