Atzinums

7.3.2. uzdevums
Vēršam uzmanību, ka 0,5 ha tomēr ir salīdzinoši liela meža platība un nepieciešams rūpīgi izstrādāt regulējumu, kas sekmētu šo mežu (zaļās zonas) saglabāšanu iespējami ērti administrējamā un zemes īpašniekam izdevīgā veidā. Ierosinām:
1) Krasta kāpu aizsargjoslā saglabāt pašreizējo kārtību, ka tiek atmežota tikai platība zem būvēm, jo šeit mežs parasti atbilst ES nozīmes biotopam Mežainas piejūras kāpas un valsts ir atbildīga par tā saglabāšanu, turklāt pilsētās “atmežošana līdz 0,5 ha platībā” var veicināt vēlmi apbūvēt krasta kāpu aizsargjoslu.
2) izvērtēt iespēju informatīvajā ziņojumā izteikto priekšlikumu attiecināt uz 0,12 ha platību, kas atbilstu Meža likuma 3. panta otrās daļas regulējumam.
 

-

6.3. nodaļa
Vēršam uzmanību, ka darbi “būvlaukumā” var atstāt neatgriezeniskas izmaiņas vidē, tostarp iznīcināt dabas vērtības un ainavu, kas ir īpaši svarīgi aizsargājamās un ainaviski vērtīgās teritorijās, kā arī teritorijās ar ES nozīmes biotopiem, aizsargājamo sugu atradnēm u.c. neapbūvētās teritorijās. Tādēļ darbi dabā ir uzsākami tikai tad, kad projekts ir pilnībā izstrādāts, ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un ir skaidrs, ka tiek īstenota normatīviem atbilstoša iecere. Nav pieļaujam situācija, kad kā “0 cikls” tiek veikti darbi, kas nav tieši saistīti ar vēl projektēšanā esošās ieceres īstenošanu, kā savulaik notika palieņu uzbēršana ar "0 cikla projektu" tikai "zemes virsmas paaugstināšanai".
 

Papildināt problēmas aprakstu ar iepriekš minētajiem aspektiem, kas ir svarīgi, lai izvērtētu “vai un kādus sagatavošanas darbus būvdarbu veicējs var uzsākt, pirms ir veikta atzīme par projektēšanas nosacījumi izpildi”.
 

4.5.1. uzdevums
Lai neradītu maldinošu priekšstatu par iespējamiem atvieglojumiem ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, nepieciešams papildināt 4.5.1. uzdevuma aprakstu, ka pilnvērtīga ietekmes uz vidi izvērtēšana ir jāveic arī nacionālo interešu objektiem, lai pēc iepējas novērstu vai kompensētu negatīvo ietekmi uz vidi.
 

-

4.1. nodaļa
Uzskatām, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāsaglabā Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktā kompetence veikt teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izvērtējumu pēc savas iniciatīvas pēc dokumentu spēkā stāšanās. Līdzšinējā prakse liecina, ka VARAM konstatē dažādās kļūdas izstrādātajos teritorijas plānošanas dokumentos un ir jābūt instrumentam, kā tās novērst. Ja šādas tiesības VARAM nebūs, pastāv augsts risks, ka plānošanas dokumenti tiks pārsūdzēti Satversmes tiesā, tādejādi vēl vairāk paildzinot iespēju piemērot plānošanas dokumentu.
 

-

3.1.2. nodaļa
Vēršam uzmanību, ka 3.1.2. nodaļā aprakstītais sabiedrības līdzdalības process teritorijas attīstības plānošanā (“Teritorijas attīstības plānošanā pēc sākotnējas sabiedriskas apspriešanas tās rezultāti tiek apkopoti un pašvaldības dome lemj par saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai pamatotu noraidīšanu. Par pašvaldības domes pieņemtajiem lēmumiem sabiedrība tiek informēta atkārtotā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē.”) īsti neatbilst MK Noteikumos par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem noteiktajam (notiek sagatavotās plānojuma redakcijas publiskā apspriešana un pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana, ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par plānojuma pilnveidošanu nevis apstiprināšanu). Mūsu ieskatā plānojuma pilnveidotā redakcija ir dokuments, kas apspriežams kopumā un pēc būtības, jo tajā var būt ietverti gan iepriekš neapspriesti risinājumi, gan “vērā ņemto” priekšlikumu kontekstā var būt nepieciešama diskusija par iepriekš apspriestiem risinājumiem. Informatīvajā ziņojumā virzītais priekšlikums, ka “jaunie iebildumi būtu pamatojami ar piedāvāto noteikumu neatbilstību normatīvajam regulējumam, paredzot tiesības neapspriest jautājumus, kas attiecas uz sabiedrības priekšstatiem par labāko teritorijas izmantošanu” būtiski ierobežotu sabiedrības tiesības piedalīties plānojuma izstrādē. Turklāt nodrošināt plānojuma risinājumu atbilstību normatīviem ir elementārs plānojuma izstrādātāju pienākums. Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā arī pamatoti noraidīt priekšlikumus ir iespējams, neierobežojot iespējas sniegt priekšlikumus un par tiem diskutēt.
 

Svītrot 3.1.2.1. uzdevumu un attiecīgo problēmas aprakstu 3.1.2. nodaļā.

3.1.1.1. uzdevums
Teritorijas plānošanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un būvniecības procesi ir secīgi, turklāt Būvniecības likums jau nosaka publiskās apspriešanas gadījumus (14. panta piektā daļa: “(5) Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums.”), līdz ar to rodas šaubas, vai paredzētais 3.1.1.1. uzdevums – noteikt sabiedriskās apspriešanas mērķus un tvērumu katrā no posmiem – teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā, ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā un būvniecības procesā un veikt attiecīgus grozījumus normatīvos, ir pamatots un palīdzēs atrisināt 3.1.1. nodaļā minētās problēmas.

-

3.1.1. nodaļa
Vēršam uzmanību, ka sabiedrības informētības uzlabošana ir tikai viens no 3.1.1. nodaļā apskatīto problēmu risinājumiem, jo vēl svarīgāka ir plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentu izstrādes procesa un satura kvalitāte. Teritorijas plānojumā nedetalizēts atļautās izmantošanas zonējums un pārāk plašs atļautās izmantošanas klāsts var radīt problēmas īstenot “solīto” pilnā apjomā vides aizsardzības prasību dēļ, kas konkrētas ieceres īstenošanai tiek izvirzītas atbilstoši vides aizsardzības jomas normatīviem. Nereti publiskās apspriešanas ietvaros uz šādiem riskiem tiek norādīts, taču sabiedrības pārstāvju iebildumi netiek ņemti vērā.
Vēršam uzmanību, ka “plānotās izmantošanas ietekme uz apkārtējo apkaimi, ainavu, vidi” teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiek vērtēta tikai “plānotās izmantošanas” ne konkrētu ieceru un darbību līmenī, un diemžēl nereti šis izvērtējums (vides pārskats) ir ļoti virspusējs.
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto “sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām”. Attiecīgi izsvērtam un pamatotam vajadzētu būt plānotās teritorijas izmantošanas un sabiedrības priekšlikumu izvērtējumam.
Ierosinām papildināt aprakstu 3.1.1. nodaļā ar iepriekš minētajiem problēmas aspektiem un apsvērt risinājumus plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentu izstrādes procesa un satura kvalitātes uzlabošanai.

-

Informatīvajā ziņojumā problēmas nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā tiek apskatītas vienīgi no īpašumu attīstītāju viedokļa, taču teritorijas plānošanas un attīstības ieceru īstenošanas procesā ir jāievēro Latvijas Republikas Satversmē noteiktais, ka “115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”, kā arī Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktais “ilgtspējības princips – teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību”. Nereti tieši pārspīlētas attīstības ieceres, nerēķinoties ar dabas vērtībām un vietējās kopienas dzīves vides kvalitāti un neņemot vērā sabiedrības iebildumus, rada konfliktus un ievērojami pagarina ieceres īstenošanas laiku.
 

Papildināt informatīvā ziņojuma III nodaļas ievadu:
Nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu teritorijas plānošanas un būvniecības procesu, vienlaikus ir jānodrošina Latvijas Republikas Satversmē garantētās ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un, attīstot nekustamos īpašumus, ir jāievēro ilgtspējības princips, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību.