Atzinums

Ņemot vērā likumprojekta 10. pantā (Elektroenerģijas tirgus likuma 31.⁸ pantā) ietverto pienākumu elektroenerģijas ražotājiem un uzkrātuves operatoriem pēc ekspluatācijas izbeigšanas veikt attiecīgo iekārtu demontāžu, tostarp to, ka 31.⁸ panta otrajā daļā paredzēts pienākums demontēt elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kas atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, bet ir pieslēgta Latvijas elektroenerģijas sistēmai, lūdzam izvērtēt vai norādītais pienākums (skat. Elektroenerģijas tirgus likuma 31.⁸ panta otro daļu) atbilst valsts jurisdikcijas principiem un tiesību piemērojamības robežām. Saskaņā ar valsts teritoriālās jurisdikcijas principu Latvijas likumdevējam nav pilnvaru noteikt pienākumus, kuru izpilde ir tieši saistīta ar darbībām citas valsts teritorijā. Lai gan 31.⁸ panta otrā daļa paredz, ka šāda demontāža notiek saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvajiem aktiem, tomēr pati pienākuma formulēšana Latvijas likumā attiecībā uz darbību ārvalstī var tikt interpretēta kā normatīva prasība, kas pārsniedz Latvijas jurisdikciju. Aicinām skaidri noteikt, ka Latvijas tiesību normas neuzliek saistošus pienākumus, kuru izpilde jānodrošina citas valsts teritorijā, bet demontāžas pienākums attiecas tikai kā priekšnosacījums sistēmas pieslēguma uzturēšanai Latvijas elektroenerģijas sistēmā.
Papildus aicinām anotācijas 1.3. sadaļā (skat. anotācijas 13. lpp.) sniegt izvērstāku skaidrojumu par demontāžas pienākuma piemērošanas mehānismu attiecībā uz iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs, proti, aicinām skaidrot, piemēram, vai Eiropas Savienības normatīvie akti paredz vienotas prasības atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu ekspluatācijai un attiecīgo atļauju reģistrēšanai (jeb kā un vai noteiktas pienākums mijiedarbojas ar pārrobežu iekārtu atļauju izsniegšanas kārtību un izcelsmes apliecinājumu sistēmu), paredzot demontāžas nepieciešamību, attiecīgi papildinot anotācijas 5.4. sadaļas 1.tabulu. Tāpat aicinām skaidrot un vajadzības gadījumā papildināt likumprojektu par iespējamām sekām gadījumā, ja demontāža netiek veikta.

-

Komercnoslēpuma aizsardzības likums nodrošina komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, tostarp precīzi nosakot gadījumos, kad komercnoslēpuma iegūšana vai izpaušana ir pieļaujama. Saskaņā ar šī likuma 4. pantu komercnoslēpuma iegūšana ir likumīga, ja to pieprasa juridiska persona, pamatojoties uz būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, un šādas informācijas atklāšana ir samērīga ar iespējamo kaitējumu komercnoslēpuma turētājam. Latvijas Senāts atzīst, ka komercnoslēpuma izsniegšana ir pieļaujama tikai tad, ja konkrētajā gadījumā pastāv sevišķa sabiedrības interese, kuras nodrošināšana nav iespējama bez piekļuves konfidenciālajai informācijai. Līdz ar to, jāpievērš uzmanība tam, cik lielu ieguvumu no informācijas izsniegšanas konkrētajā gadījumā gūs tieši sabiedrība, nevis tikai konkrētais informācijas pieprasītājs kā viens no sabiedrības locekļiem. (sk. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023.gada 15.novembra spriedums lietā Nr. A420259520, SKA‑165/2023). Līdz ar to, komercnoslēpuma izpaušana ir pieļaujama tikai īpašos gadījumos -sevišķo  sabiedrības interešu nodrošināšanai un  izpaužamās informācijas saturs, mērķis un apjoms ir skaidri definēts, un tās izpaušana neapdraud komercnoslēpuma būtību.
Tāpat vēršam uzmanību, ka ne visa uzņēmuma nepubliskotā informācija automātiski ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Tikai informācija, kas atbilst Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2.  panta kritērijiem  var tikt uzskatīta par aizsargājamu komercnoslēpumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka vispārējā pārvades sistēmas operatora tiesība saņemt arī komercnoslēpumu saturošu informāciju, ir pretrunā ar komercnoslēpuma aizsardzības principu. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt minēto likumprojekta normu vai attiecīgi precizēt to, skaidri nosakot, kādu tieši komercnoslēpuma saturošo informāciju pārvades sistēmas operatoram ir tiesības saņemt, un anotācijā sniegt pamatojumu par to, kādas sevišķās sabiedrības intereses tiks nodrošinātas ar šīs informācijas izsniegšanu.
 

-

Norādām, ka likumprojekta 14. pantā (Elektroenerģijas tirgus likuma 37.⁶ panta vienpadsmitajā daļā) ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam saskaņā ar tiesiskās noteiktības principu ir pārāk vispārīgs un nenorāda pietiekami precīzi, kādi jautājumi ir regulējami ar Ministru kabineta noteikumiem. Aicinām precizēt pilnvarojumu, skaidri norādot, kādus aspektus Ministru kabinets būs tiesīgs regulēt, piemēram, enerģijas kopīgošanas organizatora pienākumi, darbības ierobežojumi, uzraudzības kārtība u.c., īpaši ņemot vērā, ka likumā ir ieviests jauns subjekts – enerģijas kopīgošanas organizators. Aicinām attiecīgi papildināt arī anotācijas 4. sadaļā ievietoto skaidrojumu.

-

Par cik likumprojekts paredz Ministru kabinetam divus pilnvarojumus - likumprojekta 10. pantā (Elektroenerģijas tirgus likuma 31.⁸ panta trešā daļa) un 14. pantā (Elektroenerģijas tirgus likuma 37.⁶ panta vienpadsmitā daļa) - aicinām papildināt anotācijas 4. sadaļu ar informāciju par visiem likumprojektā paredzētajiem pilnvarojumiem.

-

Ņemot vērā, ka ar 3. grozījumu pārvades sistēmas operatoram tiek piešķirtas tiesības piekļūt visiem datu platformā uzglabātajiem datiem, lūdzam izvērtēt, vai šīs tiesības ietver arī piekļuvi personas datiem. Ja pārvades sistēmas operatoram tiek piešķirtas tiesības piekļūt arī personas datiem, lūdzam atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ‘’Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā” aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, norādot šīs apstrādes tiesisko pamatu un nolūku.
 

-

Lūdzam izslēgt normas otro teikumu, jo komercnoslēpuma un personas datu aizsardzības regulējošie normatīvie akti ir vispārsaistoši un piemērojami bez papildu norādēm tiesību aktu projektos.
 

-