Atzinums

Informatīvā ziņojuma 4.nodaļā norādīts, ka "arī izdienas pensiju saņēmējiem no valsts pamatbudžeta tiek nodrošināta starpības izmaksa starp vecuma un izdienas pensiju, ja iepriekš saņemtā izdienas pensija ir lielāka par vecuma pensiju. Ieviešot jaunu piemaksu par apdrošināšanas stāžu no 1996.gada, tā būtu jāņem vērā, nodrošinot šos atvieglojumus pensiju apmēros". Informatīvā ziņojuma tekstā un Ministru kabineta sēdes protokollēmumā noteikts, ka nepieciešami grozījumi likumos, t.sk., Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumā. Informatīvā ziņojuma 1.nodaļā noteikts, ka "”Bāzes” pensijas ieviešana palielinātu ienākumus visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas nodrošinātu lielāku pensijas apmēra pietiekamību vecumdienās", proti, regulējums tieši attiecas uz vecuma pensijas apmēru. Ņemot vērā, ka nupat noslēgusies apjomīgas izdienas pensiju reforma, kuras ietvaros tika veikti būtiski grozījumi izdienas pensiju likumos, uzskatām, nav ne pamatots, ne nepieciešams šobrīd atkārtoti iniciēt visu izdienas pensiju likumu atvēršanu. Aicinām izvērtēt iespēju nepieciešamo normatīvo regulējumu par "bāzes" pensijas attiecināšanu uz gadījumiem, kad persona saņem izdienas vai speciālo pensiju, ietvert likumā, kurā tiktu noteiktas bāzes pensijas izmaiņas, proti, paredzot, ka minētās izmaiņas ņemamas vērā, aprēķinot izdienas vai speciālo pensiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.  

Atbilstoši izteiktajam iebildumam, lūgums precizēt informatīvā ziņojuma 4.nodaļas 10.punktu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktu.

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz cilvēka pamattiesībām, tajā skaitā par Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa un Latvijas Republikas Satversmes 109. pantā ietverto tiesību uz sociālo nodrošinājumu ievērošanu.
Ja tiek secināts, ka piedāvātais risinājums rada vai var radīt personu pamattiesību ierobežojumu, informatīvajā ziņojumā nepieciešams izvērtēt un objektīvi pamatot:
1. vai attiecīgais ierobežojums tiks noteikts ar likumu vai uz likuma pamata;
2. kāds ir ierobežojuma leģitīmais mērķis un kāpēc šāda ierobežojuma noteikšana ir nepieciešama;
3. vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un vai tas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi;
4. vai izvēlētais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai;
5. vai nepastāv citi personu pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi būtu iespējams sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē;
6. vai sabiedrības ieguvums no piedāvātā risinājuma ir lielāks par personām nodarīto kaitējumu, īpaši ņemot vērā, ka risinājums 7. attiecas uz pensijas vecuma personām un tiesību īstenošanas atlikšana var radīt neatgriezeniskas sekas.
Vienlaikus lūdzam informatīvajā ziņojumā ietvert atsevišķu izvērtējumu par tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu, tajā skaitā objektīvi pamatojot vismaz šādus aspektus:
1. kuras personu grupas atrodas vienādos vai pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;
2. vai pret šīm personu grupām tiek paredzēta vienāda vai atšķirīga attieksme;
3. kāda tieši atšķirīga attieksme tiek radīta, tostarp attiecībā uz tiesību īstenošanas sākuma termiņu;
4. kāds ir šīs atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis;
5. vai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats;
6. vai izvēlētais risinājums ir piemērots, nepieciešams un samērīgs;
7. vai pakāpeniskā ieviešana pa vecuma kohortām nerada situāciju, kurā daļai personu paredzētais atbalsts netiek vienkārši izmaksāts vēlāk, bet faktiski netiek nodrošināts vispār, jo persona var nenodzīvot līdz attiecīgās kohortas ieviešanas gadam;
8. vai nav nepieciešams paredzēt īsāku pārejas periodu, daļēju vienlaicīgu izmaksu visām attiecīgajām personām, kompensējošu mehānismu, izmaksu ar atpakaļejošu spēku vai prioritātes noteikšanu pēc pensijas apmēra un sociālās nepieciešamības, nevis tikai pēc personas vecuma.
Informatīvā ziņojuma pašreizējā redakcijā nav pietiekami pamatots, ka piedāvātais pakāpeniskās ieviešanas modelis nodrošina Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu. Ziņojumā nav identificētas salīdzināmās personu grupas un nav pietiekami izvērtēts, vai atšķirīga tiesību īstenošanas laika noteikšana pa vecuma kohortām ir objektīvi un saprātīgi pamatota, nepieciešama un samērīga.
Lai gan vecuma kritērija izmantošana var būt saistīta ar leģitīmu mērķi — prioritāri sniegt atbalstu vecākām personām ar augstāku sociālo risku — informatīvajā ziņojumā nepieciešams objektīvi pamatot, kāpēc izvēlēts tieši šāds ieviešanas grafiks, proti, personu loka paplašināšana ik pēc trīs gadiem pa piecu gadu vecuma kohortām, un kāpēc paredzētā atbalsta īstenošana daļai personu tiek atlikta līdz 2030., 2033., 2036. vai 2039. gadam. Ziņojumā nepieciešams izvērtēt, vai šāda atšķirīga attieksme pret salīdzināmām personu grupām ir objektīvi un saprātīgi pamatota un vai tā atbilst samērīguma principam. Fiskāla sloga pakāpeniska izlīdzināšana var būt vērā ņemams apsvērums, tomēr tā pati par sevi neaizstāj samērīguma izvērtējumu, īpaši, ja atbalsta saņemšanas atlikšana skar pensijas vecuma personas un var radīt risku, ka daļa personu paredzēto atbalstu faktiski nesaņem.
Īpaši vērtējams risks, ka daļa personu, kurām pēc piedāvājuma būtības paredzēts atbalsts, līdz attiecīgās kohortas ieviešanas gadam var nenodzīvot. Šādā gadījumā atbalsta saņemšana šīm personām netiek vienkārši atlikta, bet faktiski var tikt liegta. Tādēļ informatīvajā ziņojumā nepieciešams izvērtēt, vai piedāvātais risinājums nerada būtisku un nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu, kā arī vai tas nodrošina personu tiesību īstenošanu savlaicīgi un bez nepamatotas kavēšanās.
Papildus lūdzam izvērtēt, vai piedāvātais risinājums nerada kumulatīvu nelabvēlīgu ietekmi uz personām, kuras jau iepriekš nav saņēmušas piemaksu vai kuru tiesību īstenošana jau ir bijusi atlikta. Šādā gadījumā nepieciešams vērtēt ne tikai katru tiesību īstenošanas atlikšanu atsevišķi, bet arī to kopējo ietekmi uz personu tiesisko stāvokli un sociālo nodrošinājumu.
Līdz ar to informatīvais ziņojums būtu papildināms ar tiesiskās vienlīdzības, pamattiesību ierobežojuma, samērīguma un savlaicīgas tiesību īstenošanas izvērtējumu, tostarp izvērtējot alternatīvus risinājumus ar personu pamattiesības mazāk ierobežojošu ietekmi.

-