Atzinums

Biedrība “Latvijas Kūdras asociācija” ir iepazinusies ar Informatīvā ziņojuma par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk - ZIZIMM) sektora virzību uz klimatneitralitāti projektu (turpmāk – projekts) un izsaka savus iebildumus.
1. Lūdzam ievērot konsekvenci terminu lietošanā. Termini lietoti ļoti brīvi, vietām nepamatoti aizvietojot vienu ar otru: organiskās augsnes, kūdraugsnes, hidromorfās augsnes, izstrādātie kūdras lauki utt. Būtu lietderīgi projekta sākumā dot terminu skaidrojumu. Piemēram, 3. lpp. ir teikums “Hidroloģiskā režīmā atjaunošana un mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos …” Par organiskajām augsnēm runā attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet attiecībā uz izstrādātajiem kūdras laukiem ir jāizmanto apzīmējums “vēsturiskās kūdras ieguves vietas” atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (MK rīkojums Nr. 531, 14.07.2022.) lietotajam. Turpmāk tekstā ir atsauce uz šo plānu. Lūdzam labot pasvītroto teikuma daļu, to papildinot ar “un”, izsakot šādā redakcijā: “… organiskās augsnēs un izstrādātajos kūdras laukos”. Minētais attiecas arī uz citām vietām projektā, kur minēts “organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos”.
2. Projekta 18.lpp. pēdējā rindkopā pasākuma “b) degradēto kūdras purvu rekultivācija” aizstāt ar “vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija” atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (TPTP) lietotajam apzīmējumam. Projekta 38.lpp. lietots pareizi, atbilstoši TPTP.
3.Projektā iekļautā nodaļa “Kūdras resurss un nozare” (26.lpp. un tālāk) ir vienpusēja, tā jāpapildina un jālabo. Nodaļa jāsāk ar informāciju par kūdras ieguves nozīmi tautsaimniecībā, kā tas ir darīts iepriekšējā nodaļā par mežsaimniecību. Šeit sniedzam papildināšanai nepieciešamo informāciju.
Purvi (kūdras atradnes) aizņem 10% Latvijas teritorijas. Kopējie kūdras resursi tiek lēsti 11,3 miljardi m3, jeb 1,7 miljardi t (avots: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/kudra-sapropelis-un-dziednieciskas-dunas).  Latvija atrodas reģionā, kur nokrišņi pārsniedz iztvaikošanu, līdz ar to kūdras resurss Latvijā pieaug. Kūdras ieguve notiek 4% no kopējās atradņu teritorijas, kopējais kūdras ieguves licenču laukums 2023. gada 1. janvārī bija 25 456 ha, no kuriem ieguve notiek aptuveni 15 000 ha. Pārējā licenču laukumu platība tiek sagatavota ieguvei vai arī rekultivācijai. Vidējais ieguves apjoms pēdējos 10 gados (2023.-2022.) ir 1,17 milj t. (1168,3 tūkst. t) (Avots: CSP).
97 % no Latvijā iegūtās kūdras izmanto dārzkopībai visā pasaulē – dārzeņu, dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanai. Lielākā daļa no iegūtā resursa (93 %) tiek eksportēta. Kūdras eksports ir devums Latvijas tautsaimniecībai, pēdējo piecu gadu laikā tas ir vidēji 1,45 % no kopējā valsts eksporta eiro(Avots: CSP). 
Kūdras ieguves nozare ir arī nozīmīgs darba devējs lauku apvidos, vidēji gadā nozarē pastāvīgi nodarbināti 2000 darbinieki un sezonas laikā 3000. Vidējā alga nozarē ir virs vidējās algas valstī.
Attiecībā uz kūdras nozīmi mežsaimniecībā sniedzam sekojošo informāciju.
Izmantojot mūsdienu meža atjaunošanas tehnoloģijas, tajā skaitā mašinizētu stādīšanu, koku stādu izaudzēšanai nepieciešama kūdra. Tās uzdevums ir nodrošināt optimālu vidi stāda audzēšanas laikā, kā arī saglabāt ūdeni un barības vielu rezervi pirmajā sezonā pēc iestādīšanas. Kūdras spējai akumulēt par savu masu 10 reizes lielāku ūdens daudzumu ir īpaša nozīme mainīgos laikapstākļos, saglabājot stādu dzīvotspēju ilgstoša sausuma apstākļos. Latvijā gadā izaudzē 70 milj. koku stādu (Latvijas valsts meži, Rīgas meži), daļu stādu eksportē, bet daļu izmanto meža atjaunošanai un apmežošanai, tajā skaitā, apmežojot organiskās augsnes lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kas Latvijā ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem zemes sektorā. Šobrīd meža ietvarstādu audzēšanai nav kūdras substrātiem līdzvērtīgas alternatīvas.
Ar koku stādiem kūdra atgriežas mežā (ja audzē konteinerstādus) vai to iestrādā kokaudzētavu pieaudzēšanas poligonos, lai izaudzētu kailsakņu stādus  un stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu, vienlaicīgi mazinot biogēno elementu izskalošanos no augsnes. Apzaļumojot pilsētas, kūdra līdz ar stādiem atgriežas augsnē. Kūdras substrātus, ko izmanto dārzeņu audzēšanā, pēc izmantošanas iestrādā augsnē kā augsnes ielabotāju, samazinot minerālmēslojuma patēriņu, biogēno elementu izskalošanos, papildinot oglekļa saturu augsnē un veicinot augu augšanu un CO2 piesaisti.
70 milj. meža stādu izaudzēšanai patērē 45 500 m3 (9100 t) kūdras. Šo kūdras apjomu var iegūt no 75 ha kūdras ieguves lauku, ieguves laikā radot 10,01 kt CO2 SEG emisiju. Ar 70 milj. koku stādu var apstādīt 28  000 ha (vidēji 2500 stādi/ha) zemes. Iestādītais mežs 70 gadu laikā radīs piesaisti 12 320 kt CO2  (vidēji 440 t/ha). Izmantojot kūdru, izaudzē kvalitatīvus stādus, kas nodrošina papildu pieaugumu un līdz ar to piesaisti.
Minētais jāņem vērā, runājot par emisijām no kūdras ieguves. Kā projektā minēts, tūlītējās oksidācijas metode neatbilst reālajai situācijai kūdras izmantošanā, tādēļ būtu jāveic attiecīgi pētījumi un jārosina izmaiņas IPCC aprēķinu metodikā.
4. Nodaļā “Kūdras resurss un nozare” iekļautā teikuma daļa “tomēr Latvijā nav izstrādāts saistošs regulējums, kas noteiktu maksimāli pieļaujamo kūdras ieguves apjomu” ir jāsvītro, ņemot vērā, ka vidējais ieguves apjoms pēdējos 10 gados ir 1,17 milj t. un nav pamata uzskatīt, ka tas varētu būtiski palielināties. Kūdras ieguve ir atkarīga no laikapstākļiem ieguves sezonā un, ja nokrišņu daudzums ir liels, gadā ieguve var būt zem viena milj. t, savukārt, ja nokrišņu maz – virs. Ilgākā periodā tas izlīdzinās, jo licences laukumu kopējā platība pēdējos gados ir vidēji  25 450 ha un nav pamata uzskatīt, ka tā būtiski palielināsies.
Teikums “Esošā nodokļu sistēma neatspoguļo kūdras ieguves ietekmi uz SEG emisijām un uz biodaudzveidību.” ir jāsvītro. Latvijā neviens nodoklis neatspoguļo darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, tam ir citi instrumenti: ietekmes uz vidi novērtējums, dabas aizsardzības jomu reglamentējošie normatīvie akti. Savukārt, dabas resursu nodoklis par oglekļa dioksīdu tiek piemērot piesārņojošām darbībām, stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, nevis dabas resursu ieguvei. Dabas resursu nodoklis par kūdras ieguvi jau tikko ir paaugstināts (grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā izsludināti 21.12.2023.).
5. Nodaļā “Kūdras resurss un nozare” iekļautais teikums “Atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datiem ārpus Natura2000 teritorijām aizsargājamie biotopi “7110* Aktīvi augstie purvi” un “7120 Degradēti augstie purvi” sastopami tikai 37256 ha platībā.” ir jāsvītro. Šī informācija neattiecas uz nodaļas un ziņojuma par ZIZIMM sektoru tēmu. DB "Ozols" nav uzskaitīti visi purvi, bet tikai tie, kas iekļauti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī atzīmētas tās vietas, kur eksperts ir konstatējis dabas vērtības. Līdz ar to minētā informācija neatspoguļo ne neietekmēto, ne cilvēka darbības ietekmēto purvu (mitrāju) platību.
Teikums “Ņemot vērā ES un globālās tendences attiecībā uz kūdraugšņu un organisko augšņu izmantošanu, …” labojams redakcionāli, jo kūdraugsne arī ir organiskā augsne.
6. Projekta nodaļā “6.1. ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļautie pasākumi” labojams 5. pasākuma nosaukums “5.Hidroloģiskā režīmā atjaunošana – mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos.”, nodalot organiskās augsnes lauksaimniecības zemēs un vēsturiski izmantotos kūdras ieguves laukus.
7.Projekta nodaļā “6.2. ZIZIMM mērķa scenārija projekts” 51.lpp. iekļautais teikums  “Pārtraucot organisko augšņu apsaimniekošanu aramzemēs un zālājos, tajos vairs neuzskaitīsies SEG emisijas, jo tās pāries uz meža zemēm un mitrzemēm.” ir jāsvītro vai jāprecizē, jo aramzemes, zālāji un mitrzemes ir atšķirīgas SEG uzskaites kategorijas.
8.Nodaļa “6.5.ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļauto pasākumu izvērtējums (SVID analīze)” papildināma un labojama.
Pasākums “Pārslapināšana – dabiskā apmežošanās pārslapinātās, organiskās augsnēs LIZ” stiprajās pusēs minētais “nodarbības veicināšana lauku reģionos” izslēdzam no sadaļas “Iespējas”, jo pārslapināšana, visticamāk, nodarbinātību samazinās, jo līdz šim veiktā saimnieciskā darbība nebūs iespējama.
Labojams pasākuma “Pārslapināšana – mērķtiecīga meža ieaudzēšana pārslapinātās organiskās augsnēs izstrādātajos kūdras laukos”, nosaukums, nodalot organiskās augsnes lauksaimniecības zemēs un vēsturiski izmantotos kūdras ieguves laukus, papildinot ar saikli “un”.
Pasākums “Pārskatīt kūdras produktu  izmantošanu” ir izslēdzams. Ja pasākumu neizslēdz, ir jālabo un jāpapildina SVID analīzē norādītais.
Ja Latvijā pārskatīs kūdras produktu izmantošanu (nav skaidrs, kas tieši ar to domāts), tad netiks sasniegts Stiprajās pusēs norādītais “relatīvi nozīmīgs SEG emisiju samazinājums”. Kūdras tirgus ir globāls un pieprasījums pēc kūdras produktiem - substrātiem pieaug.
Stiprajās pusēs minētais “purvu biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanās” nav patiess, jo dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka purvu biotopi nav apdraudēti. Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu (purvu un purvainu mežu) teritorijas.
No sadaļas “Vājās puses” svītrojams apgalvojums “nepieciešama ES kopīga politika kūdras aizstāšanai substrātos, substrātu lietošanas samazināšanai”. Kamēr nav atrasts alternatīvs substrāts pietiekamā daudzumā un kvalitātē, runāt par kopīgu ES pieeju ir pāragri.
Sadaļa “Draudi” papildināma ar: “darba vietu un ienākumu zudums”, “kvalitatīvu meža stādu materiāla trūkums” un “negatīva ietekme uz dekoratīvo augu nodrošinājumu”. Ja būtiski samazinās vai pārtrauks kūdras ieguvi, laukos palielināsies bezdarbs, samazināsies nodokļu ienākumi.  Projektā vairākās vietās minēta apmežošana, nepieciešamība pēc kvalitatīvām mežaudzēm, bet ir arī minēts, ka var pietrūkt meža stādmateriāla. Bez kūdras substrāta nevar runāt par kvalitatīviem meža stādiem (piemērs: Strenču kokaudzētava). Tāpat, pilsētu apzaļumošana, kas ir būtiska dzīves kvalitātes nodrošināšanai pilsētā, nav iespējama bez kūdras substrāta izmantošanas.
9. Projekta 7. nodaļas sadaļa “Realizētie pētījumi, kas būtiski ZIZIMM informatīvā ziņojuma  izstrādes procesā” papildināma ar informāciju par projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103). Projekta gaitā tika mērītas SEG emisijas dažādos zemes lietojuma veidos. Projekta rezultāti Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ļāva pāriet no noklusējuma emisiju faktoriem uz nacionālajiem un izmantot 2. līmeņa aprēķinu metodi, kas parādīja, ka emisijas kūdras ieguves laukos ir pārvērtētas.
10. Projekta 7. nodaļas sadaļa “Citi potenciālie pētījumi, kas būtiski ZIZIMM sektoram” ir labojama un papildināma.
Pētījuma “Kūdras ieguves un tās produktu SEG novērtējums” nosaukums un mērķis precizējami. Pašreizējā redakcijā minētā “kūdras produktu izstrāde” (šķiet, domāta kūdras produktu ražošana) neattiecas uz ZIZIMM sektoru, bet uz rūpnieciskajiem procesiem. Nepieciešams pētījums “Faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas dārzkopības un lopkopības kūdras izmantošanas laikā, oglekļa uzglabāšanās laiks dažādos produktos.”. Pētījuma rezultāti: tūlītējas oksidācijas metodes aizstāšana, darbību datu pilnveidošana par kūdras ieguvi un tiešo pēcizmantošanu uz lauka kopš 20. gs. vidus, kā arī par to, cik ilgi kūdras produktos uzglabājas ogleklis.  
11. Asociācija iebilst pret 9. secinājumu (65. lpp.) “9. Lai veicinātu ZIZIMM sektorā noteikto mērķu sasniegšanu, ir izvērtējama dabas resursu nodokļu likmju pārskatīšana. “, ņemot vērā, ka iepriekš dabas resursu (DRN) nodoklis minēts tikai sakarā ar kūdras ieguvi. Ar likmju pārskatīšanu, visticamāk, domāta likmju paaugstināšana, ka tikko jau ir izdarīta (grozījumi likumā izsludināti 21.12.2023.). DRN paaugstināšana neveicinās kūdras ieguves samazināšanu, jo pieprasījumu pēc kūdras nosaka tirgus. Latvijā nav ieviests princips, ka samaksātais dabas resursu nodoklis tiktu novirzīts kādu vides vai klimata aizsardzības jautājumu risināšanai, līdz ar to nodokļa paaugstināšana nesasniegs ne vides vai dabas aizsardzības, ne klimata politikas mērķus.  
 

-