Atzinums

Likumprojekta 11.pantā ir noteikts, ka “[b]ūvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz ārējās robežas infrastruktūrai nepieciešamo būvju būvniecību pilda Būvniecības valsts kontroles birojs”. Vēršam uzmanību uz to, ka šajā likumprojekta pantā ietvertais regulējums dublē Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 1.1punkta “c” apakšpunktā ietverto regulējumu, ka Būvniecības valsts kontroles birojs pilda būvvaldes funkcijas attiecībā Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. Ja Likumprojekta 11.panta mērķis ir noteikts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs pārņem arī jau uzsāktās būvniecības administratīvā procesa lietas, tad ir veicamas izmaiņas Būvniecības likumā – svītrojot Būvniecības likuma pārejas noteikumu 28.punktu, nevis padarot piemērojamo kompetences regulējumu nepārskatāmu un dažādi interpretējamu. Pietam, nav sniegti nekādi apsvērumi – kāpēc iesāktās būvniecības administratīvā procesa lietas nevarētu pabeigt pašvaldību būvvaldes.
 

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam svītrot Likumprojekta 11.pantu.

Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā ir noteikts, ka “[..] speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, [..]”. Līdz ar to, likumdevējs jau skaidri ir norādījis, ka Ministru kabinets, grozot speciālos būvnoteikumus, var noteikt, ka noteiktas inženierbūves var izmantot līdz to pieņemšanai ekspluatācijā. Pietam, piemēram, Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 171.punktā tas jau ir noteikts. Tādējādi, papildus dublējošs regulējums Likumprojekta 12.pantā nav nepieciešams, bet pēc nepieciešamības ir grozāmi atbilstošie būvnoteikumi un nodrošināms, ka līdzīgais regulējums ir vienkopus, nevis “izkaisīts” par vairākiem tiesību aktiem.

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam svītrot Likumprojekta 12.pantu.
 

Likumprojekta anotācijā ir noteikts, ka šā Likumprojekta 13. pantā ir uzskaitītas tās institūcijas, kuru kompetenci noteiktos jautājumos skar ārējās robežas infrastruktūras izbūves process. Šajā sakarā vēršam uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrijas kompetences būvniecības jomas ir noteikta Būvniecības likuma 6.panta pirmajā daļā - izstrādāt politikas plānošanas dokumentus būvniecības jomā, izstrādāt priekšlikumus būvniecību regulējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai un izstrādāt Būvniecības likuma 5.pantā minētos noteikumus. Kā tas ir skaidri redzams, vadoties no Ekonomikas ministrijas skaidri noteiktās kompetences Būvniecības likuma 6.panta pirmajā daļā, Ekonomikas ministrijas kompetencē nav jautājumi saistībā ar kādu konkrētu būvju būvniecības īstenošanas gaitas pārraudzību un koordināciju. Papildus tam, ņemot vērā Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 1.1punkta “c” apakšpunktā noteikto Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci, nebūtu atbalstāma attiecīgā komitejas struktūra, ka kurā procesu kontrolējošā institūcija darboties arī būvniecības ierosinātāja interesēs. Tas var likt apšaubīt Būvniecības valsts kontroles biroja objektivitāti un mazinātu tā neatkarību kā kontrolējošai institūcijai.

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam svītrot Likumprojekta 13.panta trešās daļas 4. un 5.punktu.