Atzinums

Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta sestajā daļā iekļautais deleģējums Ministru kabinetam paredz noteikt kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk - NBS) veic apsargājamo objektu (izņemot valsts drošības iestāžu lietošanā esošos objektus), kā arī to telpu un teritorijas, aizsargjoslu ap apsargājamiem valsts aizsardzības objektiem, aizsargjoslu ap valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, aizsargjoslu ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, publisku vietu, militāro pasākumu norises vietu un šajās vietās esošo personu novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem.
Projekta 2.punkts paredz vispārīgu pilnvarojumu NBS komandierim noteikt ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem veicamās novērošanas organizāciju NBS. Savukārt projektā vienīgie punkti, kas regulē minētās kārtības veikšanu ir 3.un 4.punkts (abi punkti attiecas uz informatīvās zīmes par videonovērošanu izvietošanu), 5.punkts un 6.punkts. 
Norādāms, ka izpildot normatīvā akta pilnvarojumu, Ministru kabinets nevar pārpilnvarot tai augstāka juridiska spēka normatīvajā aktā doto pilnvarojumu, kā arī valsts pārvaldes iestādes iekšējie normatīvie akti nevar attiekties uz trešajām personām (skatīt: Nozīmīgāko valsts pārvaldes lēmumu apkopojums 2020, Valsts kanceleja). Projekta anotācijā norādīts, ka informācijai par NBS novērošanā izmantojamām drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem ir informācijas dienesta vajadzībām statuss. Ir saprotams, ka valsts drošības aizsardzības nolūkā visa informācija par NBS veikto novērošanu ārējā normatīvajā aktā nav ietverama. Vienlaikus, ievērojot un izpildot likumdevēja doto pilnvarojumu, vismaz galvenie NBS veiktās novērošanas kārtības principi vai veidi būtu paredzami Ministru kabinetam ārējā normatīvajā aktā. Savukārt iekšējā normatīvajā aktā būtu iekļaujami tikai tie regulējamie jautājumi, kas pēc sava satura atbilst ierobežotas pieejamības informācijai. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju projektu papildināt ar regulējumu par NBS veiktās novērošanas kārtības pamata jautājumiem, ciktāl šāda informācija nav atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. 

 

-

Tā kā no projekta anotācijas saprotams, ka videonovērošana būs tikai viens no NBS veiktās novērošanas veidiem, lūdzam izvērtēt, vai projekta 3.un 4.punktā nav norādāms, ka tie attiecas uz videonovērošanas veikšanas vietām. 

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību svītrot projekta 3. punkta pēdējo teikumu. Paskaidrojam, ka atbilstoši Konvencijas Nr. 108+ 5. panta 4. punkta a) apakšpunktam personas datus apstrādā pārredzamā veidā, bet saskaņā ar 8. panta 1. punktu pārzinim cita starpā ir jāinformē datu subjekts par savu identitāti un pastāvīgo dzīvesvietu vai darbības vietu, paredzētās datu apstrādes juridisko pamatu un nolūkiem, kuru dēļ ir nepieciešama personas datu apstrāde. Savukārt informatīvās zīmes, kurās nav norādīts  pietiekams daudzums informācijas, var nenodrošināt Konvencijas 108+ minēto tiesību normu prasību izpildi attiecībā uz pārredzamības principu. Līdz ar to anotācijā būtu jāpaskaidro, kādās konkrētās situācijās var  izmantot samazinātas informatīvās zīmes, kurās atveidots tikai trīsstūra aptvertas kameras simbols un uzraksts "VIDEONOVĒROŠANA", un kā citādi tiks nodrošināta Konvencijas Nr. 108+ 5. panta 4. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta izpilde, vai arī jāaktualizē jautājums par projekta 3. punkta svītrošanu.




 



 

-

Informācijas atklātības likuma (turpmāk – IAL)  8.¹ panta pirmā daļa noteic, ka par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma: 1) Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu; 2) informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija. Saskaņā ar IAL 5.panta trešo daļu informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Atbilstoši IAL 5.panta otrās daļas 6.punktam informācija dienesta vajadzībām ir viens no ierobežotas pieejamības informācijas veidiem. Līdz ar to  informācijai statusu “dienesta vajadzībām” nosaka informācijas autors vai iestādes vadītājs, pamatojoties uz IAL paredzētajiem kritērijiem. To paredz arī Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām"  2.punkts, kas noteic, ka Latvijā radītai informācijai statusu "informācija dienesta vajadzībām" nosaka iestādes vadītājs ar rakstisku rīkojumu vai informācijas autors saskaņā ar iestādes vadītāja apstiprinātu ierobežotās pieejamības informācijas sarakstu, ievērojot IAL noteiktās prasības. No Nacionālo bruņoto spēku likuma paredzētā pilnvarojuma neizriet Ministru kabineta tiesības noteikt ierobežotas informācijas statusu noteiktiem informācijas veidiem. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 7.punktu, jo informācijai statusu "informācija dienesta vajadzībām" nosaka atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. 

-

Saskaņā ar IAL 5.panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija:
1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;
2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;
3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;
4) par fiziskās personas privāto dzīvi;
5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu;
6) dienesta vajadzībām;
7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā "NATO UNCLASSIFIED" vai "LIMITE".
Kā jau minēts iepriekšējā iebildumā, saskaņā ar IAL 5.panta trešo daļu informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 8.punktu. 

-

Lūdzam anotācijā norādīt provizorisku informāciju par tām valsts institūcijām, to darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un tiesību normām,  saskaņā ar kurām tām būs tiesisks pamats, kā arī izsecināms nolūks, kuru dēļ  būs nepieciešamība pieprasīt, saņemt un glabāt novērošanas rezultātā iegūtos personas datus. Tāpat lūdzam anotācijā norādīt, ka šo personas datu izsniegšana minētajām institūcijām tiks rūpīgi izvērtēta.  Paskaidrojam, ka atbilstoši Konvencijas 108+ 5. panta 2. punktam katra Puse nodrošina, ka datu apstrādi var veikt, balstoties uz datu subjekta brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu vai balstoties uz citu likumā noteiktu leģitīmu pamatu, bet 4. punkta b) apakšpunkts noteic, ka personas dati tiek vākti skaidros, konkrētos un leģitīmos nolūkos, un to apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā. Līdz ar to anotācijā norādītais pamatojums projekta 9. punktam ir precizējams.


 

-

Lūdzam  precizēt projekta 11. punktu, norādot tajā konkrētu termiņu novērošanas rezultātā iegūto datu glabāšanai, bet anotācijā – skaidrojumu, no kura izriet, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, lai varētu izdarīt pamatotu secinājumu personas datu glabāšanas termiņam.
Paskaidrojam, ka atbilstoši Konvencijas 108+ 5. panta 4. punkta b) un e) apakšpunktam personas dati: 1) tiek vākti skaidros, konkrētos un leģitīmos nolūkos, un to apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā; 2) tiek saglabāti veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus tikai tik ilgi, cik nepieciešams nolūkiem, kādos šos datus apstrādā. Līdz ar to secināms, ka projekta 11. punktā lietotā vārdkopā "datus glabā ne mazāk kā trīs mēnešus, bet ne vairāk kā gadu", kā arī anotācijā norādītā informācija, kas pamato 11. punkta nepieciešamību, nenodrošina minēto personas datu aizsardzības principu ievērošanu.  
 

-

Lūdzam anotācijā norādīt pamatojumu projekta 14. punkta nepieciešamībai, jo anotācijā nav atrodams atbilstošs pamatojums. 
 

-

Latvijas Republika 10.02.1995. kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Līdz ar to Latvijas Republikai ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECK).
ECK ir starptautisks līgums, kurš noteic cilvēktiesību aizsardzību Eiropā. Līdz ar to pēc sava priekšmeta tas ir viens no līgumiem, kuru min Latvijas Republikas Satversmes 89. pants. Kā starptautisks līgums, kuru akceptējusi Saeima, formālajā normu hierarhijā ECK normas nostājas aiz Satversmes, tomēr pati Satversmes 8. nodaļa pēc būtības tiek interpretēta atbilstoši ECK normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.[1]
28.01.1981. tika atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Konvencija Nr. 108).  Saskaņā ar Konvencijas Nr. 108 1. pantu šīs konvencijas mērķis ir katras Puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.
Eiropas Padomes Ministru komiteja 18.05.2018. pieņēma Protokolu, ar ko groza Eiropas Padomes Konvenciju par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Grozījumu protokols), kuras mērķis ir modernizēt Konvenciju Nr. 108 (Konvencija 108+).  Jāatgādina, ka Konvencija Nr. 108 tika atvērta parakstīšanai 1981. gadā, krietnu laiku pirms interneta un elektronisko sakaru ēras sākuma, bet tehnoloģiju attīstība un informācijas globalizācija rada jaunas problēmas personas datu aizsardzības jomā.
Konvencijas Nr. 108+ piemērošanas joma būs vienāda visām konvencijas Pusēm un neparedzēs iespēju no tās piemērošanas jomas pilnībā izslēgt sektorus vai darbības (piemēram, valsts drošības jomu) — atšķirībā no pašreizējās Konvenciju Nr. 108 teksta. Tādējādi Konvencijas Nr. 108+ aptvertu visus personas datu apstrādes veidus, kas notiek Pušu jurisdikcijā gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Latvijas Republika 10.10.2018. parakstīja Grozījumu protokolu, kuru vēl nepieciešams ratificēt.
Konvencijas Nr. 108+ 4. panta 1. un 2. punkts noteic, ka katra Puse veic nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, lai ieviestu šajā konvencijā izklāstītos noteikumus un nodrošinātu to efektīvāku piemērošanu. Šīs izmaiņas nepieciešams veikt līdz brīdim, kad Puse ratificē šo konvenciju vai pievienojas tai.
ECT attiecībā uz personas datu apstrādi ir atzinusi, ka personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un jāietver tikai tas, kas nepieciešams to apstrādes nolūkam (skat., piemēram, ECT 2006. gada 10. oktobra sprieduma lietā „L. L. v. France”, pieteikums Nr. 7508/02, 45.–46. punktu). Tāpat personas datiem jābūt precīziem, glabātiem ne ilgāk kā nepieciešams to apstrādes nolūkam, apstrādātiem tā, ka tiek nodrošināta datu drošība un to apstrādes likumība un pārskatāmība (sal. skat. ECT 2003. gada 22. janvāra sprieduma lietā „Taylor-Sabori v. the United Kingdom”, pieteikums Nr. 47114/99, 17.–19. punktu, 2005. gada 19. oktobra sprieduma lietā „Roche v. the United Kingdom”, pieteikums Nr. 32555/96, 162. punktu, 2008. gada 18. novembra sprieduma lietā „Cemalettin Canli v. Turkey”, pieteikums Nr. 22427/04, 34.–37. punktu, kā arī ECT Lielās palātas 2008. gada 4. decembra sprieduma lietā „S. and Marper v. the United Kingdom”, pieteikumi Nr. 30562/04 un 30566/04, 99., 103., 125. un 126. punktu). Vēl jo vairāk – atsevišķu kategoriju personas dati, piemēram, dati par personas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir īpaši aizsargājami (skat., piemēram, ECT 2012. gada 13. novembra sprieduma lietā „M. M. v. the United Kingdom”, pieteikums Nr. 24029/07, 187.–187. punktu). Attiecīgi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 96. pantu kopsakarā un harmonijā ar citstarp Konvencijas 8. pantu, ir secinājusi, ka pastāv tādi personas datu aizsardzības principi kā tiesiskums, taisnīgums, minimalitāte, anonimitāte un pārskatāmība un ka atsevišķu kategoriju dati to sensitīvā rakstura dēļ ir īpaši aizsargājami (skat. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-5101 13. un 14. punktu un 2016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 15.3. punktu).
Ievērojot minēto, paskaidrojam, ka kaut ar Grozījumu protokols vēl atrodas ratifikācijas procesā, Latvijas Republikai nepieciešams nodrošināt tajā noteikto prasību izpildi, tostarp attiecībā uz personas datu apstrādes principu ievērošanu, kas izriet ne tikai no Konvencijas Nr. 108+ 5. panta, bet arī no citām šī tiesību akta normām.
Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka tiesiskā regulējuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) sagatavo pirms normatīvā akta projekta izstrādes vai vismaz vienlaikus ar normatīvā akta projekta izstrādi, lūdzam aktualizēt anotācijā esošo informāciju atbilstoši Konvencijas Nr. 108+ un ECT judikatūras prasībām, kā arī precizēt projektu.


[1] Lieta Nr. 2008-35-01, 14. punkts. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedoklis "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu" 18.8. punkts.

-

Anotācijā norādīts, ka Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. un 6.1 pantā ir noteikti likumdevēja noteiktie Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi un to īstenošanas pasākumi, kas kopsakarā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.panta otro daļu tiešā veidā tiek īstenoti sabiedrības interesēs, garantējot valsts drošību un aizsardzību.
Savukārt tālāk ir paskaidrots, ka ņemot vērā minēto, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, kas īsteno apsargājamo objektu apsardzi (karavīri un zemessargi) – lai novērstu likumpārkāpumus apsargājamā objektā vai tā aizsargjoslā un novērstu apsargājamā objekta apdraudējumu, kā arī Militārās policijas amatpersonas, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus, piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī veiktu citas procesuālās darbības, personu datu apstrādi veic atbilstoši likumam “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību svītrot attiecīgās anotācijas atkāpes, jo tās nav konsekventas. Paskaidrojam, ka likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI. Minētās direktīvas 2. panta 3. punkts noteic, ka šī direktīva neattiecas uz persona datu apstrādi tādas darbības gaitā, kas neietilpst Eiropas Savienības tiesību darbību jomā, bet minētās direktīvas 14) apsvērums noteic, ka šī direktīva nebūtu jāpiemēro personas datu apstrādei tādas darbības gaitā, kas ir ārpus Savienības tiesību darbības jomas, darbības attiecībā uz valsts drošību, darbības, ko veic aģentūras vai vienības, kuras nodarbojas ar valsts drošības jautājumiem, un dalībvalstu veiktu personas datu apstrādi, kad tās veic darbības, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 2. nodaļas darbības jomā, nebūtu jāuzskata par darbībām, kas ir šīs direktīvas darbības jomā.

-

Ja projekta 5.punktā paredzētais regulējums attiecināms vispārīgi uz NBS veikto novērošanu, ierosinām to izteikt kā projekta 2.punktu. 

-

Lūdzam anotācijā ar  vispārīgiem piemēriem paskaidrot, kādos gadījumos novērošanu neveic vietās, kur personas sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību (projekta 6. punkts).

-

Lūdzam  anotācijā norādīt, kāds ir projekta 10. punkta mērķis un 10.4. apakšpunktā norādīto personas datu glabāšanas ilgums.

-