Atzinums

Šobrīd informatīvajā ziņojumā pie zemes maiņas priekšlikuma norādīts, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai un cik lietderīgi būtu veikt grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Ņemot vērā, ka tas ir Tieslietu ministrijas kompetencē esoš normatīvais akts, kurš pēc būtības neregulē īpašumu maiņu saimnieciskās darbības ierobežojuma gadījumā, lūdzam minēto svītrot no Informatīvā ziņojuma.

Proti, tas var radīt nepareizu un nepatiesu priekšstatu par nepieciešamo grozījumu būtību, izstrādājot regulējumu par zemes maiņu kā vienu no kompensācijas mehānismiem. Tieslietu ministrijas ieskatā primāri, ir jāizstrādā speciālais regulējums, kurā varētu pārņemt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā ietvertos principus, ja šāda nepieciešamība tiek saskatīta. Vai ņemt vērā, ka minētajā likumā, kā taisnīgu kompensāciju var nodrošināt ar citu nekustamo īpašumu. Turklāt Tieslietu ministrijas ieskatā zemes maiņas kontekstā būtu jāvērtē arī virkne citu normatīvo aktu regulējuma pilnveidošana, ne tikai Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums (piemēram, arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, kā 38. pants šobrīd pieļauj publiskai personai veikt nekustamo īpašumu maiņu). Līdz ar to norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums nav primārais likums šī kompensācijas veida nodrošināšanā un noregulēšanā un tādējādi būtu svītrojams no informatīvā ziņojuma.

-

Tieslietu ministrija jau iepriekš lūdza skaidrot Tieslietu ministrijas iesaistes nepieciešamību  Ministru kabineta protokollēmuma 4. punkta kontekstā kā līdzatbildīgo ministriju regulējuma izstrādē. Izziņā skaidrots, ka Tieslietu ministrijas dalība ir nepieciešama, lai nodrošinātu satversmību un optimizētu normatīvo aktu izstrādi vēl pirms Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās kompetences normatīvo aktu projektu saskaņošanas procesā vispārējā kārtībā.

Ievērojot minēto, norādām, ka projekta virzītājs ir atbildīgs par sava izstrādātā tiesību akta atbilstību satversmībai, tiesību sistēmai un tiesību normām - šo atbildību tiesību akta izstrādātājam nav iespējams pārnest uz citām institūcijām. Vienlaikus Tieslietu ministrijas iesaiste dokumenta izstrādē nenozīmē, ka Tieslietu ministrija nesniegs atzinumu Ministru kabineta kārtības rullī paredzētajā kārtībā, vai projekts tiks saskaņot bez iebildumiem un priekšlikumiem.

Attiecībā uz kompetenci jau iepriekš norādījām, ka Tieslietu ministrijas kompetencē neietilpst jautājumi par teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību. Minētā joma saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 1.4. apakšpunktu ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Savukārt, lai veiktu zemes maiņu, Civillikumā, kas ir Tieslietu ministrijas kompetencē esošs likums, grozījumus veikt nebūs nepieciešams. Līdz ar to Tieslietu ministrija savu kompetenci Ministru kabineta protokollēmuma 4.punka kontekstā nesaredz un tādējādi lūdzam no minētā punkta svītrot Tieslietu ministriju. 

-