Atzinums

Likumprojekts paredz precizēt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto terminu “zemes starpgabals”, izslēdzot no definīcijas nosacījumumu par atbilstību - “vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai” un “vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)”.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturto daļu "zemes starpgabals" ir viens no kritērijiem, kas ticis piemērots vairākos Ministru kabineta rīkojumos ("Par meža zemes "Juglas Ziedi", Suntažu pagastā, Ogres novadā, atsavināšanu"(22-TA-2954); "Par valsts nekustamā īpašuma Krāslavā, Krāslavas novadā, pārdošanu" (23-TA-1669)), virzot atsavināšanai valsts meža zemi, kas nav nepieciešama publiskas personas funkciju veikšanai, lūdzam Finanšu ministriju skaidrot, vai tikusi vērtēta attiecīgā kritērija izslēgšanas no zemes starpgabala definīcijas ietekme kontekstā ar Meža likuma ierobežojumiem valsts meža zemes atsavināšanā.

-

 Civillikums nosaka (1129.³ pants), ka no apbūves tiesības izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemes grāmatās.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu 10.punktu izteikt šādā redakcijā: 10) apbūves tiesīgais, kurā apbūves tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kad apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu. Lūdzam precizēt likumprojektā un skaidrot anotācijā vai šāda tiesība būs iespējama pirms vai pēc apbūves tiesības termiņa beigām.
Vienlaikus lūdzam precizēt un skaidrot anotācijā situāciju, kādas tiesiskās sekas radīsies atsavinot apbūvei nodoto zemes gabalu, ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām par labu trešajām personām (Civillikuma 1129.⁸pants) un tās izbeigšana, nav iespējama, neaizskarot šo personu tiesības, kā arī situācijā, kad tiek skarta zemes īpašnieka tiesība iegūt tā īpašumā uz apbūves tiesības pamata uzcelto ēku(būvi) (Civillikuma 1129.⁹ pants),  apbūves tiesību pirms termiņa izbeigšanās gadījumā.
 
 

-

Likumprojekts paredz papildināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto subjektu loku, kuri var ierosināt zemes atsavināšanu - "10) apbūves tiesīgais, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kad apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu.".
Paralēli saskaņošanai nodotā likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" anotācijā norādīts, ka atbilstoši institūciju sniegtai informācijai par noslēgtajiem apbūves tiesības līgumiem, secināms, ka līdz 2024.gada 29.februārim ir noslēgti 383 publiskas personas zemes apbūves tiesību līgumi (t.sk. arī kur publiskā puse ir apbūves tiesīgais), 35% apbūves tiesības līgumu ir slēgti uz laiku 10 gadi, savukārt 8% pārsniedzot 30 gadu termiņu, bet tas attiecas uz speciālā regulējuma ietvaru vai starp publisko personu savstarpēji slēgtajiem apbūves tiesības līgumiem. 
Lūgums sniegt skaidrojumu par likumprojekta ietekmi uz noslēgtajiem publiskas personas apbūves tiesības līgumiem.

-