Atzinums

Sadales sistēmas operatora un elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora elektroietaises šķir līgumā noteikta elektroietaišu piederības robeža. Par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora elektroietaišu piederības pusē esošo elektroietaišu tehnisko stāvokli un funkcionalitāti atbild elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operators. Sadales sistēmas operators pēc elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora pieprasījuma vispārējā kārtībā (ETL 8.panta (2) daļa, 9.panta (2) daļa) nodrošina nepieciešamo sistēmas pieslēgumu. Atbilstoši elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora pieprasījumam sadales sistēmas operators, izvērtējot pieejamo jaudu tīklā, nodrošina lietotājam nepieciešamo sistēmas pieslēguma jaudu elektroenerģijas saņemšanai no un uz tīklu (kā lietotājam un ražotājam). Viedie skaitītāji jau šobrīd nodrošina datu uzskaiti abos virzienos. Attiecīgi elektroenerģijas sadales sistēmas operators neaprīko sistēmai pieslēgtu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ar viedās uzlādes funkciju un divvirzienu uzlādes funkciju, bet tikai nodrošinās šādas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamu sistēmas pieslēgumu. Tāpēc aicinām precizēt piedāvāto normu un izvērtēt šādas normas nepieciešamību un lietderību, jo AS "Sadales tīkls" ieskatā jau esošais likuma regulējums nodrošina iespēju uzlādes punkta operatoram izvēlēties nepieciešamos darba režīmus un likumā paredzētā kārtībā pieprasīt un saņemt nepieciešamo sistēmas pieslēgumu.

"(3) Sadales sistēmas operators pēc elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora pieprasījuma nodrošina nepieciešamo sistēmas pieslēgumu, lai sadales sistēmai pieslēgtu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu aprīkotu ar viedās uzlādes funkciju un divvirzienu uzlādes funkciju.".

AS "Sadales tīkls" lūdz papildināt likumprojektu ar papildu grozījumiem, kas paredzēti ar mērķi precizēt nosacījumus par sadales elektrolīniju ierīkošanu elektroenerģijas sadales sistēmas operatora licences zonā. Ņemot vērā praksē sastopamās situācijas, Elektroenerģijas tirgus likumā būtu lietderīgi definēt likuma 25.pantā lietotos terminus "atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija", kā arī "sadales līnija", kā arī likuma 25.pantā paredzēt nosacījumus, pie kādiem var tikt risinātas dažādas izņēmuma situācijas, kad citas personas (t.sk. lietotāja vai cita sadales sistēmas operatora) sadales līnijas ierīkošana negatīvi neietekmē sistēmas operatora funkciju izpildi un citu sistēmas lietotāju intereses, kā arī atbilst sadales sistēmas koordinētas un efektīvas darbības nosacījumiem. Ņemot vērā, ka likumā nav iespējams uzskaitīt visus iespējamos izņēmuma gadījumus, AS "Sadales tīkls" piedāvā risinājumu, kā uzraudzītā un kontrolētā veidā  izņēmuma gadījumos (situācijās kad ierīkojamā sadales līnija nav tiešā līnija, nekustamā īpašuma iekšējā līnija, saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija) būtu īstenojama citas personas sadales līniju ierīkošana sistēmas operatora licences zonā.

Elektroenerģijas sistēmā, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma un Enerģētikas likuma nosacījumiem, ir skaidri nodalītas elektroenerģijas sistēmas dalībnieku funkcijas, pienākumi un atbildība. Katrs elektroenerģijas sistēmas dalībnieks nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un uzturēšanu tehniski atbilstošā un drošā stāvoklī. Elektroietaišu piederības un atbildības robežas starp dažādu personu elektroietaisēm nosaka savstarpējos līgumos un noteiktos gadījumos, arī tiesību aktos. Elektroenerģijas sadali elektroenerģijas sistēmā tipveida gadījumā nodrošina licencēti elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, t.i. nodrošina elektroenerģijas transportēšanu starp ražotājiem un elektroenerģijas galalietotājiem vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā. Šī principa ievērošana nodrošina to, ka ārtelpa nav līdz šim nav pieblīvēta ar lietotāju elektrolīnijām, kā tas mēdz būt citās valstīs bez koordinētas infrastruktūras principa piemērošanas. Tāpēc sadales sistēmas operatora uzdevums ir attīstīt un uzturēt vienotu, koordinētu, efektīvu un drošu sadales sistēmu, un ir būtiski nodrošināt to, ka arī nākotnē sadales sistēmai netiek izbūvēta paralēla elektroenerģijas sadales infrastruktūra, t.sk. tiešās līnijas, kas potenciāli nākotnē var kavēt (apgrūtināt) sadales sistēmas operatora vienotās infrastruktūras attīstību un mazināt kopīgās sistēmas izmantošanas efektivitāti. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likuma 25.pantā ietvertais regulējums ir ļoti būtisks, jo tas aizsargā pamatprincipu par sistēmas operatora vienotās infrastruktūras koordinētu veidošanu un ierobežo citu personu tiesības brīvi ierīkot sadales līnijas sistēmas operatora licences zonā. Likuma 25.panta trešā daļa pieļauj tikai trīs konkrētus izņēmuma gadījumus, kuros citai personai ir atļauta sadales līniju ierīkošana sistēmas operatora licences zonā. Praksē tikai pats sadales sistēmas operators netieši veic citas personas sadales līniju ierīkošanas uzraudzību (25.panta nosacījumu pārbaudi) to būvniecības procesa laikā, jo neviena cita būvniecības procesā iesaistītā puse vairumā gadījumu to nedara (nezin par šāda nosacījuma eksistenci). Lai nodrošinātu savas vienotās sadales sistēmas un licences zonas interešu aizsardzību, AS "Sadales tīkls" darbinieki izvērtē saskaņošanai saņemto citu personu pēcuzskaites sadales elektrolīniju izbūves projektu risinājumu atbilstību Elektroenerģijas tirgus likuma 25.panta nosacījumiem. Lai gan ir pilnībā atbalstāma esošā regulējuma pamatprincipu saglabāšana, tomēr praksē ir dažādas izņēmuma situācijas, kurās būtu pamatoti pieņemt atkāpes no standarta kārtības. Visus šos gadījumus uzskaitīt likumā nav iespējams, bet būtu iespējams aprakstīt zemāka līmeņa dokumentā , uzskaitot gadījumus jeb nosacījumus, pie kuriem šādas atkāpes būtu pieļaujamas, neietekmējot sistēmas drošu, efektīvu darbību un koordinētu attīstību. AS "Sadales tīkls" pieredze rāda, ka atsevišķos gadījumos domstarpības starp iesaistītajām pusēm arī rada nepilnīgais (neesošais) terminu skaidrojums, kā arī fakts, ka sistēmas operatoram faktiski nav paredzēta iespēja pieņemt kādas atkāpes pat situācijās, kad no sadales sistēmas efektīvas darbības viedokļa būtu pamatoti atļaut citai personai ierīkot sadales līniju ārpus sava īpašuma robežām (un tā neatbilst likumā uzskaitītajiem izņēmumiem), lai izveidotu pieslēgumu pie sistēmas operatora sistēmas. Neatbilstības arī rodas situācijās, kad savstarpējs savienojums jāizdara starp dažādu sadales sistēmas operatoru licences zonām, jo praktiski nekad nav iespējams un tehniski lietderīgi izveidot savstarpējo elektroietaišu piederības robežu tieši uz licences zonas robežas.  Esošā situācija veicina pieeju, ka lietotāji savas sadales līnijas izvēlas ierīkot nelegāli, izvēloties neīstenot oficiālu būvniecības procesu, jo apzinās, ka nevarēs saņemt sistēmas operatora saskaņojumu. Tā nav laba un atbalstāma prakse. Gadījumi, kad sadales sistēmas operators būtu gatavs piemērot atkāpes no 25.panta (3) daļā noteiktā, paplašinot 3 izņēmuma gadījumos uzskaitīto, piemēram, būtu situācijās, kad cita persona sev nepieciešamo pēcuzskaites sadales līniju vēlas piebūvēt līdz tiešā tuvumā izvietotai sadales sistēmas operatora elektroietaisei (dažus metru pārkāpjot savas īpašuma robežas, bet būtiski neskarot citu trešo pušu intereses), ierīkojot lietotāja sadales līnijas faktiski vienam lietotājām piederošā plašākā teritorijā (vēsturiski izveidojušās rūpnieciskās/industriālās vienotās teritorijas), ko veido vairākas zemes vienības. Praksē ir piemēri, kad vienu īpašumu vairākās daļās pārdala, piemēram, pašvaldības autoceļš, kā rezultātā īpašums sadalīts atsevišķās zemes vienībās, bet funkcionāli attiecīgās zemes vienības ir blakus esošas un veido vienu atsevišķu nekustamo īpašumu. Ar "sadales līnijas" definīcijas ieviešanu nepieciešams arī precizēt, ka ārpus tās tvēruma būtu atstājami dažādi specifiskie elektrotīkli (tehnoloģiskie tīkli satiksmes organizācijas līdzekļu elektroapgādei un vadībai, specifiski transportlīdzekļu elektroapgādes tīkli (piemēram, krasta pieslēgumi kuģu vajadzībām), ielu apgaismojums u.tml.). Būvniecības brīdī ne vienmēr var identificēt, kādam nolūkam ierīkojamā zemsprieguma līnija (potenciāli – sadales līnija) tiek ierīkota un tiks lietota.
Lai risinātu šos jautājumus, AS "Sadales tīkls" aicina likumā precizēt/ieviest terminu "atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija" un "sadales līnija" skaidrojumus, kā arī paredzēt risinājumu, kā sadales sistēmas operators varētu noteikt nosacījumus (saskaņojot tos ar regulatoru), pie kādiem būtu iespējama citas personas sadales līniju ierīkošana un arī lietošana. Būtiski ir paredzēt, ka attiecīgo nosacījumu kontrole piemērojama arī elektrolīnijas lietošanas stadijā, jo situācija izbūves brīdī un vēlāk ekspluatācijas laikā var atšķirties un tad pieeja būtu pārskatāma. Grozījumu mērķis ir sakārtot kārtību, kādā sadales sistēmas operators izņēmuma kārtā var atļaut attiecīgas citas personas sadales līnijas ierīkošanu, ja tā atbilst sadales sistēmas operatora noteiktiem koordinētas un efektīvas darbības nosacījumiem un nerada negatīvu ietekmi uz sistēmu, kādi ir sistēmas operatora nosacījumi un kā tie tiek publicēti. Operatora izvirzītie nosacījumi, piemēram, varētu būt sekojoši – elektrolīnija netiek izmantota citu lietotāju elektroapgādei, elektrolīnija netraucē sistēmas operatora sistēmas turpmākai attīstīšanai, citas personas elektrolīnijas ierīkošana ļauj izveidot efektīvāku sadales sistēmas tehnoloģisko risinājumu (nebūvēt papildu operatora elektroietaises, bet izmantot esošās), elektrolīnijas ierīkošana nerada būtiskus apgrūtinājumus trešajām personām. Būtiski ņemt vērā, ka, lai gan sadales sistēmas operators neatbild par lietotāju elektroietaišu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju, tomēr sadales sistēmas operators atbild par vienotas un koordinētas sadales sistēmas izveidi un uzturēšanu savā licences zonā, ko ļoti būtiski var ietekmēt arī citu personu elektroenerģijas sadales līniju un citu inženiertīklu izvietojums. Šī iemesla dēļ sistēmas operatoram ir svarīgi sabiedrības kopējo interešu vārdā uzraudzīt un ierobežot lietotāju sadales līniju nekontrolētu izbūvi savā licences zonā. Atbildība par lietotāja elektroietaišu piederības pusē esošu elektrolīniju un citu elektroietaišu tehnisko stāvokli un atbildība par lietotāja elektroietaišu piederības pusē esošo līniju ģeogrāfisko izvietojumu un lietošanas veidu operatora licences zonā ir divas būtiski atšķirīgas un nošķiramas lietas.
 

1. Papildināt 1.panta otro daļu ar 8¹ un 47¹ punktu šādā redakcijā:
"8¹) atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija – elektrolīnija sistēmas lietotāja elektroietaišu piederības pusē, kas ierīkota vienā zemes vienībā;

47¹) sadales līnija – elektrolīnija  elektroenerģijas transportēšanai starp dažādām personām piederošām vai dažādās zemes vienībās izvietotām elektroietaisēm ar spriegumu, kura nominālā efektīvā vērtība zemāka par 110 kilovoltiem;".

2. Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Citai personai, kura nav sadales sistēmas operators, ir tiesības ierīkot un lietot ierīkoto sadales līniju sadales sistēmas operatora licences darbības zonā gadījumos, kad sadales līnija atbilst sadales sistēmas koordinētas un efektīvas darbības nosacījumiem vai elektrolīnija, kas tiek būvēta, ir:
1) tiešā līnija;
2) atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija;
3) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija. ".

Papildināt 25.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:
"(3¹) Sadales sistēmas operators iesniedz apstiprināšanai regulatoram un savā tīmekļvietnē publicē šā panta trešajā daļā minētos sadales sistēmas koordinētas un efektīvas darbības nosacījumus un kārtību, kādā tos piemēro citas personas sadales elektrolīnijas izbūvē un lietošanā.".
 

1) Jaudu proporcijas novērtēšanas kontekstā ir būtiski norādīt, kura ir primārā (sākotnējā) tehnoloģija, kura  ir sekundārā u.t.t. tehnoloģija. Ņemot vērā, ka jaudu proporcija pēc būtības bija svarīga tikai tajos gadījums (to atļauju gadījumā), kad bija saņemta sākotnēja atļauja primārās tehnoloģijas ieviešanai, kurai vēlāk tika pievienotas papildu tehnoloģijas (un tā rezultātā saņemta hibrīdatļauja), bet šāda proporcija vairs nav aktuāla gadījumos, kad tiek izsniegtas jaunas hibrīdatļaujas vienlaicīgai dažādu tehnoloģiju ieviešanai, publiskajā reģistrā arī būtu nepieciešams norādīt to vai un kura ir primārā tehnoloģija, attiecībā pret kuru rēķināma jaudas proporcija.

2) Publiskajā reģistrā arī būtu vēlams norādīt spēkā esošo atļauju derīguma termiņu, kā arī faktu par tās termiņa pagarinājumu.

Ja iepriekšminēto datu publicēšanai nepieciešams pamatojums likumā, lūdzam to iestrādāt attiecīgajās likuma redakcijās.

-

Kontekstā ar nosacījumiem par elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju demontāžu, AS "Sadales tīkls"  ierosina likumu papildināt ar nosacījumiem un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizējama elektroenerģijas ražošanas ietaises pilnīga darbības pārtraukšana. Komisijas Regula (ES) 2016/631 (2016. gada 14. aprīlis), ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām ietver šādus nosacījumus:
-) 30.panta 3.punkts (A tipa ražošanas moduļi): 3. Elektroenerģijas ražošanas kompleksa īpašnieks nodrošina, ka attiecīgajam sistēmas operatoram vai dalībvalsts kompetentajai iestādei tiek paziņots par galīgu elektroenerģijas ražošanas moduļa ekspluatācijas pārtraukšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecīgais sistēmas operators nodrošina, ka šādu paziņojumu var sniegt trešās personas, tostarp agregatori.
-) 32.panta 4.punkts (B un C tipa ražošanas moduļi): 4. Elektroenerģijas ražošanas kompleksa īpašnieks paziņo attiecīgajam sistēmas operatoram vai dalībvalsts kompetentajai iestādei par galīgu elektroenerģijas ražošanas moduļa ekspluatācijas pārtraukšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pašlaik valstī nav noteikta vienota kārtība, kādā veidā ražotājam būtu pienākums paziņot iesaistītajām pusēm par savas darbības pilnīgu pārtraukšanu. Ir būtiski noteikt šādu kārtību, jo tā palīdzētu atbrīvot sistēmā nepamatoti rezervēto jaudu, ja objektā elektroenerģijas ražošanas iekārtu darbība ir faktiski un galīgi pārtraukta. Ņemot vērā, ka sadales sistēmā pieslēgtās elektroenerģijas ražošanas iekārtas nereti tiek izmantotas pašpatēriņa vajadzību nodrošināšanai, sistēmas operatoram nav informācijas par to, cik no vēsturiski pieslēgtajām elektrostacijām vēl turpina savu faktisko darbību un cik pamatoti ir turpināt uzturēt tām izsniegtās atļaujas elektroenerģijas ražošanu iekārtu paralēlam darbam ar sadales sistēmu, pat ja elektroenerģijas plūsma uz sadales sistēmu nenotiek. Ministru kabineta noteikumos būtu nosakāma kārtība un nosacījumi, kādā norit elektroenerģijas ražošanas iekārtu darbības pārtraukšana un izsniegto atļauju anulēšana, kā arī informācijas aprite starp iesaistītajām pusēm.

-