Atzinums

Regulators atbalsta to, ka pārvades sistēmas operators elastīgā pārvades pakalpojuma ietvaros noteiktu stundu skaitu gadā varēs ierobežot elektroenerģijas padevi tīklā konkrētam ražotājam. Vienlaikus Regulators norāda, ka tādēļ nav nepieciešams papildināt palīgpakalpojuma definīciju ar “ierobežojuma īstenošana elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros“ un 14. panta pirmās daļas otro teikumu ar “sniedz palīgpakalpojumus elektroenerģijas tirgus dalībniekiem”. Elastīgo pārvades pakalpojumu nevar arī uzskatīt par tirgus procedūru, jo tas būs pakalpojums, kas ietver likumā noteiktu ierobežojumu konkrētam elektroenerģijas ražotājam, un tā izpildi realizē pārvades sistēmas operators, saņemot maksu no ražotāja.

Svītrot Likumprojekta 1. punktu un 4. punktā 14. panta pirmās daļas otro teikumu.

-

Regulators ierosina izslēgt šo punktu, jo šajā gadījumā nevar nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem, kuri saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu un ražotājiem, kas savus objektu turpmāk vēlēsies pieslēgt pārvades sistēmai. Turklāt šāda pieeja var radīt problēmas turpmākā pārvades sistēmas operatora darbībā un var tikt apšaubīta tā publicētā informācija par pieejamām sistēmas jaudām. Tāpat no pieslēguma ekspluatācijas izmaksu viedokļa, ražotājam nav stimula pāriet no konstantā pakalpojuma uz elastīgo pakalpojumu, jo tas nedod nekādu ekonomisku pienesumu. Papildus Regulators aicina vispār atteikties no konstantā pakalpojuma sniegšanas un turpmāk pieslēgumus nodrošināt tikai kā elastīgo pakalpojamu pilnīgi visiem ražotājiem, nosakot tikai izņēmumus konkrētām tehnoloģijām, ja tas ir nepieciešams. Šāda pieeja ļaus daudz veiksmīgāk un elastīgāk izmantot tīklu kapacitāti, neradot papildu izmaksas pārvades sistēmas operatoram, kā tas būtu, ja tiktu izmantota tirgū balstīta pārdispecēšana.
 

-

Regulatora ieskatā,  minētā panta 1.1 daļas 2.punktā vārdus “ražotājam piemēro” nepieciešams aizstāt ar vārdiem “ražotājs maksā pārvades sistēmas operatoram”, jo, ņemot vērā, ka attiecīgā maksa saistīta ar pārvades sistēmas operatora īstenotu elektroenerģijas ražošanas ierobežošanu,   esošā redakcija var radīt pārpratumus par to, ka attiecīgo maksu  pārvades sistēmas operators maksā ražotājam.

-

Vēršam uzmanību, ka likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 20.pantā ir noteikti principi, kas jāņem vērā, nosakot sabiedrisko pakalpojumu tarifu apmēru. Elektroenerģijas tirgus likumā 16. un 20.pantā ir noteikti principi, pēc kādiem jānosaka elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi. Minētā likuma 9.panta otrajā daļā ir noteikts princips, kas Regulatoram jāņem vērā nosakot pieslēguma maksas metodiku, kā arī sistēmas operatoram, nosakot pieslēguma maksu. Principi, saskaņā ar kuriem nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju maksājumu apmēru ir noteikti arī citos likumos. Nosakot attiecīgos principus, likumdevējs būtībā dod norādi par to, kādas izmaksas ar attiecīgo maksājumu jāsedz un kāds maksājumu apmērs uzskatāms par samērīgu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka jebkurš obligāts maksājums uzskatāms par īpašuma tiesību ierobežojumu Satversmes izpratnē, Regulatora ieskatā, arī Likumprojekta 14.panta otrajā daļā būtu jānosaka principi, pēc kādiem jānosaka maksa par ierobežojuma īstenošanu elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros.

-

Regulators lūdz papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā notiks elektroenerģijas ražotāja, kurš saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, norēķini par nebalansu ar tā balansēšanas pakalpojuma sniedzēju, kas var arī nebūt pārvades sistēmas operators, ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam ir jābūt līgumam par tā balansēšanu, un kā šādā gadījumā notiks koordinācija starp pārvades sistēmas operatoru un balansēšanas pakalpojuma sniedzēju, lai nodrošinātu precīzus nebalansa norēķinus par tādu nebalansa norēķinu periodu, kurā ir notikusi pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana.
 

-