Atzinums

1.1.3. Secinājumi un iespējamo risinājumu izvērtējums
Ziņojumā norādīts, ka “ar atteikumu veikt saimnieciskās darbības vietas vai struktūrvienības reģistrāciju tiek ietekmētas Satversmē noteiktās personas pamattiesības uz īpašumu un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, VID ir jānovērtē šī ierobežojuma – atteikt reģistrēt saimnieciskās darbības vietu vai struktūrvienību, ja nodokļu maksātāja deklarētais saimnieciskās darbības veids (NACE 2. red.) neatbilst nekustamā īpašuma lietojuma veidam, – samērīgums un lietderība”. Lūdzam skaidrot, kā tiks vērtēts samērīguma un lietderības princips, un vai plānots izstrādāt noteiktus kritērijus, lai mazinātu interpretācijas iespējas.
 

-

1.1.3. Secinājumi un iespējamo risinājumu izvērtējums
Kopsavilkuma sadaļa

Ekonomikas ministrija nepiekrīt ziņojuma 1.1.3. sadaļā “Secinājumi un iespējamo risinājumu izvērtējums” ietvertajam apgalvojumam, ka būtu nepieciešami apjomīgi grozījumu normatīvajos aktos, lai varētu nodrošināt, ka saimnieciskā darbība tiek reģistrēta/veikta tikai tādā būvē, kas atbilst konkrētas darbības lietošanas veidam. Šāds apgalvojums ir mulsinošs. Saskaņā ar Būvniecības likuma 9.panta pirmās daļas regulējumu būve ir projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tas lietošanas veidam. Šāds princips ir uzsvērts arī 21.panta otrās daļas otrajā teikumā, t.i. ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Turklāt, būves ekspluatācija neatbilstoši lietošanas veidam ir uzskatāma par patvaļīgu būvniecību (18.panta otrā daļa), konstatējot šādu neatbilstošu ekspluatāciju būvinspektoram ir pienākums lemt par ekspluatācijas aizliegumu. Ekonomikas ministrijas prāt, normatīvais regulējums skaidri nosaka aizliegumu ekspluatēt būvi neatbilstoši paredzētai lietošanai (neatbilstošs lietošanas veids) un tas ir pietiekams pamats, lai kontrolējošās institūcijas varētu pieņemt lēmumu, kas nepieļauj šāda pārkāpuma acīmredzamu iestāšanos (kā piemēram LPS min savā piemērā par kafejnīcu).

Vienlaicīgi informējam, ka būtu jānošķir juridiskā adrese un struktūrvienības adrese (pakalpojuma sniegšanas vieta). Juridiskās adreses reģistrēšana konkrētajā vietā nenozīmē normatīvo aktu būvniecības jomā pārkāpumu, ja dzīvoklis kalpo tikai kā saziņas vieta. Attiecībā uz juridiskās adreses reģistrācijas aizliegumu būtu jāveic papildus izvērtējums un, iespējams, arī grozījumi normatīvajos aktos.

Ekonomikas ministrija nepiekrīt ziņojuma 1.1.3. sadaļā “Secinājumi un iespējamo risinājumu izvērtējums” un ziņojuma “Kopsavilkums” sadaļā 6.punktā dotajam uzdevumam, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāizvērtē, kādas darbības kādos lietošanas veida telpās būtu iespējams veikt bez pārbūves. Minētais jautājums ir būvniecības kontroles kompetences jautājums, kas saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 15.panta 14.punktu un Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu ir vietējās pašvaldības autonomā funkcija, kuras realizācijā tā ir neatkarīga un citām institūcijām nav tiesību iejaukties pašvaldības darbībā autonomās funkcijas ietvaros, kā arī dot tai saistošus norādījumus. Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums jaunā Pašvaldību likuma tapošanas procesā, kas paredzēja tiesības nozares ministrijai (tai skaitā par būvniecības politiku atbildīgajai ministrijai) sniegt saistošus norādījumus būvniecības administratīvā procesa ietvaros, tika noraidīts kā Satversmei neatbilstošs (arī Pašvaldību hartu pārkāpjošs). Šāda izvērtējuma veikšana, lai gan pirmsšķietami būtu vispārīgus principus iedibinoša, faktiski attiektos uz konkrētiem būvniecības un ekspluatācijas procesiem. Tas būtu viennozīmīgi uzskatāms par saistošu vietējas pašvaldības būvvaldei būvniecības kontroles ietvaros.

Atkārtoti vēlamies uzsvērt, ka apstāklis, ka lietošanas veida maiņa ir iespējama bez pārbūves, nenozīmē, ka īpašnieks ir tiesīgs uzsākt būves ekspluatāciju pretēji projektētajam lietošanas mērķis. Lietošanas veida maiņai bez pārbūves tiek sagatavota būvniecības ieceres dokumentācija un sertificētais speciālists, vērtējot katru konkrētu gadījumu atsevišķi un balstoties uz konkrētās būves īpašībām, apliecina vai lietošanas veidu var mainīt bez pārbūves. Līdz ar to, Ekonomikas ministrija uzskata, ka nebūtu iespējams sniegt vispārēju lietošanas veidu un faktiskās ekspluatācijas korelācijas tabulu. Piemēram, dzīvoklis var būt izbūvēts un aprīkots tā, kas tas atbilst arī, piemēram, biroja funkciju veikšanai. Taču varbūt arī situācija, ka kādā konkrētā gadījumā dzīvojamās telpu grupas raksturīpašības ir tādas, kas bez pārbūves nepieļauj biroja funkcijas akceptēšanu.

Norādām, ka būvvaldei jau šobrīd ir tiesības efektīvi veikt ekspluatācijas uzraudzību, piemēram, saņemot informāciju no VID par no jauna reģistrētām saimnieciskās darbības vietām, iegūstot par būvēm datus no BIS vai NĪVKIS, piemērot administratīvo atbildību par normatīvo aktu būvniecības jomā pārkāpumu ar uzdevumu novērst patvaļīgās būvniecības faktu.

Ekonomikas ministrija nevar piekrist konceptam, ka būtu pieļaujams veikt būves ekspluatāciju neatbilstoši lietošanas veidam, neveicot lietošanas veida maņu normatīvajos aktos būvniecības jomā minētajā kārtībā. Tas būtu pretrunā ar būvniecības drošuma pamatprincipiem, līdz ar to EM iebilst pret Kopsavilkuma 6.punktā paredzēto uzdevumu.
 

-