Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas precizētais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par atļaujām jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus. 
Projekta 1. punktu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – likums) 22. panta otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam, ņemot vērā likuma 22. panta pirmajā daļā noteikto regulējumu, atbilstoši likuma pārejas noteikumu 105. punktam, kas paredz šīs normas spēkā stāšanos no 2024. gada 1. janvāra. Tieslietu ministrija iepriekšējā atzinumā piedāvāja precīzu projekta 1. punkta redakciju. Savukārt projekta 1. punkta otrajā teikumā esošo regulējumu par gadījumiem, uz kādiem nav attiecināms projektā paredzētais regulējums, var izteikt projektā kā 2. punktu. Vienlaikus projekta anotācijas IV sadaļā par tiesību normu sistēmu nepieciešams iekļaut izvērstu informāciju par to, kad un ar kādu normatīvo aktu tiks ieviests regulējums par analoģiskām darbībām Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, jo šobrīd anotācijas 1.3. sadaļā esošā informācija par to neatbilst anotāciju sagatavošanas prasībām.
 

-

Projekta 3. punktu par drošības naudas samaksas kārtību un apmēru nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka drošības naudas apmērs un samaksas kārtība ir atsevišķi uzvedības noteikumi, tādēļ tos nepieciešams izteikt atsevišķos punktos, turklāt projekta normu loģiskā secība paredz, ka vispirms jānosaka drošības naudas apmērs, pēc kā samaksas kārtība. Turklāt projektā korekti jānosaka drošības naudas apmērs, par kuru tā tiek maksāta. Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā valsts pārvaldes principus, drošības nauda būtu jāmaksā par jaunajā atļaujā paredzēto daudzumu. Vienlaikus projekta anotācijā nepieciešams sniegt izvērstu skaidrojumu par drošības naudas apmēru. 
 

“3. Drošības naudas apmērs jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai vai atjaunošanai ir 200 euro par katru atļaujā paredzēto MW, tai skaitā arī nepilnu.
4. Iesniedzējs drošības naudas samaksu veic biroja norādītajā kontā Valsts kasē atbilstoši iesniegumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas apjomam.”
 

Projekta 4. punktā esošo regulējumu par jaudas atjaunošanu nepieciešams izvērtēt un precizēt atbilstoši projekta 1. punktā esošajam regulējumam. Tieslietu ministrijas ieskatā atjaunošana būs tad, ja personai ir atbilstošas iekārtas, bet nav spēkā esoša atļauja un tad personai jebkurā gadījumā jāiesniedz iesniegums, lai saņemtu atļauju un atjaunotu iekārtu legālu darbību. Savukārt projekta 4. punkta otrajā teikumā minētā iekārtu modernizēšana un nomaiņa faktiski ir jaudas palielināšana, kas projektā jau ir paredzēta.
 

-

Projekta 12. punktā paredzēto regulējumu par drošības naudas samaksu hibrīdatļaujai nepieciešams precizēt, proti, piedāvājam vienkāršot nepieciešamo regulējumu.
 

“12. Par hibrīdatļaujas saņemšanu tiek maksāta šo noteikumu 3. punktā noteiktā drošības nauda, summējot dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudas.”
 

Projekta 18. punkta pēdējo teikumu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumos nav jāraksta formālas normas par lēmumu pieņemšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, jo šādai normai nav juridiskās slodzes. Administratīvā procesa likums ir tieši piemērojams normatīvais akts un jebkurš valsts pārvaldes lēmums, kurš būs administratīvais akts, ir jāsagatavo atbilstoši Administratīvā procesa likumam.
 

-

Projekta 19. punktā esošo iekšējo atsauci par projekta 9. punkta apakšpunktos paredzētā regulējuma kontroles tiesībām nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka vēlākas kontroles tiesības nevar paredzēt gadījumiem “iesnieguma iesniegšanas dienā” vai “lēmuma pieņemšanas brīdī”. Turklāt nav pietiekami saprotams šādu ar atļaujas izsniegšanu tieši nesaistītu formālu nosacījumu kontroles tiesību leģitīmais mērķis, ja ņem vērā, ka atļauja tiks izsniegta uz 5 gadiem. Vienlaikus Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka šādu privātpersonai nelabvēlīgu valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas tiesības ir pretrunā ar labas pārvaldības principu, kā arī Administratīvā procesa likuma 11.pantā noteikto likuma atrunas principu, un piedāvājam projekta 19. punktu par izlases veida pārbaudēm projektā svītrot.

-

Projekta 23. punktā esošā regulējuma mērķis nav pietiekami saprotams. Ja tas ir saistīts ar projekta 22. punktā paredzēto jaunas atļaujas saņemšanas pienākumu, tad jaunai atļaujai vispirms ir nepieciešami likumā un projekta 1. punktā noteiktie apjomi, kā arī nepieciešams izpildīt visas sākotnēji noteiktās procedūras. Jaunas atļaujas saņemšanas pienākums nevar radīt atvieglotas procedūras. Vienlaikus Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka šāda jaunas atļaujas saņemšanas nepieciešamība iepriekš neizpildīto atļaujas nosacījumu dēļ ir formāla prasība, kas palielina administratīvo slogu privātpersonai.
 

-

Projekta 28., 29.un 30. punktā paredzēto regulējumu par atļaujas pārreģistrāciju nepieciešams precizēt, ka personai, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju, ir saistošas visas projekta noteikumu normas, piemēram, visas prasības kas paredzētas projekta 2. punkta apakšpunktos vai projekta 9. punktā. Vēršam uzmanību, ka ar šo projektu nevar paredzēt darbības, ko varētu interpretēt kā atšķirīgu attieksmi, kad prasības sākotnējās atļaujas saņēmējam vai personai uz kuru tiek pārreģistrēta atļauja nevar atšķirties. Tāpat arī projektā nepieciešams precīzs regulējums par drošības naudu atļaujas pārreģistrācijas gadījumos, vai tā paliek personai, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju, vai tā tiek atmaksāta atļaujas turētājam (šobrīd to daļēji nosaka projekta 29. punkts) un persona to iemaksā atkārtoti.

-

Projekta 31. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši pārejas regulējumā iekļaujamajam tiesiskās paļāvības principam, proti, visas līdz projektā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās brīdim izsniegtās atļaujas ir derīgas līdz to termiņa beigām un uz tām ir attiecināms viss projektā paredzētais personai labvēlīgais regulējums, nevis tikai atsevišķi punkti. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētā regulējuma mērķis ir noteikt atļaujas izsniegšanas kārtību, nevis elektroenerģijas ražotāja vai sistēmas operatora tiesības un pienākumus vai tehniskos procesus. Ja atļaujas turētājam nepieciešams izpildīt kādas jaunā regulējumā paredzētas prasības, tam paredz atbilstošu regulējumu ar pietiekamu pārejas periodu. Tādējādi šāda norma projektā ar atsauci uz noteikumu 16. punkta izņēmumu nav pietiekami saprotama. Ja iepriekš izsniegtas atļaujas turētājam nepieciešams papildus izpildīt kādas prasības no jaunā regulējuma, kas nav bijušas iepriekš, par to jāveido atsevišķs pārejas noteikums. 
 

“31.Atļaujas, kas izsniegtas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās ir derīgas līdz to termiņa beigām.”