Atzinums

Veselības ministrija, ņemot vērā VSIA "Bērnu klīniksās universitātes slimnīca" (turpmāk - BKUS) speciālistu viedokli, iebilst pret 2. tabulas “TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS (PLĀNOTĀS DARBĪBAS) iekļaujošās izglītības attīstībai visās izglītības pakāpēs” 7.punktā “Izveidot Sociālās pediatrijas – Bērnu attīstības komandas (Sociālās pediatrijas centrus) reģionos BKUS vadībā, integrējot to darbībā pedagoģiski medicīnisko komisiju funkcijas” minēto risinājumu attiecībā uz multidisciplināro komandu veidošanu BKUS ambulatoro reģionālo struktūrvienību ietvaros un to, ka pediatrs vadītu multidiscipilināru komandu.
Vēršam uzmanību, ka pediatrs, atbilstoši savai kompetencei, varētu vadīt medicīniskus gadījumus, nevis situācijas, kuras skar ne tikai bērna veselību, bet arī izglītības un sociālos aspektus. Būtu akceptējams, ka pediatram multidisciplinārā komandā tiktu deleģēta eksperta loma bērna veselības jautājumos. Jaunu struktūrvienību veidošana BKUS radītu papildu administratīvo un finanšu slogu. Vienlaikus Veselības ministrija iebilst pret to, ka pedagoģiski medicīnisko komisiju funkcijas un  uzdevumus pārņemtu BKUS, ņemot vērā to, ka šīs komisijas funkcijas un uzdevumi neaprobežojas ar slimību diagnožu noteikšanu, bet iekļauj arī pedagoģiskos, psiholoģiskos un sociālos aspektus, kas prasa dziļāku izpratni par bērnu attīstību, izglītības procesiem un integrāciju sabiedrībā, kas bieži vien ir ārpus medicīnisko speciālistu kompetences. Ārstniecības iestādes galvenais mērķis ir ārstēt slimības, nevis organizēt izglītību, bet bērna labākajās interesēs ir saņemt nepieciešamo atbalstu izglītības procesā un pilnvērtīgu integrāciju sabiedrībā.
Veselības ministrijas skatījumā šāds centrs būtu veidojams, apvienojot zem viena jumta visas trīs jomas - veselības aprūpi, sociālo aprūpi un izglītības jomu. Vienlaikus minētās iniciatīvas īstenošanai varētu tikt vērtējama iespēja izmantot reģionālo slimnīcu resursus. Jāvērš uzmanība, ka katrā reģionā risinājums minētās iniciatīvas īstenošanai varētu atšķirties atbilstoši esošajai situācijai (bērnu skaits, cilvēkresursu, telpu pieejamība u.c.).
Ņemot vērā minēto, pedagoģiski medicīniskās komisijas funkcijas būtu deleģējamas institūcijai, kas specializējas bērnu izglītībā, psiholoģijā un sociālajā darbā.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka pasākumam nav pievienots ietekmes uz budžetu aprēķins, vismaz indikatīvais, tādējādi neradot priekšstatu par potenciālajām pasākuma ieviešanas izmaksām valsts budžetam.
 

-

Attiecībā par 2.tabulas 12.punktu “Veikt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”, pilnveidojot regulējumu par atbalsta pasākumu noteikšanu un piemērošanu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošajās programmās”, Veselības ministrija aicina papildus izvērtēt MK noteikumu grozījumu ietekmi attiecībā uz izglītības iestādes direktora tiesībām lemt par skolēna izglītošanu attālināto mācību formātā, piemēram, cik izplatīta ir šī prakse, kādos gadījumos realitātē tiek piemērota, vai šie grozījumi ir sasnieguši mērķi - vai mazinās vardarbība izglītības vidē u.t.t.

-

Veselības ministrija, ņemot vērā VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca" speciālistu viedokli, izsaka priekšlikumu par 2. tabulas “TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS (PLĀNOTĀS DARBĪBAS) iekļaujošās izglītības attīstībai visās izglītības pakāpēs” 4.punktā “Pilnveidot pirmsskolas izglītības skolotāja studiju programmu, to papildinot ar iespēju iegūt papildus kredītpunktus speciālajā izglītībā” minēto, norādot, ka iespēja iegūt papildus kredītpunktus speciālajā izglītībā nav pietiekama. Vēršam uzmanību, ka iekļaujošās izglītības attīstības kontekstā visiem jauniem skolotājiem ir jāsaņem plašas zināšanas speciālajā pedagoģijā, proti, šiem papildus priekšmetiem būtu jābūt daļai no obligāto studiju kursu klāsta, nevis tikai izvēles.

-