Atzinums

Grozījumu projekts paredz, būvnormatīvu papildināt ar jaunu 8.² punktu, kas paredz, ka dzīvojamās ēkas elektroinstalāciju projektē un ierīko tā, lai katra ēkā esošā elektroenerģijas galalietotāja elektroinstalācija tiek aprīkota ar elektroenerģijas sistēmas operatora elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Tātad grozījumi prasa, lai katram dzīvoklim (dzīvokļa īpašumam) būtu savs pieslēgums sistēmas operatoram.
Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses ieskatā šāda prasība ir nepieņemama un sadārdzinās gan būvniecību, proti, palielinās mājokļa iegādes izmaksas, gan arī galalietotāju izmaksas par elektroenerģiju. Mūsu ieskatā saglabājama līdzšinējā pieslēgumu sistēma, kas vienlaikus atļauj ierīkot arī katram dzīvoklim (dzīvokļa īpašumam) savu pieslēgumu, tā ļaujot būvniecības ierosinātājam izvēlēties pieslēguma risinājumu, un grozījumu projektā svītrojams 8.² punkts.
Savu viedokli pamatojam ar turpmāk izklāstītajiem argumentiem, kurus esam gatavi detalizēti apspriest un izvērtēt.
1) Būvniecības sadārdzinājums.
Lai līdz katram dzīvoklim izbūvētu sistēmas operatora noteikumiem atbilstošu pieslēgumu un uzstādītu sistēmas operatora noteikumiem atbilstošu skaitītāju, būvniecības izmaksas sadārdzinās salīdzinājumā ar situāciju, kad tiek ierīkots viens sistēmas operatora pieslēgums visai mājai, bet tālāk darbojas iekšējais tīkls. Situācijā, kad kritisks ir jautājums par iedzīvotāju pirktspēju un mājokļu pieejamību, jebkurš pasākums, kas sadārdzina izmaksas, ir nevēlams.
2) Pieslēguma jauda.
Ja katram dzīvoklim tiek nodrošināts atsevišķs pieslēgums, tad katrs šis pieslēgums izveidojams ar pilnu maksimālās jaudas rezervi. Attiecīgi kopējā dzīvojamās mājas pieslēgumu jaudas summa būs ievērojami lielāka, nekā gadījumā, ja visai mājai ir viens pieslēgums un ir izmantojams, t.s., vienlaicības koeficients, kurš var būt, piemēram, 70%. Tas rada lieku jaudas rezervāciju arī tiklā kopsummā un var radīt papildu izmaksas tīkla pārbūvē, lai gan reālā dzīvē šāda jaudas nav nepieciešamas. Lieli piebilst, ka sadales tīkla operators AS “Sadales tīkls” aicināja abonentus pārskatīt pieslēgumu jaudas un tās mazināt, tādējādi samazinot izmaksas. Ierosinātajiem grozījumiem ir tieši pretējs efekts.
3) Šķērsis saules enerģijas izmantošanai.
Arvien biežāk jaunajos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektos uz jumtiem tiek izbūvētas saules paneļu elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju patērē visi dzīvokļu īpašnieki. Ja katram dzīvoklim pieslēgums būtu individuāls, saražoto elektroenerģiju varētu izlietot tikai koplietošanas telpu un teritorijas apgaismošanai un iekārtu darbināšanai, kas aizņem niecīgu daļu no mājas kopējā patēriņa. Līdz ar to viss enerģijas pārpalikums būtu jānodod tīklā un nepastāv mehānisms, kā atlīdzību par šādu enerģiju var saņemt naudā. Līdz ar to, tas padarītu elektroenerģijas ražošanu daudzdzīvokļu mājās par ekonomiski nepamatotu un neiespējamu. Tas ir klajā pretrunā valsts zaļajam kursam, un šī iemesla dēļ vien grozījumi nav atbalstāmi.
4) Dārgāka elektroenerģijas cena.
Elektroenerģijas cena, kuru tirgotāji piedāvā visai daudzdzīvokļu mājai, ir lētāka nekā atsevišķam dzīvoklim. Turklāt, lielie apsaimniekotāji nereti elektroenerģiju iepērk paketēs vienlaikus vairākām daudzdzīvokļu mājam un šādā gadījumā iegūtās atlaides ir vēl lielākas. Prakse rāda, ka uzcenojums, ko piemēro biržas cenai, var būtiski atšķirties, piemēram, ja šobrīd izvēlētos Latvenergo piedāvājumu, uzcenojums būtu 0.0074 EUR/kWh, turklāt vēl būtu jāmaksā fiksēta mēneša maksa 1,49 EUR, savukārt apsaimniekotājs noslēdzot līgumu par elektroenerģijas tirdzniecību vairākām mājam ir vienojies ar tirgotāju, ka uzcenojums ir 0,00299 EUR/kWh, turklāt  fiksētās mēneša maksa ir  EUR 0. Jāpiebilst, ka norādītie maksājumi apliekas ar PVN. Tātad izmaksas būtu būtiski lielākas individuālās izvēles gadījumā. Līdz ar to grozījumu mērķis it kā nodrošināt brīvu konkurenci un zemākas izmaksas mājsaimniecībām, ne tikai neizpildās, bet pat ir ar pretēju efektu.
5) Atsevišķa pieslēguma maksa.
Grozījumu rezultātā katra dzīvoklim būs jāmaksā atsevišķa minimālā pieslēguma, kas šobrīd noteikta EUR 5 apmērā mēnesī. Tas vēl vairāk sadārdzina elektroenerģijas izmaksas galapatērētājam. Lai arī pieslēguma maksa ir atkarīga no jaudas, un daudzdzīvokļu mājai tā ir salīdzinoši liela, tomēr proporcionāli, saskaņā ar mūsu aprēķiniem, tā ir mazāka katram dzīvoklim salīdzinājumā ar situāciju, kad katram dzīvokļa īpašniekam būs jāmaksā pieslēguma maksa vismaz minimālās pieslēguma maksas apmērā.
6) Līgumu un rēķinu administrēšana.
Grozījumu rezultātā sistēmas operatoram vai tirgotājam līgumu slēgšana, rēķinu izrakstīšana un maksājumu administrēšana būs jāīsteno atsevišķi ar katru dzīvokļa īpašnieku. Tas neizbēgami radīs papildus administratīvās izmaksas, kuras komersanti tā vai citādi attiecinās uz galapatērētāju. Turpretim, dzīvojamo māju pārvaldniekiem šādas izmaksas ir ievērojami mazākas vai vispār nav, jo rēķinu administrēšana notiek kopā ar citu pakalpojumu izmaksu administrēšanu, izrakstot vienu rēķinu.
7) Tiesības izvēlēties piegādātāju.
Mūsuprāt, uzstādītais mērķis nodrošināt katram dzīvoklim iespēju izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, ir samākslots un nepilda tam paredzēto funkciju. Šāds mērķis var būt attaisnojams vienīgi ar potenciāli zemāku elektroenerģijas cenu patērētājam, bet, kā norādīts iepriekš, grozījumu rezultāts būtu tieši pretējs. Turklāt, tiesības izvēlēties piegādātāju joprojām pastāv visas mājas līmenī saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem. Vēlmei nodrošināt individuālas izvēles tiesības tieši attiecībā uz elektroenerģiju nav konsekvences, jo attiecībā uz visiem citiem pakalpojumiem tas iespējams vienīgi mājas līmenī un dzīvokļa īpašniekiem jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības vairākuma lēmumi. Mūsuprāt tas neatraujami pieder pie daudzdzīvokļu māju būtības.
8) Valsts atbalsts.
Ir minēts, ka, neesot individuālam pieslēgumam, nav iespējams īstenot valsts atbalstu (caur pazeminātu tarifu) īpašam iedzīvotāju kategorijām. Mūsuprāt, valsts atbalstu tomēr ir iespējams organizēt “dokumentāri” bez atsevišķa pieslēguma. Piemēram, caur ēku pārvaldniekiem vai maksājot to attiecīgajām iedzīvotāju kategorijā tieši. Tomēr tas nav iemesls fundamentāli mainīt pieslēgumu sistēmu, radot tik daudzus negatīvus efektus, kā minēts augstāk.

-