Atzinums

Uzturam iepriekš pausto iebildumu par Veselības ministrijas viedokļa neiekļaušanu informatīvajā ziņojumā un atkārtoti lūdzam papildināt 6. sadaļas "Iespējamie riski un priekšlikumi to novēršanai" 2. rindā minēto priekšlikumu riska novēršanai, norādot, ka akcīzes nodokļa piemērošana bezalkoholiskiem dzērieniem ir jāturpina, izvērtējot arī iespēju to paaugstināt, it sevišķi dzērieniem ar augstu cukura saturu. 
Vienlaikus, pamatojoties uz Uztura padomes 2023. gada 30. novembra sēdē aktualizēto jautājumu par akcīzes nodokļa diferencēšanas robežas pamatotību un padomes locekļu pausto viedokli, papildus lūdzam 6. sadaļas "Iespējamie riski un priekšlikumi to novēršanai" 2. rindā minēto priekšlikumu riska novēršanai papildināt ar informāciju, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa diferencēšanas robežu, ņemot vērā, ka no sabiedrības veselības viedokļa ir rekomendējams ierobežot cukura patēriņu. Šobrīd noteiktā robeža līdz 8 g cukura 100 mililitros dzēriena joprojām pieļauj iespēju uzņemt lielu cukura daudzumu, lietojot zemākās akcīzes nodokļa likmes dzērienus. Veselības veicināšanai un uzlabošanai cukuru ar ikdienas uzturu ieteicams uzņemt ne vairāk par 5% no dienas enerģijas daudzuma jeb vidēji līdz 25 g dienā (Veselības ministrija, 2020. Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem. Pieejams: https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download?attachment), tomēr, piemēram, puslitra iepakojums dzērienam, kurš satur 7,9 g cukura/100 ml, satur 39,5 g cukura, līdz ar to, izdzerot vienu šādu puslitra iepakojumu, tiek pārsniegts dienā ieteicamais daudzums. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu veselīga uztura paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī paplašinātu bezalkoholisko dzērienu ražotāju iesaisti dzērienu sastāva uzlabošanā, samazinot pievienotā cukura daudzumu, būtu nepieciešams noteikt zemāku robežvērtību zemākajai akcīzes nodokļa likmei bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, <2 g cukura/100 ml dzēriena, kā tas ir noteikts Horvātijā.

Lūdzam attiecīgi precizēt arī secinājumu sadaļu.

Nepieciešams turpināt un pilnveidot iniciatīvas, kuras veicina veselīga uztura paradumus sabiedrībā, tostarp izglītojot par ūdens kā galvenā šķidruma avota nozīmi ikdienas uzturā, un turpinot akcīzes nodokļa piemērošanu saldinātiem dzērieniem, vienlaikus izvērtējot iespēju palielināt nodokļa likmi, it sevišķi dzērieniem ar augstu cukura saturu, lai nodrošinātu, ka saldinātie dzērieni ir cenas ziņā nepieejamāki nekā veselīgākas alternatīvas. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskiem dzērieniem diferencēšanas robežu (8 g cukura 100 ml dzēriena), paredzot zemāku robežvērtību zemākajai akcīzes nodokļa likmei, lai nodrošinātu efektīvāku sabiedrības veselības mērķu sasniegšanu.

Lūdzam redakcionāli precizēt 6. sadaļas "Iespējamie riski un priekšlikumi to novēršanai" tabulas 3. punktā minēto iespējamo risku.
Esošajā redakcijā nav saprotams, attiecībā pret kādu akcīzes nodokļa pielielinājumu vēl straujāks palielinājums šeit tiek domāts.

Strauji palielinot akcīzes nodokļa likmes saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, pastāv risks, ka minēto dzērienu patēriņš samazināsies vairāk nekā prognozēts, pirmkārt, cenas pieauguma dēļ samazinoties pieprasījumam un attiecīgi krītoties šo dzērienu patēriņam, un, otrkārt, dzērienu ražotājiem mainot dzērienu receptūru un samazinot cukura daudzumu dzērienos ar cukura saturu līdz 8 gramiem uz 100 ml, kā rezultātā papildu ieņēmumi no nodokļa likmes paaugstināšanas var tikt iekasēti mazākā apmērā nekā prognozēts.