Atzinums

DAP ieskatā ar noteikumu projektu tiek palielināta ietekme uz vidi, pieļaujot intensīvāku mežizstrādi, kas anotācijā nav vērtēts. Nav pieļaujams, ka, samazinot administratīvo slogu meža nozarē, kas ir noteikumu projekta mērķis, tiktu palielināta negatīva ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 
Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. panta 2. punkts nosaka, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos.
DAP ieskatā noteikumu projektam veicams ietekmes uz vidi novērtējums likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā, jo noteikumu projektā paredzētās izmaiņas nav paredzētas Meža politikas un ar to saistīto nozaru pamatnostādnēs, kas bija spēkā līdz 2020. gadam. Savukārt jauns politikas plānošanas dokuments, kurš šādus grozījumus paredzētu un kuram būtu veikts ietekmes uz vidi novērtējums par šādu izmaiņu ietekmi uz vidi, vēl nav izstrādāts. DAP aicina ņemt vērā atziņas, kas izriet no Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-01-03, proti: "[..] tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses."

-

VARAM kritiski vērtē anotācijā pausto informāciju, ka papildinot noteikumu projektu ar jaunu punktu par meža īpašnieka pienākumu iesniedzot iesniegumu, pievienot apliecinājumu par to, ka īpašumam nav apgrūtinājumu, kas to liedz izmantot un gūt no tā labumu, ka īpašums nav kopīpašumā un, ka īpašnieks ir iepazinies ar dabas aizsardzības prasībām un saglabājamām dabas vērtībām, ja tādas ir cirsmā, tas ļaus Valsts meža dienestam (turpmāk - VMD) Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas, izvērtējot riska faktorus, varēs pieņemt lēmumu bez darbinieka iesaistīšanās. 
VARAM vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.449 "Valsts meža dienesta nolikums" 3.1.punktu VMD ir jāuzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu. Un saskaņā ar 4.6. punktu - pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti un iesniegto informāciju par veikto mežsaimniecisko darbību. 
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un digitālo rīku šī brīža kvalitāti, VARAM norāda uz riskiem, kādi var iestāties, ja VMD turpmāk paļausies tikai uz meža īpašnieka godaprātu, tālizpētes datiem un automatizētu ciršanas apliecinājuma pieņemšana un izsniegšanu, neveicot pārbaudes dabā.

-

DAP ieskatā noteikumu projekts kopumā neatbilst tā mērķim, kā arī nav veikts noteikumu projekta ietekmes uz vidi novērtējums, lai varētu atzīt tajā ietvertos grozījumus par pamatotiem un atbilstošiem dabas aizsardzības mērķiem.

-

DAP lūdz noteikumu projekta 7. punkta otro teikumu neattiecināt uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, kur normatīvie akti nosaka koku ciršanas ierobežojumus, jo tiks radīti tādi tiesiskie apstākļi, kas mazinās iespēju saukt pie atbildības personas par dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu.

7. Izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, šķērslaukumu attiecina uz visu nogabalu vai visu cirsmā iekļauto nogabala daļu. Ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,3 hektāriem, mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķērlaukumu nosaka atsevišķi. Ja mežaudzei Meža valsts reģistrā ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi, šķērslaukumu atsevišķi mežaudzes daļai nosaka tad, ja mežaudzes daļā šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma par 0,5 hektāriem lielākā platībā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

VARAM neatbalsta 11.punkta redakciju, ka turpmāk mežaudzes caurmērs tiks noteikts pēc Meža valsts reģistra datiem, nevis reālas audzes uzmērīšanas, kā tas ir bijis līdz šim. Ņemot vērā nesenos notikumus, kad tika nepamatoti samazināti, bet pēc tam ar Satversmes tiesas spriedumu atcelti galvenās cirtes caurmēri, kā arī strīdus gadījumus ir būtiski saglabāt caurmēra noteikšanu dabā vienmēr, nevis tikai strīdus gadījumos. Turklāt šobrīd Meža valsts reģistra dati nav tik precīzi, lai uz tiem varētu paļauties tikpat pārliecinoši, kā uz nesen veiktiem mērījumiem dabā. Koka augšana dabā ir cieši sasitīta ar apkārtējo vidi un tas nepakļaujas sistēmu izstrādātiem algoritmiem, pēc kādiem tiek aprēķināts audzes caurmērs Meža valsts reģistrā. Turklāt, jo vecāki izejas dati tiek izmantoti, to var veidoties lielāka nesakritībā ar dabā esošo reālo situāciju. 
Attiecīgi saglabājams arī 77.2.punkts.
Priekšlikums:93.punktā noteikto kārtību izteikt kā 11¹.punktu, vieglākai un saprotamākai uztveramībai.

11.Nosakot galvenās cirtes caurmēru, valdošo koku sugu un bonitāti nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem.

DAP vērš uzmanību, ka noteikumu projekts tiek virzīts kopā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387), ar kuru tiek paredzēts samazināt Meža valsts reģistrā iekļauto datu kvalitāti. Atsakoties no caurmēra uzmērīšanas dabā, var tikt radīta negatīva ietekme uz ilgtspējīgu mežsaimniecību, kas ir pretrunā dabas aizsardzības mērķiem. 

-

Saglabājama 12.punkta sākotnējā versija, par galvenās cirtes caurmēra noteikšanu vienmēr, nevis tikai strīdus gadījumos. Plāšāks skaidrojums sniegts pie 11.punkta.

12. Galvenās cirtes caurmēru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:

Noteikumu projekta 12. punkts skatāms kopsakarā ar DAP iebildumiem noteikumu projekta 11. punktam. 

-

13.punts saglabājams esošajā redakcijā par rīcību strīdus gadījumos.

-

DAP neatbalsta noteikumu projekta 13. punkta svītrošanu un grozījumus 14. punktā, ņemot vērā DAP iebildumus noteikumu projekta 11. un 12. punktam, jo nav pamata mainīt kārtību, kādā veidā tiek noteikta galvenā cirte pēc caurmēra. Galvenās cirtes noteikšanas kārtības izmaiņām nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

-

VARAM kategoriski iebilst pret kailcirtes cirsmas platības palielināšanu. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" datiem (https://www.silava.lv/images/articles/Aktualitates/2009-09-14-Latvijas-meza-tipu-klasifikacija.pdf) un Latvijas meža tipoloģija un tās sākotne (Monogrāfija 2013) (https://www.silava.lv/images/Produkti/2013-Monografija-Zalitis-Jansons-Latvijas-meza-tipologija-un-tas-sakotne.pdf)  publicēto informāciju, šie grozījumi skars 34% Latvijas mežu. Liela izmēra cirsmas būtiski ietekmē vietējo klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī tiek mainīts konkrētās vietas hidroloģiskais režīms, sevišķi slapjaiņos, turklāt tiek arī palielināti vēja erozijas riski, kā arī aplielinās blakus esošo paliekošo audžu apdraudējums attiecībā uz vēju – lielākās platībās vējš kļūst krietni spēcīgāks, nekā tas ir iespējams mazā platībā. Turklāt VARAM nevar piekrist anotācijā paustajam, ka “(…)novērsīs subjektivitātes ietekmi meža tipu noteikšanā.”, jo mežaudžu sadalījums tipos tik un tā tiek saglabāts. Turklāt šādam kailciršu platību palielinājumam var būt nozīmīga negatīva ietekme uz vidi.  
Kā arī noteikumu projektam pēc būtības būtu veicams ietekmes uz vidi novērtējums likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā, jo Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas neparedzēja “Meža politikas un ar to saistīto nozaru pamatnostādnes”, kas bija spēkā līdz 2020. gadam. Savukārt jauns politikas plānošanas dokuments, kurā veikts ietekmes uz vidi novērtējums, par šādu izmaiņu ietekmi uz vidi vēl nav izstrādāts. Turklāt arī Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-01-03, ir norādīts, ka: "[..] tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses."

15. Maksimālā kailcirtes cirsmas platība:
15.1. silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā ir pieci hektāri;
15.2. pārējos meža tipos – divi hektāri;

DAP iebilst 5 ha kailcirtes platības noteikšanai āreņos, kūdreņos, slapjajos vēros, slapjajos damakšņos, slapjajos mētrājos, grīņos, kur šobrīd maksimālā kailcirtes platība ir 2 ha. 

-

VARAM kategoriski iebilst pret izlases ciršu atvēruma palielinājumu no 0,2 uz 0,5ha. SILAVAS 2024 gada pētījumā “Vadlīniju dabai tuvai mežsaimniecībai projekta izstrāde atbilstoši Latvijas apstākļiem” (file:///C:/Users/zaneb/OneDrive%20-%20VARAM/Desktop/Koku%20cir%C5%A1anas%20not.GROZ%C4%AAJUMI/2024-Vadliniju-dabai-tuva-mezsaimnieciba-Parskats.pdf), kurā tieši ir analizētas Eiropas Komisijas piedāvātās "Brīvprātīgās vadlīnijas dabai tuvākai mežsaimniecībai" netiek piedāvāts veidot atvērumus tieši 0,5ha paltībā, kā tas ir minēts anotācijā, bet gan robežās no 0,2 – 0,5ha. “Saimniecisko darbību "rīku kastē" (Eiropas komisijas ieteiktā) ir nodrošināt «cieņpilnus» mežizstrādes apstākļus. Proti, izvēlēties daļēju audzes nociršanu (atsevišķu koku ciršanu, grupu izlases cirtes vai grupu cirtes (atvērumi 0,2 -0,5 ha), atdarinot dabisko traucējumu rakstu, jāsaglabā buferzonas gar ūdeņiem (iesaka 30 m platas), saglabājamās struktūras (piem., ekoloģiskie koki), kā arī jāizvairās koku ciršanas putnu ligzdošans periodā, utt.)” VARAM ieskatā 0,2 ha atvērumu veidošana izlases cirtē dod pietiekami lielu telpu, lai pakāpeniski veidotu dažāda vecuma mežaudzi, dodot iespēju meža apsaimniekotājam attīstīt meža vidi, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu no klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības viedokļa.
Turklāt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas kontekstā būtu vēlams, lai apsaimniekotie meži struktūru ziņā būtu iespējami līdzīgāki dabiskiem mežiem, nodrošinot piemērotas dzīvotnes meža biotopiem raksturīgajiem organismiem. Pētījumu dati rāda, ka tūlīt pēc galvenās cirtes ekosistēma strauji zaudē oglekli un oglekļa krātuve atjaunojas samērā lēni, un pat 14 gadus pēc cirtes ekosistēma joprojām var būt emisiju avots (Olsson et al., 1996; Yanai et al., 2002). Nepārtraukta meža klāja mežkopības sistēma, izmantojot izlases cirtes. kuru ietekme uz augsnes C krātuvi atgādina kopšanas ciršu ietekmi. tiek minēta kā alternatīva tradicionālajai kailciršu sistēmai (ECCP - Working Group on Forest Sinks, 2003)

-

VARAM kategoriski iebilst pret to, ka turpmāk mežaudze par neproduktīvu tiks noteikta pēc Meža valsts reģistra datiem. Ņemot vērā, ka rekonstruktīvā cirte nav “ikdienas cirte”,uz tai nevar piemērot atvieglotu kārtību.  Ir ļoti būtiski saglabāt koku manuālu (visu vai parauglaukumos) uzmērīšanu. Turklāt nav pieļaujama situācija, kad uz rekonstruktīvajām cirtēm neattiecas prasība, par kailcirtes maksimālās platības ierobežojumu un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumiem. Rekonstruktīvā cirte pēc izpildījuma ir vienlaidu cirte, attiecīgi kailcirte! Un neatkarīgi no tā, kāds iemesls (cēlonis) ir bijis šai cirtei – dabā tā atstāj tieši tādas pašas sekas kā kailcirte.
Attiecīgi ir saglabājams 34.punkts.
Anotācijā sniegtā informācija ir pārspīlēta, jo: “Vienvecuma stādītās egļu mežaudzes pirms 30 80 gadiem tika ierīkotas ar lielu sākotnējo biezību. Koki ir vēja nenoturīgi, ar samazinātu koksnes pieaugumu un CO2 piesaisti.” Proti, lai arī mežaudze sākotnēji tika ierīkota ar ļoti lielu sākotnējo biezību, meža īpašniekam 80 gadu laikā ir bijušas visas iespējas ar kopšanas cirtēm samazināt audzes biezību, lai koki varētu pilnvērtīgi augt un attīstīties. Attiecīgi apgalvot, ka  “Pēc šādu mežaudžu kopšanas secīgi tiek veikta sanitārā cirtes vai vienlaidu sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma.” nav arguments. Turklāt atsaukties uz egļu astoņzobu mizgrauža masveida invāziju var tikai noteiktos laika posmos, un turklāt, kā rāda pēdējo gadu pieredze, ja audze ir bijusi laicīgi kopta tā ir krietni noturīgāka pret kukaiņu invāziju.
Arī apgalvojums anotācijā, ka “Ar rekonstruktīvo cirti šādā mežaudzē tiktu veicināts oglekļa piesaistes ātrums noteiktā periodā, (piemēram 40 gadu periodā), un vienas 80 gadu audzēšanas aprites vietā varētu īstenot divus aprites periodus.”, raisa bažas, jo pastāv risks, ka negodprātīgi meža īpašnieki šo aspektu varētu izmantot ļaunprātīgi.
Turklāt VARAM vērš uzmanību, ka šo noteikumu projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, nevis izpildīt ZIZIMM sektora u.c. CO2 piesaistes mērķu izpildi, kā tas ir minēts anotācijā: "Egļu vecumstruktūra Latvijā rāda, ka CO2 piesaistes bilances izlīdzināšanai un optimālas vecumstruktūras izveidošanai nākamajam 30–80 gadu periodam ir jāveicina mazražīgu un vēja nenoturīgu egļu mežaudžu nomaiņa un jāuztur siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaistei un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai labvēlīga meža vecumstruktūra un apsaimniekošana.” Siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaiste un bioloģiskās daudzveidība ir nodrošināma, ja šo novājināto (pārbiezināto) un ar sakņu trupi sirgstošo egļu audžu nomaiņa būs pret citu kokus sugu NEmono audzēm. Egļu mežaudzes, kurā ir bijusi mizgraužu invāzija vai arī konstatēta sakņu trupe, nociršana un tās vietā atkal egļu monoaudzes iestādīšana nerisina problēmu pēc būtības.
Attiecīgi ir saglabājams 77.4.punkts, kurā ir atrunāts, ka iesniegumam ir jāpievieno informācija, par dabā veiktiem mērījumiem.

-

DAP iebilst noteikumu projekta 29. punkta grozījumiem un vērš uzmanību, ka noteikumu projekts paredz svītrot arī noteikumu 30. un 34. punktu. Noteikumu projekta 29. punkta grozījumi jāskata kopsakarā ar grozījumiem citos punktos, kas skar Meža valsts reģistra datu kvalitāti. Pie samazinātas datu kvalitātes Meža valsts reģistrā, nav pieļaujams balstīt lēmumus tikai uz šajā reģistrā ietverto informāciju, neveicot apsekojumus dabā.

-

VARAM neatbalsta 29.2.punta redakciju tajā iekļaujot apses un "sugu kopējo" piesmistrojumu, jo ar šādu redakciju tiek kultivēts veidot monoaudzes, nevis dažādu koku sugu audzes. 

-

VARAM kategoriski ir pret, ka mežaudzes atzīšana par neproduktīvu tiks noteikta pēc Meža valsts reģistra datiem.

-

DAP iebilst, ka ar noteikumu projekta 29.4. apakšpunktu tiek samazinātās prasības jaunaudzes atzīšanai par neproduktīvu (koku augstuma ierobežojums, koku daļas izslēgšana no bojāto koku īpatsvara aprēķina), un, skatot to kopsakarā ar noteikumu projekta 36.4. apakšpunktu, secināms, ka tas ir vērsts uz mežizstrādes aprites cikla saīsināšanu nevis patiesi neproduktīvu audžu nomaiņu.
Rekonstruktīvā cirte pēc sava izpildes veida ir kailcirte, tāpēc arī uz to ir saglabājami kailciršu platības un izvietošanas nosacījumi. 

-

VARAM kategoriski iebilst pret to, ka uz rekonstruktīvo cirti netiks piemēroti kailcirtes maksimālās platības ierobežojumi un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumi. KĀ jau iepriekš tika minēts, rekonstruktīvā cirte ir vienlīdzīga kailcirtei, attiecīgi ir saglabāji arī nosacījumi par maksimālo platību un cirsmu izvietošanu.

-

Meža dzīvnieki kaitējumu kokiem nodara ne tikai jaunaudzes vecumposmā, bet arī pēc tam un nav nekāda racionāla argumenta noteikt tieši 3cm platumu bojājumam, jo tas neraksturo bojājuma ietekmi uz koka stumbru! Ņemot vērā, ka nav zinātniska pamatojuma, tieši 3cm robežvērtībai, ar piedāvātajiem grozījumiem tiek radīta iespēja manipulēt, lai veiktu t.s. "vajadzības cirtes", kas ir pilnīgi nepieņemami no ilgtspējīgas mežsaimniecības principu viedokļa.

-

Kā DAP norādījis arī iepriekšējos iebildumos, noteikumu projektā ietvertajiem grozījumiem nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai atzītu noteikumu projekta 36.4. apakšpunkta redakciju par pamatotu un atbilstošu dabas aizsardzības mērķiem.

-

DAP lūdz noteikt izņēmumu uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un citām teritorijām, kurās vienlaidus cirte ir pretrunā ar teritorijas izveidošanas mērķi, lai nepieļautu atvieglotu egļu audžu vienlaidus nociršanu (piemēram, 10 mizgraužu invadētu koku dēļ tiek nocirtas vecas egļu audzes).

38.¹ Mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir egle, saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē mežaudzi vai tās daļu, ja tajā ir esošā gada vai iepriekšējā gada augu veģetācijas sezonā egļu astoņzobu mizgrauža bojāti koki (egles ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem – ieskrejām koka stumbrā, kur pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti vai egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu un ir konstatējama vaboļu, kāpuru vai kūniņu klātbūtne, vai kaltušas egles, kuru vainagi ir ar brūnām, dzeltenzaļām skujām vai arī bez skujām, bet saglabājušies vainaga smalkie zariņi, miza daļēji atlupusi, uz koka mizas redzamas mizgraužu izskrejas) un to skaits ir vismaz 10 koki uz vienu hektāru vai mežaudzē (nogabalā), kas ir mazāka par vienu hektāru. Šī punkta nosacījumi neattiecas uz teritorijām, kurās aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte.
 

DAP rosina noteikumu projekta 54.1. apakšpunktā noteikt vismaz 10 koku saglabāšanu, no kuriem četri var būt augtspēju zaudējuši.

54.1. vismaz 10, rēķinot uz cirsmas hektāru, ekoloģiskos kokus, no kuriem četri koki var būt augtspēju zaudējuši koki un pārējie koki - augtspējīgi iepriekšējās paaudzes koki – vai, ja tādu nav, – augtspējīgi koki, kuru caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru nogabalā, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus, kā arī kokus ar deguma rētām:

VARAM kategoriski iebilst pret ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarinājumu no 3 līdz 5gadiem. 5 gadi ir pārlieku liels laika periods, turklāt - ciršanas apliecinājumu meža īpašnieks parasti iegādājas, kad ir nolēmis (ir gatavs) veikt mežsaimniecisko darbību, nevis iegādājas ciršanas apliecinājumu un tad tikai sāk plānot kur, ko un kā veikt.

-

DAP iebilst ciršanas apliecinājuma termiņa pagarinājumam, jo piecu gadu laikā faktiskā situācija dabā var mainīties (piemēram, mežaudze kļūst par īpaši aizsargājamas sugas dzīvotni, tajā izveidojušās saglabājamas struktūras u.tml.).

-

Izteikt punktu šādā redakcijā:
771.3. iepazīšanos ar dabas aizsardzības prasībām un saglabājamām dabas vērtībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabas aizsardzības noteikumiem meža apsaimniekošanā

-