Atzinums

Anotācijā norādīts, ka rīkojuma projektā minētā zemes vienība nodota privatizācijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”. Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7.panta pirmajai daļai, lēmumu par valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. Savukārt minēta panta 2.1 daļa paredz, ka, ja valstij piederošs vai piekrītošs apbūvēts zemesgabals saskaņā ar citiem likumiem nav privatizējams vai atsavināms, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valstij piederošu vai piekrītošu apbūvētu zemesgabalu.

Kā var secināt no rīkojuma projekta anotācijā ietvertās informācijas, rīkojuma projektā minētā zemes vienība līdz grozījumiem Meža likumā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, nevarēja tikt nodota privatizācijai, līdz ar to lūdzam anotācijā pamatot rīkojuma projekta virzību, attiecīgi skaidrojot pamatu rīcībai, kad zemes vienība nododama privatizācijai būvju īpašniekiem pēc 17 gadiem, ja privatizācijas ierosinājuma laikā zemes vienība nebija privatizējama. Kontekstā ar minēto lūdzam arī skaidrot, vai attiecībā uz rīkojuma projektā minēto zemes vienību nebija jāpieņem lēmums par atteikumu nodot privatizācijai zemes vienību, ievērojot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7.panta 2.1 daļā noteikto.

-

Ņemot vērā, ka rīkojuma projekta realizācijas gadījumā tiks atsavināta valsts meža zeme privātpersonai, kā arī rīkojuma projekta tiesiskais pamats ir Meža likums, lūdzam pirms projekta tālākas virzības saņemt atzinumu arī no Zemkopības ministrijas.

-

Anotācijā norādīts, ka atbilstoši grozījumiem Meža likumā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

No minētā Tieslietu ministrija secina, ka uz rīkojuma projektā minēto meža zemi, kas tiek nodota privatizācijai, piemērojami jaunais regulējums, kad tomēr var valsts meža zemi nodot privatizācijai. No rīkojuma projekta izriet, ka ar to atļauts būvju īpašniekam privatizēt zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi 0,4200 ha platībā. Lūdzam izvērtēt un anotācijā skaidri norādīt, kuri no kritērijiem, kas minēti Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā, izpildās konkrētajā gadījumā, īpaši ņemot vērā to, ka, piemēram, Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 12. un 12.¹ punktā ietverts regulējums, kas pieļauj, ka jauno zemes vienību platība drīkst būt mazāka par teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikto minimālo platību gadījumos, kad nepieciešams sadalīt tādu zemes vienību, kur būvei un zemei ir dažādi īpašnieki.

-