Atzinums

Uzskatām, ka nevar piedāvāt Ministru kabinetam atbalstīt LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu pirms ir sniegta papildu informācija un pilns izvērtējums par minētā priekšlikuma ieviešanu. Attiecīgi neatbalstām Ministru kabineta rīkojuma projekta 1., 3. un 4.punktu pašreizējā redakcijā.

-

Lūdzam skaidrot kā LIAA juridiskā statusa izmaiņas ietekmēs LIAA kā finansējuma saņēmēju, kurš šobrīd noteikts kā ierobežotā atlasē izvēlētā valsts iestāde.
Lūdzam skaidrot, kā LIAA atlīdzības fonda pieaugums ietekmēs ES fondu projektu budžeta saturu, t.sk. plānoto LIAA darbinieku atalgojuma un finansējuma mērķa grupai jaunu proporciju.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.2.2.sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" (23.lpp.) norādīts, ka kā maksas pakalpojums plānots TEP veikšanas privātās publiskās partnerības (PPP) projektiem un stratēģiskiem valsts projektiem, kur projektu “priekš-finansējums” pēc projekta beigšanas veido bāzi nākamo projektu attīstībai, neprasot valsts budžetā papildus finansējumu nākamo projektu attīstībai. Kā potenciālo projektu piemēri norādāmi:
- licences laukumu izsoļu atkrastes vēja parku attīstībai sagatavošana (2025.-2026.gadā);
- Vēja parku attīstība valsts īpašumā esošās meža zemēs, projektu sagatavošana saules paneļu parku attīstības iespējām valsts un pašvaldību īpašumos;
- CO2 un H2 uzkrāšanas teritoriju izpēte un attīstība.
Lūdzam papildināt minēto informāciju ar detalizētu minēto darbības īstenošanas izvērtējumu.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.2.2.sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" (24.lpp.) norādīts, ka kā maksas pakalpojums plānota iepirkumu organizēšana pētījumu un metodoloģijas izstrādei. Lūdzam papildināt minēto informāciju ar detalizētu minēto darbības īstenošanas izvērtējumu.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.sadaļā "Risinājums: LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu" (19.lpp.) norādīts, ka “nodibinājuma darbībai ir nepieciešami vienreizējie ieguldījumi 10 468 858 euro apmērā, tai skaitā mantiskais ieguldījums nekustamajā īpašumā Pērses ielā 2, Rīgā”, vienlaikus 5.1.sadaļā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" (26.lpp.) norādīts, ka “nodibinājuma darbībai ir nepieciešami vienreizējie ieguldījumi  8 750 000 euro apmērā, kas nepieciešami jaunu darbības virzienu izstrādei un jaunu pakalpojumu ieviešanai LIAA darbības efektivitātes uzlabošanas nolūkos, un mantiskais ieguldījums – nekustamais īpašums Pērses ielā 2, Rīgā.”
Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju nekustamais īpašums (kadastra nr.0100 030 0056) Pērses ielā 2, Rīgā, ir valsts īpašums.
Attiecīgi lūdzam precizēt konceptuālo ziņojumu, precizējot kāda darbība ir plānota ar minēto īpašumu (nesakritības 19. un 26.lpp.). Vienlaikus lūdzam papildināt minēto informāciju, skaidrojot tās īstenošanas iespējamību atbilstoši normatīvajiem aktiem.

-

Likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" ir ieplānota dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 8 177 249 euro apmērā. Attiecīgi jāprecizē konceptuālā ziņojuma 5.1.sadaļas "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" tabulā sniegtā informācija.

-

Konceptuālā ziņojuma 5.1.sadaļā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" ir minēts, ka pašlaik LIAA īsteno sešus Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektus. Norādām, ka valsts budžeta līdzfinansējums un priekšfinansējums Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai var tikt piešķirts no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ministrijām un citām centrālajam valsts iestādēm, līdz ar to publiskajam nodibinājumam Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, ka arī to administrēšana būs jānodrošina no saviem līdzekļiem.
Turklāt arī attiecībā uz Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu "Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā" norādām, ka šobrīd līdzfinansējums no valsts budžeta tam ir ieplānots Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 67.06.00 "Eiropas Kopienas iniciatīvas projekti" pamatojoties uz 2018.gada 4.septembrī Ministru kabinetā atbalstīto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas turpmākās dalības nodrošināšanu Eiropas Biznesa atbalsta tīklā" (prot. Nr.41 31.§), savukārt pēc nodibinājuma izveides tas būs nodrošināms no nodibinājuma līdzekļiem, jo normatīvais regulējums neparedz valsts budžeta finansējuma piešķiršanu nodibinājumiem ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai.  
 

-

Konceptuālā ziņojuma 5.1.sadaļā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" ir norādīts, ka papildus vienreizējiem ieguldījumiem ir nepieciešams budžeta finansējums atbilstoši apstiprinātajam likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam", kā arī turpmākajos gados ne mazāk kā  8 753 971 euro apmērā valsts deleģēto funkciju īstenošanai esošajā apjomā. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrijas budžeta bāzes izdevumos 2023.-2025.gadam finansējums LIAA programmām 2025. gadam ir 2024.gada līmenī, attiecīgi, ja nodibinājumam deleģēto funkciju īstenošanai 2025.gadam būs nepieciešams papildu finansējums 1 367 761 euro apmērā, tad  jautājums skatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām. 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.sadaļā  "Risinājums: LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu" un 5.1.sadaļā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" ir sniegta informācija par nepieciešamo vienreizējo ieguldījumu, vienlaikus no 5.1.sadaļas tabulas var secināt, ka tā veikšanai 8 750 000 euro apmērā ir  nepieciešams papildu finansējums 2022.gadā. Lūdzam sniegt pamatojumu šādam ieguldījumam no valsts budžeta līdzekļiem un kādiem mērķiem tas tiks lietots, ievērojot, ka vienlaikus  ik gadu tiek paredzēts valsts budžeta finansējums valsts deleģēto funkciju īstenošanai. Papildus norādām, ka 2022.gadā visi pieejamie resursi ir sadalīti, līdz ar to nav saprotams kāds ir finansēšanas avots minētajam nepieciešamajam finansējumam.

-

Konceptuālā ziņojuma 5.1.sadaļā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" ir minēts, ka valsts deleģēto funkciju īstenošanai ir nepieciešams budžeta finansējums atbilstoši likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" apstiprinātajam. Ņemot vērā, ka nodibinājums veiks noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, tad uzskatām, ka attiecīgi jāizvērtē ir konkrētu uzdevumu īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmērs, nevis jāparedz automātisku Ekonomikas ministrijas budžetā paredzētā finansējuma novirzīšanu, turklāt ievērojot, ka 2024.gadā Ekonomikas ministrijas budžetā paredzētā finansējuma apmērs ir mazāks par 2023.gadā plānoto. Līdz ar to lūdzam konceptuālo ziņojumu papildināt ar informāciju par konkrētiem valsts pārvaldes uzdevumiem un tiem nepieciešamā finansējuma detalizētiem aprēķiniem.

-

Konceptuālā ziņojuma 3.2.2.sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" pie LIAA darbības jomas "Investīcijas" ir norādīts, ka viens no investīciju jomā potenciālajiem ienākumu avotiem būtu budžeta apropriācija par deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi ārvalstu investīciju piesaistes jomā - ikgadējo ienākumu veido procentu maksājums no t-3 gadā LIAA veiksmes stāstu uzņēmumu iemaksām valsts budžetā (piemēram, par noslēgto 2020.gadu saņemtu % no 2017.gada veiksmes stāstu komersantu veiktajām iemaksām 2020.gadā).  Norādām, ka valsts budžeta ieņēmumu iezīmēšana konkrētiem mērķiem nav atbalstāma, turklāt kā jau norādīts konceptuālā ziņojuma 3.2.sadaļā nodibinājums var saņemt valsts budžeta dotāciju konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei, līdz ar to nav pamatojuma vēl paredzēt kādu papildu mehānismu valsts budžeta finansējuma saņemšanai. Ņemot vērā minēto, attiecīgā informācija ir jāsvītro.

-

Konceptuālā ziņojuma 3.2.sadaļā "Nodibinājuma finansēšanas modelis" sniegtajā informācijā par finansēšanas modeli norādīts, ka publiskā nodibinājuma līdzekļus veidos maksas pakalpojumi, ienākumi no saimnieciskās darbības, valsts budžeta līdzekļi un Eiropas Savienības fondi, bet nesniedz ekonomisko pamatojumu Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam par LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu un nerada priekšstatu par tā ilgtspēju. Ņemot vērā, ka tālākajās konceptuālā ziņojuma sadaļās ir informācija tikai par nepieciešamā finansējuma apmēru no valsts budžeta, uzskatām, ka konceptuālais ziņojums jāpapildina ar jaunu atsevišķu sadaļu, kurā sniegta detalizēta un izvērsta informācija par plānoto publiskā nodibinājuma budžetu ik gadu, tajā skaitā sadalījumā pa konkrētajiem finansēšanas avotiem un to apmēriem. Vienlaikus norādām, ka gadījumā, ja nodibinājuma būtiskāko līdzekļu daļu veidotu valsts budžeta finansējums, tad LIAA būtu jāpaliek valsts budžeta finansētai iestādei.

-

Konceptuālā ziņojuma 4.2.sadaļā "Iestādes darbības finansēšanas modelis" paredzēts, ka trīs gadu laikā no risinājuma ieviešanas tiks izveidoti pastāvīgi darbības finansēšanas avoti, tai skaitā – ienākumi no rūpnieciskā īpašuma atsavināšanas. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot kā varētu tikt nodrošināti ieņēmumi nodibinājumam no rūpnieciskā īpašuma atsavināšanas. 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.sadaļā "Risinājums: LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu" noteikts, ka sākotnējie ieguldījumi nodibinājuma izveidei tiks segti no Ekonomikas ministrijai šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem esošā budžeta ietvaros (t.i., esošais budžeta finansējums LIAA darbības nodrošināšanai). Savukārt konceptuālā ziņojuma 5.1.sadaļā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" noteikts, ka papildus nodibinājuma dibināšanas fonda vienreizējiem ieguldījumiem ir nepieciešams budžeta finansējums atbilstoši apstiprinātajam likumam “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam"". Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt vai papildu likumā “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" paredzētajam finansējumam ir nepieciešams finansējums dibināšanas fondam.

-

Konceptuālā ziņojuma 4.2.sadaļā "Iestādes darbības finansēšanas modelis" (25.lpp.) noteikts, ka risinājums nodrošinās valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu ilgtermiņā, pateicoties pakāpeniskai proporcionālai valsts budžeta finansējuma daļas samazināšanai. Savukārt, tālāk konceptuālā ziņojuma 26. un 27.lpp. noteikts, ka 2025.gadā un turpmākajos gados valsts budžeta finansējums ir nepieciešams ne mazāks kā 8 753 971 euro. Lūdzam skaidrot vai precizēt konceptuālo ziņojumu, ņemot vērā, ka konceptuālā ziņojuma 26. un 27.lpp. uzrādītais budžeta finansējums nenorāda uz valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu/samazinājumu.

-

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar likumu “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" valsts budžeta finansējums risinājuma īstenošanai ir pieejams šādā apmēra: 2022.gadā 9 937 639 euro, 2023.gadā 8 753 971 euro un 2024.gadā 7 386 210 euro. Vienlaicīgi tiek noteikts, ka turpmākajos gados nepieciešamais finansējums ir 8 753 971 euro, kas pārsniedz 2024.gada budžeta finansējuma apmēru. Lūdzam skaidrot plānoto finansējuma pieaugumu 2025.gadā un turpmākojos gados pret 2024.gadā paredzēto budžeta finansējumu, vienlaicīgi lūdzam skaidrot kāda valsts budžeta sagatavošanas procesa ietvaros finansējuma pieaugums tiks nodrošināts. 

-

Konceptuālajā ziņojumā noteikts, ka nodibinājuma darbībai ir nepieciešami "vienreizējie ieguldījumi" 10,5 milj. euro vai 8,8 milj. euro apmērā, t.sk. mantiskais ieguldījums nekustamajā īpašumā Pērses ielā 2, Rīgā. Ņemot vērā, ka sniegtā informācija nedod pilnvērtīgu informāciju par "vienreizējo ieguldījumu" finansiālo ietekmi, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar detalizētu informāciju par to, kas veido "vienreizējos ieguldījumus" un katras pozīcijas vērtību.

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 3.2.2. sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" ietverto informāciju: "Beidzoties šim atbalsta pasākumam, pastāv iespēja daļu no pieprasītākajām aktivitātēm, kurās LIAA kompetence ir īpaši augsta, turpināt sniegt komersantiem kā maksas pakalpojumus", lūdzam skaidrot šī apgalvojuma sasaisti un ietekmi uz ES fondu atbalsta jomām. 

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 3.2.1 sadaļā "Valsts deleģētās funkcijas" ietverto informāciju 7. un 8.punktā (t.i., finansējuma atgūšana un projektu uzraudzības nodrošināšana attiecīgajās programmās), lūdzam skaidrot ietekmi būtisku pārmaiņu kontekstā attiecībā uz šī perioda darbību veikšanu, nodrošināšanu, datu pieejamību. 

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 3.sadaļas "Risinājums: LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu" 2.punktā ietverto informāciju, lūdzam skaidrot jaunā statusa ietekmi uz šo procesu paātrināšanu.

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 2.7.4. sadaļas "Elastības trūkums attiecībā uz jaunu atbalsta instrumentu un pakalpojumu izveidi" pēdējā teikumā ietverto informāciju un minēto apgalvojumu, lūdzam to precizēt ar konkrētiem piemēriem. 

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 2.7.1.sadaļā "Kompetenču sadalījums ministriju starpā un LIAA padotība vienam resoram " ietverto informāciju, kas nosaka, ka LIAA kā padotības iestādes iespējas ietekmēt attīstības plānošanas procesus un ieviešanas instrumentus, kas nav Ekonomikas ministrijas pārziņā, ir ierobežotas, lūdzam pamatot minēto apgalvojumu ar konkrētiem piemēriem, kā arī izvērstāk skaidrot apgalvojuma sasaisti ar risinājuma modeli, tā pozitīvo ietekmi uz turpmāko šāda veida jautājumu risināšanu. 

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 2.5.sadaļas "LIAA klientu aptaujas rezultāti" pēdējās rindkopas 3.punktu "vienkāršība attiecībā uz īstenotajām procedūrām, maksimāli mazinot radīto administratīvo slogu attiecībā uz pakalpojumu saņemšanu", vai  minētā apgalvojuma ietveros ir izvērtēti visi caurskatāmības un izsekojamības riski no ES fondu vadības puses. Vienkāršošanas process tiek veikts arī VPI pusē, vienlaikus nodrošinot prasību izsekojamu un vienotu piemērošanu, to publisku pieejamību potenciālajiem finansējuma saņēmējiem.

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 2.4.sadaļu "Cilvēkresursu problemātika" pie informācijas par LIAA darbinieku mēnešalgas ar skaidrojumu, vai esošajā informācijas sadaļā ir ņemta vērā un analizēta valsts pārvaldes kopējā plānotā atalgojuma reforma un tās iespējamā pozitīvā ietekme uz atalgojuma politiku valsts pārvaldē, kas attiecīgi neveidotu sadrumstalotu un tikai LIAA mērķētu risinājumu, bet iespējams būtu risinājums LIAA ekspertu piesaistei. Vienlaikus lūdzam ņemt vērā, ka no ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk – EEZ/Norvēģijas grants) administrēšanas ietvaros noteiktā efektivitātes, pārskatāmības un pareizas finanšu pārvaldības principa viedokļa valsts pārvaldes ietvaros īstenotās pārvaldības reformas būtu jāorganizē pēc vienotiem un kopējā sistēmā iekļaujošiem nosacījumiem, tādējādi neveidojot situāciju, ka vienas institūcijas mēnešalgas apmērs nav proporcionāls līdzvērtīgai, piemēram, Centrālās un finanšu līgumu aģentūras, kas veic vienas pieturas aģentūras un sadarbības iestādes funkcijas ES fondu administrēšanas ietvaros un attiecīgi būtu nesalīdzināmā un nevienlīdzīgā situācijā pret LIAA par līdzīgu funkciju veikšanu no ES fondu administrēšanas viedokļa. Līdzīgi EEZ/Norvēģijas granta ieviešanā. Lūdzam skaidrot, kā ir vērtēts un vai ir ņemts vērā minētais risks. 
Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam arī papildināt konceptuālā ziņojuma 4.3.sadaļu "Atlīdzības sistēma valsts pārvaldē" ar informāciju no kopējās ietekmes uz valsts atalgojumu politiku, vai tas ir analizēts, jo vienas institūcijas problēmgadījums nevar radīt pamatu veidot sašķeltu un neizsekojamu kopējo atalgojuma sistēmu. 
Vēršam uzmanību, ka nav nepieciešami īpaši grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā attiecībā uz LIAA, jo ņemot vērā Valsts kancelejas īstenoto valsts pārvaldes atlīdzības reformu, kas stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā, LIAA ir iespējas jau ar 2022.gada 1.jūliju noteikt augstu un reti pieejamu kompetenču darba tirgū speciālistiem piemērot konkurētspējīgu atlīdzību.
Kā piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” amatu klasifikācija ir elastīgāka, kā līdz šim, kur nosakot amata saimes līmeni, ņem vērā attiecīgā amata lomas unikalitāti un tās klasifikācijas diapazons ir pietiekami plašs. Kā piemēram, ja līdz šim LIAA konceptuālā ziņojumā pieminētais projektu vadītāja amats (tagad klasificēts 32 amatu saimes “Projektu vadība” III A līmenī ir 11 mēnešalgu grupas amats ar algu 1382 euro), attiecīgi saskaņā ar jauno amata katalogu šo amatu atbilstoši amatam noteiktajām kompetencēm iespējams klasificēt 39.1. “projektu vadība un īstenošana” saimes šādos līmeņos:
Saimes līmenis        Mēnešalgu grupa        Atlīdzības diapazons euro
III                               10                                  1301-2325

IV A                            11                                  1624-2902

IV B                            11                                  1624-2902

V                                12                                  2022-3466

Konceptuālajā ziņojumā ir atsauce uz 2021.gada un senākiem ziņojumiem (pētījumiem) par atlīdzību, bet nav ietverts izvērtējums kā LIAA atlīdzību noteiktu, ņemot vērā izmaiņas atlīdzības reformā, kā arī jaunās mēnešalgu grupas skalas ietvaros, kura ir konkurētspējīga attiecībā pret tirgus tendencēm.

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 1.sadaļu "Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums" ar norādi, vai ir ņemti vērā ES fondu īstenošanas ietvaros esošie horizontālie nosacījumi, tai skaitā jaunā ES fondu īstenošanas perioda tiesiskais regulējums un piedāvātā modeļa ietekme uz to un tā ietvaros plānotajām LIAA tiesībām un pienākumiem. Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 5.1. sadaļā “Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu”, lūdzam ņemt vērā, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2.panta 9.punktu “saņēmējs” ir atbalstu saņemošais uzņēmums (valsts atbalsta shēmu kontekstā) vai de minimis atbalsta kontekstā ir atbalsta piešķīrēja struktūra, ja tā ir atbildīga par darbības sākšanu vai gan tās sākšanu, gan īstenošanu. Attiecīgi no minētā izriet, ka finansējuma saņēmējs (LIAA) nevar piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
(Dokuments attiecas uz EEZ). Finansējuma saņēmējs (LIAA) var piešķirt valsts atbalstu tikai de minimis atbalsta formā. 

-

Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi” ir norādīts, kādos virzienos varētu tikt attīstīti maksas pakalpojumi, un 9.punktā minēts, ka vieni no potenciālajiem ienākumiem varētu būt  ienākumiem no TEP veikšanas privātās publiskās partnerības (PPP) projektiem RIS3 un stratēģiskiem valsts projektiem. Norādām, ka, paredzot izņēmuma tiesības kādai publiskai organizācijai (plānots, ka nākotnē LIAA būs publisks nodibinājums) izstrādāt PPP finanšu un ekonomiskos aprēķinus (FEA), jāievēro publiskā iepirkuma, konkurences un valsts atbalsta komercdarbībai noteikumi. Lūdzam sniegt vērtējumu, vai tas atbilst valstī noteiktajam regulējumam.

-

Attiecībā uz konceptuālā ziņojuma 3.2.2.sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" minēto (21.lpp.), ka "šobrīd LIAA piedāvā maksas pakalpojumus, saskaņā ar MK 2013. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 716 “ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis”", bet gadījumā, kad de minims atbalsta nosacījumus nav iespējams piemērot un klientam tiek izrakstīts rēķins par saņemtajām cilvēkstundām, realitātē par LIAA pakalpojumiem maksājumi netiek veikti, ņemot vērā "klientu izpratni, ka no valsts pārvaldes iestādēm saņemtajiem pakalpojumiem ir jābūt nodrošinātiem bez maksas", vēršam uzmanību, ka no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa var secināt, ka uzņēmumi ir saņēmuši nelikumīgu valsts atbalstu. Tā kā uzņēmumi ir saņēmuši atbalstu, kas vai nu nav ticis uzskaitīts kā de minimis atbalsts, vai par kuru nav saņemta atbilstoša tirgus maksa, uzņēmumi ir guvuši ekonomisko priekšrocību, ko tie nebūtu varējuši gūt normālos tirgus apstākļos. Lūdzam LIAA kā atbalsta sniedzēju rīkoties atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma V sadaļā noteiktajam.

-

Konceptuālā ziņojuma 3.sadaļā "LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu" (19.lpp.)  paredzēts, ka LIAA juridiskā forma būs nodibinājums un “Nodibinājuma darbībai nepieciešami vienreizējie ieguldījumi 10 468 858 euro apmērā (ieguldījums apmaksājams naudā, kā arī mantiskā ieguldījumā (Pērses iela 2)”. Ņemot vērā, ka ES tiesa uzņēmumus konsekventi ir definējusi kā subjektus, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida, attiecīgā subjekta statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav noteicošs; uzņēmums var piederēt arī pie valsts pārvaldes. Skaidrojam, ka saimnieciskā darbība ir ikviena darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū un ka komercdarbības atbalsta noteikumu piemērošana nav atkarīga arī no tā, vai subjekts ir izveidots ar mērķi gūt peļņu. Konceptuālā ziņojuma 3.2.2.sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" uzskaitīti plānotie jaunie maksas pakalpojumi, taču atsevišķus no tiem šobrīd uzņēmumiem ir iespējams saņemt tirgū, piemēram, tādus pakalpojumus kā projektu sagatavošanu, tehniski ekonomiskās priekšizpētes (TEP) veikšanu investīciju projektiem, reklāmas kampaņas ārvalstīs, potenciālo nākotnes tendenču izpēti uzņēmuma vajadzībām (foresighting) u.c. Gadījumā, ja nodibinājums iesaistītos šādu tirgus pakalpojumu sniegšanā, tā būtu kvalificējama kā saimnieciskās darbības veikšana un tādējādi nodibinājums konkurētu ar citiem tirgus dalībniekiem. Lai secinātu, ka konceptuālā ziņojuma 3.2.2.sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" uzskaitītajiem pakalpojumiem nav tirgus (nav citu tirgus dalībnieku, kas tādu pakalpojumu sniegtu) un tos nodibinājums attiecīgi veiks valsts deleģēto funkciju ietvaros, aicinām ar attiecīgu informāciju papildināt konceptuālo ziņojumu. Tā kā komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā subjekta juridiskajai formai nav nozīmes, un, tā kā varētu konstatēt, ka nodibinājums uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, vēršam uzmanību, ka, ieguldot tajā publiskos resursus, ir jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums un procesuālās prasības. Konceptuālajā ziņojumā (2.6.sadaļa "Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredze") minētie citu valstu piemēri par izveidotajiem valsts dibinātajiem uzņēmumiem/nodibinājumiem un bezpeļņas organizācijām pēc būtības aptver LIAA šobrīd sniegtos pakalpojumus, pamatojoties uz tam deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, un nav salīdzināmi ar nodibinājuma plānotajiem tirgus pakalpojumiem. Ja nodibinājums veiks arī saimniecisko darbību (nevis tikai valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus), jānodrošina pasākuma (šobrīd ieguldījumi 10 468 858 euro apmērā, bet arī jebkura cita publiskā finansējuma piešķiršana nodibinājuma saimnieciskajai darbībai) saderīgums ar ES iekšējo tirgu. Līdz ar to pirms atbalsta piešķiršanas nepieciešams saņemt saskaņojumu no Eiropas Komisijas par komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. Vēršam uzmanību, ka, sniedzot paziņojumu Eiropas Komisijai (pa tiešo zem Līguma par ES darbību), būtu jāpierāda arī tas, kāda tirgus nepilnība tiek risināta (piemēram, līdzīgi kā tas tika darīts AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" gadījumā). Lūdzam pārskatīt un atbilstoši precizēt konceptuālo ziņojumu kopumā.

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 3.2.1 sadaļu "Valsts deleģētās funkcijas"  ar izvērtējumu, t.sk. juridisku pamatojumu, kā ierosinātais LIAA institucionālās darbības modelis un juridiskais statuss atbilst 2014.-2021.gada perioda Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" īstenošanas juridiskajam ietvaram un kādas izmaiņas un kādā termiņā būs nepieciešamas, t.sk., kas saskaņojamas ar donorvalstīm, programmas turpmākas īstenošanas nodrošināšanai.  

-

Vēršam uzmanību, ka šis konceptuālais ziņojums kalpos par pamatu lēmumu pieņēmējiem, kā arī to varēs izmantot par paraugu citas iestādes, kas apsvērs iestādes juridiskā statusa maiņu un izņēmuma stāvokli attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un citiem konceptuālajā ziņojumā skartajiem aspektiem. Tādējādi tajā sniegtajai informācijai jābūt pēc iespējas visaptverošai, argumentētai ar faktiem, pierādījumos balstītai ar analītiskiem datiem, atspoguļojot situāciju, kā katrs no sistēmiskiem trūkumiem un problēmām tiks risināts un novērsts, mainot iestādes juridisko statusu un normatīvo bāzi pret šā brīža situāciju. Šobrīd konceptuālais ziņojums, piemēram, attiecībā uz finansēšanas rīkiem un elastību, šādu izvērtējumu un argumentus nesatur.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju, kas konkrēti šobrīd ir sistēmiski neapmierinošs un kā iestādes juridiskā statusa maiņa novērsīs šos trūkumus. Piemēram, skaidri un argumentēti formulēt, papildinot konceptuālo ziņojumu ar informāciju, kādi ir trūkumi jautājumā par finanšu elastību esošajā situācijā, t. sk. tiesiskajā regulējumā un tieši kādā veidā iestādes juridiskā statusa maiņa risinās situāciju, novērsīs finanšu elastības trūkumus. Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 2.7.2.sadaļu "Iestādes darbības finansēšanas modelis”.
Attiecībā uz konceptuālā ziņojuma 3.2.2. sadaļu “Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi” par iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lūdzam papildināt ar informāciju, kādas tieši šobrīd ir problēmas konkrēti formulēt maksas pakalpojumus, kā arī papildināt ar informāciju, kā mērķgrupu pārliecība par to, ka valsts iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt  bezmaksas, tiks mainīta un risināta ar iestādes juridiskā statusa maiņu. Tāpat arī lūdzam skaidrot, kādā veidā turpmāk pēc iestādes juridiskā statusa maiņas tiks atrisināts jautājums par maksas pakalpojumu ieņēmumu piedzīšanu (jauni resursi, metodes), salīdzinot ar pašreizējo situāciju, kas konceptuālajā ziņojumā tiek aprakstīta kā neiespējama resursu trūkuma dēļ.
Papildus lūdzam sniegt analīzi par LIAA plānoto pakalpojumu maksām un to pieprasījumu no komersantu puses (biznesa plāns), kā arī lūdzam apgalvojumus par to, ka LIAA darbinieku rotācija ir saistīta tikai ar zemu atalgojumu, kā arī konkursi izbeigti bez rezultāta tieši atalgojuma un augsto prasību dēļ, pamatot ar veiktajiem pētījumiem (exit intervijām, aptaujām utt).
Tādējādi lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma 3.2.2. sadaļā "Nodibinājuma maksas pakalpojumi un citi potenciālie ienākumi" trešajā rindkopā ietverto informāciju, jo statusa maiņa neietekmē funkcijas izpildes kvalitāti. 


 

-

Vēršam uzmanību, ka konceptuālā ziņojuma 3.sadaļā "Risinājums: LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu" ir minēts, ka nodibinājuma darbībai ir nepieciešami vienreizēji ieguldījumi 10 468 858 euro apmērā, savukārt 5.1.sadaļā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" minēti vienreizēji ieguldījumi 8 750 000 euro apmērā. Lūdzam precizēt nepieciešamo vienreizējo ieguldījumu apjomu.

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 3.2.sadaļā "Nodibinājuma finansēšanas modelis" ietverto informāciju par publiska nodibinājuma līdzekļu veidiem, lūdzam precizēt un papildināt ar informāciju par ES fondu līdzekļiem. 

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 3.sadaļā "Risinājums: LIAA statusa maiņa uz publisku nodibinājumu" ietverto informāciju, kas nosaka, ka papildus finansējuma apjoms, kas ir nepieciešams nodibinājuma darbībai, ir tiešā veidā atkarīgs no papildus nodibinājumam deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem un pakalpojumu groza, kas sniedzams citām tiešās pārvaldes un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm,  lūdzam detalizētāk skaidrot minēto ietekmi saistībā ar ES fondu atbalstu. 

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 2.7.sadaļā "LIAA pašreizējā statusa vājās puses" ietverto informāciju, ka konceptuālā ziņojuma izstrādes gaitā tika apkopota LIAA departamenta vadītāju sniegtā informācija par LIAA vājajām pusēm un atalgojumu,  lūdzam skaidrot, vai ir analizēts un ņemts vērā citu iestāžu viedoklis, tai skaitā, ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu viedoklis par iespējamajiem statusa maiņas riskiem no ES fondu administrēšanas viedokļa. 

-

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 2.6. sadaļā "Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredze" ietverto informāciju: "Salīdzinot apskatīto Ziemeļvalstu un Baltijas valstu investīciju piesaistes institūciju darbības modeļus, redzams, ka, atšķirībā no Latvijas, nevienā no apskatītajām valstīm izvēlētais darbības modelis nav valsts tiešās pārvaldes institūcija", lūdzam skaidrot šī apgalvojuma mērķi, jo sadarbība valsts pārvaldē vērsta uz ātrāku, tiešāku informācijas apriti tieši starp valsts pārvaldes iestādēm (bezmaksas informācijas apmaiņa, vienota un izsekojama komunikācijas aprite, dokumentu virzības iespējas.) 

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 2.5.sadaļu "LIAA klientu aptaujas rezultāti" pie informācijas par Valsts platformu biznesa attīstībai sadaļu ar skaidrojumu, kā plānotā juridiskā statusa maiņa var ietekmēt datu apmaiņas iespējas un, vai tā ir apzināta un vērtēta no datu pieejamības riska viedokļa.  Vēršam uzmanību, ka datu pieejas un apmaiņas tiesības un iespējas atšķiras valsts pārvaldes iestādēm un privāto tiesību subjektiem. 

-

Lai nodrošinātu vienotu terminu lietojumu, lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma 5.1. sadaļas "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu" trešās atkāpes pirmo teikumu, svītrojot vārdus “Eiropas Ekonomikas zonas un”, aizstājot vārdus “instrumentu finansēto” ar vārdiem “instrumenta līdzfinansēto” un svītrojot programmas nosaukumu angļu valodā “(Business Development, Innovation and SMEs)”.
 

(..) kā arī  Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU” (..)




 

Lai nodrošinātu vienotu terminu lietojumu, lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma 3.2.1.sadaļas "Valsts deleģētās funkcijas" 8.punktu, svītrojot vārdu “plānošanas” un aizstājot vārdu “uzraudzības” ar “pēcuzraudzības”, un 9.punktu, papildinot ar vārdiem “2014.-2021. gada perioda”, svītrojot programmas nosaukumu angļu valodā “(Business Development, Innovation and SMEs)” un aizstājot vārdu “atbalsta” ar vārdu “īstenošanas”.
 

8) 2009.-2014. gada perioda Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas „Inovācijas „zaļās” ražošanas jomā” projektu pēcuzraudzības nodrošināšana;
9) 2014.-2021. gada perioda Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" īstenošanas nodrošināšana.

Lūdzam ņemt vērā un nodrošināt, lai maksas pakalpojumi netiek sniegti LIAA administrēto atbalsta programmu – Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāns) investīciju un ES fondu pasākumu ietvaros, par kuriem LIAA ir piešķirti AF plāna vai ES fondu līdzekļi to administrēšanai.

-

Lūdzam, izstrādājot priekšlikumus attiecībā uz LIAA atalgojuma sistēmas izmaiņām, ņemt vērā Eiropas Komisijas komentāru, kas tika sniegts 2021.-2027. Kohēzijas programmas skaņošanas ietvaros, kas paredz, ka iestādes darbības izmaksas (operational costs) nav attiecināmas ERAF ietvaros. Līdz ar to visām administratīvām un personāla izmaksām jābūt pamatotām.  

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju attiecībā uz LIAA algas fondu daļu (procentos), kuru plāno segt, sniedzot maksas pakalpojumus.

-

Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju, ka atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajai informācijai, iestāžu esošo darbinieku tekošās atalgojuma izmaksas nav finansējamas no Atveseļošanas fonda finansējuma, jo Atveseļošanas fonda finansējums nav paredzēts iestādes ikdienas funkciju izmaksu segšanai. Ja Atveseļošanas fonda plāna ietvaros tiek īstenots projekts/reforma, kura īstenošana nav tieši saistīta ar iestādes ikdienas procesiem un funkcijām, šīs funkcijas ir nodalāmas, kā arī darbiniekam Atveseļošanas fonda finansēta projekta/reformas ietvaros nāksies veikt pienākumus, kas nav viņa ikdienas pienākumu ietvaros, iestāde var vērtēt projekta/reformas vadības un īstenošanas personāla atalgojuma izmaksas segt no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, vienlaikus nodrošinot paredzēto mērķu un atskaites punktu atbilstošu sasniegšanu noteiktajā apmērā.

-

Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju, vai LIAA plāno maksas pakalpojuma veidā sniegt atbalstu komersantiem kādā no 2021.-2027. plānošanas perioda programmām, tādā veidā atvieglojot slogu uz valsts budžetu un ietaupot ES struktūrfondu līdzekļus.

-

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 3.2.1. sadaļu "Valsts deleģētās funkcijas” ar informāciju, ka LIAA piedalīsies 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu projektu īstenošanas atbalsta nodrošināšana un uzraudzībā.

-

Lūdzam nepieciešamības gadījumā papildināt konceptuālā ziņojuma 3.2.1. sadaļu “Valsts deleģētās funkcijas” ar informāciju, ka LIAA piedalās arī Attīstības fonda investīciju īstenošanā.

-

Lūdzam izteikt konceptuālā ziņojuma 3.2.1. sadaļas “Valsts deleģētās funkcijas” 17.punktu šādā redakcijā:
 

17) Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzēto grantu apsaimniekošana;