Projekta ID
23-TA-2814Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
28.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
4. Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas stratēģiskā mērķa sasniegšanai nodrošina personai individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktās profesionālās kompetences apguvē pēc iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanas un atzīšanas.
Iebildums
LDDK vērš uzmanību 4. punkta sarežģītajam formulējumam, kas ir grūti uztverams un LDDK ieskatā nav primārais šo noteikumu mērķis. LDDK aicina 4. punktu izslēgt no MK noteikumiem un informāciju iekļaut anotācijā.
LDDK ieskatā MK noteikumus jāveido maksimāli īsi un vienkārši lasāmi, koncentrējoties uz pamatmērķi un nedublējot Izglītības likumā (turpmāk IL), Profesionālās izglītības likumā (turpmāk PIL) un citos normatīvajos aktos noteikto. Vēršam uzmanību, ka šīs procedūras jau regulē, piemēram MK 2023. gada 2. maija noteikumi Nr. 220 “Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām”, MK 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”. Turklāt PIL 23. panta 11 punktā teikts, ka valsts profesionālās izglītības standarti nosaka:
1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;
2) obligāto izglītības saturu;
3) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
LDDK ieskatā MK noteikumus jāveido maksimāli īsi un vienkārši lasāmi, koncentrējoties uz pamatmērķi un nedublējot Izglītības likumā (turpmāk IL), Profesionālās izglītības likumā (turpmāk PIL) un citos normatīvajos aktos noteikto. Vēršam uzmanību, ka šīs procedūras jau regulē, piemēram MK 2023. gada 2. maija noteikumi Nr. 220 “Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām”, MK 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”. Turklāt PIL 23. panta 11 punktā teikts, ka valsts profesionālās izglītības standarti nosaka:
1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;
2) obligāto izglītības saturu;
3) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
5. Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības procesā stratēģiskā mērķa sasniegšanai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim un atbilstošām profesionālās kvalifikācijas prasībām:
Iebildums
LDDK vērš uzmanību, ka 5. punkta saturs dublē 9. un 10. punktā noteikto, kā arī nepietiekami fokusējas uz profesionālās izglītības primārajiem uzdevumiem (atbilstoši IL: profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei). IL tālākizglītību definē kā iepriekš iegūtās izglītības turpināšanu un profesionālās meistarības pilnveidošanu atbilstoši konkrētās profesijas prasībām. PIL ir definēts, ka profesionālā tālākizglītība dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju. PIL noteiktais profesionālās pilnveides uzdevums ir dot iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai.
LDDK aicina 5. punktu ar apakšpunktiem izslēgt no MK noteikumiem un atbilstošo informāciju iekļaut anotācijā.
LDDK ieskatā profesionālajai tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei maksimāli īsā laikā ir jānodrošina darba tirgus vajadzības (kvalifikācijas ieguvi vai tās pilnveidi), kas ir noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasībās. Atbilstoši Latvijā noteiktajai kārtībai profesionālās kvalifikācijas prasības jau iekļauj tādas profesionālās kompetences, kas nodrošina 5. punkta apakšpunktos minēto izpratni, prasmes un attieksmes veicot profesionālos pienākumus. Turklāt MK noteikumu 9. un 10. punktos jau ir paredzēts šīs kompetences iekļaut profesionālās tālākizglītības programmas saturā, atbilstoši PKP prasībām, vai mainīgajā daļā, ja tas ir nepieciešams. LDDK ieskatā MK noteikumus jāveido maksimāli īsi, koncentrējoties uz pamatmērķi un nedublējot informāciju.
LDDK aicina 5. punktu ar apakšpunktiem izslēgt no MK noteikumiem un atbilstošo informāciju iekļaut anotācijā.
LDDK ieskatā profesionālajai tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei maksimāli īsā laikā ir jānodrošina darba tirgus vajadzības (kvalifikācijas ieguvi vai tās pilnveidi), kas ir noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasībās. Atbilstoši Latvijā noteiktajai kārtībai profesionālās kvalifikācijas prasības jau iekļauj tādas profesionālās kompetences, kas nodrošina 5. punkta apakšpunktos minēto izpratni, prasmes un attieksmes veicot profesionālos pienākumus. Turklāt MK noteikumu 9. un 10. punktos jau ir paredzēts šīs kompetences iekļaut profesionālās tālākizglītības programmas saturā, atbilstoši PKP prasībām, vai mainīgajā daļā, ja tas ir nepieciešams. LDDK ieskatā MK noteikumus jāveido maksimāli īsi, koncentrējoties uz pamatmērķi un nedublējot informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
6. Profesionālās tālākizglītības obligāto saturu nosaka:
Iebildums
LDDK ieskatā MK noteikumu projekta 6. punktā nav nepieciešams atsevišķi nodalīt profesionālās kvalifikācijas, kas ir iekļautas nozares kvalifikāciju struktūrā no kvalifikācijām, kas nav iekļautas nozares kvalifikāciju struktūrā.
PIL 22. pants paredz, ka viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošajiem pamatdokumentiem ir nozares kvalifikāciju struktūra. Savukārt 22.1 pants nosaka, ka profesionālo kvalifikāciju sistēmas viens no elementiem ir nozares kvalifikāciju struktūra. LDDK ieskatā, atbilstoši PIL 22. un 22.1 pantiem visām kvalifikācijām ir jābūt iekļautām nozares kvalifikāciju struktūrā. Turklāt MK noteikumu projekta 13. punkts jau paskaidro izņēmuma situācijas reglamentētām profesijām: “Reglamentētajās profesijās izglītības iestāde profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu un apjomu piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas normatīvajiem aktiem”.
Vēršam uzmanību, ka 2023. gada 31. oktobra MK noteikumos Nr. 615 “Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības” ir minētas profesionālās kvalifikācijas, piemēram “Vecākais sporta treneris”, “Skolotājs”, “Procesu kvalitātes vadības inženieris”, “Industriālās vadības inženieris” u.c., kas nav iekļautas nozares kvalifikāciju struktūrā, bet kurām šie noteikumi paredz obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības.
PIL 22. pants paredz, ka viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošajiem pamatdokumentiem ir nozares kvalifikāciju struktūra. Savukārt 22.1 pants nosaka, ka profesionālo kvalifikāciju sistēmas viens no elementiem ir nozares kvalifikāciju struktūra. LDDK ieskatā, atbilstoši PIL 22. un 22.1 pantiem visām kvalifikācijām ir jābūt iekļautām nozares kvalifikāciju struktūrā. Turklāt MK noteikumu projekta 13. punkts jau paskaidro izņēmuma situācijas reglamentētām profesijām: “Reglamentētajās profesijās izglītības iestāde profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu un apjomu piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas normatīvajiem aktiem”.
Vēršam uzmanību, ka 2023. gada 31. oktobra MK noteikumos Nr. 615 “Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības” ir minētas profesionālās kvalifikācijas, piemēram “Vecākais sporta treneris”, “Skolotājs”, “Procesu kvalitātes vadības inženieris”, “Industriālās vadības inženieris” u.c., kas nav iekļautas nozares kvalifikāciju struktūrā, bet kurām šie noteikumi paredz obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības.
Piedāvātā redakcija
Aicinām 6.1. un 6.2. apakšpunktus apvienot vienā punktā, šādā redakcijā: “Profesionālās tālākizglītības obligāto saturu nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti”.
4.
Noteikumu projekts
9.3. integrēti vai atsevišķi moduļi vai studiju kursi, kas nodrošina digitālo pratību, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvarā.
Iebildums
LDDK vērš uzmanību, ka MK noteikumu projekta 9.3. apakšpunkts “integrēti vai atsevišķi moduļi vai studiju kursi, kas nodrošina digitālo pratību, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvarā.” dublējas ar 10.3. apakšpunktā minētajām digitālajām kompetencēm, turklāt uz profesionālajām kompetencēm attiecināmās digitālās prasmes jau iekļauj 9.1. punkts. LDDK aicina izslēgt no MK noteikumu projekta 9.3. apakšpunktu un anotācijā skaidrot mūžizglītības kompetenču mērķi profesionālo kompetenču pilnveidē t.sk. Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvaru.
LDDK ieskatā profesionālajai tālākizglītībai ir jāorientējas uz darba tirgus vajadzību nodrošināšanu. Tai maksimāli īsā laikā ir jāsniedz darba tirgum nepieciešamās profesionālās kompetences. Vispārējo un mūžizglītības kompetenču apguvei būtu jānotiek sākotnējā profesionālajā izglītībā un neformālajā izglītībā. Turklāt MK noteikumu projekta 10.3. punkts jau paredz iespēju digitālās kompetences apgūt programmas mainīgajā daļā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasību satura izstrādes metodikai, PKP iekļauj arī tādas profesionālās kompetences, kas nodrošina uz profesiju attiecināmas digitālās prasmes.
LDDK ieskatā profesionālajai tālākizglītībai ir jāorientējas uz darba tirgus vajadzību nodrošināšanu. Tai maksimāli īsā laikā ir jāsniedz darba tirgum nepieciešamās profesionālās kompetences. Vispārējo un mūžizglītības kompetenču apguvei būtu jānotiek sākotnējā profesionālajā izglītībā un neformālajā izglītībā. Turklāt MK noteikumu projekta 10.3. punkts jau paredz iespēju digitālās kompetences apgūt programmas mainīgajā daļā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasību satura izstrādes metodikai, PKP iekļauj arī tādas profesionālās kompetences, kas nodrošina uz profesiju attiecināmas digitālās prasmes.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Pielikuma saturu skatīt dokumentā
Iebildums
Vairāku nozaru 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju prasības paredz prasību par iepriekš iegūtu atbilstošu (sasitīto) 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju, piemēram mašīnbūves tehniķa kvalifikācijas ieguvei – atslēdznieka kvalifikācija, automehāniķa kvalifikācijas ieguvei – autoatslēdznieka vai smago spēkratu atslēdznieka kvalifikācija u.c.. Pakāpeniski 4. līmeņa profesionālās kvalifikācijas prasībās tiek ieviestas kvalifikācijas daļas, kuru saturs nodrošina 3. līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, piemēram ūdenssaimniecības iekārtu un sistēmu tehniķa kvalifikācija un inženiersistēmu būvtehniķa kvalifikācija paredz iespēju iegūt 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Inženiersistēmu montētājs”. Paredzams, ka šādi risinājumi arvien vairāk tiks ieviesti. Profesionālās izglītības likums paredz elastīgus risinājumus apgūto kompetenču novērtēšanai, līdz ar to absolventi aizies darba tirgū, piemēram ar diplomu par profesionālo izglītību un 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai citādos variantos būs ieguvuši 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju un vidējo izglītību. Izglītības turpināšanai 4. līmeņa kvalifikācijas ieguvei optimālākais risinājums varētu būt tālākizglītība. MK noteikumu projekts nepiedāvā elastību šādos gadījumos. Šobrīd piedāvātais variants radīs liekus birokrātiskus šķēršļus, kad tiem pretendentiem, kas būtisku daļu no 4. līmeņa izglītības programmas jau ir apguvuši un šīs daļas apguves rezultātā ir ieguvuši 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju, būs papildus, lieki nepieciešams veikt iepriekšējās izglītības novērtēšanas un atzīšanas procedūru.
Piedāvātā redakcija
Aicinām papildināt 1. tabulu “Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim” ar ierakstu: “Profesionālās kvalifikācijas līmenis “Ceturtais līmenis”, “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - Vidējā izglītība un atbilstoši PKL ceturtā līmeņa kvalifikācijas PKP prasībām iegūta PKL trešā līmeņa kvalifikācija“, Iegūstamā profesionālā kvalifikācija “Profesionālā kvalifikācija”, “Programmas minimālais apjoms – 640 stundas”, “Prakses darba vidē minimālais kopapjoms – 240 stundas”.
6.
Noteikumu projekts
Pielikuma saturu skatīt dokumentā
Iebildums
Izvērtējot 1. tabulas sadaļā “Trešais līmenis” piedāvātos risinājumus programmas minimālajam apjomam, ir redzamas būtiskas apjoma atšķirības vienas un tās pašas specializācijas ieguvei. Ja pretendents izvēlas risinājumu, kad vienas izglītības programmas ietvaros tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un tās specializācija, minimālais programmas apjoms ir 880 stundas. Bet, ja pretendents pakāpeniski (divu IP ietvaros) iegūtu šo pašu profesionālo kvalifikāciju un tās specializāciju, tad atbilstoši 1. tabulai, profesionālās kvalifikācijas ieguves apjoms būtu 640 stundas un specializācijas ieguve 480 stundas, kopā 1120 stundas.
Līdzīgs risinājums ir tabulas sadaļā “Ceturtais līmenis”. Ja pretendents vienā izglītības programmā iegūst kvalifikāciju un specializāciju, tad apjoms ir 1200 stundas, bet ja kvalifikācija un tās specializācija tiek iegūtas atsevišķi, divās izglītības programmās, tad apjoms ir 1600 stundas (960 + 640).
Nav pamatojuma, kāpēc vienā un tajā pašā izglītības programmu veidā (tālākizglītības) par vienu un to pašu kvalifikāciju (kvalifikācija un tās specializācija) ieguvi gala rezultātā ir atšķirīgs mācību apjoms.
Ņemot vērā nozaru specifiku, kur specializāciju apguvei varētu būt nepieciešams dažāds mācību apjoms, piedāvājam minimālo stundu prasības papildināt ar “vismaz”, tā veidojot elastīgākus risinājumus.
Ierosinām 1. tabulas sadaļas “Profesionālās kvalifikācijas līmenis - Ceturtais līmenis” ierakstu “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - Iegūta atbilstoša PKL ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija“ papildināt ar “vismaz”. Šādā veidā nodrošinot elastīgas iespējas risinājumiem gadījumos, ja nozare paredz nosacījumu 4. līmeņa profesionālās kvalifikācijas (specializācijas) ieguvei - iepriekš iegūta atbilstoša 4. vai augstāka līmeņa profesionālā kvalifikācija.
Līdzīgs risinājums ir tabulas sadaļā “Ceturtais līmenis”. Ja pretendents vienā izglītības programmā iegūst kvalifikāciju un specializāciju, tad apjoms ir 1200 stundas, bet ja kvalifikācija un tās specializācija tiek iegūtas atsevišķi, divās izglītības programmās, tad apjoms ir 1600 stundas (960 + 640).
Nav pamatojuma, kāpēc vienā un tajā pašā izglītības programmu veidā (tālākizglītības) par vienu un to pašu kvalifikāciju (kvalifikācija un tās specializācija) ieguvi gala rezultātā ir atšķirīgs mācību apjoms.
Ņemot vērā nozaru specifiku, kur specializāciju apguvei varētu būt nepieciešams dažāds mācību apjoms, piedāvājam minimālo stundu prasības papildināt ar “vismaz”, tā veidojot elastīgākus risinājumus.
Ierosinām 1. tabulas sadaļas “Profesionālās kvalifikācijas līmenis - Ceturtais līmenis” ierakstu “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - Iegūta atbilstoša PKL ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija“ papildināt ar “vismaz”. Šādā veidā nodrošinot elastīgas iespējas risinājumiem gadījumos, ja nozare paredz nosacījumu 4. līmeņa profesionālās kvalifikācijas (specializācijas) ieguvei - iepriekš iegūta atbilstoša 4. vai augstāka līmeņa profesionālā kvalifikācija.
Piedāvātā redakcija
LDDK aicina labot MK noteikumu projekta 1. tabulas “Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim” ierakstus:
8.1. “Profesionālās kvalifikācijas līmenis - Trešais līmenis”, “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - Iegūta atbilstošā PKL trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija”, “Iegūstamā profesionālā kvalifikācija - Profesionālās kvalifikācijas specializācija”, “Programmas minimālais apjoms - 480 stundas”, “Prakses darba vidē minimālais kopapjoms - 240 stundas”.
Piedāvātā redakcija:
“Profesionālās kvalifikācijas līmenis - Trešais līmenis”, “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - Iegūta atbilstošā PKL trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija”, “Iegūstamā profesionālā kvalifikācija - Profesionālās kvalifikācijas specializācija”, “Programmas minimālais apjoms – vismaz 240 stundas”, “Prakses darba vidē minimālais kopapjoms – vismaz 80 stundas”.
8.2. “Profesionālās kvalifikācijas līmenis - Ceturtais līmenis”, “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - Iegūta atbilstoša PKL ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija“, Iegūstamā profesionālā kvalifikācija - Profesionālās kvalifikācijas specializācija”, “Programmas minimālais apjoms - 640 stundas”, “Prakses darba vidē minimālais kopapjoms - 240 stundas”.
Piedāvātā redakcija:
“Profesionālās kvalifikācijas līmenis - Ceturtais līmenis”, “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - Iegūta atbilstoša vismaz PKL ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija“, Iegūstamā profesionālā kvalifikācija - Profesionālās kvalifikācijas specializācija”, “Programmas minimālais apjoms – vismaz 420 stundas”, “Prakses darba vidē minimālais kopapjoms – vismaz 80 stundas”.
7.
Noteikumu projekts
2. Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt personai ar profesionālo pieredzi un atbilstošu izglītību iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā specializācijas, lai veicinātu personas nodarbinātību, pielāgošanās spējas mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, pilsonisko līdzdalību un personisko attīstību mūža garumā, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim sekmētu konkurētspēju, ilgtspējību, inovāciju un zaļās ekonomikas attīstību.
Priekšlikums
LDDK ieskatā MK noteikumus jāveido maksimāli īsi un vienkārši lasāmi, koncentrējoties uz pamatmērķi – darba tirgus vajadzību nodrošināšanu. Piebildi “kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim sekmētu konkurētspēju, ilgtspējību, inovāciju un zaļās ekonomikas attīstību” aicinām ietvert MK noteikumu anotācijā, kā arī šie virzieni ir atspoguļoti valsts, t.sk. izglītības attīstības, plānošanas u.c. dokumentos.
Piedāvātā redakcija
Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt personai ar profesionālo pieredzi un atbilstošu izglītību iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā specializācijas, lai veicinātu personas nodarbinātību, pielāgošanās spējas mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, pilsonisko līdzdalību un personisko attīstību mūža garumā
8.
Noteikumu projekts
6. Profesionālās tālākizglītības obligāto saturu nosaka:
Priekšlikums
Vienlaikus LDDK aicina izvērtēt un veikt nepieciešamos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, lai atbilstoši 22. un 22.1 panta nosacījumiem būtu skaidri un nepārprotami regulēts, ka jebkura kvalifikācija ir kādas nozares kvalifikāciju struktūras sastāvdaļa, t.sk. “starpnozaru kvalifikācijas”.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
12.1. mūsdienīgā un pieejamā mācību vidē ar piekļuvi jaunākajiem digitālajiem, tehnoloģiju, zinātniskajiem un nozares sasniegumiem;
Priekšlikums
LDDK aicina izvērtēt un anotācijā skaidrot kādas prasības un kritēriji ir ietverti 12.1. apakšpunktā: “Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības obligāto saturu īsteno: mūsdienīgā un pieejamā mācību vidē ar piekļuvi jaunākajiem digitālajiem, tehnoloģiju, zinātniskajiem un nozares sasniegumiem”. Ar ko šīs prasības un kritēriji atšķirsies (ja atšķirsies) no licencēšanas un akreditācijas noteikumu prasībām.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
20. Šos noteikumus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
Priekšlikums
LDDK lūdz anotācijā sniegt skaidrojumu par 20. punktā minētā termina “augstākās izglītības pakāpē” lietojumu, kā arī pamatot kāpēc attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām šos noteikumus piemērotu no 2026. gada 1. janvāra. Aicinām izvērtēt un nodrošināt risinājumus, lai 5. – 8. PKL tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana tiktu uzsākta nekavējoties vai iespējami tuvākā laikā.
Izglītības likums definē: “augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā iegūst akadēmisko kvalifikāciju atbilstoši piektajam, sestajam, septītajam un astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;”. Savukārt Profesionālās izglītības likums nosaka: “profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;” Šis MK noteikumu projekts saka, ka Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju. Šo MK noteikumu anotācijā ir skaidrots “Tehnikuma īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, varēs tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība.” Šo noteikumu projekta 2. pielikumā, raksturojot minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, tiek lietoti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi. Iepazīstoties ar minētajos dokumentos lietotajiem terminiem, nav skaidri saprotama doma kā MK noteikumu projekts raksturo tās 5. profesionālās kvalifikācijas līmeņa tālākizglītības programmas, kas tiks īstenotas tehnikumos. Lūdzam to papildus skaidrot.
LDDK vērš uzmanību, ka darba tirgus vajadzībām atbilstošu cilvēkresursu trūkums ir viens no būtiskiem ekonomikas attīstību traucējošiem faktoriem. Darba devēji jau ilgstoši pauž savu viedokli par to, ka tālākizglītība ir nepieciešama arī 5. līdz 8. līmeņa profesionālo kvalifikāciju ieguvei un to pilnveidei (par to liecina arī 2021. gadā Profesionālās izglītības likuma grozījumu izstrādes laikā vairāku nozaru asociāciju sūtītās vēstules Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai).
Izglītības likums definē: “augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā iegūst akadēmisko kvalifikāciju atbilstoši piektajam, sestajam, septītajam un astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;”. Savukārt Profesionālās izglītības likums nosaka: “profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;” Šis MK noteikumu projekts saka, ka Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju. Šo MK noteikumu anotācijā ir skaidrots “Tehnikuma īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, varēs tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība.” Šo noteikumu projekta 2. pielikumā, raksturojot minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, tiek lietoti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi. Iepazīstoties ar minētajos dokumentos lietotajiem terminiem, nav skaidri saprotama doma kā MK noteikumu projekts raksturo tās 5. profesionālās kvalifikācijas līmeņa tālākizglītības programmas, kas tiks īstenotas tehnikumos. Lūdzam to papildus skaidrot.
LDDK vērš uzmanību, ka darba tirgus vajadzībām atbilstošu cilvēkresursu trūkums ir viens no būtiskiem ekonomikas attīstību traucējošiem faktoriem. Darba devēji jau ilgstoši pauž savu viedokli par to, ka tālākizglītība ir nepieciešama arī 5. līdz 8. līmeņa profesionālo kvalifikāciju ieguvei un to pilnveidei (par to liecina arī 2021. gadā Profesionālās izglītības likuma grozījumu izstrādes laikā vairāku nozaru asociāciju sūtītās vēstules Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai).
Piedāvātā redakcija
-
11.
Anotācija (ex-ante)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Priekšlikums
LDDK lūdz anotācijā skaidrot, kāpēc 1. tabulā “Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim” un 2. tabulā “Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim” par vienu un to pašu prasību “Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību” tiek piemēroti atšķirīgi prasību raksturojošie rādītāji, kur 1. tabulā tiek lietoti profesionālās kvalifikācijas līmeņi, savukārt 2. tabulā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi. Aicinām piemērot vienotu principu abās tabulās.
Piedāvātā redakcija
-