Atzinums

Regulators konstatē, ka Noteikumu projekta 1.4.apakšpunktā paredzētā Noteikumu 8.³2.apakšpunkta jaunā redakcija neatšķiras no minētā Noteikumu apakšpunkta spēkā esošās redakcijas. Līdz ar to Noteikumu projekta 1.4.apakšpunkts būtu svītrojams.
 

-

Noteikumu 8.³ punkts noteic, ka Noteikumu 8.²punkta prasības attiecas uz tādām ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016.gada 1.janvāra un kurām siltumapgāde ir nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, un kuras:
  1.ir jaunbūves vai tiek pārbūvētas;
  2.tiek atjaunotas par Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Regulators norāda, ka Noteikumu projekta 1.5.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.³3.apakšpunktā noteiktais neatbilst Noteikumu 8.³ punkta būtībai. Līdz ar to Noteikumu projekta 1.5.apakšpunkts būtu svītrojams.
Ievērojot, ka Noteikumu projekta 1.7.apakšpunktā paredzētais Noteikumu 8.⁵punkts noteic prasības siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanai un lietošanai, Noteikumu projekta 1.5.apakšpunktā noteiktais varētu tikt iekļauts Noteikumu projekta 1.7.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.⁵punktā. Pirms prasības iekļaušanas Noteikumu projekta 1.7.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.⁵punktā, nepieciešams izvērtēt, vai šāda prasība jau nav noteikta Noteikumu 8.⁵punktā minētajā standartā LVS EN 834+AC:2021 “Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu”, kā arī nepieciešams precizēt apakšpunktā noteikto, jo apkuri nesadala, bet tās nodrošināšanai izmanto divu cauruļu sistēmu. Tātad siltuma maksas sadalītājus izmanto divu cauruļu apkures sistēmās, ja apkures sistēmas radiatori ir aprīkoti ar pašregulējošiem termostatiskajiem vārstiem.
 

-

Regulatora ieskatā normas skaidrībai un uztveramībai Noteikumu projekta 1.8.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.⁶ punktā jānorāda, kādos gadījumos tiek uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji vai siltuma maksas sadalītāji, kuru rādījumus nolasa attālināti. Tādēļ Noteikumu projekta 1.8.apakšpunktā paredzētais Noteikumu 8.⁶ punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“8.⁶ Ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā jaunu siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas vai to maiņas gadījumā nodrošina, ka uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju rādījumi ir attālināti nolasāmi.”
 

“8.⁶ Ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā jaunu siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas vai to maiņas gadījumā nodrošina, ka uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju rādījumi ir attālināti nolasāmi.”

Regulators norāda, ka enerģētikas nozari regulējošos normatīvajos aktos nav skaidrots un lietots termins “enerģijas patēriņa monitorings”. Noteikumu 2.3. apakšpunkts noteic, ka siltumenerģijas skaitītājs ir uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei komercnorēķiniem. Ievērojot, ka Noteikumu 2.3.apakšpunkts noteic skaitītāju uzstādīšanas mērķi, novēršot normu dublēšanos Noteikumu projekta 1.11.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 10.punktā svītrojami vārdi “ņemot vērā ēkas enerģijas patēriņa monitoringam nepieciešamo datu nodrošināšanu”. Vienlaikus, nodrošinot normas skaidrību, minēto Noteikumu punktu nepieciešams precizēt, nosakot subjektu, kurš izdod pieslēgšanas tehniskos noteikumus.

-

Noteikumu 26.4.apakšpunkts noteic, ka piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam, ja lietotājs noteiktajos termiņos neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem. Regulators vērš uzmanību, ka, papildinot Noteikumus ar 26.10.apakšpunktu, Noteikumos būs divas dažādas normas attiecībā uz piegādātāja tiesībām pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam par norēķinu neveikšanu noteiktajos termiņos. Līdz ar to būs apgrūtināta Noteikumu normu piemērošana. Ievērojot minēto, Regulators uzskata, ka Noteikumu projekta 1.13.apakšpunkts ir svītrojams.

Vienlaikus Regulators norāda, ka Noteikumu projektā nepieciešams iekļaut jaunu normu, kura noteic, kad un pie kādiem nosacījumiem piegādātājs atjauno Noteikumu 26.punktā noteiktajos gadījumos lietotājam pārtraukto siltumenerģijas piegādi. Ņemot vērā Noteikumu projekta 1.13.apakšpunktā paredzēto, Regulators attiecībā uz Noteikumu 26.4.apakšpunktā noteikto gadījumu par norēķinu neveikšanu noteiktajos termiņos uzskata, ka Noteikumu projektā iekļaujami divi šādi nosacījumi:
“Piegādātājs siltumenerģijas piegādi lietotājam atjauno trīs darba dienu laikā pēc tam, kad tas konstatējis, ka:
   1.veikta samaksa par patērēto siltumenerģiju un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem (attiecas uz piegādātāju, kura trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms ir mazāks par 2 000 000 megavatstundām gadā);
   2. samaksa par piegādāto siltumenerģiju lietotājam, kurš ir daudzdzīvokļu mājas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota persona, kura darbojas visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, par iepriekšējiem 12 kalendāriem mēnešiem veikta vairāk nekā 80% apmērā no lietotājam attiecīgajos norēķinu periodos izrakstītajiem rēķiniem un par nesaņemtajiem maksājumiem lietotājs uzsācis parādu piedziņas procesu, kas ietver vismaz paziņojumu par parāda esamību nosūtīšanu dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekam un prasības pieteikuma par parāda piedziņu iesniegšanu tiesā (attiecas uz piegādātāju, kura trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 2 000 000 megavatstundām gadā).”

Šādi divi nosacījumi attiecībā uz siltumenerģijas piegādes atjaunošanu norēķinu par piegādāto siltumenerģiju neveikšanas gadījumā ir nepieciešami, jo tikai siltumenerģijas apgādes komersants ar lielu aktīvu un apgrozījuma apjomu var uzņemties finansiālo risku par siltumenerģijas piegādes pakalpojuma sniegšanu, nesaņemot par to noteiktu apjomu samaksas. Bet tādējādi tiek nodrošināta iespēja daudzdzīvokļu mājā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kuri veikuši samaksu par patērēto siltumenerģiju, saņemt siltumenerģijas piegādes pakalpojumu.

-

Ņemot vērā, ka nedz Enerģētikas likumā, nedz citos normatīvajos aktos Ministru kabinetam nav dots deleģējums noteikt tarifu, par kādiem energoapgādes komersants, kas piegādā siltumenerģiju lietotājiem, pārdod siltumenerģiju, noteikšanas kārtību un attiecīgi izmaksas un ieņēmumus, kurus jāņem vērā, nosakot tarifu, Noteikumu projekta 1.14.apakšpunkts ir svītrojams. Regulators norāda, ka atbilstoši Enerģētikas likuma 6.panta 3.¹daļai energoapgādes komersants, kas piegādā siltumenerģiju enerģijas lietotājiem, pārdod siltumenerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par Regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, izņemot Enerģētikas likuma 49.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

-

Regulators norāda, ka Noteikumi nosaka piegādātāja un lietotāja attiecības, nevis piegādātāja un ēkas īpašnieka, dzīvokļu īpašnieku kopības vai tās pilnvarotas personas, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, attiecības un ka laikposms, par kuru uzskaita patērēto siltumenerģiju un par to samaksā, ir norēķina periods. Līdz ar to Noteikumu projekta 1.15.apakšpunktā paredzētais Noteikumu 36.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“36. Norēķinus par norēķina periodā izlietoto siltumenerģiju veic atbilstoši līguma nosacījumiem saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša pēc norēķina perioda piektajam datumam izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša pēc norēķinu perioda divdesmitajam datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un starpnorēķinu maksājumus. Piegādātājs un lietotājs, kurš ir daudzdzīvokļu vai nedzīvojamajās ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, var vienoties par citu norēķinu termiņu, bet ne vēlāku par norēķina periodam sekojošā mēneša pēdējo datumu.”
 

“36. Norēķinus par norēķina periodā izlietoto siltumenerģiju veic atbilstoši līguma nosacījumiem saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša pēc norēķina perioda piektajam datumam izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša pēc norēķinu perioda divdesmitajam datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un starpnorēķinu maksājumus. Piegādātājs un lietotājs, kurš ir daudzdzīvokļu vai nedzīvojamajās ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, var vienoties par citu norēķinu termiņu, bet ne vēlāku par norēķina periodam sekojošā mēneša pēdējo datumu.”

Ievērojot, ka kurināmo izmanto siltumenerģijas ražošanā, Regulatora ieskatā Noteikumu projekta 1.18.apakšpunktā paredzēto Noteikumu 36.¹5.apakšpunktu nepieciešams papildināt aiz vārdiem “kurā ir ietverta informācija par” ar vārdiem “”siltumenerģijas ražošanā”.
Regulators vērš uzmanību, ka noteikumi noteic kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju. Līdz ar to minētajā noteikumu apakšpunktā nav pamats noteikt prasības par informācijas sniegšanu attiecībā uz dzesēšanas sistēmu.
Bez tam Regulators norāda, ka pienākums piegādātājam lietotājiem adresētajos rēķinos iekļaut informāciju par siltumenerģijas tarifu (cenu), jau ir noteikts Noteikumu 36.¹1.apakšpunktā. Turklāt piegādātāja tīmekļvietnē būtu publicējama informācija par piemērojamo nodokļu un nodevu lielumu, nevis to apraksts.
Bez tam Regulators norāda, ka nosakot piegādātāja pienākumu norādīt tīmekļvietnes adreses, kurās ir ietverta informācija par kurināmo un ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, piegādātājs šādu prasību nevarēs izpildīt, ja tāds pienākums nebūs noteikts pašiem siltumenerģijas ražotājiem, no kuriem tiek iepirkta saražotā siltumenerģija.
Ievērojot minēto un to, ka ievadīt siltumapgādes sistēmā var siltumenerģiju, nevis siltumjaudu un ka ne visi piegādātāji paši saražo visu piegādājamo siltumenerģiju, Regulatora ieskatā, Noteikumu projekta 1.18.apakšpunktā paredzētais Noteikumu 36.¹5.apakšpunkts izsakāms šādā redakcijā:
“36.¹5. reizi gadā līdz 1. novembrim norāda tīmekļvietnes adresi, kurā ir publicēta informācija par siltumenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, izņemot, ja piegādātājs visu piegādāto siltumenerģiju iepērk no cita siltumenerģijas ražotāja. Informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sniedz piegādātājs, kurš vienlaicīgi ir arī siltumenerģijas ražotājs un kura visu siltumavotu kopējā uzstādītā siltumenerģijas jauda pārsniedz 20 megavatus.”
 

“36.¹5. reizi gadā līdz 1. novembrim norāda tīmekļvietnes adresi, kurā ir publicēta informācija par siltumenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, izņemot, ja piegādātājs visu piegādāto siltumenerģiju iepērk no cita siltumenerģijas ražotāja. Informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sniedz piegādātājs, kurš vienlaicīgi ir arī siltumenerģijas ražotājs un kura visu siltumavotu kopējā uzstādītā siltumenerģijas jauda pārsniedz 20 megavatus.”

Kārtību, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, tajā skaitā siltumenerģijas piegādes pakalpojumu, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi Nr.524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”. Ievērojot minēto un novēršot normu dublēšanos, Noteikumu projekta 1.21.apakšpunkts, ar kuru Noteikumi tiek papildināti ar 36.³ punktu, ir svītrojams. Savukārt Noteikumu projekta 1.3.apakšpunktā paredzētais Noteikumu 8.²punkts jāpapildina aiz vārda “aprēķina” ar vārdu “sadala”.

-

Nodrošinot normas skaidrību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) rosina precizēt Noteikumu projekta 1.2.apakšpunktā paredzēto Noteikumu 8.¹ punktu, nosakot, ka dzīvokļa īpašnieka, mākslinieku darbnīcas un nedzīvojamo telpu īpašnieka apmaksājamā daļa ir par siltumapgādes pakalpojuma saņemšanu.
 

-

Ievērojot, ka no grāmatvedības viedokļa rēķins ir darījumu attaisnojuma dokuments un attiecīgi to nav iespējams sadalīt, Regulators rosina Noteikumu projekta 1.3.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.² punktā aizstāt vārdus “savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju” ar vārdiem “savstarpēji jādala maksājums par patērēto siltumenerģiju”.
 

-

Regulators vēlas vērst uzmanību, ka daudzdzīvokļu ēka var būt kopīpašums, kā arī uz Noteikumu projekta 1.8.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.⁶ punktā noteikto, ka siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu nodrošina ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā. Līdz ar to Regulators lūdz izvērtēt nepieciešamību papildināt Noteikumu projekta 1.6.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.⁴ punktā noteikto subjektu, kuri ir atbildīgi par siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi, uzskaitījumu un saskaņot Noteikumu projekta 1.6. un 1.8.apakšpunktā noteikto.
Ievērojot, ka no grāmatvedības viedokļa rēķins ir darījumu attaisnojuma dokuments un attiecīgi to nav iespējams sadalīt, Regulators rosina Noteikumu projekta 1.6.apakšpunktā paredzētajā Noteikumu 8.⁴ punktā aizstāt vārdus “savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju” ar vārdiem “savstarpēji jādala maksājums par patērēto siltumenerģiju”.
 

-