Atzinums

Latvijas Dabas fonds (LDF) augstu novērtē lielo darbu, ko VARAM, strādājot kopā ar ļoti dažādiem pārstāvjiem, ir ieguldījusi Nacionālajā dabas atjaunošanas plāna projektā (NDAP). Sagatavot plānu, kas izpilda visu pieaicināto pušu ieskatus, ir neiespējami. Tomēr NDAP mērķis nav radīt mākslīgus kompromisus, bet gan būt par pamatakmeni sliktā un neapmierinošā stāvoklī esošo Latvijas dabas vērtību atjaunošanā saskaņā ar ES Dabas atjaunošanas regulu. Latvijā tikai apmēram 10 % Eiropas nozīmes biotopu ir labā stāvoklī un dabas daudzveidības stāvoklis turpina pasliktināties.

Atkārtoti sniedzam publiskajā apspriešanā pausto viedokli, kas nav ticis ņems vērā. Nav arī veikti uzlabojumi, tostarp, tajās vietās, kurām nepiekrita un aicināja labot arī VARAM.

Galvenā mērķa sasniegšanai – sliktā stāvoklī esošo dabas vērtību atjaunošanai un bioloģiskās daudzveidības krīzes apturēšanai – plānam ir jābūt ambiciozākam un jāvirzās tālāk par jau esošo darbību rāmi. Turklāt NDAP ir būtisks Latvijas kā spējīgas valsts tēlamarī starptautiski, jo kopējā novērtējumā starp ES dalībvalstīm, NDAP saredzams kā vidēji vājš. Esošajā redakcijā NDAP ir iespējas izniekošana, ar ko tiek zaudēts gan laiks, gan daba.

-

LDF ieskatā NDAP piedāvātajā redakcijā ir neatbilstošs Dabas atjaunošanas regulas pamata būtībai un mērķim. Plāns pēc būtības nepiedāvā risinājumus dabas daudzveidības krīzes apturēšanai. Esošā redakcija ataino jau pastāvošas vai citiem mērķiem nevis dabas atjaunošanai plānotās darbības. Tomēr dabas daudzveidību raksturojošie indikatori (piemēram, putnu indeksi) skaidri liecina, ka tās nedarbojas un nav pietiekošas, lai atjaunotu to, kas jau ir sliktā stāvoklī.
Ir pamats uzskatīt, ka dažu indikatoru gadījumā tie tiek pielietoti nepareizi. Piemēram, meža konektivitātes gadījumā mērķis ir mazināt meža kā ekosistēmas fragmentāciju, lai uzlabotu sugu migrācijas iespējas un ekosistēmu stāvokli kopumā, tiek piedāvāta jaunu teritoriju apmežošana, kas nekādi nerisina galveno mežu fragmentācijas iemeslu – intensīvu kailciršu (>80 % no galvenāscirtes vietām) izmantošanu mežizstrādēs.

Izmantotajiem indikatoriem (piemēram, lauksaimniecības ekosistēmu atjaunošanā – zālāju tauriņu indekss, oglekļa uzkrājums aramzemē un ainavu daudzveidība) (1.5.) ir jābūt noteiktām bāzes vērtībām, pēc kurām vadoties tiktu noteiktas izmaiņu tendences. Ir nepieciešams noteikt, kāda ir metodika un regularitāte indikatoru uzraudzībai. Minētais atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, ekoloģiski nozīmīgas platības, agro-ekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecībās, ainavu elementu izveide un saglabāšana, bioloģiskā lauksaimniecība (4.1.1.) ir kopumā ļoti pozitīvi vērtējams, taču katram no šiem pasākumiem būtu nepieciešama "mēraukla" tendenču vērtēšanai. Tos plānā neiekļaujot, atbalsts paliek solījuma līmenī, bet praksē nereti ieguvumu nav un/vai tendences nelabvēlīgas.

-

KLP atbalsts (4.2.4.) biotopu atjaunošanai ir salīdzinoši simbolisks, it sevišķi, ja salīdzina ar 4.2. sadaļā minētajiem TM pasākumiem. Bez konkrētiem rādītājiem nav pārliecības par vienotu, skaidru izpratni par lietoto apzīmējumu nozīmi: piemēram, ir apgalvots, ka esošie TM sekmē “labvēlīgu ekosistēmu stāvokli lauksaimniecības ainavā”. Tomēr tam nav paredzēti atbilstoši indikatori.Uzturēšana ir iespējama ekosistēmām, kur labvēlīgs stāvoklis jau ir sasniegts. NDAP aicinām iekļaut gan mērķa platības (ha), gan atvelēto budžetu (EUR) gadā un/vai kopā KLP SP darbības laikā.

-

LDF neatbalsta LA7 “meža ieaudzēšana” (4.2.9.) iekļaušanu NDAP. Pievienojoties VARAM viedoklim, intervence LA7.1. nav vērsta uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanu vai esošu meža ekosistēmu stāvokļa uzlabošanu, bet gan uz produktīvāku, monokultūrām pieskaitāmu plantāciju veidošanu. Mežu ekosistēmu stāvoklis Latvijā ir kritisks – pēc Dabas skaitīšanas rezultātiem bioloģiski vērtīgi ir vien 10 % mežu. Meža ieaudzēšana nekādā veidā nepalīdz sasniegt Regulas mērķi – dabas atjaunošanu.
Ir jāmaina NDAP Meža indikatoru Nacionālās pieejas apraksts (12.1.1.1.), lai tas nesaturētu maldinošu informāciju. “Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā, Latvijā ar normatīvajiem aktiem noteiktas vispārējas dabas aizsardzības prasības, kuru ievērošana jau bez papildus pasākumiem nodrošina augstu izvēlēto indikatoru līmeni,” – kopumā neatbilst patiesībai (un citu tiesību aktu projektos un ziņojumos sniegtā informācija liecina, ka VARAM to labi apzinās). Nekas neliecina, ka sadaļā uzskaitītais ļauj "nodrošināt augstu izvēlēto indikatoru līmeni". Apgalvojums "Visiem meža īpašniekiem [..] jāsaglabā bioloģiski vērtīgas mežaudzes," ir nepatiess: "bioloģiski vērtīgas mežaudzes" (uzkartētus ES nozīmes biotopus) ir iespējams nocirst pilnīgi legāli. "Koku ar lielām ligzdām" saglabāšana, tikmēr nocērtot apkārtējo audzi, lielākajā daļā gadījumu nozīmē ligzdošanas vietas iznīcināšanu. "Ierobežojumi mežsaimnieciskai darbībai dzīvnieku vairošanās sezonā" ir noteikti mazai daļai no visas mežu kopējās platības, taču visur citur mežus var brīvi cirst putnu ligzdošanas sezonas laikā. Šis ir deklaratīvs, maldinošs teksts, no kura labāk atteikties.

-

Griezes populācijas uzturēšanai (6.2.5.2.) ir nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi, jo ar esošajiem nepietiek, par ko liecinapopulācijas samazināšanās. Līdzīgi – tauriņu sugu labvēlīgam stāvoklim nepietiek ar zālāju ekosistēmu uzturēšanu, NDAP minētā zālāju biotopu uzturēšana (LA10.5) nenodrošina zālāju atjaunošanu un stāvokļa uzlabošanu.

Plānā ir iekļauti pasākumi, kuru īstenošanai ir identificēts finansējums un kuri prioritāri vērsti uz biotopu stāvokļa uzlabošanu, tādējādi sekmējot arī ar tiem saistīto sugu aizsardzību. Šajā Plāna versijā papildu specifiski pasākumi griezes un tauriņu sugu populāciju uzlabošanai nav paredzēti. Nepieciešamība pēc papildu pasākumiem tiks izvērtēta turpmākajos Plāna aktualizācijas posmos, ņemot vērā pieejamo finansējumu un jaunāko informāciju par sugu stāvokli.

8.1.1.1. sadaļā LDF ieskatā ir jāpievieno arī Ropažu novads, jo tas ietilpst Rīgas aglomerācijā, kam ir raksturīga intensīva piepilsētas apbūves slodze tieši uz dabas pamata (tostarp īpaši aizsargājamu ES nozīmes biotopu) rēķina. Būtisks urbanizācijas līmenis ir arī Cēsis, Valmiera un Siguldā.

-

11.1.2.2. sadaļā aicinām izslēgt vārdu “grāvji”, tā vietā piedāvājam likt “mitrzemes”. Grāvji nav daudzveidīgas ainavas pazīme, bet gan drīzāk liecina par noplicinātu ainavu.

-

Ļoti aicinām VARAM atjaunot iepriekšējā versijā, kas tika nodota NDAP darba grupai apspriešanā, 12.1.2.2. sadaļā iekļautās būtiskās norādes attiecībā uz nevienmērīgu meža vecumstruktūru un mežu savienotību. Fakts, ka šīs sadaļas ir izņemtas, norāda uz spēcīgu nozares ietekmi uz šo Latvijas dabai būtisko dokumentu, kura mērķis nav nozares mērķu izpilde, bet gan Latvijas dabas stāvokļa uzlabošanas plānošana. Aicinām atjaunot 12.1.2.2. (c) sadaļu, kurā pausts atbalsts izlases ciršu veicināšanai, t.sk. attiecinot to arī uz saimnieciskajiem mežiem (ārpus biotopiem un platībām, kur ir aizliegta kailcirte). Iepriekšējā versijā iekļautā piebilde norāda vien uz to, ka Plāns atbalsta izlases ciršu praksi un ka Latvijas likumdošana varētu veicināt to izplatību, nevis to, ka tās kļūst obligātas, līdz ar to šāda atbalsta iekļaušana NDAP nerada kaitējumu. Aicinām pārskatīt 12.1.2.2. (d) sadaļu: regula meža savienotības definīcijai atsaucas uz “FAO – State of the World’s Forests: Forest Fragmentation” (Vogt P. et al., 2019). Saskaņā ar to un šī indikatora būtību, indikatora mērķim jāiekļauj kailciršu radītās fragmentācijas mazināšanu. Nav pieļaujams, ka šī būtiskā ietekme te netiek minēta vispār. Aicinām papildināt, ka meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs (ja šī rīcība NDAP tiek saglabāta kā viena no sadrumstalotību mazinošajām), nenotiek arī potenciāli atjaunojamās zālāju platībās un tās galvenais mērķis ir meža ekosistēmu savienotības nodrošināšana. Savuktārt 12.1.2.2. (e) sadaļā ietvertā piezīme, kurai pilnībā piekrītam, skaidri atspoguļo NDAP lielāko trūkumu – fokuss tikai uz esošajām darbībām, kuras ir iekļautas citos plānošanas dokumentos, kaitē šī plāna primārajam mērķim. Arī NEKP tapšanā, kura SIVN bija zemas kvalitātes, vides organizācijas un eksperti norādīja, ka mežu mēslošana ar pelniem nav atbalstāma. Aicinām to izslēgt arī šajā plānā. Labojums nepieciešams arī 12.1.2.2. sadaļā par putnu indeksu – nav pamata uzskatīt, ka esošā monitoringa sistēma nav spējīga nodrošināt reprezentatīvus un statistiski ticamus datus.

 

LDF pievienojas LOB paustajam: informatīvā ziņojuma projektā par NDAP, sadaļā “3.7. Meža ekosistēmas (Dabas regulas 12.pants)” ir sniegta nepatiesa informācija. Dabas atjaunošanas plānā nav paredzēti nekādi pasākumi plēsēju populācijas ierobežošanai, uzskaišu paplašināšanai un pasīvo uzskaites metožu attīstībai. Nav sniegts arī pamatojums, kāpēc šādi pasākumi būtu nepieciešami un kā tie palīdzētu uzlabot meža putnu indeksu. Arī šeit nepareizi traktēts meža savienojamības indikators.

-