Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas  (SM) izstrādāto projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"” (turpmāk tekstā Projekts) un izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus: 

LDDK iebilst pret Projekta 1.punktu SM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Šajā punktā SM piedāvā ieviest attiecībā uz vairākiem ar elektrisko piedziņu darbināmiem sporta vai atpūtas pārvietošanās rīkiem, nosacījumu, ka ir jābūt apdrošinātai personas civiltiesiskai atbildībai pret zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām. LDDK atbalsta nepieciešamību ieviest civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, jo tā palīdz ne tikai cietušajai pusei savlaikus saņemt nepieciešamos resursus, bet arī personai, kuras darbības rezultātā trešajai personai radušies zaudējumi, nenonākt maksātnespējas situācijā. Vienlaikus LDDK ieskatā to var nodrošināt ar divām alternatīvām - gan apdrošinot personas (konkrētā lietotāja) civiltiesisko atbildību, gan apdrošinot konkrētā pārvietošanās inventāra īpašnieka civiltiesisko atbildību. Turklāt, būtu vēlams norādīt arī elektriskās piedziņas jaudu, no kuras ir spēkā šāda prasība, kas, ņemot vērā ES Regulas Nr. 168/2013 noteikto klasifikāciju, varētu tikt attiecināta uz inventāru, kura elektriskās piedziņas jauda pārsniedz 250W. 
Priekšlikumi
Ietvert punktā arī alternatīvu - konkrētā pārvietošanās inventāra īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
 Norādīt elektriskās piedziņas jaudu, no kuras ir spēkā prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību.
LDDK iebilst pret Projekta 18.punktu SM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
SM piedāvā noteikt, ka Braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, elektroskrejriteņu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 15 km/h.
LDDK ieskatā šāds ierobežojums varētu būt atbilstīgs vietās, kur ietve vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš piekļaujas frontālajai apbūvei. Savukārt vietās, kur ietve vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš, kā arī tam piegulošā daļa ir labi pārskatāma un konkrētajā laikā uz tā nav gājēju, šāds ierobežojums nav pamatots. Vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

Priekšlikumi:
Ņemot vērā Projekta 12.punktā ietverto priekšlikumu attiecībā uz Noteikumu 127.punktun un 13.punktā ietverto priekšlikumu attiecībā uz Noteikumu 134.punkta redakciju, terminu sadaļu būtu vēlams papildināt ar Tramvaju sliežu klātnes definīciju.
Pamatojums
SM piedāvātā Noteikumu 134.punkta redakcija paredz, ka vienādas nozīmes ceļu krustojumā, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā, ja transportlīdzekļi atrodas uz savstarpēji vienādas nozīmes ceļa, pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa tramvaja sliežu klātni, no tās nenobraucot, neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem. Ņemot vērā, ka jebkuras neskaidrības priekšrocības nosacījumu ievērošanā var izraisīt nevēlamas sekas, citu transportlīdzekļu vadītājiem ir jābūt skaidram, kā tulkot nosacījumu: “pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis brauc pa tramvaja sliežu klātni, no tās nenobraucot”.

Ietvert Noteikumu 29.punktā papildus nosacījumu: “ar ieslēgtiem speciālajiem [gaismas un skaņas] signāliem”.  
Pamatojums
Noteikumu 29.punkta esošā redakcija paredz, ka Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus. Tomēr operatīvie transportlīdzekļi nezaudē saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumiem Nr.304 noteikto operatīvā transportlīdzekļa statusu arī tad, kad piedalās ceļu satiksmē, nepildot neatliekamus dienesta uzdevumus.

Izvērtēt iespēju 519.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" padarīt redzamāku, veidojot tai apmali, kā tas ir brīdinājuma un aizlieguma zīmēm.
Pamatojums
519. zīme "Apdzīvotas vietas sākums", kuras pamatfunkcija ir informēt autovadītājus par ļoti būtiskām braukšanas nosacījumu izmaiņām, ir ar papildzīmes dizainu, turklāt, tā ir ievērojami sliktāk pamanāma, nekā 520. zīme "Apdzīvotas vietas beigas".  

Izvērtēt iespēju mainīt Noteikumu 99.punktā ietverto nosacījumu secību.  
Pamatojums
Noteikumu 99.punkta esošā redakcija priekšplānā izvirza noteiktos ierobežojumus un tikai pēc tam seko nosacījumi ņemt vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). Rezultātā liela daļa vadītāju tieši noteiktos ierobežojumus uztver kā galveno vai pat vienīgo kritēriju, neņemot vērā, kas, turklāt, gandrīz vai obligāti ir jāievēro neatkarīgi no pārējiem faktoriem. Par to liecina gan dusmošanās par tiem braucējiem, kuri naktī un lietu uz slikti pārredzama ceļa nebrauc ar atļauto maksimālo ātrumu, kas pēc būtības ir paredzēts braukšanai gaišā dienas laikā uz sausa, labi pārredzama ceļa, kā arī tādi CSNg iekļuvušo autovadītāju izteicieni: “es braucu ar atļauto ātrumu” u.c.  Savukārt, ja Noteikumu 99.punkts paliek esošajā redakcijā, tad, iespējams, ir nepieciešama skaidrojoša kampaņa, kādiem apstākļiem ir paredzēts atļautais maksimālais ātrums. 

5. Izvērtēt iespēju zīmē "Stāvvieta"(537.) norādīt vairāk informācijas par stāvēšanas nosacījumiem
Pamatojums
Kā izriet no 537.zīmes nosaukuma, tā regulē stāvēšanas nosacījumus, no kā izriet, ka, braukšanas laikā ir būtiski pamanīt, ka konkrētajā vietā ir stāvvieta, kur ir iespējams apstāties un pirms transportlīdzekļa novietošanas stāvēšanai, rūpīgāk iepazīties ar nosacījumiem.
Šobrīd vadītāju iepazīstināšanai ar stāvēšanas nosacījumiem tiek izmantotas papildzīmes, tādā veidā gan nevajadzīgi samazinot citām zīmēm atvēlēto telpu, gan sadalot vadītāju uzmanību, kā arī sadārdzinot satiksmes organizāciju, it īpaši pilsētvidē.
Savukārt, iekļaujot stāvēšanas nosacījumus pašā zīmē, vadītāji, kuriem stāvvieta konkrētajā gadījumā nav nepieciešama, varētu vairāk uzmanības veltīt tieši ar braukšanu saistītām ceļa zīmēm.

Izvērtēt iespēju ieviest jaunu ceļa zīmi, kas norāda, ka pretī atrodas pretēja virziena vienvirziena ceļš.
Pamatojums
Sākotnēji šim nolūkam tika ieviesta zīme “Iebraukt aizliegts” (301.), savukārt mūsdienās šo zīmi arvien plašāk izmanto kā “spēcīgāku alternatīvu” arī vietās, kur pēc sākotnējā mērķa vajadzētu būt zīmei "Braukt aizliegts" (302.). Līdz ar to vadītājam, atrodoties frontāli pret zīmi “Iebraukt aizliegts”, nav skaidrs vai pretī ir vienvirziena iela, kur iebraukšana ietver ļoti augstu CSNg risku, vai zīme uzstādīta citiem mērķiem. Būtiski ir arī tas, ka 2024.gadā Noteikumu 210.punkts ir papildināts ar 7.apakšpunktu, un 212.7 punkta 5.apakšpunktu, kuri atsevišķām mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku grupām (velosipēdu un skrejriteņu vadītājiem) aizliedz braukt pa pretējā virziena brauktuvi, kas uz vienvirziena ielas atrodas ne tikai ceļa kreisajā, bet arī labajā pusē.
Zīmes dizains varētu būt atvasināts no 301.zīmes ar nelielu, no gaišā laukuma izejošu, uz leju vērstu bultu vai cits.

Izvērtēt iespēju papildzīmēs, kurās kopā ar kādu simbolu izmanto vārdu “Izņemot”, aizstāt to ar 330.zīmes simbolu
Pamatojums
Iebraucējiem no citām valstīm rakstītie teksti nav saprotami.

Izvērtēt, cik pamatoti gadījumos, kad galvenā ceļa virziens mainās pa labi, ir 847.papildzīmi kombinēt ar 201. ceļa zīmi.
Pamatojums
Gadījumos, kad galvenā ceļa virziens mainās pa labi, to norāda 847.papildzīme "Galvenā ceļa virziens". Savukārt 201. ceļa zīme norāda, ka transportlīdzeklis krustojumā atrodas priekšrocības pozīcijā pret šķērsojamo ceļu. Tomēr gadījumos, kad galvenā ceļa virziens mainās pa labi, taisni un pa kreisi braucošajiem transportlīdzekļiem nav priekšrocības pozīcija pret šķērsojamo ceļu. No tā izriet, ka gadījumos, ja šāda veida krustojumos 847.papildzīme jebkādu iemeslu dēļ nav redzama, 201. ceļa zīme var radīt maldinošu priekštatu par krustojuma izbraukšanas kārtību.
 

-