Atzinums

Ar likumprojektu paredzēts veikt grozījumu Ostu likuma 4.panta sestajā daļā, nosakot, ka ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 40 milj.euro, tad nomas līgums var tikt pagarināts vēl par 45 gadiem.
Ar minēto grozījumu paredzēts samazināt nepieciešamo investīciju slieksni no 70 milj.euro uz 40 milj.euro, vienlaikus paredzot iespēju šādā gadījumā nomas līgumu pagarināt par vēl 45 gadiem.  Ņemot vērā, ka šobrīd likumprojekta anotācijā minētais grozījums pamatots tikai ar nomnieku interesēm, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju par šāda grozījuma nepieciešamību un pamatotību, t.sk. to izvērtējot no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma aspekta.

-

Lūdzam atbilstoši grozījumiem šajā normā papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par kārtību, kādā tiks noteiktas ostu maksas mazajās ostu pārvaldēs, tai skaitā, kā tiks nodrošināts, ka publiskas personas īpašums tiks nodots lietošanā ostas lietotājiem par cenu, kas nav zemāka par tirgus cenu, tādējādi nodrošinot, ka ostas lietotājiem - saimnieciskās darbības veicējiem - netiks piešķirtas ekonomiskās priekšrocības un attiecīgi arī komercdarbības atbalsts.

-

Vēršam uzmanību, ka jebkādu publisko līdzekļu piešķiršana (skat. arī Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 7. pantu) saimnieciskās darbības veicējam ir vērtējama komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma kontekstā. Lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta kontroles prasību ievērošanu, lūdzam papildināt likumprojektu ar normu, kas noteiktu, ka, īstenojot šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības, piemēram, kā tas šobrīd ir paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 34. pantā. Skaidrojam, ka likumprojektā piedāvātais 12. panta pirmās daļas 4. un 7. punkts ietver publisko līdzekļu piešķiršanu, kas atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 1. punktam (1. pazīme), un uz tiem ir veicama analīze komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, kā arī jebkurš pasākums šī likuma ietvaros, kas paredz atteikšanos no tādiem ieņēmumiem, kuri parastā gadījumā tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu un tāpēc arī uz tiem ir veicama analīze komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.

-

Atbilstoši spēkā esošajam Ostu likuma pārejas noteikumu 16.punkta 1.apakšpunktam, panākot vienošanos par kopīgas — valsts un pašvaldības — kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts iegulda Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība — tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procenti un Rīgas pašvaldībai — ne vairāk kā 40 procenti kapitāla daļu (akciju).
Savukārt ar likumprojektu paredzēts izteikt minēto normu jaunā redakcijā, nosakot, ka, panākot vienošanos par kopīgas — valsts un pašvaldības — kapitālsabiedrības izveidi, sākotnēji tās pamatkapitālā valsts un pašvaldība iegulda finanšu līdzekļus atbilstoši šā likuma 7.panta 1.1 daļā noteiktajam kapitāla daļu (akciju) sadalījumam. Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanas, kapitālsabiedrībā, kas izveidota Rīgas ostas pārvaldīšanai, valsts tās pamatkapitālā iegulda Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus. Rīgas pašvaldībai bez atlīdzības tiek nodoti 40% kapitāla daļu (akciju), kas izriet no Rīgas brīvostas pārvaldes mantas ieguldījuma.
Tādējādi ar minēto grozījumu paredzēts konceptuāli mainīt kapitālsabiedrības Rīgas ostas pārvaldīšanai dibināšanas nosacījumus pamatkapitāla nodrošināšanai (t.i. Rīgas brīvostas pārvaldei piederošās mantas un aktīvu ieguldīšanas vietā paredzēts ieguldīt finanšu līdzekļus), radot valstij un pašvaldībai finansiālo ietekmi un nesniedzot pilnvērtīgu informāciju par izvēlētā risinājuma pamatotību un potenciālo finansiālās ietekmes apmēru.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija neatbalsta likumprojektā ietverto grozījumu Ostu likuma pārejas noteikumu 16.punkta 1.apakšpunktā un lūdz sniegt pamatojumu minētā grozījuma nepieciešamībai, t.sk. izvērtējot iespējamos risinājuma variantus pamatkapitāla nodrošināšanai un skaidrojot no kādiem finanšu resursiem paredzēts segt finanšu līdzekļu ieguldījumu, un kāds varētu būt potenciālais ieguldījuma apmērs.

-

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Latvijas ostu pārvalžu reformu turpinās komunikācija ar Eiropas Komisiju valsta atbalsta lietas SA.58632 ietvaros, lūdzam papildināt šo likumprojekta normu ar nosacījumu, ka tajā noteiktā aktīvu nodošana tiks īstenota tikai pēc Eiropas Komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas.

-