Atzinums

Iebilstam pret noteikumu projekta V un VI nodaļā, kā arī 14.–18., 27.–29., 46.–48. un 54.–57. punktā paredzēto IKT resursu attīstības aktivitāšu plānošanas, reģistrēšanas, sākotnējās pamatošanas, izvērtēšanas, atkārtotas izvērtēšanas un uzraudzības kārtību, jo tā rada nesamērīgu administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām un nozaru ministrijām, būtiski pagarina IKT attīstības aktivitāšu sagatavošanas un ieviešanas laiku, nav pilnvērtīgi savietojama ar iteratīvu un Agile pieejā balstītu risinājumu izstrādi, kā arī var apdraudēt Ministru kabineta, normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu noteikto uzdevumu savlaicīgu izpildi.

Noteikumu projekts paredz, ka jomas vadošajai institūcijai sadarbībā ar nozaru ministrijām un citām institūcijām jāizstrādā un jāuztur vismaz triju gadu jomas arhitektūra, kurā jau iepriekš jānorāda plānotās attīstības aktivitātes, to secība, savstarpējās atkarības, indikatīvā investīciju nepieciešamība, īstenošanas kapacitāte un sagaidāmie ieguvumi. Ja aktivitāte spēkā esošajā jomas arhitektūrā nav paredzēta, pirms tās tālākas virzības ir nepieciešama jomas arhitektūras izstrādāšana vai aktualizēšana.

Papildus tam otrā un trešā līmeņa aktivitātēm atbildīgajai institūcijai ir jāsagatavo lietderības un investīciju pamatojums, bet nozares ministrijai jāveic lietderības pašnovērtējums un faktos balstīta potenciālā risinājuma efektivitātes analīze, tostarp ieguvumu rādītāju un alternatīvu izvērtējums vismaz septiņu gadu IKT resursa dzīves cikla periodam. Tādējādi nozaru ministrijām tiek noteiktas jaunas un resursietilpīgas funkcijas, kuru izpildei var būt nepieciešamas papildu kompetences un cilvēkresursi, taču noteikumu projekts vienlaikus neparedz šo funkciju īstenošanai nepieciešamā finansējuma, personāla un institucionālās kapacitātes nodrošināšanas mehānismu.

Administratīvo slogu rada arī pienākums visas pilnveidošanas, jaunas attīstības, stratēģiskās un likvidēšanas aktivitātes pirms to īstenošanas reģistrēt VIRSIS, aktualizēt informāciju būtisku izmaiņu gadījumā un ne retāk kā reizi ceturksnī nodrošināt tās pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai. Otrā un trešā līmeņa aktivitātēm papildus paredzēta ceturkšņa informācijas aktualizēšana par progresu, finansējuma izlietojumu, sasniegtajiem rezultātiem un riskiem, kā arī ieguvumu rādītāju uzraudzība visā noteiktajā uzraudzības periodā.

Noteikumu projekta 28. punkts aizliedz uzsākt aktivitātes īstenošanu pirms tās reģistrēšanas VIRSIS un izvērtēšanas procesa pabeigšanas, savukārt 48. punkts aizliedz uzsākt otrā un trešā līmeņa aktivitātes iepirkuma procedūru pirms aktivitātes saskaņošanas vai, ja aktivitāte saskaņota ar nosacījumiem, pirms šo nosacījumu izpildes, ja vien atzinumā nav noteikts citādi. VARAM vienota atzinuma sagatavošanai paredzētas 15 darbdienas, bet papildu informācijas pieprasīšanas gadījumā termiņa skaitījums tiek apturēts. Trešā līmeņa aktivitātei papildus paredzēta izskatīšana Valsts digitālo investīciju komisijā vēl 15 darbdienu laikā. Tādējādi trešā līmeņa aktivitāšu saskaņošanai noteikumu projekts paredz vairākus secīgus izvērtēšanas posmus, bet kopējais procesa ilgums papildu informācijas pieprasīšanas gadījumā nav pietiekami prognozējams.

Šāda kārtība var ļoti būtiski pagarināt IKT attīstības aktivitāšu ieviešanas laiku. Institūcijām projektu plānos būs jāparedz laiks ne tikai aktivitātes saturiskajai izstrādei, finansējuma nodrošināšanai un iepirkumam, bet arī jomas arhitektūras aktualizēšanai, dokumentācijas sagatavošanai, starpinstitucionālai izvērtēšanai, papildu informācijas sniegšanai, nosacījumu izpildei un, attiecīgajos gadījumos, atkārtotai izvērtēšanai. Tā rezultātā pastāv risks, ka iestādes nevarēs savlaicīgi uzsākt izstrādi vai iepirkumu arī gadījumos, kad aktivitātes nepieciešamība izriet no steidzami izpildāma Ministru kabineta uzdevuma, apjomīgiem normatīvo aktu grozījumiem, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām vai apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem.

Noteikumu projektā nav paredzēta atsevišķa paātrināta vai vienkāršota saskaņošanas kārtība aktivitātēm, kuru īstenošanas nepieciešamība un termiņš jau ir noteikts ar ārēju saistošu lēmumu. Līdz ar to nav skaidrs, kā institūcijai jārīkojas situācijā, kad tai ar Ministru kabineta lēmumu, normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu ir uzdots noteiktā termiņā ieviest konkrētu digitālo risinājumu, bet aktivitāte tiek nesaskaņota vai tās saskaņošanai tiek izvirzīti nosacījumi, kuru izpilde nav iespējama noteiktajā termiņā.

Paredzētā kārtība nav pietiekami savietojama arī ar Agile un iteratīvas izstrādes pieeju. Iteratīvā izstrādē risinājuma funkcionalitāte, prioritātes, arhitektūras elementi un sasniedzamie rezultāti tiek detalizēti un precizēti pakāpeniski, balstoties uz lietotāju vajadzību izpēti, prototipu pārbaudēm, izstrādes iterāciju rezultātiem un atgriezenisko saiti. Savukārt noteikumu projekts paredz, ka jau pirms aktivitātes īstenošanas sākšanas ir jādefinē aktivitātes mērķis, biznesa vajadzība, finansējums, termiņš, plānotie rezultāti, ieguvumu rādītāji, izvēlētā alternatīva, funkcionalitātes apjoms un arhitektūras risinājumi. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2027.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi” 5.punktu, iestādēm pakalpojumu elektronizācijā jāņem vērā klientu vajadzības, ievērojot lietotājorientētu pieeju un iteratīvas izstrādes principu saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta LVS EN ISO 9241-210:2016 "Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika" 210. daļu "Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana".

Turklāt noteikumu projekta 46. un 47. punkts paredz atkārtotu izvērtēšanu, ja mainās funkcionalitāte, arhitektūra, izvēlētā alternatīva, aktivitātes līmenis vai izmaksas pieaug vairāk nekā par 20 procentiem. Tā kā funkcionalitātes un arhitektūras precizēšana ir iteratīvas izstrādes neatņemama sastāvdaļa, minētais regulējums var radīt situāciju, kurā katra būtiskāka izstrādes gaitā identificētā izmaiņa izraisa atkārtotu administratīvu izvērtēšanu un nepieciešamību apturēt attiecīgās izmaiņas īstenošanu līdz tās saskaņošanai.
Tas var veicināt formālu, pārmērīgi detalizētu un priekšlaicīgu prasību fiksēšanu, mazināt iespēju elastīgi reaģēt uz lietotāju vajadzībām un tehnoloģiskajiem riskiem, kā arī radīt pretēju efektu lietotājorientētai un iteratīvai valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu attīstībai.

-

MKN projekts ir uzrakstīts tādā veidā, ka tas ir ļoti grūti lasāms un līdz ar to ir sarežģīti uztvert tā būtību. MKN paredzētās prasības būtiski palielina administratīvo slogu un būtiski palēnina procesu virzību, padarot mūsu valsti mazāk konkurētspējīgu, jo IT sfērā viss notiek ātri.
Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, jebkurš daudz-maz nopietns projekts var sākties ātrākais tikai pēc 4-6 mēnešiem no tā ierosināšanas, kas ir nesamērīgi ilgs laiks IT projektiem, kuros reizēm jau pēc 2 mēnešiem no ieceres ir jābūt pirmajiem rezultātiem.

-

Birojs konceptuāli iebilst pret Noteikumu projektu, jo īpaši pret V un VI nodaļā paredzēto IKT resursu attīstības aktivitāšu plānošanas, reģistrēšanas, sākotnējās pamatošanas, izvērtēšanas, atkārtotas izvērtēšanas un uzraudzības kārtību, jo tas kopumā rada nesamērīgu administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām un nozaru ministrijām, būtiski pagarina IKT attīstības aktivitāšu sagatavošanas un ieviešanas laiku, nav pilnvērtīgi savietojama ar iteratīvu un Agile pieejā balstītu risinājumu izstrādi, kā arī var apdraudēt Ministru kabineta, normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu noteikto uzdevumu savlaicīgu izpildi.
Proti, Noteikumu projekts paredz, ka jomas vadošajai institūcijai sadarbībā ar nozaru ministrijām un citām institūcijām jāizstrādā un jāuztur vismaz triju gadu jomas arhitektūra, kurā jau iepriekš jānorāda plānotās attīstības aktivitātes, to secība, savstarpējās atkarības, indikatīvā investīciju nepieciešamība, īstenošanas kapacitāte un sagaidāmie ieguvumi. Ja aktivitāte spēkā esošajā jomas arhitektūrā nav paredzēta, pirms tās tālākas virzības ir nepieciešama jomas arhitektūras izstrādāšana vai aktualizēšana. Papildus tam otrā un trešā līmeņa aktivitātēm atbildīgajai institūcijai ir jāsagatavo lietderības un investīciju pamatojums, bet nozares ministrijai jāveic lietderības pašnovērtējums un faktos balstīta potenciālā risinājuma efektivitātes analīze, tostarp ieguvumu rādītāju un alternatīvu izvērtējums vismaz septiņu gadu IKT resursa dzīves cikla periodam. Tādējādi nozaru ministrijām tiek noteiktas jaunas un resursietilpīgas funkcijas, kuru izpildei var būt nepieciešamas papildu kompetences un cilvēkresursi, taču noteikumu projekts vienlaikus neparedz šo funkciju īstenošanai nepieciešamā finansējuma, personāla un institucionālās kapacitātes nodrošināšanas mehānismu.
Administratīvo slogu rada arī pienākums visas pilnveidošanas, jaunas attīstības, stratēģiskās un likvidēšanas aktivitātes pirms to īstenošanas reģistrēt VIRSIS, aktualizēt informāciju būtisku izmaiņu gadījumā un ne retāk kā reizi ceturksnī nodrošināt tās pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai. Otrā un trešā līmeņa aktivitātēm papildus paredzēta ceturkšņa informācijas aktualizēšana par progresu, finansējuma izlietojumu, sasniegtajiem rezultātiem un riskiem, kā arī ieguvumu rādītāju uzraudzība visā noteiktajā uzraudzības periodā.
Noteikumu projekta 28.punkts aizliedz uzsākt aktivitātes īstenošanu pirms tās reģistrēšanas VIRSIS un izvērtēšanas procesa pabeigšanas, savukārt 48.punkts aizliedz uzsākt otrā un trešā līmeņa aktivitātes iepirkuma procedūru pirms aktivitātes saskaņošanas vai, ja aktivitāte saskaņota ar nosacījumiem, pirms šo nosacījumu izpildes, ja vien atzinumā nav noteikts citādi. VARAM vienota atzinuma sagatavošanai paredzētas 15 darbdienas, bet papildu informācijas pieprasīšanas gadījumā termiņa skaitījums tiek apturēts. Trešā līmeņa aktivitātei papildus paredzēta izskatīšana Valsts digitālo investīciju komisijā vēl 15 darbdienu laikā. Tādējādi trešā līmeņa aktivitāšu saskaņošanai noteikumu projekts paredz vairākus secīgus izvērtēšanas posmus, bet kopējais procesa ilgums papildu informācijas pieprasīšanas gadījumā nav pietiekami prognozējams.
Šāda kārtība var ļoti būtiski pagarināt IKT attīstības aktivitāšu ieviešanas laiku. Institūcijām projektu plānos būs jāparedz laiks ne tikai aktivitātes saturiskajai izstrādei, finansējuma nodrošināšanai un iepirkumam, bet arī jomas arhitektūras aktualizēšanai, dokumentācijas sagatavošanai, starpinstitucionālai izvērtēšanai, papildu informācijas sniegšanai, nosacījumu izpildei un, attiecīgajos gadījumos, atkārtotai izvērtēšanai.
Tā rezultātā pastāv risks, ka iestādes nevarēs savlaicīgi uzsākt izstrādi vai iepirkumu arī gadījumos, kad aktivitātes nepieciešamība izriet no steidzami izpildāma Ministru kabineta uzdevuma, apjomīgiem normatīvo aktu grozījumiem, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām vai apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem.
Noteikumos paredzēto kārtību, kas ļauj virzīt iepirkuma procedūru tikai tad, kad ir precīzi zināma iepirkuma priekšmeta detalizācija, praksē būs gandrīz neiespējami realizēt, jo balstoties Biroja pieredzē, normatīvā regulējuma izstrādes process (jo īpaši likumprojektu izskatīšanas ietvaros Saeimā) nav prognozējams un ir ļoti mainīgs, kas tieši ietekmē attiecīgā normatīvā regulējuma prasību iestrādi informācijas sistēmu funkcionalitātē.
Noteikumu projektā paredzētā kārtība, ka  pirms “jauna IKT resursa izveides” vai “esoša IKT resursa būtiskas pilnveidošanas”, VARAM veic IKT resursu aktivitāšu izvērtēšanas procesu, Biroja ieskatā ir pretrunā tiesību aktu izstrādes procesam. Proti, iestādes Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) izstrādā, saskaņo un virza tiesību aktu projektus un tā ietvaros attiecīgo informācijas sistēmu pārziņi, kurus skar tiesību aktā paredzētais, jo regulējums paredz arī šo sistēmu pielāgošanu, sniedz atzinumus (novērtējumu) par nepieciešamo finansējumu (izmaksām) informācijas sistēmu pielāgošanai. Birojs uzsver, ka novērtējumu (summu) nav iespējams noteikt un iesniegt, ja nav zināms konkrēts IKT risinājums, tādējādi IKT risinājumam ir jābūt skaidram jau tiesību akta izstrādes brīdī.
            Tādējādi Noteikumu projektā paredzētais, ka pirms “jauna IKT resursa izveides” vai “esoša IKT resursa būtiskas pilnveidošanas”, VARAM veic IKT resursu aktivitāšu izvērtēšanas procesu, Biroja ieskatā ir pretrunā minētajam, pēc būtības dubultojot administratīvo slogu. Birojam nav saprotams, kādēļ papildus vai atkārtoti tiesību akta anotācijā ietvertā samērīguma, lietderīguma un citu būtisku apsvērumu izvērtējumam ir nepieciešams Noteikumos paredzētais IKT resursu aktivitāšu izvērtēšanas process. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta 07.09.2021. noteikumu Nr.617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” prasībām tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus atspoguļo anotācijā. Anotācijas uzdevums ir informēt lēmuma pieņēmējus un ieinteresētās puses par projekta ietekmi un sekām, ko projekts var radīt uz dažādām darbības jomām. Izvērtējot sākotnējo ietekmi, ievēro šādus principus – savlaicīgums, sistēmiskums, vispusīgums, samērīgums, objektivitāte, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšana, izmaksu un ieguvumu samērojamība, kā arī citus valsts pārvaldes un attīstības plānošanas principus. Tā kā tiesību akta sākotnējās izvērtēšanas procesā jāņem vērā minētās prasības, Noteikumos paredzētā kārtība pēc būtības ietverama šajā procesā un nav objektīvi nepieciešama atsevišķa, paralēla vai atkārtota IKT resursu aktivitāšu izvērtēšana.
Ņemot vērā minēto, Birojs lūdz izvērtēt, kā plānots Noteikumu projektā paredzēto ieviest kontekstā ar tiesību aktu virzību, t.sk. sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesu.  Tāpat Birojs aicina izstrādāt ceļa karti vai aprakstīt skaidru procesu (soli pa solim) - kā sasniegt Noteikumu projektā paredzētos mērķus, norādot arī konkrētus piemērus, darbību un saskaņojumu secību, atbildīgos utt. Piemēram, kādi atbilstoši Noteikumiem būs procesi gadījumā, kad TAP tiek virzīts tiesību akts vai tā grozījumi, kuri būtiski maina informācijas sistēmas arhitektūru, vai arī gadījumā, kad tiesību akta vai tā grozījumu pieņemšanas rezultātā nepieciešams izveidot jaunu IKT resursu.
Noteikumu projektā nav paredzēta atsevišķa paātrināta vai vienkāršota saskaņošanas kārtība aktivitātēm, kuru īstenošanas nepieciešamība un termiņš jau ir noteikts ar ārēju saistošu lēmumu. Līdz ar to nav skaidrs, kā institūcijai jārīkojas situācijā, kad tai ar Ministru kabineta lēmumu, normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu ir uzdots noteiktā termiņā ieviest konkrētu digitālo risinājumu, bet aktivitāte tiek nesaskaņota vai tās saskaņošanai tiek izvirzīti nosacījumi, kuru izpilde nav iespējama noteiktajā termiņā.
Ja Noteikumu projekts šādā redakcijā tiek pieņemts, tad turpmāk visiem normatīvajiem aktiem, kas paredz būtisku informācijas sistēmu pielāgošanu,  spēkā stāšanās laiks jāparedz apmēram līdz 2 gadiem (šobrīd vidēji 6 mēneši), jo tam nepieciešams atsevišķs iepirkums.
Paredzētā kārtība nav pietiekami savietojama arī ar Agile un iteratīvas izstrādes pieeju. Iteratīvā izstrādē risinājuma funkcionalitāte, prioritātes, arhitektūras elementi un sasniedzamie rezultāti tiek detalizēti un precizēti pakāpeniski, balstoties uz lietotāju vajadzību izpēti, prototipu pārbaudēm, izstrādes iterāciju rezultātiem un atgriezenisko saiti. Savukārt noteikumu projekts paredz, ka jau pirms aktivitātes īstenošanas sākšanas ir jādefinē aktivitātes mērķis, biznesa vajadzība, finansējums, termiņš, plānotie rezultāti, ieguvumu rādītāji, izvēlētā alternatīva, funkcionalitātes apjoms un arhitektūras risinājumi. `Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar 2027.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi” 5.punktu, iestādēm pakalpojumu elektronizācijā jāņem vērā klientu vajadzības, ievērojot lietotājorientētu pieeju un iteratīvas izstrādes principu saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta LVS EN ISO 9241-210:2016 "Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika" 210. daļu "Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana".
Turklāt noteikumu projekta 46. un 47.punkts paredz atkārtotu izvērtēšanu, ja mainās funkcionalitāte, arhitektūra, izvēlētā alternatīva, aktivitātes līmenis vai izmaksas pieaug vairāk nekā par 20 procentiem. Tā kā funkcionalitātes un arhitektūras precizēšana ir iteratīvas izstrādes neatņemama sastāvdaļa, minētais regulējums var radīt situāciju, kurā katra būtiskāka izstrādes gaitā identificētā izmaiņa izraisa atkārtotu administratīvu izvērtēšanu un nepieciešamību apturēt attiecīgās izmaiņas īstenošanu līdz tās saskaņošanai.
Tas var veicināt formālu, pārmērīgi detalizētu un priekšlaicīgu prasību fiksēšanu, mazināt iespēju elastīgi reaģēt uz lietotāju vajadzībām un tehnoloģiskajiem riskiem, kā arī radīt pretēju efektu lietotājorientētai un iteratīvai valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu attīstībai.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pastāv Biroja tālāk atzinumā norādītie riski un iebildumi, kurus papildus un detalizētāk skatīt pie konkrētā Noteikumu punkta.
 

Birojs ierosina precizēt Noteikumu projektu un tā anotāciju, samazinot institūcijām radīto administratīvo slogu, nodrošinot saskaņošanas procesa termiņu prognozējamību, paredzot atsevišķu kārtību ārēji noteiktu un steidzamu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, kā arī pielāgojot aktivitāšu saskaņošanas un izmaiņu pārvaldības prasības Agile un iteratīvas izstrādes principiem. Anotācijā papildus ietvert detalizētu novērtējumu par jaunās kārtības ietekmi uz institūciju cilvēkresursiem, administratīvajām izmaksām un IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas termiņiem.Birojs lūdz pārskatīt Noteikumu projektā paredzēto aktivitāšu plānošanas, saskaņošanas un atkārtotas izvērtēšanas modeli, nodrošinot: 1) samērīgu prasību apjomu atbilstoši aktivitātes riskam, ietekmei un faktiskajam saturam, nevis tikai investīciju apjomam; 2) vienkāršotu un paātrinātu kārtību aktivitātēm, kas izriet no Ministru kabineta uzdevumiem, normatīvo aktu prasībām, Eiropas Savienības tiesību aktiem vai apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem; 3) Agile un iteratīvai izstrādei piemērotu regulējumu, nosakot, ka funkcionalitātes un arhitektūras detalizēšana apstiprinātā aktivitātes mērķa, finansējuma un būtisko ierobežojumu ietvaros pati par sevi nav pamats atkārtotai izvērtēšanai; 4) skaidrus kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai funkcionalitātes vai arhitektūras izmaiņas ir uzskatāmas par tik būtiskām, lai būtu nepieciešama atkārtota izvērtēšana; 5) maksimālo kopējo saskaņošanas termiņu, ietverot arī papildu informācijas pieprasīšanas un precizēšanas posmus; 6) skaidru rīcības kārtību gadījumiem, kad aktivitātes nesaskaņošana vai saskaņošana ar nosacījumiem var kavēt ārēji noteikta valsts pārvaldes uzdevuma izpildi; 7) izvērtējumu par noteikumu projektā nozaru ministrijām un atbildīgajām institūcijām noteikto papildu funkciju izpildei nepieciešamajiem cilvēkresursiem, kompetencēm un finansējumu; 8) samērīgu pārejas periodu, kurā ir pieejamas vadlīnijas un metodika, un institūcijām ir nodrošināta iespēja sagatavoties jaunās kārtības piemērošanai.

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 2., 30., 31. un 46.5. punktā paredzēto savstarpēji saistītu ieguldījumu uzskaites un izvērtēšanas kārtību kā vienotam investīciju kopumam. No projekta nav viennozīmīgi saprotams, kā tiek noteiktas robežas starp atsevišķām attīstības aktivitātēm un vienu investīciju kopumu, īpaši gadījumos, kad jau esoša IKT resursa attīstība notiek pakāpeniski vairāku gadu periodā un jaunas attīstības vajadzības rodas ārēju apstākļu ietekmē, piemēram, normatīvā regulējuma izmaiņu, Eiropas Savienības prasību vai jaunu funkciju deleģējuma rezultātā.

Lūdzam skaidrot, pēc kādiem kritērijiem nosakāms, vai izmaiņas uzskatāmas par vienas attīstības aktivitātes turpinājumu vai atsevišķām attīstības aktivitātēm, kā arī kā tiek piemērota investīciju summēšana, aktivitāšu līmeņu noteikšana (5.10.1-5.10.3 apakšpunkti) un 46.5. punktā paredzētā atkārtotā izvērtēšana.

-

Noteikumu projektā tiek ietverts jēdziena “jomas vadošā institūcija” skaidrojums, proti, tā ir ministrija vai tās padotības iestāde, kurai noteikta atbildība par attiecīgās jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu. Savukārt Noteikumu projekta 18.punkts paredz kārtību, kādā tiek noteikta jomas vadošā institūcija izņēmuma gadījumos, proti, ja plānotā aktivitāte nav paredzēta spēkā esošā jomas arhitektūrā.
Vienlaikus Noteikumu projekta ietvaros Birojam nav skaidrs, kā tiek noteikta jomas vadošā institūcija vispārīgā gadījumā (kas nav 18.punkta izņēmuma gadījums). Līdz ar to Birojs lūdz skaidrot, pamatojoties uz kādiem normatīvajiem aktiem, kura institūcija un pēc kādiem kritērijiem (kādā kārtībā) vispārīgā gadījumā nosaka jomas vadošo institūciju.
Papildinot jau iepriekš minēto par neskaidrībām attiecībā uz jēdzienu “jomas vadošā institūcija”, Birojs norāda, ka Informatīvajā ziņojumā "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārmaiņām", tostarp tā II nodaļā  “Valsts pārvaldes IKT kompetences pilnveide, standartizācija un konsolidācija - Kompetences centru attīstība” ir minēti nozaru kompetences centri, pieņemot, ka vidēji katrs nozaru kompetences centrs varētu pārvaldīt 2 digitālās pārvaldes arhitektūras jomas, un, ka visu valsts nozaru saturisko pārvaldību varētu nodrošināt 10-12 nozaru kompetences centri. Vienlaikus Noteikumu projektā pretēji informatīvajā ziņojumā norādītajam šādi kompetences centri netiek paredzēti.
 

-

Lūdzam precizēt, kādos gadījumos par jomas vadošo institūciju var tikt noteikta ministrijas padotības iestāde. Ņemot vērā, ka jomas arhitektūra kalpo par pamatu jomas IKT investīciju plānošanai un attīstības aktivitāšu sākotnējai pamatošanai un izvērtēšanai, lūdzam skaidrot izvēlēto pieeju un atbildību sadalījumu gadījumos, kad jomas vadošās institūcijas funkcijas īsteno nevis ministrija, bet tās padotības iestāde.

-

Noteikumu projektā tiek ietverts termina “pilnveidošanas aktivitāte” skaidrojums, nosakot, ka tajā ietilpst esoša IKT resursa funkcionalitātes, integrāciju, veiktspējas, pieejamības vai pārvaldības būtiska uzlabošana. Vienlaikus Noteikumu projekts neietver skaidrojumu vai legāldefinīciju Noteikumos lietotajam terminam “būtiska uzlabošana”, proti, kādas konkrēti uzlabošanas darbības ir uzskatāmas par būtiskām un kādas par nebūtiskām, līdz ar to apgrūtinot Noteikumu piemērošanu. Minētais saistīts ar Noteikumu projekta 22.punktā norādīto, ka atbildīgā institūcija (arī Birojs) pirms lēmuma par aktivitātes uzsākšanu nosaka, vai plānotā izmaiņa ir uzturēšanas darbība, pilnveidošanas aktivitāte, jaunas attīstības aktivitāte, stratēģiska aktivitāte vai IKT resursa likvidēšana.
Vienlaikus Birojam nav saprotams, vai pilnveidošanas aktivitātes tvērumā ietilpst arī, piemēram, esošo informācijas sistēmu pielāgošana, lai tās atbilstu jaunajām prasībām, kas izriet no jaunu normatīvo aktu izstrādes vai esošu normatīvo aktu grozījumiem.
Nolūkā nodrošināt vienotu izpratni, kā arī novērst dažādas interpretācijas un strīdus par to, ko konkrētais termins nozīmē, Birojs lūdz precizēt būtiskuma robežas, skaidri nosakot kritērijus, t.sk. kas ietilpst un kas neietilpst attiecīgajā jēdzienā un uz kādiem gadījumiem ir attiecināma minētā prasība.
 

-

Tā kā Noteikumu projekts plāno būtiski mainīt esošo kārtību, visu IKT attīstības plānošanu pārnesot uz nozares ministrijām, Birojs vērš uzmanību uz nepieciešamību Noteikumu projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas ietvaros apzināt ministriju iespējas un kapacitāti nodrošināt Noteikumos paredzēto.
 

-

Lūdzam precizēt 8.6. punktā lietoto terminu "būtiskās aktivitātes". No projekta nav viennozīmīgi saprotams, kuras aktivitātes uzskatāmas par būtiskām, jo šāds jēdziens noteikumu projektā nav definēts. Lūdzam precizēt, vai ar to saprotamas noteikta līmeņa aktivitātes, stratēģiskās aktivitātes vai cits aktivitāšu kopums.

-

Noteikumu projekts paredz, ka par katru vērtējamo aktivitāti jāiesniedz vismaz divu ekspertu neatkarīgi individuāli novērtējumi. Vienlaikus Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā (Noteikumu 10.punkts) arī ir iekļauta virkne ekspertu.
Birojam nav saprotams:
1) vai Noteikumu 10.punktā minētie Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā esošie eksperti ir vai var būt arī 11.punktā minēto novērtējumu sagatavotāji;
2) kā tiks nodrošināta ekspertu neatkarība;
3) kāds būs novērtējumu saturs – ko eksperti vērtēs (izmaksas, biznesa procesa realizāciju, nepieciešamību u.c.);
4) kādi būs kritēriji minēto ekspertu atlasei (izglītība, darbības joma, profesionālā pieredze, kvalifikācija vai tml.);
5) kura institūcija noteiks piesaistīto ekspertu izvēli;
6) kurš un no kādiem līdzekļiem apmaksās ekspertu pakalpojumus un vai tiks paredzētas šo izmaksu robežas.

 

-

Biroja ieskatā 16.punktā minētā jomas arhitektūras saskaņošanas kārtība (tikai saskaņota jomas arhitektūra ir pamats jomas IKT investīciju plānošanai un jaunu attīstības aktivitāšu sākotnējai pamatošanai) ir pretrunā gadījumiem, kad aktivitātes nepieciešamība izriet no steidzami izpildāmas likumdevēja gribas (uzdevuma), piemēram, steidzami realizējamiem apjomīgiem normatīvo aktu grozījumiem, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām vai apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem. Tādējādi pastāv risks, ka iestādes nevarēs savlaicīgi uzsākt aktivitātes izstrādi vai iepirkumu.
Līdz ar to nav skaidrs, kā institūcijai jārīkojas situācijā, kad tai ar normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu ir uzdots noteiktā termiņā ieviest konkrētu digitālo risinājumu, bet aktivitāte netiek saskaņota vai tās saskaņošanai tiek izvirzīti nosacījumi, kuru izpilde nav iespējama noteiktajā termiņā.
 

-

Lūdzam precizēt 23. un 24. punktā noteiktās prasības attiecībā uz uzturēšanas darbību un pilnveidošanas aktivitāšu nodalīšanu. Praksē viena IKT resursa uzturēšanas ietvaros bieži tiek veiktas arī normatīvā regulējuma izmaiņu, datu apmaiņu vai citu obligātu prasību radītas sistēmas izmaiņas, kuras var ietvert arī būtiskas funkcionalitātes izmaiņas. Nav skaidrs, kā šādos gadījumos nošķirama uzturēšanas darbība no pilnveidošanas aktivitātes un kā piemērojamas prasības par atsevišķu aktivitāšu reģistrēšanu VIRSIS. Vienlaikus lūdzam precizēt, kā minētās prasības piemērojamas gadījumos, kad uzturēšanas un pilnveidošanas darbi tiek veikti viena iepirkuma vai līguma ietvaros, jo no projekta nav skaidrs, kā šādā situācijā nodrošināma aktivitāšu un ar tām saistīto iepirkumu organizēšana.

-

Birojam nav saprotams, vai šādā gadījumā paralēli var virzīt iepirkuma procedūru. Ja nē, tad šāda pieeja (vispirms aktivitātei pirms tās īstenošanas VIRSIS tiek piešķirts unikāls identifikators, kuru atbildīgā institūcija izmanto visā aktivitātes dzīves ciklā, tostarp iepirkuma līgumu un statusa informācijā) izslēdz iespēju izsludināt iepirkuma procedūru pirms aktivitātes, kā rezultātā katrai aktivitātei jāpiemēro jauns atsevišķs iepirkums. Biroja ieskatā tas ir birokrātiskā sloga palielinošs pasākums, kā arī neefektīva informācijas sistēmas pārziņa kontroles metode.

-

No minētā punkta izriet, ka reģistrēt aktivitāti VIRSIS ir iespējams tikai tad, kad tā ir zināma un novērtēta, bet no Noteikumu projekta 24.punkta izriet, ka iepirkuma  informācijā ir jāliek atsauces uz VIRSIS piešķirtajiem unikālajiem identifikatoriem. Līdz ar to šāda kārtība pilnīgi izslēdz iespēju izmantot Agile pieeju (modeli) programmatūras izstrādes jomā, atgriežoties pie novecojušas Waterfall pieejas.

 

-

Biroja ieskatā minētajā punktā noteiktais ir pretrunā ar prioritāro uzdevumu izpildi un gadījumiem, kad aktivitātes nepieciešamība izriet no steidzami izpildāmas likumdevēja gribas (uzdevuma), piemēram, steidzami realizējamiem apjomīgiem normatīvo aktu grozījumiem, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām vai apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem. Tādējādi pastāv risks, ka iestādes nevarēs savlaicīgi uzsākt aktivitātes izstrādi vai iepirkumu.
 

-

Noteikumu punkts rada papildu administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām, jo līdz šim šāda prasība netika noteikta, kā arī tā paredz pienākumu VARAM sekot līdzi jebkurām izmaiņām visās valsts informācijas sistēmās. Jāņem vērā, ka Noteikumu projekts paredz virkni uzraudzības pasākumu, kas jāveic katrai aktivitātei.
 

-

Lūdzam precizēt 30. un 37. punkta savstarpējo piemērošanu investīciju apmēra noteikšanā. 30. punkts paredz investīciju apmēru noteikt vismaz triju gadu plānošanas periodam, savukārt 37. punkts nosaka alternatīvu izvērtēšanu IKT resursa dzīves cikla periodā, kas nav mazāks par septiņiem gadiem. No projekta nav viennozīmīgi saprotams, kurš no šiem periodiem piemērojams aktivitātes līmeņa noteikšanai atbilstoši 5.10.1.-5.10.3. apakšpunktā noteiktajiem investīciju sliekšņiem.

-

Lūdzam precizēt 36. un 37. punktā lietoto terminoloģiju. 36. punktā noteikts, ka lietderību vērtē "par nozari atbildīgā ministrija", savukārt 37. punktā efektivitātes sākotnējo vērtējumu veic "jomas ministrija". Noteikumu projektā termins "jomas ministrija" nav definēts, savukārt 5.4. punktā definēta "jomas vadošā institūcija", kas var būt gan ministrija, gan tās padotības iestāde. Lūdzam precizēt, vai abos punktos ir domāts viens un tas pats subjekts, un nodrošināt vienotu terminoloģijas lietojumu visā noteikumu projektā.

-

Spēkā esošā redakcija ierobežo Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) dalību izvērtēšanā tikai uz jautājumu, vai plānotais IKT resurss nodrošina statistikas informācijas apriti un ir savietojams ar statistikas vajadzībām. Tā neaptver pretēju, bet vienlīdz būtisku aspektu — vai plānotais risinājums saglabā Pārvaldes iespēju atkalizmantot tajā uzkrātos datus. Šis aspekts ir nozīmīgs divējādi: (1) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta septītajā daļā noteiktajiem mērķiem, kurus institūcijas īsteno Pārvaldes drošajā informācijas apstrādes vidē; un (2) Statistikas likuma 15. un 17. panta otrajā daļā noteiktajiem Pārvaldes kā statistikas iestādes pamatpienākumiem — iegūt datus no administratīvajiem datu avotiem un tos atkārtoti izmantot oficiālās statistikas nodrošināšanai, tādējādi mazinot administratīvo un respondentu slogu. Abos gadījumos datu atkalizmantošanas iespēja ir tieši atkarīga no tā, kā tiek projektēta un pilnveidota IS, kurā šie dati atrodas, tāpēc Pārvaldes kompetencei izvērtēšanas procesā jāaptver šis aspekts neatkarīgi no konkrētā tiesiskā pamata, uz kura pamata datu atkalizmantošana notiek. Ierosinātais papildinājums nerada jaunu pienākumu institūcijām, bet konkretizē jau šo noteikumu 20. punktā ietverto datu vienreizes un atkalizmantošanas principu attiecībā uz Pārvaldes kompetenci izvērtēšanas procesā.

"40.4. Centrālā statistikas pārvalde – statistikas informācijas izmantošanas un savietojamības, kā arī valsts informācijas sistēmās un institūciju informācijas sistēmās esošo datu atkalizmantošanas aspekti;"

Aiz 41. punkta iekļaut šādus jaunus punktus, attiecīgi mainot numerāciju:

"42. Šo noteikumu 40. punktā minētajām institūcijām ir tiesības VIRSIS iepazīties ar to IKT resursa attīstības aktivitāšu reģistrēto informāciju un šo noteikumu 2. pielikumā noteikto pamatojumu, tai skaitā 37. un 38. punktā minēto izvērtējumu, kuru izvērtēšanā tās piedalās saskaņā ar 40. punktu.

43. Ja šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija, iepazīstoties ar šo noteikumu 42. punktā minēto informāciju, konstatē, ka izvērtējums tās kompetencē esošajos jautājumos nav pietiekams, tā var ierosināt VARAM piemērot šo noteikumu 43. punktu."

Pamatojums:
Esošais Noteikumu projekta 42. punkts nosaka, ka VARAM sagatavo atzinumu, pamatojoties uz 40. punktā minēto institūciju sniegtajiem viedokļiem, tomēr projekts neparedz šīm institūcijām piekļuvi 26. punktā minētajam un 2. pielikumā noteiktajam lietderības un investīciju pamatojumam, tai skaitā 37. un 38. punktā paredzētajam alternatīvu izvērtējumam. Rezultātā 40. punktā minētā institūcija var paust viedokli vienīgi par saskaņošanas pieprasījuma faktu, nevis par tā pamatotību pēc būtības - jāpaļaujas uz pieņēmumu, ka aicinājums piedalīties izvērtēšanā pats par sevi apliecina, ka alternatīvs risinājums nav pieejams. Šāds pieņēmums ir subjektīvs un mazina saskaņošanas procesa saturisko vērtību. Tā kā VIRSIS jau ir noteikta kā centrālā reģistrācijas un uzskaites sistēma visam aktivitātes dzīves ciklam (24.–26., 49. p.), tiešu skatīšanās tiesību noteikšana (jaunais 42. p.) ir noturīgāks risinājums nekā atsevišķa informācijas nosūtīšanas pienākuma ieviešana ar papildu procesuālu soli un termiņu.

Vienlaikus piekļuves tiesības vien nav pietiekamas bez iespējas rīkoties, ja izvērtējums izrādās nepietiekams. Noteikumu projekta esošais 43. punkts jau paredz iespēju izvērtēšanas gaitā pieprasīt atbildīgajai institūcijai papildu informāciju, taču šo iniciatīvu paredz vienīgi VARAM ekskluzīvā rīcības brīvībā - 40. punktā minētajai institūcijai nav tiešu tiesību šādu pieprasījumu ierosināt. Tāpēc jaunais 43. punkts paredz institūcijai, kas, izmantojot jaunajā 42. punktā noteiktās tiesības, konstatē trūkumus, tiesības ierosināt VARAM piemērot 43. punktu - analoģiski jau projektā ietvertajam risinājumam 51. punktā, kur uzraudzības stadijā iesaistītā institūcija var ierosināt VARAM veikt pārbaudi. Abi punkti kopā veido vienotu mehānismu: tiesības iepazīties ar pamatojumu (jaunais 42. p.) un tiesības rīkoties, ja pamatojums izrādās nepietiekams (jaunais 43.p.) - bez otrā punkta pirmais paliktu tikai formāla piekļuve bez reālām sekām.

"42. Šo noteikumu 40. punktā minētajām institūcijām ir tiesības VIRSIS iepazīties ar to IKT resursa attīstības aktivitāšu reģistrēto informāciju un šo noteikumu 2. pielikumā noteikto pamatojumu, tai skaitā 37. un 38. punktā minēto izvērtējumu, kuru izvērtēšanā tās piedalās saskaņā ar 40. punktu.

43. Ja šo noteikumu 40. punktā minētā institūcija, iepazīstoties ar šo noteikumu 42. punktā minēto informāciju, konstatē, ka izvērtējums tās kompetencē esošajos jautājumos nav pietiekams, tā var ierosināt VARAM piemērot šo noteikumu 43. punktu."

Birojam nav saprotams, vai atbilstoši Noteikumu projektam Valsts digitālo investīciju komisija darbības veiks, tostarp atzinumu sniegs VIRSIS un kurš Noteikumu punkts to nosaka. Biroja ieskatā visām Valsts digitālo investīciju komisijas darbībām būtu jānotiek VIRSIS, kā arī visām pārējām institūcijām, tostarp 40.punktā minētajām, kuras piedalās IKT aktivitāšu izvērtēšanā, būtu jābūt VIRSIS. Pretējā gadījumā tas radīs papildu administratīvo slogu.
 

-

Noteikumu projekta 46.2.punkts paredz gadījumus, kad ir veicama atkārtota aktivitātes izvērtēšana, piemēram, kad mainās funkcionalitāte (46.2.apakšpunkts). Birojs lūdz precizēt pēc kādiem kritērijiem noteiks, ka izmaiņas ir uzskatāmas par tādām, kas maina funkcionalitāti. Tāpat Birojs lūdz skaidrot, vai minētais punkts attiecas uz jau izstrādātu (esošu) funkcionalitāti.
 

-

Lūdzam precizēt 46.2. punktā lietoto formulējumu "mainās funkcionalitāte", jo tas pieļauj ļoti plašu interpretāciju. Attīstības aktivitātes izvērtēšana tiek veikta agrīnā projekta stadijā, savukārt detalizēta biznesa un tehniskā analīze, kā arī risinājuma precizēšana parasti notiek vēlāk, aktivitātes īstenošanas laikā. Līdz ar to ir ierasta prakse, ka projekta gaitā tiek precizētas, aizstātas vai papildinātas atsevišķas funkcionalitātes, mainīti to īstenošanas risinājumi vai prioritātes, saglabājot aktivitātes sākotnējo mērķi un plānotos ieguvumus. No normas nav saprotams, kuras funkcionalitātes izmaiņas ir uzskatāmas par pietiekamu pamatu atkārtotai aktivitātes izvērtēšanai, tādēļ lūdzam noteikt šādu izmaiņu būtiskuma kritērijus.

46.2. mainās attīstības aktivitātes tvērums;

Birojs kategoriski iebilst šajā punktā paredzētajam nosacījumam, ka  atbildīgā institūcija nedrīkst uzsākt iepirkuma procedūru otrā un trešā līmeņa aktivitātēm pirms aktivitātes saskaņošanas. Biroja ieskatā šāds nosacījums praksē nav realizējams, jo tas ierobežo likumdevēja (plašākajā nozīmē) tiesības pieņemt normatīvos aktus (kuri potenciāli var izraisīt šādas aktivitātes), pirms to saskaņošanas VIRSIS, kā arī liedz noteikt konkrētus normatīvo aktu spēkā stāšanās termiņus (skat. iebildumu pie virsraksta).
 

-

Lūdzam precizēt 50. punktā minētās uzraudzības saturu, tvērumu un piemērošanas kārtību. Nav skaidrs, kādiem aspektiem pēc attīstības aktivitātes izvērtēšanas un saskaņošanas tiek piemērota turpmākā uzraudzība, kā arī kādā apjomā un uz kāda pamata 40. punktā minētās institūcijas ir tiesīgas ierosināt neatbilstību novēršanu.

-

Visus šos uzraudzības procesus nepieciešams saskaņot, salāgot ar citiem uzraudzības procesiem, kas ir paredzēti dažādām IKT aktivitātēm. Piemēram, Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros iepirkumi ir jāskaņo ar uzraudzības iestādēm, piemēram, CFLA, u.tml. Līdz ar to, lai neradītu papildu administratīvo slogu, piemēram, paralēli nodrošinot CFLA prasības citviet (uzraudzības padomēs), Noteikumu projektā paredzētie uzraudzības procesi būtu salāgojami ar citiem uzraudzības procesiem, kā arī vienuviet, VIRSIS būtu jānodrošina visaptveroša un ērta pārskatāmība par procesiem, kas saistīti ar dažādām IKT aktivitātēm. Esošā VIRSIS funkcionalitāte nenodrošina pārskatāmību pār citiem procesiem, piemēram, pēc būtības tādu pašu informāciju, kuru institūcijām paredzēts iesniegt VIRSIS, tās iesniedz arī KPVIS, tādējādi dubultojot institūciju pienākumus un darba apjomu. Tāpat arī aktualizējot informāciju Noteikumu projekta 29.punkta un 54.punkta kārtībā darbības pēc būtības tiek dublētas Eiropas Savienības fondu projektu uzraudzības pasākumu ietvaros (uzraudzības padomēs reizi ceturksnī jāinformē par aktuālo informāciju).
Turklāt Birojam nav izprotams, vai Noteikumu projekta 29.punktā noteiktais neietver 54.punktā paredzēto un, iespējams, būtu lietderīgi tos apvienot, nosakot vienādas prasības visos gadījumos.
 

-

Lūdzam precizēt 55. punktu, jo šobrīd VIRSIS nav pieejama funkcionalitāte informācijas par programmatūras koda repozitoriju un programmatūras versiju identifikatoriem reģistrēšanai. Līdz ar to nav skaidrs, kā institūcijām praktiski izpildīt noteikumā paredzēto pienākumu.

-

Lūdzam precizēt 1. pielikumā 1.3. punktā lietoto jēdzienu "centralizētā valsts datu analīzes infrastruktūra". No normas nav viennozīmīgi saprotams, kuri konkrētie valsts koplietošanas risinājumi ir uzskatāmi par centralizēto datu analīzes infrastruktūru un kā institūcijas var pārliecināties par šo risinājumu izmantošanas pienākuma tvērumu. Ja attiecināms, lūdzam izvērtēt iespēju noteikumos vai to anotācijā norādīt attiecīgos risinājumus vai atsauci uz to aktuālo sarakstu.

-

Lūdzam precizēt 1. pielikumā lietoto terminu “jomas mērķarhitektūra” un “nozares mērķarhitektūra” saistību ar noteikumu projekta 5.3. punktā definēto jēdzienu “jomas arhitektūra”. No noteikumu projekta nav viennozīmīgi saprotams, vai minētie termini apzīmē vienu un to pašu vai atšķirīgus arhitektūras dokumentus. Ja tie apzīmē vienu un to pašu dokumentu, lūdzam visā noteikumu projektā un tā pielikumos lietot vienotu terminoloģiju.

-

Sadaļā "Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?" lūdzam skaidrot noteikto, ka administratīvo prasību pieaugumu kompensēs ieguvumi no piegādātāju atkarības mazināšanas. Attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesā netiek risināts jautājums par piegādātāju izvēli, šo jautājumu risina sagatavojot kvalitatīvas tehniskās specifikācijas un izvēlētos atbilstošu iepirkuma procedūru.

-

Lūdzam anotācijā precizēt, vai noteikumu projektā paredzēto prasību ieviešanai būs nepieciešami VIRSIS funkcionalitātes pilnveidojumi, kā arī norādīt indikatīvās izmaksas to ieviešanai. Ņemot vērā, ka projekts paredz vairākus jaunus VIRSIS uzturamus datus un procesus (23.-29., 54., 55. un 57. punkts), nav skaidrs, vai šo prasību ieviešanai nepieciešamās sistēmas izmaiņas un to izmaksas ir izvērtētas.

-

Ierosinām precizēt noteikumu projektu un tā anotāciju, samazinot institūcijām radīto administratīvo slogu, nodrošinot saskaņošanas procesa termiņu prognozējamību, paredzot atsevišķu kārtību ārēji noteiktu un steidzamu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, kā arī pielāgojot aktivitāšu saskaņošanas un izmaiņu pārvaldības prasības Agile un iteratīvas izstrādes principiem. Anotācijā papildus ietvert detalizētu novērtējumu par jaunās kārtības ietekmi uz institūciju cilvēkresursiem, administratīvajām izmaksām un IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas termiņiem.

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektā paredzēto aktivitāšu plānošanas, saskaņošanas un atkārtotas izvērtēšanas modeli, nodrošinot:
1. samērīgu prasību apjomu atbilstoši aktivitātes riskam, ietekmei un faktiskajam saturam, nevis tikai investīciju apjomam;
2. vienkāršotu un paātrinātu kārtību aktivitātēm, kas izriet no Ministru kabineta uzdevumiem, normatīvo aktu prasībām, Eiropas Savienības tiesību aktiem vai apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem;
3. Agile un iteratīvai izstrādei piemērotu regulējumu, nosakot, ka funkcionalitātes un arhitektūras detalizēšana apstiprinātā aktivitātes mērķa, finansējuma un būtisko ierobežojumu ietvaros pati par sevi nav pamats atkārtotai izvērtēšanai;
4. skaidrus kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai funkcionalitātes vai arhitektūras izmaiņas ir uzskatāmas par tik būtiskām, lai būtu nepieciešama atkārtota izvērtēšana;
5. maksimālo kopējo saskaņošanas termiņu, ietverot arī papildu informācijas pieprasīšanas un precizēšanas posmus;
6. skaidru rīcības kārtību gadījumiem, kad aktivitātes nesaskaņošana vai saskaņošana ar nosacījumiem var kavēt ārēji noteikta valsts pārvaldes uzdevuma izpildi;
7. izvērtējumu par noteikumu projektā nozaru ministrijām un atbildīgajām institūcijām noteikto papildu funkciju izpildei nepieciešamajiem cilvēkresursiem, kompetencēm un finansējumu;
8. samērīgu pārejas periodu, kurā ir pieejamas vadlīnijas un metodika, un institūcijām ir nodrošināta iespēja sagatavoties jaunās kārtības piemērošanai.

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta struktūru un normu secību, pēc iespējas tās izkārtojot atbilstoši IKT resursa attīstības aktivitātes dzīves ciklam. Projektā ietvertās prasības aptver vairākus savstarpēji saistītus procesa posmus, sākot no jomas arhitektūras un attīstības plānošanas līdz aktivitātes izvērtēšanai, saskaņošanai, īstenošanai, uzraudzībai un pabeigšanai, tomēr šo posmu savstarpējā secība un iesaistīto institūciju loma ne vienmēr ir viegli uztverama no noteikumu projekta kopējās struktūras.

Lai veicinātu vienotu noteikumu izpratni un piemērošanu, lūdzam izvērtēt iespēju pārstrukturēt noteikumu projektu atbilstoši procesa gaitai un/vai anotāciju papildināt ar pārskatāmu procesa aprakstu vai procesa shēmu, kurā attēloti galvenie procesa posmi, iesaistītās institūcijas, pieņemamie lēmumi un to savstarpējā secība.

-

Lūdzam precizēt 5.1. punktā ietverto IKT resursa definīciju, jo no pašreizējā formulējuma nav viennozīmīgi saprotams, ka jēdziens "pakalpojums" attiecas tieši uz IKT pakalpojumiem, nevis jebkuru pakalpojumu, kas nodrošina valsts pārvaldes funkciju vai pakalpojumu izpildi.

-

Lūdzam izvērtēt 5.5. punktā definētā jēdziena "atbildīgā institūcija" nepieciešamību vai papildus precizēt tā lietojumu projektā. No definīcijas izriet, ka atbildīgā institūcija ir IKT resursa pārzinis, kas atbild par attīstības aktivitātes īstenošanu, tomēr projektā vienlaikus būtiska loma ir arī citiem pārvaldības subjektiem, tostarp nozares ministrijai (7. punkts), Valsts IKT vadības birojam (8. punkts), Valsts digitālo investīciju komisijai (9.-11. punkts), Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumam (12., 16. un 18. punkts), kas nav definēti. 

Lai atvieglotu normu uztveri un piemērošanu, lūdzam izvērtēt iespēju definīciju sadaļā vai citā projekta vietā ietvert skaidrojumu par minēto pārvaldības subjektu lomu un kompetenci, īpaši attiecībā uz Valsts IKT vadības biroju un jomas vadošo institūciju. Pašlaik lasītājam ir jāizmanto vairāki ārēji normatīvie akti un dokumenti, lai pilnvērtīgi izprastu noteikumu projektā iesaistīto institūciju lomu, savstarpējās attiecības un to vietu IKT investīciju pārvaldības procesā.

-

Lūdzam izvērtēt 6. punkta saglabāšanas nepieciešamību, jo tam ir deklaratīvs raksturs un tas nenosaka konkrētas prasības vai tiesiskās sekas noteikumu piemērošanā. Šāda veida skaidrojums vairāk atbilstu anotācijas saturam.

-

Lūdzam izvērtēt 41. punkta papildināšanu, paredzot iespēju izvērtēšanas procesā pieaicināt arī atbildīgo institūciju, ja pilnvērtīgai aktivitātes izvērtēšanai nepieciešami papildu skaidrojumi par biznesa vajadzību, izvēlētajiem risinājumiem vai plānotajiem ieguvumiem.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt vienotā atzinuma minimālo saturu, lai atbildīgajai institūcijai būtu nepārprotami skaidri identificēti konstatētie trūkumi, izvirzītie nosacījumi, nepieciešamie precizējumi un turpmāk veicamās darbības.

-

Lūdzam precizēt termiņa noteikšanas principus un turpmāko procesa virzību gadījumos, kad papildu informācija netiek iesniegta noteiktajā termiņā.

-

Lūdzam precizēt 1. pielikuma 1.8 punktā ietverto atsauci uz noteikumu II nodaļu, jo jomas arhitektūras izstrādes, uzturēšanas un saskaņošanas kārtība ir noteikta III nodaļā.

-