Atzinums

Lūdzam no Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta svītrot tā 5. punktu attiecībā uz Tieslietu ministrijai iekļauto pienākumu, kā arī lūdzam attiecīgo informāciju, kas saistīta ar protokollēmuma 5.punktā norādītā pienākuma izpildi, svītrot no informatīvā ziņojuma, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā norādīto, Tieslietu ministrijai sešu mēnešu laikā pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas noteikts izstrādāt un tieslietu ministrei iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu ārvalstu juridisko personu un to pārstāvēttiesīgo personu datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai ārvalstu juridiskām personām, – tostarp drošas saziņas un dokumentu aprites nodrošināšanai elektroniskā vidē, kas ietver arī nekustamā īpašuma jautājumus. Savukārt ar iepriekšējo informatīvā ziņojuma redakciju, kas netika saskaņota, Tiesu administrācijai tika uzlikts pienākums sešu mēnešu laikā pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas nodrošināt strukturētu oficiālo elektronisko adrešu izveidei un lietošanai nepieciešamo datu sniegšanu Vides reģionālās attīstības aģentūrai par nekustamā īpašuma īpašniekiem – ārvalstu juridiskām personām – un to pārstāvēttiesīgajām personām. Šāds pienākums pamatots ar apstākli, ka nekustamā  īpašuma  esība  Latvijā  ārvalstu  juridiskām personām rada ne tikai tiesības, bet arī pienākumus attiecībā pret Latvijas valsti, tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka saziņa un dokumentu aprite starp tām un valsts iestādēm (t.sk. pašvaldību) var tikt īstenota efektīvi, drošā elektroniskā vidē.
Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā netiek reģistrēti un uzturēti minētie dati, kā arī zemesgrāmatu process neparedz šādu datu ievākšanu. Tāpat, ņemot vērā to, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas sagatavotais likumprojekts grozījumiem Zemesgrāmatu likumā (Nr. 349/Lp14) nav pieņemts un par tā redakciju un tvērumu vēl tiek diskutēts, nav viennozīmīgi zināms, vai šis likumprojekts stāsies spēkā un kāda būs tā redakcija. No esošajām diskusijām nav precīzi definēts, ka Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā tiks iekļauta informācija arī par pārstāvēttiesīgajām personām – šobrīd ir runa tikai par patiesā labuma guvējiem, kas nav pārstāvēttiesīgās personas. 
Papildus norādāms, ka šobrīd nav diskutēts par informācijas sniegšanu oficiālās elektroniskās adreses izveides vajadzībām, datu tvērumu, kā arī iespējamiem sistēmas izstrādes darbiem un izmaksām, lai izstrādātu informācijas nodošanas kanālus, pat, ja tādi nākotnē būs pieejami. Turklāt, tā kā iepriekš ne Tiesu administrācija, ne Uzņēmumu reģistrs no Tieslietu ministrijas puses nav atbalstīti kā subjekti, kas norādīto uzdevumu var izpildīt, ņemot vērā, ka minēto padotības iestāžu rīcībā nav rīku, kā šāda uzdevuma izpildi nodrošināt, tad arī Tieslietu ministrija nevar tikt norādīta kā subjekts minētā uzdevuma izpildei. Tāpat norādāms, ka oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas un izmantošanas metodiskās vadības nodrošināšana, kā arī elektronisko dokumentu iespējami plašākas izmantošanas ieviešanas pārraudzīšana un veicināšana ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) kompetencē atbilstoši VARAM nolikumam. 
Oficiālās elektroniskās adreses popularizēšanas iecere kopumā ir atbalstāma, vienlaikus, ievērojot to, ka ārvalstu personu piekļuve oficiālajai elektroniskajai adresei uzskatāma par horizontālu problēmu un attiecināma ne tikai uz, piemēram, paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli izsūtīšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem, VARAM būtu aicināma minēto jautājumu par ārvalstu juridisko personu un to pārstāvēttiesīgo personu oficiālo elektronisko adresi izdalīt no informatīvā ziņojuma un risināt, piemēram, darba grupu formātā. Tāpat minētā jautājuma risināšanā, iespējams, nepieciešamas konsultācijas ar Ārvalsts investoru padomi Latvijā.
 

-

Lūdzam no Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta svītrot tā 5. punktu attiecībā uz Tieslietu ministrijai iekļauto pienākumu, kā arī lūdzam attiecīgo informāciju, kas saistīta ar protokollēmuma 5.punktā norādītā pienākuma izpildi, svītrot no informatīvā ziņojuma, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā norādīto, Tieslietu ministrijai sešu mēnešu laikā pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas noteikts izstrādāt un tieslietu ministrei iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu ārvalstu juridisko personu un to pārstāvēttiesīgo personu datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai ārvalstu juridiskām personām, – tostarp drošas saziņas un dokumentu aprites nodrošināšanai elektroniskā vidē, kas ietver arī nekustamā īpašuma jautājumus. Savukārt ar iepriekšējo informatīvā ziņojuma redakciju, kas netika saskaņota, Tiesu administrācijai tika uzlikts pienākums sešu mēnešu laikā pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas nodrošināt strukturētu oficiālo elektronisko adrešu izveidei un lietošanai nepieciešamo datu sniegšanu Vides reģionālās attīstības aģentūrai par nekustamā īpašuma īpašniekiem – ārvalstu juridiskām personām – un to pārstāvēttiesīgajām personām. Šāds pienākums pamatots ar apstākli, ka nekustamā  īpašuma  esība  Latvijā  ārvalstu  juridiskām personām rada ne tikai tiesības, bet arī pienākumus attiecībā pret Latvijas valsti, tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka saziņa un dokumentu aprite starp tām un valsts iestādēm (t.sk. pašvaldību) var tikt īstenota efektīvi, drošā elektroniskā vidē.
Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā netiek reģistrēti un uzturēti minētie dati, kā arī zemesgrāmatu process neparedz šādu datu ievākšanu. Tāpat, ņemot vērā to, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas sagatavotais likumprojekts grozījumiem Zemesgrāmatu likumā (Nr. 349/Lp14) nav pieņemts un par tā redakciju un tvērumu vēl tiek diskutēts, nav viennozīmīgi zināms, vai šis likumprojekts stāsies spēkā un kāda būs tā redakcija. No esošajām diskusijām nav precīzi definēts, ka Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā tiks iekļauta informācija arī par pārstāvēttiesīgajām personām – šobrīd ir runa tikai par patiesā labuma guvējiem, kas nav pārstāvēttiesīgās personas. 
Papildus norādāms, ka šobrīd nav diskutēts par informācijas sniegšanu oficiālās elektroniskās adreses izveides vajadzībām, datu tvērumu, kā arī iespējamiem sistēmas izstrādes darbiem un izmaksām, lai izstrādātu informācijas nodošanas kanālus, pat, ja tādi nākotnē būs pieejami. Turklāt, tā kā iepriekš ne Tiesu administrācija, ne Uzņēmumu reģistrs no Tieslietu ministrijas puses nav atbalstīti kā subjekti, kas norādīto uzdevumu var izpildīt, ņemot vērā, ka minēto padotības iestāžu rīcībā nav rīku, kā šāda uzdevuma izpildi nodrošināt, tad arī Tieslietu ministrija nevar tikt norādīta kā subjekts minētā uzdevuma izpildei. Tāpat norādāms, ka oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas un izmantošanas metodiskās vadības nodrošināšana, kā arī elektronisko dokumentu iespējami plašākas izmantošanas ieviešanas pārraudzīšana un veicināšana ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) kompetencē atbilstoši VARAM nolikumam. 
Oficiālās elektroniskās adreses popularizēšanas iecere kopumā ir atbalstāma, vienlaikus, ievērojot to, ka ārvalstu personu piekļuve oficiālajai elektroniskajai adresei uzskatāma par horizontālu problēmu un attiecināma ne tikai uz, piemēram, paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli izsūtīšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem, VARAM būtu aicināma minēto jautājumu par ārvalstu juridisko personu un to pārstāvēttiesīgo personu oficiālo elektronisko adresi izdalīt no informatīvā ziņojuma un risināt, piemēram, darba grupu formātā. Tāpat minētā jautājuma risināšanā, iespējams, nepieciešamas konsultācijas ar Ārvalsts investoru padomi Latvijā.

-

Lūdzam papildināt 21.lapas ceturto rindkopu, kurā norādīti izņēmuma gadījumi E-adreses izmantošanā, ar norādi, ka E-adreses konts tiek deaktivizēts personai uz ieslodzījumā atrašanās laiku (E-adreses likuma 11.panta trešā daļa).

Izņēmuma gadījumi, savukārt, ir noteikti E-adreses likuma 4. panta otrās daļas 3. apakšpunktā un šā paša panta trešajā daļā, kā arī 11.panta trešajā daļā. Attiecīgi, E-adreses likumā noteiktais nav piemērojams, ja normatīvie akti privātpersonai neuzliek pienākumu elektroniskajā saziņā sevi identificēt, bet valsts iestāde (t.sk. pašvaldību), ievērojot labas pārvaldības principu, elektronisko saziņu veic, un ciktāl citos likumos attiecībā uz kriminālprocesu, civilprocesu, administratīvo procesu tiesā, administratīvo pārkāpumu procesu un Satversmes tiesas procesu ir noteikta cita informācijas un dokumentu nosūtīšanas kārtība. Tāpat E-adreses kontu E-adrešu IS fiziskajai personai deaktivizē uz laiku, kurā tā atrodas ieslodzījuma vietā, izņemot fizisko personu, kura brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā.