Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – Ministrija) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2023.gada 6.aprīlī saskaņošanai pieteikto konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību” (23-TA-838) (turpmāk – Ziņojums) un izsaka šādus iebildumus:
1. Ziņojuma 2.2.apakšnodaļā “Latvijas drošības rezervju pārvaldības modelis” noteikts, ka valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) uzturēšana, izmantojot iepirkumu, no valsts budžeta viedokļa īstermiņā ir rentabla. Ministrija norāda, ka drošības rezervju uzturēšanai ir jābūt budžeta neitrālai, tas ir budžeta ieņēmumiem no valsts nodevas par drošības rezervju uzturēšanu, nebūtu jāpārsniedz budžeta izdevumus par drošības rezervju uzturēšanu, nodrošinot rentabilitāti (ienesīgumu). Līdz ar to minēto apgalvojumu nepieciešams precizēt.

2. Ziņojuma 4.1.apakšnodaļā “Konceptuālās izmaiņas drošības rezervju pārvaldībai ar aģentūru” minēts, ka “paredzams, ka, izveidojot jaunu drošības rezervju pārvaldības modeli, no valsts nodevas maksājumiem jāsedz gan drošības rezervju infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, gan arī citas sistēmas izmaksas.” Vienlaikus norādīts, ka valsts nodevas statuss nav tiešā veidā saistāms ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē. Tā kā abi apgalvojumi ir pretrunā viens otram, tad Ziņojumu nepieciešams precizēt, novēršot pretrunu.

3.Ziņojuma 4.1.apakšnodaļā noteikts, ka drošības rezervju infrastruktūras uzturēšanas izmaksu un citu sistēmas izmaksu segšanai tiks izmantota publiskā pakalpojuma maksa par drošības rezervju uzturēšanu (turpmāk – pakalpojuma maksa).

Ministrija norāda, ka saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 1.panta 9.punktu pakalpojums ir personas saimnieciskās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts pakalpojuma saņēmēja pasūtījums. Ņemot vērā termina “pakalpojums” skaidrojumu, Ministrijas ieskatā Latvijā, izņemot valsts pārvaldes institūcijas, nav ieinficējami citi  subjektu, kuri pasūtītu drošības rezervju uzturēšanu. Līdz ar to būtu izvērtējama piedāvājuma izmantot drošības rezervju uzturēšanai pakalpojumu maksu pamatotība.

Bez tam Ministrijas ieskatā Ziņojumā nepieciešams norādīt tos subjektus, kuru maksājumus paredzēts izmantot, lai segtu izmaksas drošības rezervju infrastruktūras uzturēšanai, produktu rotācijai, pārvaldībai un citās sistēmas izmaksas,  kā arī Ziņojumu jāpapildina, skaidrojot, kas ir citas sistēmas izmaksas.

4.Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” noteikts, ka drošības rezervju iegādei plānots pieprasīt valsts budžeta līdzekļus, bet, ja drošības rezervju iegādei netiktu paredzēti budžeta līdzekļi, būtu nepieciešams izvērtēt pieejamo finansējumu.

Lai nodrošinātu skaidru izprati par paredzēto drošības rezervju iegādes finansēšanu, Ministrijas ieskatā Ziņojumā būtu ietverams visu drošības rezervju iegādei pieejamo finansējumu izvērtējums, nosakot optimālāko drošības rezervju iegādes finansēšanas veidu, ja valsts budžeta līdzekļi šim mērķim netiek piešķirti.

Turklāt Ziņojuma 4.2.apakšnodaļa būtu papildināma ar skaidrojumu, pamatojoties uz kuru Ziņojuma 6.nodaļas “Turpmākā rīcība” 3.punktā tiek secināts, ka drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānot ārpus valsts pamatbudžeta ar drošības rezervju valsts nodevas un pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamos tarifus par drošības rezervēm.

5. Ziņojuma 6.nodaļas “Turpmākā rīcība” 3.punkts, noteic, ka drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānot ārpus valsts pamatbudžeta ar drošības rezervju valsts nodevas un pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamos tarifus par drošības rezervēm.

Ņemot vērā šā atzinuma 3.punktā noteikto attiecībā uz pakalpojuma maksas izmantošanas drošības rezervju uzturēšanai pamatotība, Ministrija ieskatā minētas punkts būtu precizējams, tajā skaitā norādot, kuriem komersantiem būs jāveic maksājums.

Papildus Ministrija norada, ka, ja komersantiem tiek noteikta pakalpojama maksa, tad reizi gadā būtu pārrēķina pakalpojuma maksa, nevis tarifs.

-