Atzinums

Iebildumi pret Likumprojektā paredzēto institucionālo reformu un tās nepietiekamo pamatojumu
SIA “Credit Solutions” (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un tā anotāciju (turpmāk – Anotācija) un izsaka iebildumus pret tajos ierosināto reformu pēc būtības, uzskatot, ka Likumprojektā ietvertais regulējums un tā Anotācijā paustais pamatojums nav pietiekami izsvērts.
Sabiedrība neatbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) regulatīvo un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai attiecībā uz nebanku kreditēšanas sektoru un attiecīgi iebilst pret Likumprojektā paredzēto institucionālo risinājumu. Sabiedrības ieskatā piedāvātā regulatora maiņa nav pietiekami pamatota, kā arī pastāv risks, ka tā nesasniegs Anotācijā deklarētos mērķus vai radīs papildu nevēlamas sekas.
Lai gan Anotācijā kā reformas mērķi ir norādīta administratīvā sloga mazināšana un vienotas, efektīvas uzraudzības nodrošināšana, tajā sniegtais pamatojums neļauj pietiekami pārliecinoši secināt, ka izvēlētais risinājums ir optimāls šo mērķu sasniegšanai. It īpaši pietrūkst padziļināta izvērtējuma par to, kā konkrēti tiks panākts administratīvā sloga samazinājums un kā praksē tiks nodrošināta vienveidīga un prognozējama uzraudzības piemērošana.
Tāpat Anotācijā nav pietiekami analizēti līdzšinējā regulējuma trūkumi un to cēloņi, kā arī nav pārliecinoši pamatots, ka PTAC īstenotais uzraudzības modelis nebūtu pilnveidojams esošajā institucionālajā ietvarā. Attiecīgi nav pilnībā izvērtēta nepieciešamība veikt tik būtisku reformu, kas saistīta ar PTAC kompetenču patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības jomā nodošanu Latvijas Bankai.
Anotācijā minētais uzraudzības funkciju sadalījums starp vairākām institūcijām pats par sevi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu pamatu visu funkciju koncentrēšanai vienā institūcijā, jo netiek sniegts pietiekams alternatīvu risinājumu izvērtējums, tostarp attiecībā uz kompetenču precizēšanu vai institucionālās sadarbības mehānismu pilnveidi.
Sabiedrības ieskatā piedāvātais regulējums rada pamatotus riskus, ka:
- normatīvā vide kļūs sarežģītāka un mazāk prognozējama;
- pārejas periodā var rasties tiesiskā nenoteiktība;
- administratīvais slogs tirgus dalībniekiem praksē netiks samazināts tādā apmērā, kā Anotācijā paredzēts, un atsevišķos gadījumos var pat pieaugt.
Vienlaikus Sabiedrība uzsver, ka normatīvā regulējuma reformām jābalstās skaidri identificētos trūkumos un objektīvi izvērtētos uzlabojumos, nodrošinot samērīgu un pārskatāmu risinājumu izvēli.
Ņemot vērā minēto, Sabiedrība uzskata, ka pirms šādu grozījumu virzīšanas nepieciešams veikt padziļinātu alternatīvu risinājumu izvērtējumu, tostarp analizējot iespējas pilnveidot esošo institucionālo modeli un precizēt kompetenču sadalījumu starp iesaistītajām institūcijām.

Par normatīvās varas un funkciju koncentrāciju Latvijas Bankā
Likumprojekts paredz būtisku normatīvās varas koncentrāciju Latvijas Bankā, vienā institūcijā apvienojot regulējuma izstrādi, uzraudzību, sankciju piemērošanu un individuālu strīdu risināšanu. Šāda kompetenču koncentrācija rada interešu konflikta risku, var ietekmēt uzraudzības un sodīšanas funkciju objektivitāti, kā arī samazina demokrātisko kontroli pār regulējuma saturu, jo normatīvo aktu izstrāde daļēji tiek deleģēta Latvijas Bankai.
Lai gan Anotācijā šāds modelis tiek pamatots ar efektivitāti un vienotu pieeju, šie apgalvojumi nav pietiekami argumentēti, un nav pārliecinoši izvērtēta to faktiskā ietekme uz tiesisko noteiktību un institucionālo līdzsvaru. Vienlaikus Anotācijā nav identificēti konkrēti trūkumi PTAC darbībā, kas pamatotu nepieciešamību veikt tik būtiskas institucionālas izmaiņas, līdz ar to nav skaidrs, kādēļ esošais uzraudzības modelis nevarētu tikt pilnveidots, saglabājot institucionālo pēctecību. Turklāt Anotācijā minētais, ka funkciju nošķīrums tiks nodrošināts Latvijas Bankas iekšējā organizācijā, pēc būtības neaizstāj institucionālo nošķīrumu un nenovērš varas koncentrācijas riskus.
Papildus Likumprojektā paredzētā regulējuma pārcelšana uz Latvijas Bankas noteikumiem vājina Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - PTAL) kā horizontāla regulējuma lomu un radot risku, ka būtiskas tiesību normas tiks noteiktas ar ierobežotu demokrātisko kontroli. Vienlaikus nav pietiekami izvērtēti alternatīvi risinājumi un institucionālā līdzsvara mehānismi.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Likumprojekts rada pārmērīgu normatīvās varas koncentrāciju Latvijas Bankā bez pietiekama ārējā līdzsvara un kontroles mehānismiem.

Par administratīvās atbildības aizstāšanu ar administratīvo aktu
Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas sankciju piemērošanas modelī, atsakoties no administratīvā pārkāpuma procesa finanšu pakalpojumu jomā un paredzot sankciju piemērošanu administratīvā procesa  ietvaros. Šādas izmaiņas skar sodu piemērošanas sistēmas pamatus, līdz ar to tās ir īpaši rūpīgi un visaptveroši izvērtējamas. Tomēr anotācijā sniegtais pamatojums nav pietiekams, jo tajā nav veikta padziļināta analīze par izvēlētā modeļa ietekmi uz procesuālo garantiju nodrošinājumu, tiesisko noteiktību un vienveidīgu normu piemērošanu praksē. Tāpat anotācijā nav pārliecinoši pamatota izvēlētā pieeja no sodu tiesību sistēmas viedokļa, īpaši ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likums pēc savas būtības nav paredzēts sankciju piemērošanai klasiskā izpratnē.
Papildus jāņem vērā, ka skaidra un konsekventa sankciju sistēma ir priekšnoteikums tiesiskajai noteiktībai un vienveidīgai tiesību normu piemērošanai. Ja regulējums nav pietiekami precīzs vai sistēmiski izskaidrots, pastāv risks nevienveidīgai piemērošanas praksei un tiesību subjektu neskaidrībai par savām tiesībām un pienākumiem.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka tik būtiskas izmaiņas sodu piemērošanas sistēmā nav pietiekami izsvērtas, un, neraugoties uz veiktajiem precizējumiem, saglabājas trūkumi attiecībā uz regulējuma skaidrību, sistemātiku un atbilstību tiesiskās noteiktības prasībām.

Par izmaiņām uzraudzības maksas modelī
Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas uzraudzības maksas modelī, aizstājot līdzšinējo fiksēto valsts nodevu 55 000 euro apmērā ar Latvijas Bankai maksājamu maksu, kas sastāv no fiksētas daļas 5000 euro gadā un mainīgas komponentes līdz 0,033 procentiem no kapitālsabiedrības kredītportfeļa apjoma, vienlaikus nosakot pārejas periodā griestus 55 000 euro apmērā un pēc 2029. gada – 100 000 euro apmērā. Šāds modelis būtiski maina maksas struktūru un rada nenoteiktību attiecībā uz faktisko finanšu slogu, jo maksas apmērs kļūst tieši atkarīgs no komersanta darbības.
Rezultātā, neraugoties uz Anotācijā deklarēto administratīvā sloga mazināšanu, daļai tirgus dalībnieku faktiskās izmaksas var pieaugt, turklāt maksas slogs tiek diferencēts pēc ekonomiskā apjoma, nepietiekami izvērtējot faktiskās uzraudzības intensitātes atšķirības starp tirgus dalībniekiem. Anotācijā šī diferenciācija nav kvalitatīvi analizēta, kā arī nav sniegts pārliecinošs pamatojums, ka jaunais modelis neradīs nevienlīdzīgu situāciju vai nesamērīgu slogu atsevišķām komersantu grupām.
Vienlaikus jāņem vērā, ka jaunais maksas modelis ir pretrunā ar iepriekšējo tiesību politiku, kas tika nostiprināta 2019. gadā, kad valsts nodevu būtisks palielinājums tika pamatots ar nepieciešamību ierobežot tirgus dalībnieku skaitu, mazināt sociālos riskus un palielināt budžeta ieņēmumus. Toreiz likumdevējs atzina, ka augstas un vienotas maksas ir apzināts regulatīvs instruments, vienlaikus identificējot arī vienlīdzības principa riskus nepamatotas diferenciācijas gadījumā. Pretstatā tam jaunais modelis ievieš diferencētu maksājumu sistēmu, kuras rezultātā atsevišķiem tirgus dalībniekiem izmaksas nākotnē var pārsniegt līdzšinējo 55 000 euro līmeni, vienlaikus Anotācijā apgalvojot, ka netiek radīts jauns negatīvs slogs.
Tādējādi veidojas iekšēji nekonsekventa tiesību politika – iepriekš augstas maksas tika atzītas par nepieciešamu regulatīvu instrumentu, savukārt šobrīd līdzīgas vai augstākas maksas tiek ieviestas, noliedzot to kā slogu. Šī pretruna, kā arī ar to saistītie vienlīdzības un samērīguma jautājumi anotācijā nav pienācīgi analizēti.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka piedāvātais uzraudzības maksas modelis nav pietiekami pamatots, rada nenoteiktību attiecībā uz faktisko slogu un tā sadalījumu, kā arī rada riskus tiesiskās noteiktības, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanai. Sabiedrības ieskatā maksas augšējā robeža saglabājama līdzšinējo 55 000 euro apmērā, nodrošinot prognozējamu un samērīgu regulējumu ilgtermiņā.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos iebildumus par nepietiekami pamatotu institucionālo reformu, pārmērīgu normatīvās varas koncentrāciju, nepilnīgi izvērtētām izmaiņām sankciju piemērošanas modelī un neskaidri pamatotu uzraudzības maksas reformu, Sabiedrība secina, ka Likumprojekts pašreizējā redakcijā nav pietiekami izsvērts un samērīgs, rada būtiskus riskus tiesiskajai noteiktībai, un līdz ar to kopumā nav atbalstāms.
 

-