Atzinums

Noteikumu projekts paredz, ka smags kaitējums ir paliekoši veselības traucējumi, kas izraisa neatgriezenisku pašaprūpes, funkcionēšanas, darbspēju un dzīves kvalitātes zudumu, vai nāve. Savukārt vidēji smags kaitējums – ilgstoši veselības traucējumi, kas ir tieši saistīti ar Covid–19 vakcīnas izraisītu blakusparādību, daļēji ierobežojot pašaprūpi, funkcionēšanas, darbspējas un dzīves kvalitāti.
Vēršama uzmanība, ka no minētajiem veselības traucējumiem ārpus uzskaitījuma paliek tādi veselības traucējumi, kas daļēji, taču neatgriezeniski ierobežo pašaprūpi funkcionēšanas, darbspējas un dzīves kvalitāti. Jāņem vērā, ka šāds neatgriezenisks, kaut daļējs funkcionēšanas un līdz ar to darbspējas un dzīves kvalitātes ierobežojums būtu vērtējams kā smagāks par ilgstošu kaitējumu, un tas būtu ņemams vērā kompensācijas apmēra noteikšanā. Tādējādi lūdzam izvērtēt šāda veselības riska iespējamību un nepieciešamību to norādīt noteikumu projektā. 

-

Lūdzam regulējuma noteiktības nolūkā noteikumu projekta 7.punktā paredzēt termiņu, kādā personai iesniedzama papildu informācija. Tas ir būtiski, jo par minēto laika periodu pagarinās pieprasījuma izskatīšanas termiņš, kā arī papildu informācijas neiesniegšana būs pamats kompensācijas atteikumam. 

-

Noteikumu projekta 8.3.apakšpunktā minēts, ka atteikums izskatīt iesniegumu tiek pieņemts, ja iesniegumā nav iekļauta nepieciešamā informācija un iesniedzējs attiecīgo informāciju nav iesniedzis arī pēc aģentūras pieprasījuma.  Regulējuma konsekvences nolūkā šāds pats nosacījums būtu attiecināms arī uz 8.2., 8.5. 8.6. apakšpunktā paredzēto dokumentu iesniegšanu. Lūdzam attiecīgi papildināt minētos apakšpunktus. 
 

-

Noteikuma projekta 2.pielikumā kā viens no kompensācijas prasījuma punktiem (5.punkts), par kuriem jāparakstās prasījuma iesniedzējam, ir šāds: "Kompensāciju par kompensācijas prasījuma iesniegumā minēto ārstniecību neesmu saņēmis(-usi) no apdrošinātāja vai citā veidā. Ja šajā punktā minētā informācija mainīsies, apņemos septiņu dienu laikā par to informēt Zāļu valsts aģentūru."
Minēto apstākļu izvērtējums nav paredzēts noteikumu projektā, līdz ar to nav saprotams, kādas sekas radīsies kompensācijas apmēra noteikšanā un kompensācijas piešķiršanā, ja, piemēram, persona būs saņēmusi atlīdzību no apdrošinātāja par ārstēšanos, kura būs bijusi nepieciešama Covid-19 vakcīnas izraisītu seku rezultātā. Noteikumu projektā nav arī paredzētas Zāļu valsts aģentūras tiesības samazināt izmaksājamās kompensācijas apmēru par summu, ko persona būs saņēmusi no apdrošinātāja vai citā veidā. Jāņem vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.⁷ pants paredz, ka kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros. Likums neparedz iespēju, ka kompensācija vispār netiek izmaksāta, ja ārstniecības izdevumi ir kompensēti citos veidos. Tādējādi pieņemams, ka šādos gadījumos būtu iespējams vienīgi samazināt kompensācijas apmēru. Lūdzam precizēt noteikumu projektu, ievērojot minētos apsvērumus. 

-

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.⁷ panta trešā daļa paredz, ka šajā pantā minēto kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros. Šāds pamatojums nav norādīts noteikumu projekta 16.punktā. Lūdzam attiecīgi papildināt noteikumu projektu. 

-

Lūdzam regulējuma noteiktības un skaidrības nolūkā noteikumu projektā norādīt, kādos gadījumos kompensāciju var pieprasīt pacienta likumiskais pārstāvis. 

-

Nav saskatāms pamatojums, kādēļ noteikumu projekta 20.punktā ir paredzēts izņēmums tiesībām apstrīdēt Zāļu valsts aģentūras (turpmāk - Aģentūra) lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz noteikumu projekta 16.3.apakšpunktu. Saskaņā ar minēto apakšpunktu Aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt kompensāciju, ja nav konstatēta ziņotās blakusparādības iespējamā cēloņsakarība ar Covid-19 vakcīnu.
Jāņem vērā, ka administratīvā procesa kārtību un principus nosaka Administratīvā procesa likums (turpmāk - APL). Administratīvā akta definīcija ir ietverta APL 1.panta trešajā daļā: administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. APL 75.un 76.pants nosaka, kādos gadījumos un kurš var apstrīdēt administratīvo aktu, un  Ministru kabinets nav tiesīgs paredzēt izņēmumus no minētā APL regulējuma. Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka cēloņsakarības izvērtējums (profesionāls, zinātnisks vērtējums) pats par sevi nerada tiesiskas sekas, analoģiski kā dažādu institūciju veikti zāļu vai medicīnisko ierīču dažāda veida pētījumi un analīze. Minētajam nevar piekrist, jo lēmums par atteikumu izmaksāt kompensāciju rada tiesiskās sekas personai, kas pieprasa kompensāciju. Ievērojot minēto, lūdzam no noteikumu projekta 20.punkta svītrot norādi uz izņēmumu par 16.3 apakšpunktu. 

-

Noteikumu projekta 1.pielikums paredz noteiktu kompensācijas apmēru, izpildoties konkrētiem nosacījumiem veselības vai dzīvības kaitējumam. Vidēja kaitējuma veselībai gadījumā ir paredzēta divu apmēru kompensācija, savukārt smaga kaitējuma gadījumā trīs veidu apmēra kompensācija. Šāda pieeja atšķiras no veida, kādā tiek aprēķināts kompensācijas apmērs no Ārstniecības riska fonda par atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, ko paredz Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi Nr.1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.1268), un kas paredz atlīdzības apmēra noteikšanas formulu, ņemot vērā kaitējuma apmēru, kas izteikts procentos. Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā sabiedriskās apspriedes laikā uzklausītos priekšlikumus un panākto vienošanos par šīs sistēmas un kompensācijas apmēra noteikšanas vienkāršošanu, pēc iespējas samazināta Zāļu valsts aģentūras neraksturīgas funkcijas veikšana šajā procesā.
Tieslietu ministrijas ieskatā noteikumu projektā paredzētā vienkāršā kompensācijas apmēra noteikšana ietver risku, ka tajā noteiktie kritēriji var neaptvert visas veselībai nodarītā kaitējuma apstākļus vai arī, neiestājoties tikai vienam no kritērijiem, kompensācijas apmērs var būtiski atšķirties līdzīgās un salīdzināmās situācijās. Piemēram, 1.pielikuma 2.2.apakšpunktā kā viens no obligātajiem kritērijiem paredzēts "personai Covid-19 vakcīnas izraisītās blakusparādības (bez tiešiem draudiem dzīvībai) dēļ bija nepieciešama  neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana  vai īslaicīga (vismaz 5 dienas) stacionārā ārstēšana". Jautājums rodas, kāds kompensācijas apmērs tiks noteikts, ja būs bijusi nepieciešama ārstēšanās stacionārā 4 dienas, taču vienlaikus visi pārējie kritēriji būs izpildījušies. Ja šādā gadījumā personai tiek piešķirta divas reizes mazāka kompensācija, tas būtu acīmredzami nesamērīgi pret citiem gadījumiem, kad piecu dienu ārstēšanās stacionārā gadījumā tiek piešķirts divreiz lielāka kompensācija.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju precizēt noteikumu projektā paredzēto kompensācijas apmēra noteikšanas kārtību pēc līdzības ar MK noteikumos Nr.1268 paredzēto vai arī citu kārtību, kas spēj nodrošināt objektīvi precīzāku un veselībai nodarītajam kaitējumam proporcionālu kompensācijas apmēru. 

-

2.pielikuma 5.punkts paredz: "Kompensāciju par kompensācijas prasījuma iesniegumā minēto ārstniecību neesmu
saņēmis(-usi) no apdrošinātāja vai citā veidā. Ja šajā punktā minētā informācija mainīsies, apņemos septiņu dienu laikā par to informēt Zāļu valsts aģentūru."
Kā jau minēts iepriekš šajā atzinumā, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.⁷ pants paredz, ka kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros. Likums neparedz iespēju, ka kompensācija vispār netiek izmaksāta, ja ārstniecības izdevumi ir kompensēti citos veidos. Attiecīgi 2.pielikumā būtu jāparedz iespēja norādīt, kādā apmērā, kādā veidā un kādi ārstniecības izdevumi ir kompensēti.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā aktualizēt informāciju par Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" prasībām par vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību darba vai amata pienākumu veikšanai. 

-

Ierosinām saīsināt noteikumu projekta nosaukumu, piemēram, svītrojot vārdus "kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam".

-

Lūdzam novērst 5.punkta redakcionālo kļūdu (vārda "atzinums" locījums). 

-

Lūdzam no 7.punkta svītrot vārdus "saskaņā ar šo noteikumu 4., 5. un 6. punktā noteikto", jo tiem nav juridiskas nozīmes. 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā pabeigt teikumu "Lai gan Noteikumu Nr.662 216.punkts paredz, ka visus izdevumus, kas saistīti ar Covid-19 vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību un kontroli, vakcīnu iegādi, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, finansē no valsts pamatbudžeta."

-