Atzinums

Anotācijā ir nepilnīgi atspoguļoti Secinājumi, ko sniedzis VVD sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā Mērsraga un Rojas akvakultūras jūras sprostu ierīkošanai. VVD arī atsaucas uz Dabas aizsardzības pārvaldes galvenajiem secinājumiem. DAP atzinumā norāda, ka likuma “Par īpaši  aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumā AJT “Rīgas līča rietumu piekraste” kā izveidošanas mērķis norādīti gan ES nozīmes aizsargājami biotopi (smilšu sēkļi jūrā 1110, akmeņu sēkļi jūrā 1170), gan vairāk kā 20 aizsargājamas putnu sugu, piemēram, brūnkakla un melnkakla gārgale, tumšā un melnā pīle, kākaulis un mazais ķīris. DAP uzsver, ka šobrīd pēc kopējā slāpekļa un fosfora daudzuma jūras vides stāvoklis neatbilst labam jūras vides stāvoklim, kā arī dažādos informācijas avotos ir norādīti atšķirīgi dati nepieciešamajam samazinājumam. HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns paredz samazināt slodzi par 15% attiecībā uz slāpekli un par 25% attiecībā uz fosforu, kā arī jāņem vērā, ka atšķirībā no slāpekļa, fosfora slodze neuzrāda samazinājuma tendenci. Līdz ar to pirmsšķietami jau šobrīd secināms, ka paredzētā darbība radīs būtisku ietekmi uz Baltijas jūras vides stāvokli, jo situācijā, kad jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli, paredzētā darbība radīs papildus piesārņojuma slodzes. Plānotās darbības attālumi no ES nozīmes biotopiem nav uzskatāmi par aktuālajiem datiem, jo dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” ir 2018. gada dati. DAP vērš uzmanību, ka paredzētā darbība var atstāt negatīvu ietekmi arī uz putniem, jo var ietekmēt to barošanās paradumus, ziemošanas un spalvmešanas vietu izvēli. Akvakultūras var piesaistīt plēsējus, tostarp putnus, kas akvakultūras objektus izmanto kā barības avotus, kas tādā veidā var būtisku iespaidu uz akvakultūras veiksmīgu darbību arī jūrā. DAP ieskatā paredzētajai darbībai ir jāpiemēro ietekmes uz vidi un ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējumus, kuru ietvaros jāpiesaista atbilstošās jomas eksperti, kas izvērtētu paredzētās darbības ietekmi uz jūras biotopiem un putniem, Natura 2000 teritorijām un jūras labas vides stāvokli.

Lūgums papildināt Anotācijas tekstu ar šādu teikumu.

DAP atzinumā norāda, ka likuma “Par īpaši  aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumā AJT “Rīgas līča rietumu piekraste” kā izveidošanas mērķis norādīti gan ES nozīmes aizsargājami biotopi (smilšu sēkļi jūrā 1110, akmeņu sēkļi jūrā 1170), gan vairāk kā 20 aizsargājamas putnu sugu, piemēram, brūnkakla un melnkakla gārgale, tumšā un melnā pīle, kākaulis un mazais ķīris. DAP uzsver, ka šobrīd pēc kopējā slāpekļa un fosfora daudzuma jūras vides stāvoklis neatbilst labam jūras vides stāvoklim, kā arī dažādos informācijas avotos ir norādīti atšķirīgi dati nepieciešamajam samazinājumam. HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns paredz samazināt slodzi par 15% attiecībā uz slāpekli un par 25% attiecībā uz fosforu, kā arī jāņem vērā, ka atšķirībā no slāpekļa, fosfora slodze neuzrāda samazinājuma tendenci. Līdz ar to pirmsšķietami jau šobrīd secināms, ka paredzētā darbība radīs būtisku ietekmi uz Baltijas jūras vides stāvokli, jo situācijā, kad jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli, paredzētā darbība radīs papildus piesārņojuma slodzes. Plānotās darbības attālumi no ES nozīmes biotopiem nav uzskatāmi par aktuālajiem datiem, jo dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” ir 2018. gada dati. DAP vērš uzmanību, ka paredzētā darbība var atstāt negatīvu ietekmi arī uz putniem, jo var ietekmēt to barošanās paradumus, ziemošanas un spalvmešanas vietu izvēli. Akvakultūras var piesaistīt plēsējus, tostarp putnus, kas akvakultūras objektus izmanto kā barības avotus, kas tādā veidā var būtisku iespaidu uz akvakultūras veiksmīgu darbību arī jūrā. DAP ieskatā paredzētajai darbībai ir jāpiemēro ietekmes uz vidi un ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējumus, kuru ietvaros jāpiesaista atbilstošās jomas eksperti, kas izvērtētu paredzētās darbības ietekmi uz jūras biotopiem un putniem, Natura 2000 teritorijām un jūras labas vides stāvokli.

Anotācijā ir nepilnīgi atspoguļoti Secinājumi, ko sniedzis VVD sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā Mērsraga un Rojas akvakultūras jūras sprostu ierīkošanai. VVD arī atsaucas uz Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” atzinumu:
"Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, lai izaudzētu abās teritorijās kopā līdz 10 000 t foreļu gadā ir nepieciešams aptuveni 100 000 t barības, kas ievērojami pārsniedz iesniegumā norādītos apjomus (abās teritorijas kopā 8 000 t barības). Pie šādiem izmantojamiem barības apjomiem būtiski palielināsies  slāpekļa un fosfora emisijas, kas Institūta ieskatā gadā sasniegs vismaz 400 - 600 t slāpekļa un 50 -100 t fosfora. Ja slodzes (slāpekļa, fosfora un organiskā  materiāla) netiks novērstas, samazinātas vai kompensētas, tad ir sagaidāmi negatīvi efekti. Zivju audzētavu telpiskā izplatība un nozīmīgums, tai skaitā organiskā materiāla ietekme uz piegrunts skābekļa režīmu zem groziem, būtu papildus jāizvērtē, modelējot scenārijus. Noteikti jāizvērtē, vai ūdens straumju nestais organiskais materiāls var sasniegt un būtiski ietekmēt rietumu piekrastes aizsargājamos biotopus."

Lūgums papildināt Anotācijas tekstu ar šādu teikumu.

Saskaņā ar Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” atzinumu pēc provizoriskajiem aprēķiniem, lai izaudzētu abās teritorijās kopā līdz 10 000 t foreļu gadā ir nepieciešams aptuveni 100 000 t barības, kas ievērojami pārsniedz iesniegumā norādītos apjomus (abās teritorijas kopā 8 000 t barības). Pie šādiem izmantojamiem barības apjomiem būtiski palielināsies  slāpekļa un fosfora emisijas, kas Institūta ieskatā gadā sasniegs vismaz 400 - 600 t slāpekļa un 50 -100 t fosfora. Ja slodzes (slāpekļa, fosfora un organiskā  materiāla) netiks novērstas, samazinātas vai kompensētas, tad ir sagaidāmi negatīvi efekti. Zivju audzētavu telpiskā izplatība un nozīmīgums, tai skaitā organiskā materiāla ietekme uz piegrunts skābekļa režīmu zem groziem, būtu papildus jāizvērtē, modelējot scenārijus. Noteikti jāizvērtē, vai ūdens straumju nestais organiskais materiāls var sasniegt un būtiski ietekmēt rietumu piekrastes aizsargājamos biotopus.

Anotācijā ir nepilnīgi atspoguļoti Secinājumi, ko sniedzis VVD sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā Mērsraga un Rojas akvakultūras jūras sprostu ierīkošanai. VVD arī atsaucas uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" sniegot informāciju, ka paredzētā darbība var veicināt eitrofikācijas pieaugumu Rīgas līcī, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi un zivju resursiem, tāpēc aicina piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Lūgums papildināt tekstu ar šādu teikumu.

VVD atsaucas uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" sniegot informāciju, ka paredzētā darbība var veicināt eitrofikācijas pieaugumu Rīgas līcī, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi un zivju resursiem, tāpēc aicina piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

Anotācijas tekstā ir minēts, ka "5) jūras teritorijas atrodas Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekrastes zemūdens nogāzē ap 20 metru dziļuma izobātu. Abās teritorijās dibennogulumus veido smiltis: dažādgraudainas, smalkgraudainas un dūņas ar smiltīm, kas ir piemērotas akvakultūras fermu izvietošanai". Tomēr būtu jāņem vērā ietekmes uz blakus esošiem aizsargājamiem biotopiem (Akmeņeianie sēkļi jūrā jeb rifi), kas kalpo arī kā nārsta vietas reņģēm u.c. sugām.

Lūdzu papildināt tekstu ar šādu teikumu "Tomēr būtu jāņem vērā ietekmes uz blakus esošiem aizsargājamiem biotopiem (Akmeņeianie sēkļi jūrā jeb rifi), kas kalpo arī kā nārsta vietas reņģēm u.c. sugām."

Anotācijā ir apgalvots, ka "8) gliemeņu un aļģu audzēšana paralēli zivju audzēšanai, pēc AS "Musholm" pieredzes, nespēj panākt ievērojamu rezultātu slāpekļa (N) un fosfora (P) emisijas mazināšanai"

 Aļģu (Ulva intestinalis) audzēšana Rīga līci potneciāli varētu būt vidēji produktīva, savukārt alternatīvajā teritorija pie Liepājas varētu būt piemērota gan gliemeņu, gan aļģu audzēšanai. Šādus novērtējumus ir veikuši Latvijas un Igaunijas jūras zinātnieki. 

 

Svītrot 8) punktu. Tas nevar būt par argumentu Latvijas situācijā, veidojot akvakultūru Rīgas līcī, kas ir sensitīva ekosistēma.

Anotācijā tiek apgalvots, ka "jūras teritoriju atrašanās aiz piekrastes zonas ūdeņiem mazina eitrofikācijas ietekmi". Projektā iecerētās teritorijas atrodas Rīgas līcī, kurā eitrofikācijas līmenis ir ļoti augts. Tāpēc šo apgalvojumu ir jāsvītro. Tas ir pretrunā ar BIOR un LHEI sniegto informāciju.


 

Svītrot apgalvojumu, ka "jūras teritoriju atrašanās aiz piekrastes zonas ūdeņiem mazina eitrofikācijas ietekmi".

Anotācijā ir apgalvots, ka "AS "Musholm" jūras fermās, kas tika izveidotas attiecīgi 1979. un 2002. gadā, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un biotopu ietekmes novērtējumi. Novērtējumos secināts, ka jūras fermas neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtējo jūras vidi un neatstāj negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām."

Nevar pieņemt, ka nav sagaidāmā ietekme uz vidi un biotopiem, izmantojot ietekmes uz vidi novērtēju, kas veikts citā vietā ar atšķirīgiem vides apstākļiem. Novērtējumam jābūt vietai atbilstošam. Anotācija ir jāpildina at BIOR, LHEI un DAP sniegtajiem atzinumiem par sagaidāmajām ietekmēm.

-

Risinājuma aprakstā ir norādīts, ka "Pārbaudītās objektu teritorijas atrodas Liepājas, Rojas un Salacgrīvas piekrastē. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, "DHI Group" skrīningā secināja, ka visas trīs vietas pēc sešiem vērtēšanas kritērijiem ir piemērotas, tomēr Baltijas jūras Rīgas līča rietumu daļā Rojas piekrastē ir akvakultūrai labāki apstākļi salīdzinājumā gan ar Liepāju, gan Salacgrīvu. No foreļu akvakultūrai piemērotajām teritorijām Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekraste ir vairāk ieteicama no ūdens dziļuma, ūdens temperatūras un attāluma līdz ostai viedokļa. Šie trīs kritēriji ir ekonomiskie kritēriji, bet vides apsvērumi nav vērtēti.

Ja visas vietas ir piemērotas, tad būtu jāizvēlas vieta, kur sagaidāma mazāk būtiska ietekme uz vidi/jūras ekosistēmu. Tāda varētu būt teritorija ārpus Rīgas līča. Baltijas jūras atklātajā daļā zivju akvakultūru ir iespējams veiksmīgāk kombinēt ar gliemeņu audzēšana, kas mazinātu vai novērstu barības vielu noplūdi vidē. Šāds risinājums atbilstu JTP nosacījumiem attiecībā uz akvakultūru.

Anotācijā ir norādīts, ka "DHI Group" pārbaudīja trīs apgabalus Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai izvērtētu to piemērotību varavīksnes foreļu akvakultūrai pēc sešiem vērtēšanas kritēriji: 1) ūdens dziļuma,
2) ūdens temperatūras,
3) skābekļa saturācijas,
4) ūdens sāļuma,
5) toksisko aļģu klātbūtnes,
6) attāluma līdz ostai."

Lūdzu papildināt tekstu aiz šī uzskaitījumu ar zemāk sniegto tekstu. 

Vietas izvēlēs kritērijos nepietiekami ņemti vērā aspekti, kas saistīti ar ietekmi uz vidi un Natura 2000 teritoriju, kā arī Rīgas līča ekosistēmas specifiskās iezīmes (daļēji noslēgta sistēma ar ļoti ierobežotu ūdens apmaiņu), kā arī pašreizējais vides stāvoklis.

Papildināt Problēmas aprakstu ar informāciju, kas tika izteikta 2023.gada 28. aprīļa VARAM Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmē. 

Sanāksmē tika norādīts, ka zivju akvakultūra ir attīstāma, ja ir izvērtēti visi aspekti un tiek veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums un paralēli tiek plānota sasaistīta ar kādu no multi-trofiskajām akvakultūrām. ir jāievieš papildus kompensējošie mehānismi (zemākas trofijas akvakultūras), kas izņem slāpekli un fosforu, ko zivis saražos, un tas viss ir sarēķināts, ka nekaitē videi.

Papildināt tekstu arī arī ar zemāk uzskaitītām grupām un ietekmēm.
 

Fiziskas personas: "Tūristi un atpūtnieki (Rīgas līča pludmales apmeklētāji)"
Ietekmes apraksts
Vides ietekmes var radīt negatīvu ietekmi uz atpūtas iespējām Rīgas līča pludmales apmeklētājiem, jo aprakstītā iecere var radīt ietekmi uz peldūdeņu un pludmaļu kvalitāti (aļģu augšana un ziedēšana).
Juridiskās personas
Tūrisma uzņēmēji
Zvejnieki
Ietekmes apraksts
Zivju akvakultūras darbības sekas var ietekmēt tūrisma darbību Rīgas līča piekrastē, kā arī zvejas apjomus, jo būs ietekme uz zivju nārsta un barošanās vietām.
 

Papildināt ietekmes aprakstu ar šādu teikumu, jo pašreiz tas norāda tikai uz iespējamo pozitīvo ietekmi.

Tai pašā laikā akvakultūras radītais piesārņojumus rada būtisku negatīvu ietekmi uz jūras un piekrastes ūdeņu kvalitāti, tai skaitā peldūdeņu kvalitāti, kas ir arī būtisks tūrisma resurss Latvijas piekrastē. Zivju akvakultūra rada ietekmi arī uz zivīm vērtīgiem biotopiem, attiecīgi tas var ietekmēt zvejniecības nozari Rīgas līcī.
 

Lūgums precizēt ietekmes aprakstu, norādot, ka akvakultūra var radīt negatīvu ietekmi uz tūrisma nozares un zvejniecības uzņēmējiem.

Jā, tūrisma nozari piekrastē, jo tiks radīta nozīmīga piesārņojoša slodze.
Ietekme uz zivju resursiem, radīs ietekmi uz zvejniecības uzņēmumiem Rīgas līcī. Katrā no iecerētajām teritorijām, vaļējos sprostos, ir plānots iegūt līdz 5 000 t (kopā abās teritorijās līdz 10 000 t) foreļu gadā. Salīdzinājumā visi Rīgas līcī gan Latvijas, gan Igaunijas zvejnieki kopā nozvejo vidēji 30 tks. tonnu reņģu gadā. Tādejādi plānotās akvakultūras apjomi ir ļoti apjomīgi un ir jāvērtē ietekme uz visu ekosistēmu attiecībā uz vidē ievadīto barības apjomu un radīto vides piesārņojumu.

Lūgums precizēt ietekmes novērtējuma aprakstu.

Tiks radītas jaunas darbavietas, tai pašā laikā var tikt apdraudētas esošās daba vietas tūrisma nozarē un zvejniecībā.

 

Ir sniegta nekorekta informācija attiecībā uz Latvijas saistībām HELCOM konvencijas īstenošanā. 

Latvija kā Helsinku Konvencijas dalībvalsts ir apņēmusies nepārsniegt maksimālās pieļaujamās slāpekļa ieplūdes Rīgas līcī gadā - ir 43 074 t slāpekļa un 1061 t (skatīt https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/10/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Plānotās akvakultūras slodzes pieaugums veidotu apmēram 10% no Latvijas piesārņojuma slodzes. Lielās slodzes pieaugums varētu apdraudēt Latvijas starptautiskās saistības vides mērķu sasniegšanā.
 

Latvijas Hidroekoloģijas institūts nav nevalstiska organizācija, bet gan zinātniska institūcija.

-

Noslēgumā papildināt Anotācijas risinājumu aprakstu ar kopsavilkuma teikumu par iespējamiem riskiem uz Rīgas līča ekosistēmu.  

Ņemot vērā BIOR, Daugavpils Universitātes Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtos atzinumus pastāv liels risks, ka plānotā iecere radīs būtisku negatīvu ietekmi uz Rīgas līča ekosistēmu.