Projekta ID
23-TA-1961Atzinuma sniedzējs
Ārvalstu investoru padome Latvijā
Atzinums iesniegts
08.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Tiesību aktu projektu portālā 2023.gada 3.novembrī ir ievietots tiesību akta projekts Nr. 23-TA-1961 “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts un tā iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai” (turpmāk visa dokumentu pakotne kopā – Projekts), ko veido šādi trīs dokumenti:
Informatīvā ziņojuma kopsavilkuma izklāsts (turpmāk – IZK);
Informatīvais ziņojums (turpmāk – IZ); un
Ministru kabineta sēdes protokollēmums (turpmāk – Protokollēmums).
Pirmkārt, Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) vēlas vērts uzmanību uz ļoti īso laiku, lai iepazītos ar Projektu, faktiski 3 darba dienas, kas būtiski apgrūtina iespēju detalizēti iepazīties un paust viedokli par plānā ietvertajiem aktualizētajiem mērķiem un pasākumiem. Ņemot vērā, ka Projektā ietvertais skars lielāko daļu uzņēmumu Latvijā, FICIL ieskatā ir nepamatoti nozarei un industrijai dot tik maz laika iepazīties ar Projekta saturu. Neskatoties uz to, FICIL vēlas vērst uzmanību uz vairākiem iebildumiem un problēmjautājumiem, kas iekļauti Projektā.
Protokollēmums un IZ pirmais pielikums “Apspriedes process un reģionālā sadarbība”
IZ pirmā pielikuma 2.nodaļas ievada rindkopā norādīts: “Plāna projekts tika izstrādāts sadarbībā ar nozaru ekspertiem un iesaistītajām pusēm Plānā iekļautos papildus pasākumus izstrādājot ekspertu darba grupās, kas izveidotas Nacionālās enerģētikas un klimata padomes ietvaros. Katrai ekspertu darba grupai ir bijusi vismaz 1 sanāksme”. FICIL pārstāvji ir bijuši deleģēti dalībai minētās padomes darba grupās un ir piedalījušies to sanāksmēs. Sanāksmju laikā, piedaloties lielam dalībnieku skaitam, tika prezentētas jomas, kurās ministrija organizē aprēķinus un modelēšanu. To laikā nekad nav ticis prezentēts konkrēts aktualizētā plāna teksts vai notikusi apspriede par visiem plānotajiem mērķiem vai plānot rīcībpolitiku. Līdz ar to, FICIL iebilst pret šādas norādes iekļaušanu, kas tieši vai netieši varētu maldināt lasītāju par to, ka uzņēmējiem ir bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties aktualizētā plāna projekta diskutēšanā.
IZ pirmā pielikuma 2.2.punktā norādīts: “2023. gadā ir saņemti vairāki iesaistīto pušu ierosinājumi Plāna aktualizācijai, piemēram, LDDK, VKP, Zaļā brīvība. Aktualizētais Plāna projekts tiks publicēts sabiedrības izvērtēšanai, tādejādi nodrošinot, ka Plāna atjaunošana tiek īstenota dialogā ar iesaistītajām pusēm. Dialogu plānots nodrošināt KEM tīmekļa vietni, kurā būs iespēja arī izteikt piedāvājumus Plāna uzlabošanai”. FICIL vērš uzmanību uz to, ka Protokollēmuma 2.punktā ir noteikts: “Klimata un enerģētikas ministrijai trīs darbadienu laikā nodrošināt informatīvā ziņojuma pielikumā iekļautā politikas plānošanas dokumenta - “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam”, projekta iesniegšanu Eiropas Komisijā rekomendāciju sniegšanai”. Proti, pieņemot Protokollēmumu tā pašreizējā redakcijā, plānu ir paredzēts iesniegt Eiropas Komisijā 3 darba dienu laikā pēc Protokollēmuma pieņemšanas. Secīgi, ir nepamatoti IZ pirmajā pielikumā apgalvot, ka nevalstiskajām organizācijām un nozarei būs reāla, praktiska un jēgpilna iespēja izteikt priekšlikumus par plānu, ja tas tiks iesniegts Eiropas Komisijā jau 3 darba dienas pēc Protokollēmuma pieņemšanas. Savukārt plāna apspriešana laikā, kad tas jau ir iesniegts Eiropas Komisijai, padara iespējamas “paralēlās” sarunas ar nevalstiskajām organizācijām un nozares pārstāvjiem neloģiskas, jo nopietni substantīvi uzlabojumi plānā netiks mainīti līdz nebūs saņemtas rekomendācijas no Eiropas Komisijas. Lai izvairītos no šādas situācijas, Eiropas Komisija ir prasījusi iesniegt tai tādu plāna redakciju, kas pilnvērtīgi un vispusīgi ir diskutēta ar nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ņemot vērā minēto, FICIL iebilst pret šāda teksta iekļaušanu un aicina veikt pilnvērtīgu diskusiju ar nevalstiskajām organizācijām, nozari un citām iesaistītajām pusēm.
IZ pirmā pielikuma 2.3.punktā norādīts: “Attiecībā uz Plāna sagatavošanu un Plānā iekļauto pasākumu definēšanu Latvija galvenokārt veiks apspriedes gan ar citām Baltijas jūras valstīm”. FICIL nav skaidrs, ko šāda punkta iekļaušana nozīmē. No šī viena teikuma nav iespējams zināt, tieši kurus no jautājumiem ir vai nav paredzēts apspriest ar citām Baltijas jūras valstīm, kā arī nav iespējams saprast, kad šādas apspriedes varētu notikt.
Finansējums klimata politiku īstenošanai
IZK ievada otrajā rindkopā norādīts: “Aktualizētā Plāna projektā iekļautie pasākumi tiks īstenoti Eiropas Savienības (turpmāk - ES) budžeta programmu un instrumentu ietvaros, kur finansējums ir saplānots līdz 2027.gadam (ieskaitot), attiecīgi papildu finansējums aktualizētā Plāna projekta mērķu sasniegšanai būs jāplāno nākamo periodu ES budžeta programmās un instrumentos, kā arī sagatavojot nākotnes likumprojektus par valsts budžetu”. Iepazīstoties ar IZ, FICIL atrod virkni norāžu un skaidrojumu, ka publiskais finansējums (valsts, pašvaldību un dažādu ES programmu un instrumentu finansējums kopā) nebūs pietiekams visu vajadzību finansēšanai. Tādēļ IZ ir iezīmēti virzieni privātā finansējuma piesaistei plānā paredzēto klimata politiku īstenošanai. Tomēr IZK ievada otrā rindkopa rada iespaidu, ka visas klimata vajadzības ir iespējams un tās arī tiks pilnā apmērā finansētas tikai no publiskā finansējuma. FICIL iebilst pret šādu dažādu un vienlaikus pretēju un pārprotamu apgalvojumu iekļaušanu Projektā.
Izaugsmes trūkums un regress nospraustajos klimata mērķos
IZK 6.-7.lapā ir iekļauta 1.tabula “ES un nacionālie Enerģētikas savienības dimensiju mērķi un to rezultatīvie radītāji”. Ņemot vērā, Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus un kopumā Eiropas virzienu tuvāk klimatneitraliātei, FICIL nesaprot, kādēļ atsevišķām nozarēm Projektā tiek paredzēts SEG emisiju pieaugums 2030.gadā, salīdzinot ar 2021.gada faktisko situāciju. Ja gadījumā SEG emisiju intensitātei transportā un jūras transportā tiek plānots samazinājums, tas būtu jāatspoguļo ar ‘-‘ zīmi. Savukārt ETS darbībām vispār netiek uzstādīts nekāds mērķis 2030.gadam. Regress mērķa radītājos ir vērojams arī vairākās citās IZ iekļautās tabulās, kuras netiek atspoguļotas IZK pirmajā tabulā (piemēram, IZ 2.1.4.punktā norādīts, ka 2021.gadā iekšējo enerģijas tirgu integrācija bija 110-248, bet 2030.gadā tā tiek plānota vien 60).
Tāpat FICIL iebilst pret to, ka publisko ēku renovētā platība IZK pirmajā tabulā, kā arī IZ 2.1.2.nodaļā (līdzīgi arī publisko iestāžu enerģijas patēriņa samazinājuma dati) tiek uzrādīta ar apzīmējumu ND – nav datu. Ne vēlāk kā kopš 2012.gada ES direktīvas energoefektivitātes jomā ir prasījušas publiskā sektora ēkām nodrošināt konkrētu energoefektivitātes uzlabojumu un mērķa rādītāju sasniegšanu. Nav pieļaujami, ka valstij un/vai pašvaldībām nav datu par šiem konkrētajiem rādītājiem. Tie ir jāatrod, jāapkopo, jāanalizē un pēc tam jāiekļauj plānošanas aprēķinos un modeļos.
FICIL aicina plašāk skaidrot minētos punktus IZK un IZ, kur plaši diskutēta enerģētikas sektora attīstība, paplašinot starpsavienojuma iespējas un pārveidojot Latviju par elektroenerģijas eksportētājvalsti. Kā redzams no IZK 1.tabulas, importa īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā 2021.gadā bija 38%, bet 2030.gadā tas tiek plānots 30-40% apmērā. IZK un IZ nesniedz skaidrojumu, kādēļ netiek plānota importa īpatsvara samazināšanās bruto iekšzemes enerģijas patēriņā, bet vienlaikus Projekts ir vērsts uz augstāku energoneatkarību, pašnodrošinājumu un elektroenerģijas eksporta spēju celšanu.
Papildus, viens no ieteikumiem, ko FICIL ir paudusi vairākkārt, arī komentējot Klimata likumu, ir nepieciešamība juridiski atļaut izveidot oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un utilizācijas vērtību ķēdi. Pateicoties tehnoloģiskajam progresam šādu iespēju izmantošana varētu nodrošināt pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai, finansēm un sabiedrībai, padarot rūpniecību videi draudzīgāku, uzlabojot apkārtējo vidi, radot jaunas darbavietas, kā arī nodrošinot peļņas un nodokļu ieņēmumu palielinājumu. Ņemot vērā šo jomu būtisko īpatsvaru Eiropas Savienības plānošanas dokumentos, FICIL ieskatā arī Projektā būtu nepieciešams detalizēti ietvert stratēģiju par oglekļa uztveršanu, uzglabāšanu un utilizāciju. Tāpat būtu nepieciešams īstermiņā un vidējā termiņā neaprobežoties tikai ar atļauju uzņēmumiem īstenot oglekļa atkalizmantošanu, bet rast iespējas ļaut īstenot arī oglekļa noglabāšanas iespēja, kas ietvertas arī Eiropas Savienības tiesību aktos.
Datu trūkums virknē mērķrādītāju
FICIL iebilst pret tāda plāna pieņemšanu un nosūtīšanu Eiropas Komisijai, kurā virkne mērķrādītāju ir norādīti ar apzīmējumu ND – nav datu. FICIL nav pieņemami, ja rīcībpolitikās tiek iekļauta virkne darbību un uzdevumu, par kuru ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, jēgpilnumu un spēju mainīt kopējos tautsaimniecības rādītājus nav iespējams vismaz aptuveni prognozēt un kvantificēt plāna izstrādes laikā.
Rīcībpolitiku tabulas, kas iekļautas IZ, piemēram, par siltumapgādi, ēkām un rūpniecību, transportu, daudzstāvu dzīvojamām mājām, publiskām ēkām u.c. (piemēram, IZ 50.-52.,55.-57., 60.-62., 63.-64., 66.-67.lpp.) satur norādi ND attiecībā uz praktiski visiem mērķrādītājiem, kas minēti šajās tabulās. FICIL nesaskaņo un neatbalsta tādu aktivitāšu iekļaušanu publiskās pārvaldes un pakārtoti arī privātā sektora darba kārtībā, par kuru iespējamu nozīmi un ietekmi uz mērķrādītājiem nav izdarīts nekāds novērtējums. Šāda pieeja, kurā vairākiem mērķiem tiek norādīts – ND, FICIL ieskatā, ir steidzami jānovērš, jo to pieļaujot ir secināms, ka nav skaidra izpratne par reālo situāciju, kas var negatīvi ietekmēs to izpildi, turpmāko plānošanu un atbildību par to sasniegšanu.
Ierobežotā saskaņošanas termiņa dēļ, FICIL nav iespējams izstrādāt un sagatavot detalizētāku pārskatu. FICIL atbalsta izsvērtas, saprātīgas un samērīgas diskusijas par plānu, pirms tas tiek iesniegts Eiropas Komisijā. Papildus, FICIL vēlas vērst uzmanību uz novembrī publicēto “Nostāju attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību nākotnei”, kurā tiek paustas konkrētas rekomendācijas, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinātu efektīvāku “zaļo mērķu” sasniegšanu, skarot trīs galvenās jomas[1]:
- klimata un enerģētikas politikas vispārīgā loma Latvijā;
- privātā sektora izšķirošā loma ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšanā;
- nepieciešamība pēc lielākas enerģētikas tirgus pārredzamības un paredzamības, lai panāktu līdzsvarotas energoapgādes drošību un attiecīgi arī enerģētisko neatkarību.
FICIL atkārtoti apliecina savu gatavību iesaistīties diskusijā par Projektu un skaidrot augstāk minētā pozīcijas ziņojuma rekomendācijas.
[1] FICIL (2023) nostāja attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību nākotnei. https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2023/11/FICIL_PP_-FICIL-Sustainable-for-the-future_LV_2023.pdf
Informatīvā ziņojuma kopsavilkuma izklāsts (turpmāk – IZK);
Informatīvais ziņojums (turpmāk – IZ); un
Ministru kabineta sēdes protokollēmums (turpmāk – Protokollēmums).
Pirmkārt, Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) vēlas vērts uzmanību uz ļoti īso laiku, lai iepazītos ar Projektu, faktiski 3 darba dienas, kas būtiski apgrūtina iespēju detalizēti iepazīties un paust viedokli par plānā ietvertajiem aktualizētajiem mērķiem un pasākumiem. Ņemot vērā, ka Projektā ietvertais skars lielāko daļu uzņēmumu Latvijā, FICIL ieskatā ir nepamatoti nozarei un industrijai dot tik maz laika iepazīties ar Projekta saturu. Neskatoties uz to, FICIL vēlas vērst uzmanību uz vairākiem iebildumiem un problēmjautājumiem, kas iekļauti Projektā.
Protokollēmums un IZ pirmais pielikums “Apspriedes process un reģionālā sadarbība”
IZ pirmā pielikuma 2.nodaļas ievada rindkopā norādīts: “Plāna projekts tika izstrādāts sadarbībā ar nozaru ekspertiem un iesaistītajām pusēm Plānā iekļautos papildus pasākumus izstrādājot ekspertu darba grupās, kas izveidotas Nacionālās enerģētikas un klimata padomes ietvaros. Katrai ekspertu darba grupai ir bijusi vismaz 1 sanāksme”. FICIL pārstāvji ir bijuši deleģēti dalībai minētās padomes darba grupās un ir piedalījušies to sanāksmēs. Sanāksmju laikā, piedaloties lielam dalībnieku skaitam, tika prezentētas jomas, kurās ministrija organizē aprēķinus un modelēšanu. To laikā nekad nav ticis prezentēts konkrēts aktualizētā plāna teksts vai notikusi apspriede par visiem plānotajiem mērķiem vai plānot rīcībpolitiku. Līdz ar to, FICIL iebilst pret šādas norādes iekļaušanu, kas tieši vai netieši varētu maldināt lasītāju par to, ka uzņēmējiem ir bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties aktualizētā plāna projekta diskutēšanā.
IZ pirmā pielikuma 2.2.punktā norādīts: “2023. gadā ir saņemti vairāki iesaistīto pušu ierosinājumi Plāna aktualizācijai, piemēram, LDDK, VKP, Zaļā brīvība. Aktualizētais Plāna projekts tiks publicēts sabiedrības izvērtēšanai, tādejādi nodrošinot, ka Plāna atjaunošana tiek īstenota dialogā ar iesaistītajām pusēm. Dialogu plānots nodrošināt KEM tīmekļa vietni, kurā būs iespēja arī izteikt piedāvājumus Plāna uzlabošanai”. FICIL vērš uzmanību uz to, ka Protokollēmuma 2.punktā ir noteikts: “Klimata un enerģētikas ministrijai trīs darbadienu laikā nodrošināt informatīvā ziņojuma pielikumā iekļautā politikas plānošanas dokumenta - “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam”, projekta iesniegšanu Eiropas Komisijā rekomendāciju sniegšanai”. Proti, pieņemot Protokollēmumu tā pašreizējā redakcijā, plānu ir paredzēts iesniegt Eiropas Komisijā 3 darba dienu laikā pēc Protokollēmuma pieņemšanas. Secīgi, ir nepamatoti IZ pirmajā pielikumā apgalvot, ka nevalstiskajām organizācijām un nozarei būs reāla, praktiska un jēgpilna iespēja izteikt priekšlikumus par plānu, ja tas tiks iesniegts Eiropas Komisijā jau 3 darba dienas pēc Protokollēmuma pieņemšanas. Savukārt plāna apspriešana laikā, kad tas jau ir iesniegts Eiropas Komisijai, padara iespējamas “paralēlās” sarunas ar nevalstiskajām organizācijām un nozares pārstāvjiem neloģiskas, jo nopietni substantīvi uzlabojumi plānā netiks mainīti līdz nebūs saņemtas rekomendācijas no Eiropas Komisijas. Lai izvairītos no šādas situācijas, Eiropas Komisija ir prasījusi iesniegt tai tādu plāna redakciju, kas pilnvērtīgi un vispusīgi ir diskutēta ar nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ņemot vērā minēto, FICIL iebilst pret šāda teksta iekļaušanu un aicina veikt pilnvērtīgu diskusiju ar nevalstiskajām organizācijām, nozari un citām iesaistītajām pusēm.
IZ pirmā pielikuma 2.3.punktā norādīts: “Attiecībā uz Plāna sagatavošanu un Plānā iekļauto pasākumu definēšanu Latvija galvenokārt veiks apspriedes gan ar citām Baltijas jūras valstīm”. FICIL nav skaidrs, ko šāda punkta iekļaušana nozīmē. No šī viena teikuma nav iespējams zināt, tieši kurus no jautājumiem ir vai nav paredzēts apspriest ar citām Baltijas jūras valstīm, kā arī nav iespējams saprast, kad šādas apspriedes varētu notikt.
Finansējums klimata politiku īstenošanai
IZK ievada otrajā rindkopā norādīts: “Aktualizētā Plāna projektā iekļautie pasākumi tiks īstenoti Eiropas Savienības (turpmāk - ES) budžeta programmu un instrumentu ietvaros, kur finansējums ir saplānots līdz 2027.gadam (ieskaitot), attiecīgi papildu finansējums aktualizētā Plāna projekta mērķu sasniegšanai būs jāplāno nākamo periodu ES budžeta programmās un instrumentos, kā arī sagatavojot nākotnes likumprojektus par valsts budžetu”. Iepazīstoties ar IZ, FICIL atrod virkni norāžu un skaidrojumu, ka publiskais finansējums (valsts, pašvaldību un dažādu ES programmu un instrumentu finansējums kopā) nebūs pietiekams visu vajadzību finansēšanai. Tādēļ IZ ir iezīmēti virzieni privātā finansējuma piesaistei plānā paredzēto klimata politiku īstenošanai. Tomēr IZK ievada otrā rindkopa rada iespaidu, ka visas klimata vajadzības ir iespējams un tās arī tiks pilnā apmērā finansētas tikai no publiskā finansējuma. FICIL iebilst pret šādu dažādu un vienlaikus pretēju un pārprotamu apgalvojumu iekļaušanu Projektā.
Izaugsmes trūkums un regress nospraustajos klimata mērķos
IZK 6.-7.lapā ir iekļauta 1.tabula “ES un nacionālie Enerģētikas savienības dimensiju mērķi un to rezultatīvie radītāji”. Ņemot vērā, Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus un kopumā Eiropas virzienu tuvāk klimatneitraliātei, FICIL nesaprot, kādēļ atsevišķām nozarēm Projektā tiek paredzēts SEG emisiju pieaugums 2030.gadā, salīdzinot ar 2021.gada faktisko situāciju. Ja gadījumā SEG emisiju intensitātei transportā un jūras transportā tiek plānots samazinājums, tas būtu jāatspoguļo ar ‘-‘ zīmi. Savukārt ETS darbībām vispār netiek uzstādīts nekāds mērķis 2030.gadam. Regress mērķa radītājos ir vērojams arī vairākās citās IZ iekļautās tabulās, kuras netiek atspoguļotas IZK pirmajā tabulā (piemēram, IZ 2.1.4.punktā norādīts, ka 2021.gadā iekšējo enerģijas tirgu integrācija bija 110-248, bet 2030.gadā tā tiek plānota vien 60).
Tāpat FICIL iebilst pret to, ka publisko ēku renovētā platība IZK pirmajā tabulā, kā arī IZ 2.1.2.nodaļā (līdzīgi arī publisko iestāžu enerģijas patēriņa samazinājuma dati) tiek uzrādīta ar apzīmējumu ND – nav datu. Ne vēlāk kā kopš 2012.gada ES direktīvas energoefektivitātes jomā ir prasījušas publiskā sektora ēkām nodrošināt konkrētu energoefektivitātes uzlabojumu un mērķa rādītāju sasniegšanu. Nav pieļaujami, ka valstij un/vai pašvaldībām nav datu par šiem konkrētajiem rādītājiem. Tie ir jāatrod, jāapkopo, jāanalizē un pēc tam jāiekļauj plānošanas aprēķinos un modeļos.
FICIL aicina plašāk skaidrot minētos punktus IZK un IZ, kur plaši diskutēta enerģētikas sektora attīstība, paplašinot starpsavienojuma iespējas un pārveidojot Latviju par elektroenerģijas eksportētājvalsti. Kā redzams no IZK 1.tabulas, importa īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā 2021.gadā bija 38%, bet 2030.gadā tas tiek plānots 30-40% apmērā. IZK un IZ nesniedz skaidrojumu, kādēļ netiek plānota importa īpatsvara samazināšanās bruto iekšzemes enerģijas patēriņā, bet vienlaikus Projekts ir vērsts uz augstāku energoneatkarību, pašnodrošinājumu un elektroenerģijas eksporta spēju celšanu.
Papildus, viens no ieteikumiem, ko FICIL ir paudusi vairākkārt, arī komentējot Klimata likumu, ir nepieciešamība juridiski atļaut izveidot oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un utilizācijas vērtību ķēdi. Pateicoties tehnoloģiskajam progresam šādu iespēju izmantošana varētu nodrošināt pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai, finansēm un sabiedrībai, padarot rūpniecību videi draudzīgāku, uzlabojot apkārtējo vidi, radot jaunas darbavietas, kā arī nodrošinot peļņas un nodokļu ieņēmumu palielinājumu. Ņemot vērā šo jomu būtisko īpatsvaru Eiropas Savienības plānošanas dokumentos, FICIL ieskatā arī Projektā būtu nepieciešams detalizēti ietvert stratēģiju par oglekļa uztveršanu, uzglabāšanu un utilizāciju. Tāpat būtu nepieciešams īstermiņā un vidējā termiņā neaprobežoties tikai ar atļauju uzņēmumiem īstenot oglekļa atkalizmantošanu, bet rast iespējas ļaut īstenot arī oglekļa noglabāšanas iespēja, kas ietvertas arī Eiropas Savienības tiesību aktos.
Datu trūkums virknē mērķrādītāju
FICIL iebilst pret tāda plāna pieņemšanu un nosūtīšanu Eiropas Komisijai, kurā virkne mērķrādītāju ir norādīti ar apzīmējumu ND – nav datu. FICIL nav pieņemami, ja rīcībpolitikās tiek iekļauta virkne darbību un uzdevumu, par kuru ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, jēgpilnumu un spēju mainīt kopējos tautsaimniecības rādītājus nav iespējams vismaz aptuveni prognozēt un kvantificēt plāna izstrādes laikā.
Rīcībpolitiku tabulas, kas iekļautas IZ, piemēram, par siltumapgādi, ēkām un rūpniecību, transportu, daudzstāvu dzīvojamām mājām, publiskām ēkām u.c. (piemēram, IZ 50.-52.,55.-57., 60.-62., 63.-64., 66.-67.lpp.) satur norādi ND attiecībā uz praktiski visiem mērķrādītājiem, kas minēti šajās tabulās. FICIL nesaskaņo un neatbalsta tādu aktivitāšu iekļaušanu publiskās pārvaldes un pakārtoti arī privātā sektora darba kārtībā, par kuru iespējamu nozīmi un ietekmi uz mērķrādītājiem nav izdarīts nekāds novērtējums. Šāda pieeja, kurā vairākiem mērķiem tiek norādīts – ND, FICIL ieskatā, ir steidzami jānovērš, jo to pieļaujot ir secināms, ka nav skaidra izpratne par reālo situāciju, kas var negatīvi ietekmēs to izpildi, turpmāko plānošanu un atbildību par to sasniegšanu.
Ierobežotā saskaņošanas termiņa dēļ, FICIL nav iespējams izstrādāt un sagatavot detalizētāku pārskatu. FICIL atbalsta izsvērtas, saprātīgas un samērīgas diskusijas par plānu, pirms tas tiek iesniegts Eiropas Komisijā. Papildus, FICIL vēlas vērst uzmanību uz novembrī publicēto “Nostāju attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību nākotnei”, kurā tiek paustas konkrētas rekomendācijas, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinātu efektīvāku “zaļo mērķu” sasniegšanu, skarot trīs galvenās jomas[1]:
- klimata un enerģētikas politikas vispārīgā loma Latvijā;
- privātā sektora izšķirošā loma ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšanā;
- nepieciešamība pēc lielākas enerģētikas tirgus pārredzamības un paredzamības, lai panāktu līdzsvarotas energoapgādes drošību un attiecīgi arī enerģētisko neatkarību.
FICIL atkārtoti apliecina savu gatavību iesaistīties diskusijā par Projektu un skaidrot augstāk minētā pozīcijas ziņojuma rekomendācijas.
[1] FICIL (2023) nostāja attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību nākotnei. https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2023/11/FICIL_PP_-FICIL-Sustainable-for-the-future_LV_2023.pdf
Piedāvātā redakcija
-