Atzinums

Papildināt punktu IV Plānā paredzētie pasākumi 3. Rīcības virziens:
Onkoloģisko slimību ārstēšana
91. lp. Diagnostika 3.5.
Pasākums: Nodrošināt nepieciešamos patohistoloģiskos un molekulāros izmeklējumus onkoloģijā, atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, ieviestajiem protokoliem un algoritmiem.
Papildināt: Iesaistīt valsts apmaksāto molekulāro testu veikšanā biežāko mutāciju atklāšanai - EGFR, KRAS, NRAS/BRAF, PIK3CA, Her-2/neu, PD-L1, kā arī otra ārsta – patologa konsultāciju diagnozes apstiprināšanai, ja tiek diagnosticēts vai izslēgts ļaundabīgs audzējs vai reta neonkoloģiska patoloģija, citas Latvijas akreditētās laboratorijas histoloģijas un molekulārās diagnostikas jomā.   Līdzdalības institūcijas: LPA, LLMB.
99.lp. Reto audzēju diagnostika un ārstēšana 3.19.
Pasākums: Ieviest retiem audzējiem molekulāro audzēju diagnostiku (audzēju somatisko profilēšanu) pēc nepieciešamām indikācijām.
Papildināt: Audzēju biomarķieru noteikšanā, t.sk. mutāciju  EGFR, KRAS, NRAS/BRAF, PIK3CA, Her-2/neu, PD-L1) noteikšanā, kā arī otra ārsta – patologa konsultāciju diagnozes apstiprināšanai, ja tiek diagnosticēts vai izslēgts ļaundabīgs audzējs vai reta neonkoloģiska patoloģija, iesaistīt citas Latvijas akreditētās laboratorijas histoloģijas un molekulārās diagnostikas jomā.   Līdzdalības institūcijas: LPA, LLMB.

Pamatojums 3.5. un 3.19. pasākumiem: Pašlaik pieejamais sertificēto speciālistu – patologu, laboratorijas ārstu, laboratorijas speciālistu resurss un tehniskais aprīkojums onkoloģisko slimību diagnostikai ļauj precīzāk un ātrāk noteiktu diagnozi un pakalpojumu sniegšanu onkoloģijas pacientiem Latvijā neatkarīgi  no dzīves vietas. Pateicoties pakalpojumu sniegšanas decentralizācijai, samazināsies diagnozes noteikšanas laiks, kas saīsinās ārstēšanas uzsākšanas laiku. Samazināsies pakalpojumu sniegšanas izmaksas, ieskaitot transporta izdevumus paraugu nogādei. Pakalpojumu decentralizācijai nav nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi, jo tas notiks jau esošā finansējumā ietvaros. Jau pašlaik vadošās patoloģijas un molekulārās bioloģijas laboratorijas Latvijā ir aprīkotas ar nepieciešamām tehnoloģijām un to rīcībā ir augstas klases sertificēti speciālisti.
 

-

Papildināt Plāna 57. lp. Valsts patoloģijas centra loma ar vārdiem: Lai nodrošinātu patoloģijas dienesta attīstību Latvijā un veiktu augsti kvalitatīvu onkoloģisko slimību diagnostiku, izmantojot specifisku marķieru, tai skaitā audzēja marķieru noteikšanu, ir nepieciešama multidisciplinārā sadarbība un citām Latvijas akreditētām laboratorijām histoloģijas un molekulārās diagnostikas jomā.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu onkoloģiskās diagnostikas sistēmas attīstību, ir nepieciešams juridiski nostiprināt Valsts patoloģijas centra statusu kā valstiskas nozīmes koordinējošo un metodiskās vadības vienību patoloģijas jomā. Tā galvenais uzdevums ir stiprināt sadarbību, kvalitātes uzraudzību un inovāciju ieviešanu visā laboratoriju tīklā, nevis pārņemt funkcijas, kuras spēj profesionāli veikt citas kompetentas iestādes.
Centra turpmākajos uzdevumos būtu ietverama:
vienotu testēšanas protokolu un algoritmu izstrāde sadarbībā ar citām laboratorijām;
nacionālās kvalitātes kontroles un salīdzinošās testēšanas sistēmas ieviešana;
metodiskā atbalsta un profesionālo vadlīniju izstrāde ārstniecības iestādēm;
supervīziju, apmācību un zinātniski metodiskā darba koordinācija;
sadarbība ar starptautiskām struktūrām diagnostikas kvalitātes un inovāciju jomā.
Pamatojums: visas medicīnas laboratorijas Latvijā, ieskaitot histoloģijas un molekulārās bioloģijas jomā, ir akreditētas atbilstoši LVS EN ISO 15189:2023 "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības" standarta prasībām. Onkoloģisko slimību histoloģiskie izmeklējumi, kas veikti ne RAKUS Patoloģijas centrā veiktie – gan stacionāru, gan ambulatoriem pacientiem - sastāda lielāko daļu (ap 65 – 70 %) no visiem onkoloģijas gadījumiem.  Pamatojoties uz histoloģisko izmeklējumu standartiem un vadlīnijām onkohistoloģisko izmeklējumi patologhistoloģisko atzinumu sagatavošanai praktiski vienmēr balstās uz “četru acu principa”. Tajā pat laikā speciālistu patologu resursi ir ierobežoti - pašlaik Latvijā praktizē 57 sertificēti ārsti-patologi. Bieži vien vieni un tie paši speciālisti strādā vairākās histoloģijas laboratorijās, ieskaitot Patoloģijas centru.
Valsts patoloģijas centrs veic valstiski nozīmīgas funkcijas, tomēr ilgtspējīgas onkoloģiskās diagnostikas sistēmas attīstībai nepieciešama iekļaujoša un līdzsvarota pieeja. Visas medicīnas laboratorijas, tostarp histoloģijas un molekulārās diagnostikas jomā, ir akreditētas atbilstoši LVS EN ISO 15189:2023 standarta prasībām un spēj nodrošināt kvalitatīvus izmeklējumus. Šāda sadarbības forma ļauj efektīvi izmantot esošo infrastruktūru, cilvēkresursus un zināšanas visā Latvijā, sabalansējot darba slodzi un stiprinot sistēmas noturību.
Monopolizēta vai centralizēta pieeja, kas ierobežo citu kompetento laboratoriju līdzdalību, ir pretrunā Konkurences likuma 2. pantā noteiktajam, kur skaidri minēts, ka likuma mērķis ir “aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs”. Tādēļ Valsts patoloģijas centram jākalpo kā atvērta sadarbības platforma, nevis vienīgajam pakalpojumu sniedzējam.
Tajā pašā laikā, ja Valsts patoloģijas centram tiek piešķirts juridisks statuss un metodiskās vadības pilnvarojums, tam nepieciešams skaidri definēt funkcijas un atbildību kopējās sistēmas koordinācijā, tai skaitā:
kvalitātes kritēriju uzturēšanā un pārraudzībā,
sadarbības mehānismu veidošanā ar citām laboratorijām,
kopīgu vadlīniju un algoritmu ieviešanā praksē,
valsts finansējuma pamatotu sadales priekšlikumu sagatavošanā.
Tādējādi centra loma tiek stiprināta, vienlaikus saglabājot atvērtību sadarbībai un novēršot sistēmas koncentrēšanu vienā institūcijā bez atbilstoša deleģējuma un līdzdalības nozares līmenī.
Un ņemot vērā, ka Valsts patoloģijas centram plānots uzticēt valstiski nozīmīgas koordinācijas un metodiskās vadības funkcijas, nepieciešams ne vien skaidri definēt tā pienākumus, bet arī ieviest neatkarīgas uzraudzības mehānismus, lai novērstu iespējamu resursu centralizētu izmantošanu, interešu konfliktus un publisko līdzekļu neefektīvu izlietojumu (ar Veselības ministrijas padotības struktūru (piemēram, SPKC vai Veselības inspekcijas) regulāru pārskatu sistēmu; ar neatkarīgas konsultatīvās padomes vai kvalitātes uzraudzības grupas līdzdalību; ar skaidru publiskās atskaitīšanās mehānismu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu sadarbībā ar profesionālajām asociācijām). Šāda pieeja nodrošinātu līdzsvaru starp valsts koordinētu stratēģiju un brīvas konkurences principiem, kā arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos diagnostikas kvalitātei un veselības aprūpes finanšu ilgtspējai.
 

-

Papildināt Plāna 10. lp. Situācijas raksturojums - viens no zemākajiem resursu (ārsti, staru terapijas iekārtas) pieejamības rādītājiem ES, ar vārdiem “laboratoriju histoloģijas un molekulāras bioloģijas tehnoloģiju izmantošana”.
Pamatojums: Onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai aizvien lielāka nozīme ir laboratoriski balstītām metodēm – īpaši histoloģijai un molekulārās bioloģijas tehnoloģiju izmantošanai. Šādu tehnoloģiju pieejamība ir būtisks faktors diagnostikas kvalitātei un ātrumam, tomēr tās šobrīd netiek sistemātiski iekļautas kā atsevišķi novērtēts resurss. Papildinājums sniedz precīzāku ieskatu Latvijas esošajā kapacitātē un ļauj veicināt racionālu specializēto laboratoriju infrastruktūras izmantošanu onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai.

-

Papildināt Plāna apakšmērķi (8.lp., 3.punkts) šādā redakcijā:
3) uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanas uzraudzību un pieejamību bērniem un pieaugušajiem ar onkoloģiskām slimībām – veicinot izdzīvotību un dzīves kvalitāti., uzlabojot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai diagnostikai un ārstēšanai visos Latvijas reģionos, kā arī nodrošinot lietderīgu veselības aprūpes resursu izmantošanu.
Pamatojums: Diagnostikas pieejamības uzlabošana būtiski paātrina diagnozes noteikšanu un onkoloģisko slimību ārstēšanu; Kā norādīts Onkoloģijas plāna 10. lappusē, Latvijā pastāv būtiski izaicinājumi resursu pieejamībā, tai skaitā laboratoriju tehnoloģiju izmantošanā. Tāpēc ir svarīgi akcentēt jau esošo tehnoloģiski nodrošināto un akreditēto laboratoriju kapacitātes pilnvērtīgu izmantošanu, veicinot reģionālu pieejamību, sabiedrības plašāku aptveri un efektīvāku resursu pielietojumu.
 

-

Papildināt Plāna apakšmērķi (8.lp., 2.punkts) šādā redakcijā:
 2) definēt konkrētus profilakses politikas mērķus līdz 2030. gadam, kas atbilst PVO un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna rekomendācijām, pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga vadību, lai uzlabotu skrīninga rezultatīvos rādītājus un skrīninga kvalitāti visos skrīninga etapos un izvērtēt iespējas jaunu vēža skrīningu ieviešanai, kā arī uzlabot agrīno diagnostiku nodrošinot plašāku sabiedrības aptveri un efektīvāku finanšu resursu izmantošanu.
Pamatojums: Esošā skrīninga pārklājuma zemie rādītāji un nevienlīdzība starp dažādiem iedzīvotāju segmentiem norāda uz nepieciešamību pilnveidot skrīninga organizāciju, uzraudzību un kvalitāti. Skrīninga efektivitātes palielināšanai būtiska ir plašāka sabiedrības aptvere un mērķtiecīga pieeja, kas balstīta jau veiktajos resursu ieguldījumos, lai nodrošinātu agrīnu diagnostiku un ilgtspējīgu sistēmas darbību. Piedāvātais papildinājums apakšmērķī sniedz skaidrāku virzību uz šo rezultātu sasniegšanu.
 

-

Izsakām pateicību par darbu pie Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025.–2027. gadam sagatavošanas, kas jau esošajā redakcijā apliecina mērķtiecīgu pieeju onkoloģijas aprūpes sistēmas uzlabošanai. Tomēr, analizējot dokumenta 7. lapā norādīto informāciju par plāna tapšanas procesā iesaistītajiem ekspertiem un organizācijām, vēlētos pievērst uzmanību tam, ka nav norādīta Latvijas Patologu asociācijas (LPA) un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrības (LLMB) līdzdalība.
Ņemot vērā, ka diagnostika — tostarp patoloģijas un laboratorās medicīnas pakalpojumi — ir būtisks agrīnas atklāšanas, precīzas diagnozes un tālākas ārstēšanas kvalitātes pamats, šādu jomu pārstāvju neiesaistīšana var radīt zināmus riska faktorus plānošanas procesa daudzpusībai un pēctecībai. Līdz ar to ierosinām:
* grozīt vai papildināt dokumenta redakciju, iekļaujot pārstāvību arī no patoloģijas un laboratorās diagnostikas jomām,
* kā arī izvērtēt iespēju piesaistīt šo jomu profesionālās organizācijas turpmākajā plāna ieviešanas un uzraudzības posmā.

-