Atzinums

LZRA vērš uzmanību, ka Likuma 21.pants ir iekļauts nodaļā, kura reglamentē zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra kārtošanu, savukārt zvērinātu revidentu komercsabiedrību tiesības un pienākumus nosaka likuma VII. nodaļa, kuras  31.panta otrā daļa noteic, ka atbildīgais zvērināts revidents sniedz revīzijas pakalpojumu un sagatavo revidenta ziņojumu. Šo dokumentu, norādot vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numuru, paraksta atbildīgais zvērināts revidents un amatpersona, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.” Bez tam Likuma 32.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka, lai revidenta ziņojums iegūtu juridisku spēku, ir nepieciešams šāds rekvizīts: tās personas vārds, uzvārds, paraksts, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numurs.  
Ņemot vērā, ka ir vairākas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kuru atsevišķi valdes locekļi nav zvērināti revidenti, un to, ka zvērinātu revidentu izsniegtā ziņojuma parakstīšana ir noregulēta Likuma 31. un 32.pantā, LZRA rosina izvērtēt 21.panta septītās daļas nepieciešamību.

-

Revīzijas pakalpojumu likuma (turpmāk – Likums) 2.pants noteic, ka Likums regulē zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu sniegto revīzijas pakalpojumu tiesiskos pamatus. Zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības var sniegt ne tikai revīzijas pakalpojumus, bet arī citus zvērināta revidenta profesionālos pakalpojumus, kā piemēram: apliecinājuma uzdevumus, lietpratēja uzdevumus, uzticības uzdevumus u.c. Minētos uzdevumus zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskajiem pārbaudes uzdevumu standartiem (SPUS Nr. 2400. un 2410), Starptautiskajiem apliecinājuma uzdevumu standartiem (SAUS Nr. 3000, 3400, 3402, 3410 un 3420), Starptautiskajiem radniecīgo pakalpojumu standartiem (SRPS Nr. 4400 un 4410) un Starptautiskajiem kvalitātes vadības standartiem.

Ņemot vērā minēto, LZRA izsaka šādus iebildumus:
papildināt ierosinātos grozījumus Likuma pirmās daļas 8.punktā ar šādu grozījumu:
“izslēgt pirmās daļas 8.punkta “b”, “d” un “e” apakšpunktus”;
izslēgt 10.punktu.

LZRA vērš Finanšu ministrijas uzmanību, ka profesionālās ētikas kodeksā ir noteikti vairāk apstākļi, kas apdraud neatkarību un objektivitāti, nekā likuma 26.panta otrās daļas punktos minētie. Tādējādi izveidojas pretruna starp otrās daļas pirmo un otro teikumu.
Ņemot vērā, ka visi Likuma 26.panta otrās daļas punktos uzskaitītie apstākļi ir minēti arī profesionālās ētikas kodeksā, kā arī to, ka profesionālās ētikas kodekss regulāri tiek pārskatīts un papildināts, LZRA rosina Finanšu ministriju izvērtēt nepieciešamību saglabāt Likumā 26.panta otras daļas otro teikumu ar visiem punktiem.

-

LZRA aicina redakcionāli precizēt likumprojekta 18.pantu, kas jaunā redakcijā izsaka Likuma 27.panta pirmo daļu. No likumprojektā iekļautās pirmās daļas otrā teikuma redakcijas secināms, ka arī tiesa var pieņemt nolēmumu tikai gadījumos, ja zvērināta revidenta klients ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Ņemot vērā, ka ir vairāki tiesu nolēmumi, ar kuriem zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ir uzlikts pienākums izsniegt konkrētus revīzijas darba dokumentus civillietās, LZRA ierosina pirmajā daļā paredzētos izņēmumus pārveidot kā pirmās daļas apakšpunktus.

-

Likumprojekta 30.pants paredz aizstāt 37.⁷ panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "Vidējo pārskata gada maksu" ar vārdiem "Pārskata gada vidējo maksu". LZRA vērš uzmanību uz to, ka pārskata gadā nebūs vidējā maksa, bet būs vidējā gada maksa, kas saņemta pēdējo triju secīgo gadu ilgajā laikposmā. LZRA ierosina panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “triju secīgo pārskata gadu” aizstāt ar vārdiem “triju secīgo gadu” un otrajā teikumā vārdus “Pārskata gada vidējo maksu” aizstāt ar vārdiem “Vidējo gada maksu”, tādējādi vienādojot pirmajā daļā lietoto terminoloģiju.

-

Likumprojekta 35.pants, papildinot Likuma 38.² pantu paredz, ka sankciju – brīdinājums piemēro LZRA tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas nesniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām (turpmāk – SNS), bet jaunā 4.¹ daļa noteica, ka sankciju – brīdinājums piemēro Finanšu ministrija tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus SNS. Ņemot vērā, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas pakalpojumus sniedz gan SNS, gan ne-SNS klientiem, LZRA aicina Finanšu ministriju papildināt Anotāciju ar skaidrojumu, vai Finanšu ministrija piemēros sankcijas tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, arī par Likuma pārkāpumiem, kas pieļauti sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kurš nav SNS. Gadījumā, ja brīdinājuma piemērošana par Likuma pārkāpumiem, kas pieļauti sniedzot revīzijas pakalpojumu klientam, kurš nav SNS, ir LZRA kompetence, LZRA ierosina visā pantā precizēt regulējumu, aizstājot vārdkopu “tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām” ar vārdkopu “tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par pārkāpumiem, kas pieļauti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūra”.

-