Atzinums

Lūdzam precizēt EEZ anotācijas 2.pielikumā 1.projektu “Pašvaldību noturībspējas un iedzīvotāju iesaistes stiprināšana krīzes situācijām”, 2.projektu “Bibliotēku attīstība kā pamats demokrātijai un saliedētai sabiedrībai” un 3.projektu “Sabiedrības un kultūras sektora gatavības uzlabošana krīzes situācijām”, atbilstoši Iekšlietu ministrijas vadlīnijām pašvaldībām sabiedrības līdzdalības pilnveidošanai civilās aizsardzības sistēmā, kā arī lietderības un efektivitātes nolūkos. 
Iekšlietu ministrijas vadlīnijas veidotas, pamatojoties uz Valsts kancelejas rīkotā inovāciju sprinta “Sabiedrības līdzdalības pilnveidošana civilās aizsardzības sistēmā” darba grupas priekšlikumiem ESF projekta ietvaros, tādējādi nav arī pieļaujams dubultfinansējums un nelietderīga resursu tērēšana, atkārtoti izstrādājot dokumentus, kurus krīžu vadībā iesaistītās puses jau ir izstrādājušas. Darba grupā piedalījās pārstāvji no vairākām ministrijām (tai skaitā, VARAM, IeM, KM), VUGD, NMPD, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām.
Uzskatām, ka resursu ieguldījumiem pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir jābūt pēc iespējas racionālākiem, efektīvāk izmantotiem un lietedrīgākiem, projektos sasniedzot konkrētus rezultātus, kas ir saskaņā ar esošo civilās aizsardzības sistēmu. 
Savus priekšlikumus esam balstījuši izpētē par partnervalsts pašvaldību funkcijām krīzes situācijās, tādējādi arī nodrošinot jēgpilnu pieredžu pārnesi.
Vēršam uzmanību arī, ka IKT datu bāzes plānotas gan 1., gan 3.projektā, tādējādi ir iespējams gan dubultfinansējums, gan nelietderīga donoru resursu izmantošana. 
Tāpat vēršam uzmanību, ka divi projekti ir vērsti uz kultūras institūcijām, kaut vietējās gatavības nodrošināšanu sniedz arī izglītības iestādes kā tipiskie evakuācijas punkti, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji, tāpat arī mediji komunikācijas un izglītības procesos. Kaut tie ir plānoti vietumis kā partneri, nav korekti pardzēt resursus tikai šauram iesaistīto pušu lokam, neskatoties no krīžu gatavības efektivitātes viedokļa. 

1. Precizēt 1.projektu “Pašvaldību noturībspējas un iedzīvotāju iesaistes stiprināšana krīzes situācijām” šādā redakcijā:
1.1. Aktivitāšu uzskaitījumā pirmos trīs punktus aizstāt šādā redakcijā: "1. Krīžu noturības uzlabošana:
1.1.Krīžu pārvaldības modeļa uzlabošana, tai skaitā, risku vadības mehānismu ieviešana plānošanā un situāciju novērtēšanā, kritisko pakalpojumu nodrošināšana, īstenojot arī pilotprojektus pašvaldībās;
1.2.Pašvaldību krīzes resursu apzināšana un kartēšana, tai skaitā, digitalizēšana;
1.3. Labās prakses apmaiņa par krīžu komunikāciju un krīzes komunikācijas materiālu sagatavošana;
1.4.Krīzēs iesaistīto sabiedrības grupu, tai skaitā, NVO, uzņēmēju, vietējo kopienu sadarbības mehānismu ieviešana un kopīgu pasākumu īstenošana."
1.2. Turpat un tālāk precizēt mērķa grupas, pie primārajām mērķa grupām papildinot ar valsts institūcijām (pašvaldībās), NVO un uzņēmējiem (īpaši, kritiskās infrastruktūras nodrošinātājiem pašvaldībās), jo bez šīm grupām nav iespējams plānot un īstenot gatavību krīzēm, jo īpaši tāpēc, ka daļa no tām ir iekļautas Civilās aizsardzības komisijās. Ja projekta mērķis ir visu pušu iesaiste un līdzdalības stiprināšana, tad tas ir jāīsteno kā caurviju pieeja arī pašā projektā.
1.3.Aizstāt pirmo sasniedzamo rezultātu ar " izstrādāti mehānismi kritisko pakalpojumu nodrošināšanai krīzēs, tai skaitā, īstenoti pilotprojekti un pieredzes apmaiņa.", jo šobrīd tas dublē otro rezultātu un rezultāti kopumā neatbilst plānotajām aktivitātēm;
1.4.Papildināt otro rezultātu ar "tai skaitā, NVO un uzņēmējiem", kā arī papildināt ar "komunikācija", lai rezultāti atbilstu plānotajām aktivitātēm.

2.Precizēt 2.projektu  “Bibliotēku attīstība kā pamats demokrātijai un saliedētai sabiedrībai” šādā redakcijā:
2.1.Papildināt 1.aktivitāti ar "sabiedrības un citu institūciju pārstāvjiem", jo ir kritiski svarīgi paaugstināt visu pušu gatavību un informētību par krīzēm, īpaši vietēja līmenī. Atšķirībā no bibliotēkām, piemēram, izglītības iestādes un kultūras centri ir tipiskie evakuācijas punkti, tāpēc gatavība krīzēm ir jāuzlabo pēc iespējas plašākam cilvēku skaitam.
Vēršam arī uzmanību, ka nav korekti sabiedrības informēšanā un izglītošanā noteikt kā prioritāro kanālu tikai vienu - bibliotēkas, jo kopumā šādu darbu veic arī vietējie mediji, nevalstiskās organizācijas un kopienas. Kaut tie ir plānoti kā projekta partneri, korekti ir sniegt vienādu attieksmi donoru resursu ieguldījumā.

Precizēt 3.projektu “Sabiedrības un kultūras sektora gatavības uzlabošana krīzes situācijām”
3.1. Svītrot aktivitāti "stiprināt gatavību krīzēm kultūras mantojuma un atmiņas institūcijās, īstenojot praktiskus pilotprojektus - muzejos, bibliotēkās, arhīvos un aizsargājamās kultūras mantojuma vietās: risku novērtējumi, rīcības plānu izstrāde, apmācības un simulācijas, infrastruktūras pielāgošana.", jo tā dublē 2.projektu, kurā tiek jau īstenota krīžu gatavība Kultūras ministrijas izvēlētajam prioritārajam sektoram. 
Piekrītam, ja pašvaldībās kopumā tiek izvērtēta evakuācijas punktu gatavība un to uzlabošana krīzes situācijām.
3.2. Attiecīgi lūdzam svītrot arī rezultātu "palielinājies kultūras mantojuma institūciju skaits, kurās atbilstoši aktuālajiem apdraudējumiem ir papildināti un pārbaudīti rīcības plāni ārkārtas situācijām, uzlabojot institūciju gatavību, tajā skaitā praktisko rīcībspēju krīzes apstākļos; izstrādātas un izplatītas nacionālās vadlīnijas kultūras mantojuma nozares noturības stiprināšanai."