Atzinums

Likumprojekta 9. panta otrajā daļā ir noteikta Iekšlietu ministrijas kompetence sporta jomā, tostarp, 3.punkts paredz atbalstīt atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.
Saskaņā ar likumprojektā noteikto katrā no sporta veidiem darbojas valsts atzīta sporta federācija, kurai ir piešķirtas tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, tādēļ sadarbība ar Latvijā atzītajām sporta federācijām ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas kompetenci atsevišķu sporta veidu atbalstīšanā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma, tostarp nodrošinot profesionālo sportistu nodarbinātību Iekšlietu ministrijas iestādēs.
 

Izteikt likumprojekta 9.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) sadarbībā ar attiecīgajos sporta veidos noteiktā kārtībā Latvijā atzītajām sporta federācijām atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.”

Iebilstam pret Sporta likumā noteiktās Iekšlietu ministrijas kompetences paplašināšanu ar jaunu uzdevumu piedāvātā redakcijā. Pirmkārt, piedāvātais uzdevuma formulējums ("īsteno sporta un jaunatnes politikā noteiktās funkcijas un uzdevumus sporta jomā") ir ļoti vispārīgs un nekonkrēts, kā rezultātā nav iespējams noteikt tā izpildei Iekšlietu ministrijas veicamo darbību saturu un apjomu, kā arī papildu nepieciešamos resursus un ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem (tas nav norādīts arī likumprojekta anotācijā), kā arī par šo jautājumu nav bijušas diskusijas likumprojekta izstrādes darba grupā. Otrkārt, Ministru kabinets, apstiprinot nozaru politikas plānošanas dokumentus, ar rīkojumu ne tikai nosaka atbildīgo institūciju attiecīgā politikas plānošanas dokumenta īstenošanā (parasti attiecīgās nozares ministriju), bet arī nosaka līdzatbildīgās institūcijas (kurām attiecīgajā politikas plānošanas dokumentā ir iekļauti to kompetencē esoši veicami uzdevumi, turklāt neatkarīgi no attiecīgo nozaru regulējošos likumos norādītās institūciju specifiskās kompetences), nosakot to pienākumu atbilstoši kompetencei nodrošināt politikas plānošanas dokumentā noteikto uzdevumu īstenošanu. Piemēram, ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojuma Nr. 397 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam" 2. punktu par līdzatbildīgām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā ir noteiktas astoņas institūcijas, tai skaitā četrām no kurām Sporta likumā nav noteikta specifiska kompetence sporta jomā. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta pirmā daļa nosaka, ka iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Treškārt, identiski formulētu uzdevumu ("īsteno sporta un jaunatnes politikā noteiktās funkcijas un uzdevumus sporta un jaunatnes jomā") likumprojekta 10. panta pirmās daļas 1. punkts paredz noteikt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošai tiešās pārvaldes iestādei sporta un jaunatnes jomā. Līdzīgi formulētu jaunu uzdevumu, tikai neminot jaunatnes jomu ("īsteno sporta politikā noteiktās funkcijas un uzdevumus sporta jomā"), likumprojekta 9. panta piektās daļas 2. un 4. punkts paredz noteikt Veselības ministrijai. Vienlaikus šāds uzdevums netiek paredzēts citām likumprojekta 9. pantā minētajām ministrijām.

-

Likumprojekta 36.panta otrās daļas 2.punktā noteikts sportista pienākums rūpēties par savu veselības stāvokli, regulāri veikt veselības pārbaudes. Atšķirībā no spēkā esošā Sporta likuma vairs netiek paredzēta sportista atbildība par savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.
Vienlaikus likumprojekta tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) risinājuma daļā joprojām ir minēts sportista pienākums veikt savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.
Lūdzam novērst minētās pretrunas starp likumprojektu un anotāciju, rosinām izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu, skaidri nosakot atbildību un pienākumus saistībā ar sportistu veselības apdrošināšanu, nelaimes gadījumu apdrošināšanu un dzīvības apdrošināšanu, kā arī rosinām papildināt anotāciju ar ietekmes izvērtējumu, mainot tiesisko regulējumu sportistu apdrošināšanas jautājumā, tostarp kontekstā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37.panta pirmo daļu gadījumos, ja sportists tiek nodarbināts  valsts vai pašvaldības institūcijā.

 

-

Precizēt likumprojekta 3. panta otro daļu, ņemot vērā Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.1. apakšpunktā noteikto, proti, normatīvā akta projektā neietver deklaratīvas normas.
Saskaņā ar “Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatu” par deklaratīvām un normatīvajā aktā nevēlamām atzīstamas ne tikai tās normas, kuras nav iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādas normas, kurām nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kuras vispār nav paredzēts īstenot, jo tās satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju.
Likumprojekta 3. panta otrajā daļā ietvertais formulējums atbilst minētajām pazīmēm, tāpēc to būtu nepieciešams pārskatīt vai svītrot.

-

Šobrīd nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību un kritērijus, kā arī nacionālās sporta bāzes darbības noteikumus un uzraudzības kārtību nosaka likums "Par nacionālās sporta bāzes statusu", kuru likumprojekts neparedz atzīt par spēku zaudējušu. Arī likumprojekta anotācijā attiecībā uz nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas un anulēšanas juridiskās kārtības maiņu nekas nav norādīts. Lūdzam šo jautājumu izvērtēt no juridiskā viedokļa, tai skaitā arī tiesiskās sekas attiecībā uz tām nacionālajām sporta bāzēm, kuras statusu ieguvušas līdz šim.

-

Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. un 2.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības, kā arī normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta tekstā lietot vienu terminu, kas attiecas uz terminu "nodarbinātais", jo likumprojekta 9.panta otrajā daļā  tiek lietoti termini "nodarbinātais" un "darbinieks", vienlaikus iesaku lietot terminu “amatpersona”.

-

Izvērtēt likumprojekta 9. panta trešās daļas pirmā punkta redakciju, kurā noteikts, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbalsta tās izstrādātās programmas. Šāda redakcija var radīt situāciju, kurā ministrijām nav iespējas atteikt atbalstu projektiem, kas varētu būt nekvalitatīvi vai neatbilst noteiktajām prasībām. Lūdzam pārskatīt attiecīgo normu, lai nodrošinātu iespēju izvērtēt atbalstāmos projektus atbilstoši kvalitātes un atbilstības kritērijiem.
 

-

Lūdzam izvērtēt Sporta reģistrā iekļaujamo datu apjomu un nepieciešamību iekļaut personas datus par visiem sporta darbiniekiem. Ievērojot likumprojekta 1.panta 3.punkta c) apakšpunktu "sporta darbinieku" kategorijā ietilpst fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veic izglītojošo un metodisko darbu, veic sportista vai sporta sacensības apkalpojošo un organizatorisko darbu. 
Nav saprotams pamatojums un mērķis minēto personu datu iekļaušanai sporta reģistrā, nav skaidrs kādi sasniegumi sporta jomā vai sportiskie rezultāti šajā sporta darbinieku kategorijā būs reģistrējami.

-

Administratīvo aktu apstrīdēšanu izdalīt atsevišķā panta daļā, piem., 18.panta otra daļā, attiecīgi esošās  redakcijas otro daļu uzskatot par trešo daļu.

Šī panta pirmās daļas kārtībā izdotos administratīvos aktus apstrīd Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā.
 

Priekšlikums svītrot vārdus "piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus", jo likumprojekta 21. pants "Sporta finansējums" nosaka sporta finansējuma avotus, tai skaitā valsts budžeta līdzekļus.  Vēršam arī uzmanību, ka Likums par budžetu un finanšu vadību neparedz terminu "publiskie finanšu līdzekļi".

-

Priekšlikums svītrot vārdus "piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus", jo likumprojekta 21. pants "Sporta finansējums" nosaka sporta finansējuma avotus, tai skaitā valsts budžeta līdzekļus.  Vēršam arī uzmanību, ka Likums par budžetu un finanšu vadību neparedz terminu "publiskie finanšu līdzekļi".

-

Papildināt 23. panta pirmo daļu ar norādi, kas var piešķirt balvas, līdzīgi kā otrajā daļa ir norādīts, ka pašvaldība var piešķirt balvas.

-

Precizēt likumprojekta 3. pārejas noteikumu, jo tajā ir iekļauta atsauce uz likumprojekta 10. pantu, kas tomēr nesatur pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot attiecīgos noteikumus. Likumprojekta 10. pantā ir definēta tiešās pārvaldes iestādes kompetence, taču netiek paredzēts tiesiskais pamats normatīvo aktu izdošanai.
Savukārt attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam izstrādāt un izdot noteikumus ir skaidri paredzēts likumprojekta 7. pantā. Līdz ar to, lai nodrošinātu tiesību normas atbilstību tiesiskās skaidrības principam, pārejas noteikumā būtu jāiekļauj atsauce uz 7. pantu, nevis 10. pantu.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļā minēto institūciju sarakstu, kurām likumprojekta 9. pantā ir noteikta kompetence sporta jomā, ar Iekšlietu ministriju.

-

Precizēt sadaļā "Risinājuma apraksts" norādīto par likumprojekta 23. pantu "Balvas par izciliem sasniegumiem sportā". Vēršam uzmanību, ka 23. pantā nav noteikta naudas balvas piešķiršanas kārtība, jo 27. pantā paredzēts, ka to noteiks Ministru kabinets, lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju. Lūdzam papildināt skaidrojumu par 23. pantu, norādot, kas vēl bez pašvaldībām var piešķirt naudas balvas.

-

Likumprojekta 17. panta pirmās daļas 5. punktā ietverta prasība, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis nedrīkst būt sodīts par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, izņemot gadījumu, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Savukārt saskaņā ar likumprojekta 35. panta pirmo daļu par sporta treneri vai sporta tiesnesi drīkst strādāt persona, kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, kā arī, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, kā arī, kas nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Ziņas par personu sodāmību tiek ietvertas Sodu reģistrā. Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 1. punktu tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra ir privātpersonai — reģistrā iekļautās un Eiropas Savienības dalībvalsts centrālās iestādes rīcībā esošās ziņas par sevi, kā arī personu darbību regulējošos ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā. Savukārt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4. punktu citām iestādēm ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra to darbību regulējošos ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā. Attiecīgi secināms, ka, atbilstoši Sodu reģistra likuma regulējumam, ārējā normatīvajā aktā ir jābūt noteiktam ne tikai no Sodu reģistra saņemamo ziņu apjomam, bet noteiktai arī personai (iestādei), kurai ir tiesības attiecīgās ziņas pieprasīt.
Vēršama uzmanība, ka likumprojektā nav precīzi noteikts, kuras personas vai iestādes vērtēs personu atbilstību likumprojekta 17. panta pirmās daļas 5. punkta un 35. panta pirmajā daļā minētajām prasībām. Ievērojot minēto, papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju), sniedzot skaidrojumu par personām, kuras būs tiesīgas iegūt informāciju no Sodu reģistra, ziņu iegūšanas no Sodu reģistra kārtību (tai skaitā cik bieži tiks pieprasīta aktuālā informācija par personu sodāmību, lai pārliecinātos, vai persona atbilst Sporta likuma 17. panta pirmās daļas 5. punktā un 35. panta pirmajā daļā minētajām prasībām) un kādā ārējā normatīvajā aktā minētais tiks paredzēts.

-

Papildināt "Citu informāciju", norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes izveidošana tiks nodrošināta, nepalielinot nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Izglītības un zinātnes ministrijas resorā.

-