Atzinums

Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas gadījumā nokavējuma naudas aprēķināšana tiek apturēta pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 1. punkta d) apakšpunktu, no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par attiecīgās tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.
Savukārt likumprojekta 4.pantā 29. panta ceturtās daļas 1. punkta e) apakšpunktā šobrīd plānots noteikt, ka nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, – no dienas, kad tiesa pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu.
Lai arī kopumā saprotams, ka šāds nosacījums attiektos uz ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem, kā arī uz tiesiskās aizsardzības procesiem, kuriem atceltas/zaudējušas spēku Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tomēr attiecīgais normas formulējums var radīt pretrunu ar šobrīd spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 1. punkta d) apakšpunktā noteikto.
Tādēļ skaidrības labad, vai likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 1. punkta e) apakšpunktā vai anotācijā varētu atrunāt, ka nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, – no dienas, kad tiesa pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, savukārt gadījumos, ja pasludinot tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, paliek spēkā iepriekš veiktā nokavējuma naudas apturēšana.
 

-

No likumprojekta 4.panta izriet, ka pie tiesiskās aizsardzības procesa seku atcelšanas/spēku zaudēšanas, nokavējuma nauda par attiecīgo periodu netiktu aprēķināta.
Ja šāda pieeja tiek noteikta, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 2. punkta b) apakšpunktā nepieciešams skaidri atrunāt brīdi, no kura aprēķināma nokavējuma nauda, jo šobrīd norādītais “no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika atjaunota”, rada priekšstatu, ka nokavējuma naudas aprēķins atsākas ar dienu, kad tiek veiktas darbības tās aprēķina atjaunošanai.
Proti, attiecīgajā tiesību normā nepieciešams noteikt, ka nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā minēto seku atcelšanu, vai no dienas, kad tās zaudē spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.
 

-

No likumprojekta 4.panta izriet, ka nokavējuma nauda par attiecīgo periodu netiktu aprēķināta. Maksātnespējas likuma 37.panta pirmās daļas 7. un 8.punktā tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas ir noteiktas nevis nokavējuma naudas neaprēķināšana par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laiku, bet gan nokavējuma naudas aprēķina apturēšana uz tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laiku.
Ja šāda pieeja tiek noteikta, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 2. punkta d) apakšpunktā nepieciešams skaidri atrunāt brīdi, no kura aprēķināma nokavējuma nauda, jo šobrīd norādītais “no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika atjaunota”, rada priekšstatu, ka nokavējuma naudas aprēķins atsākas ar dienu, kad tiek veiktas darbības tās aprēķina atjaunošanai.
Proti, attiecīgajā tiesību normā nepieciešams noteikt, formulējot līdzīgi kā tas ir šobrīd spēkā esošajā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 2. punkta b) apakšpunktā – nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
Ievērojot ka likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums, kādēļ nokavējuma nauda par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laiku vispār nav aprēķināma, lūdzam sniegt atbilstoši pamatojumu anotācijā.

-

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam un praksei nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu (gadījumos, kad izpildīts tiesiskās aizsardzības procesa plāns), vai no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana bija apturēta (ja tiesiskās aizsardzības process izbeigts, neapstiprinot tiesiskās aizsardzības procesa plānu, vai sakarā ar apstiprinātā tiesiskās aizsardzības procesa plāna neizpildi).
Lūdzam sniegt pamatojumu tam, kādēļ gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības process ir beidzies ar neizpildi, vai Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir atceltas ar tiesas lēmumu vai saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sniegtajām ziņām zaudējušas spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, nokavējuma nauda par attiecīgo periodu nebūtu aprēķināma. No šobrīd esošās anotācijas redakcijas nav iespējams izsecināt minēto, proti, kāpēc nokavējuma nauda par attiecīgo periodu nebūtu aprēķināma.
 

-

No likumprojekta 3.pantā piedāvātās likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta sestās daļas 5. punkta redakcijas un anotācijā norādītā izriet – “Nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta sestās daļas 5. punktā, paredzot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur tiek apturēta līdzīgi kā Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 7. un 7.1 punktā – uz noteiktu laiku (kamēr ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas) un pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas”, tādējādi piedziņas darbības varēs atsākt veikt, ja atceltas/zaudējušas spēku tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas sekas.
Ņemot vērā minēto, iespējams, būtu izdarāmi atbilstoši grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta astotās daļas 7. punktā, kurš nosaka, ka lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja ar tiesas lēmumu ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, — līdz stājas spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanu.
 

-

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 2.panta trešā daļa noteic, ka konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 3.pantā ietvertā 26.panta sestās daļas 5.punkta otrā teikuma redakciju. 

"5) stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas process, vai, ierosinot tiesiskās aizsardzības procesu, ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas vai pasludināts tiesiskās aizsardzības process un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, ja Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas iepriekš ir atceltas vai zaudējušas spēku uz likuma pamata. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem;"